Ministru kabineta noteikumi Nr.500

Rīgā 2003.gada 2.septembrī (prot. Nr.47, 8.§)

Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas institucionālo sistēmu

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu (turpmāk — struktūrfondi) vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas institucionālo sistēmu, tajā skaitā Vienotā programmdokumenta (turpmāk — programmdokuments) ietvaros finansēto pasākumu ieviešanā iesaistīto pušu pienākumus, tiesības un atbildību.

2. Programmdokuments ir Eiropas Komisijas apstiprināts dokuments par struktūrfondu izmantošanu. Programmdokuments ietver informāciju par rīcības stratēģiju un mērķiem struktūrfondu izmantošanā, nosaka prioritātes, no struktūrfondiem finansējamos pasākumus, kā arī struktūrfondu piešķirto finansējumu. Programmdokumentā noteiktā rīcības stratēģija un prioritātes tiek īstenotas saskaņā ar programmas papildinājumu.

3. Programmas papildinājums ir uzraudzības komitejas apstiprināts dokuments, kas ietver detalizētu informāciju par īstenojamiem pasākumiem, sasniedzamajiem mērķiem, struktūrfondu palīdzības saņēmējiem, finansēšanas nosacījumiem un projektu atlases kritērijiem.

4. Noteikumu darbība attiecas uz programmdokumentā paredzēto struktūrfondu finansējumu no:

4.1. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk — ERAF);

4.2. Eiropas Sociālā fonda (turpmāk — ESF);

4.3. Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda virzības daļas (turpmāk — ELVGF);

4.4. Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta (turpmāk — ZVFI).

5. Struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmas darbību nodrošina:

5.1. vadošā iestāde;

5.2. nozares ministrijas;

5.3. starpniekinstitūcijas;

5.4. grantu shēmu apsaimniekotāji;

5.5. maksājumu iestāde;

5.6. uzraudzības komiteja;

5.7. vadības komitejas.

6. Šo noteikumu 5.2.apakšpunktā minētā nozares ministrija šo noteikumu izpratnē ir par attiecīgās nozares politikas izstrādi un īstenošanu atbildīgā vadošā valsts pārvaldes iestāde.

7. Šo noteikumu 5.4.apakšpunktā minētā institūcija — grantu shēmas apsaimniekotāji — šo noteikumu izpratnē ir tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde vai cita institūcija, kurai Ministru kabinets ir piešķīris tiesības nodrošināt grantu shēmas apsaimniekošanu.

8. Palīdzības saņēmēji ir Latvijā reģistrētas juridiskas un fiziskas personas, kas var pretendēt uz struktūrfondu finansējumu programmdokumentā noteikto pasākumu ietvaros un kas nodrošina no struktūrfondiem līdzfinansēto projektu ieviešanu.

9. Projekts struktūrfondu palīdzības saņemšanai šo noteikumu izpratnē var būt:

9.1. nacionālais projekts, kura īstenošanai palīdzība tiek novirzīta atbilstoši nozaru prioritātēm un apstiprinātajai nacionālajai programmai;

9.2. grantu shēma, kuras īstenošanai palīdzība tiek novirzīta atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajām tiesībām apsaimniekot grantu shēmas;

9.3. atklāta konkursa projekts, kura īstenošanai palīdzība tiek novirzīta atklātu konkursu kārtībā.

10. Šo noteikumu 9.1. un 9.2.apakšpunktā minētie projekti nav attiecināmi uz ELVGF un ZVFI ietvaros finansētajiem pasākumiem.

 

II. Vadošā iestāde

11. Vadošā iestāde ir atbildīga par programmdokumenta un programmas papildinājuma izstrādi un ieviešanu, struktūrfondu vadības un struktūrfondu ietvaros piešķirtās palīdzības ieviešanas efektivitāti un atbilstību Latvijas normatīvajos aktos un Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām.

12. Vadošās iestādes funkcijas veic Finanšu ministrija.

13. Lai nodrošinātu šo noteikumu 11.punktā minēto prasību izpildi, vadošā iestāde veic šādas funkcijas:

13.1. nodrošina programmdokumenta un programmas papildinājuma izstrādes koordināciju;

13.2. uzrauga programmdokumenta ietvaros finansēto pasākumu atbilstību Eiropas Kopienu politikai;

13.3. izstrādā vienotas vadlīnijas informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanai, kurās nosaka iesaistīto institūciju kompetenci un atbildību par noteiktu informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanu, kā arī nodrošina informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanu par programmdokumentu kopumā;

13.4. nosaka prasības, kuras nodrošināmas šo noteikumu 5.2., 5.3. un 5.4.apakšpunktā minētajās struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmā iesaistītajās institūcijās, un novērtē šo institūciju atbilstību izvirzītajām prasībām;

13.5. nosaka pamatprincipus struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmas galvenajiem posmiem, tajā skaitā:

13.5.1. līgumu slēgšanai starp šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3. un 5.4.apakšpunktā minētajām programmdokumenta ieviešanā iesaistītajām institūcijām;

13.5.2. projektu īstenošanas līgumiem starp starpniekinstitūciju un palīdzības saņēmēju;

13.5.3. projektu pieteikumu veidlapām;

13.5.4. iepirkumu procedūru nodrošināšanai;

13.5.5. izlases kārtas pārbaudēm un deklarēto izdevumu atbilstības pārbaudēm darbības vietā;

13.5.6. neatbilstoši veikto izdevumu uzskaitei un atmaksāšanai;

13.5.7. pārskatu sniegšanas mehānismam par konstatētajām neatbilstībām un pārkāpumiem, kas saistīti ar palīdzības īstenošanu;

13.5.8. informācijas uzkrāšanai un pārskatu sniegšanas sistēmai par programmdokumenta īstenošanas progresu;

13.6. nodrošina programmdokumenta tehniskās palīdzības prioritātes administrēšanu;

13.7. atbilstoši šo noteikumu 13.4.apakšpunktam veic šo noteikumu 9.2.apakšpunktā minēto grantu shēmu apsaimniekošanas pieteikumu iesniedzēju atbilstības izvērtēšanu, sagatavo lēmuma projektu par grantu shēmas apsaimniekošanas tiesībām un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā;

13.8. iesniedz apstiprināto grantu shēmu apsaimniekotāju sarakstu informācijai attiecīgā fonda vadības komitejā;

13.9. nodrošina struktūrfondu finansēto darbību pareizumu, ieviešot iekšējo kontroli saskaņā ar atbilstošas finanšu vadības principiem, un reaģē uz jebkuriem novērojumiem un pieprasījumiem veikt koriģējošus pasākumus;

13.10. nodrošina, lai struktūrfondu vadībā un ieviešanā iesaistītajām institūcijām tiktu izveidota atsevišķa grāmatvedības sistēma vai atbilstošs grāmatvedības kods visām ar palīdzību saistītajām operācijām;

13.11. izveido un administrē finanšu un statistiskās informācijas uzkrāšanas sistēmu par programmdokumenta īstenošanu, kā arī nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta informācijas uzkrāšana izveidotajā sistēmā;

13.12. pēc savas iniciatīvas vai uzraudzības komitejas pieprasījuma izstrādā grozījumus programmas papildinājumā, nemainot prioritātei piešķirtās palīdzības kopējo apjomu un to specifiskos mērķus, vai izstrādā priekšlikumus par grozījumiem programmdokumentā;

13.13. informē Eiropas Komisiju par uzraudzības komitejas apstiprinātajiem grozījumiem programmas papildinājumā un par priekšlikumiem veikt grozījumus programmdokumentā;

13.14. nodrošina regulāru programmdokumenta ieviešanas uzraudzību;

13.15. nodrošina vadības komiteju izveidošanu un organizē to darbu;

13.16. nodrošina uzraudzības komitejas izveidošanu un organizē tās darbu;

13.17. sadarbībā ar Eiropas Komisiju izvērtē galvenos iepriekšējā gada sasniegumus un, ja nepieciešams, nodrošina pārmaiņas struktūrfondu vadībā un uzraudzībā;

13.18. nodrošina nepieciešamo pārskatu un ziņojumu sagatavošanu par programmdokumenta īstenošanas progresu iesniegšanai Eiropas Komisijā;

13.19. organizē programmdokumenta sākotnējo un starpposma novērtējumu un piedalās programmdokumenta nobeiguma novērtēšanā;

13.20. iesniedz maksājumu iestādē dokumentus, kas nepieciešami struktūrfondu finanšu vadības nodrošināšanai.

14. Lai nodrošinātu programmdokumenta un programmas papildinājuma ieviešanu un šo noteikumu 13.punktā minēto funkciju izpildi, vadošā iestāde saskaņā ar normatīvajiem aktiem slēdz līgumus ar šo noteikumu 5.2., 5.3., 5.4. un 5.5.apakšpunktā minētajām institūcijām.

 

III. Nozares ministrija

15. Nozares ministrija ir atbildīga par šo noteikumu 18.punktā minēto uzdevumu izpildi, lai nodrošinātu struktūrfondu ietvaros finansēto pasākumu un aktivitāšu vadību un īstenošanu atbilstoši attiecīgās nozares politikai un programmdokumentā noteiktajām prioritātēm.

16. Struktūrfondu ietvaros finansējamo pasākumu un aktivitāšu vadību un īstenošanu nodrošina šādas nozaru ministrijas:

16.1. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija;

16.2. Ekonomikas ministrija;

16.3. Labklājības ministrija;

16.4. Izglītības un zinātnes ministrija;

16.5. Zemkopības ministrija;

16.6. Satiksmes ministrija;

16.7. Vides ministrija;

16.8. Veselības ministrija;

16.9. Kultūras ministrija.

17. Atbildības sadalījums starp nozaru ministrijām par programmdokumentā ietverto pasākumu un aktivitāšu vadību un īstenošanu ir nosakāms programmas papildinājumā.

18. Nozares ministrija:

18.1. nodrošina attiecīgo programmdokumenta pasākumu un programmas papildinājuma sadaļu sagatavošanu;

18.2. organizē un īsteno informācijas un publicitātes pasākumus atbilstoši vadošās iestādes noteiktajām vienotajām vadlīnijām;

18.3. izstrādā projektu pieteikumu atlases kritērijus un pirms to iesniegšanas apstiprināšanai uzraudzības komitejā iesniedz izskatīšanai vadības komitejā;

18.4. ja finansējums paredzēts no ERAF un ESF, izstrādā šo noteikumu 9.3.apakšpunktā minēto projektu pieteikumu veidlapu un vadlīnijas projektu pieteikumu sagatavošanai un iesniedz apstiprināšanai attiecīgā fonda vadības komitejā;

18.5. ja finansējums paredzēts no ERAF un ESF, nosaka šo noteikumu 9.3.apakšpunktā minēto projektu pieteikumu iesniegšanas, atlases, izvērtēšanas un apstiprināšanas kārtību, pieņem lēmumu par projektu apstiprināšanu un apstiprināto projektu sarakstu iesniedz informācijai attiecīgā fonda vadības komitejā;

18.6. ja finansējums paredzēts no ERAF un ESF un šo noteikumu 9.3.apakšpunktā minēto projektu pieteicēja ir nozares ministrija, projektu pieteikumu izvērtēšanu nodrošina vērtēšanas komisija, kuras sastāvā nav attiecīgās nozares ministrijas pārstāvju;

18.7. ja finansējums paredzēts no ERAF un ESF, izstrādā nacionālās programmas, saskaņā ar kurām palīdzība tiek novirzīta nacionālo projektu īstenošanai, un nacionālo projektu sarakstu iesniedz informācijai attiecīgā fonda vadības komitejā;

18.8. ja finansējums paredzēts no ERAF un ESF, izvērtē un apstiprina šo noteikumu 9.2.apakšpunktā minēto grantu shēmas apsaimniekošanas projektus, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātajām tiesībām par grantu shēmas apsaimniekošanu apstiprināto grantu shēmas apsaimniekošanas projektu sarakstu iesniedz informācijai attiecīgā fonda vadības komitejā;

18.9. ja finansējums paredzēts no ERAF un ESF un šo noteikumu 9.2. un 9.3.apakšpunktā minēto projektu pieteikumi aptver vairāku nozaru ministriju kompetenci, minēto projektu pieteikumu izvērtēšanu nodrošina, piesaistot vērtēšanas ekspertus no attiecīgajām nozaru ministrijām;

18.10. ja palīdzības saņēmēja ir nozares ministrija, tā nodrošina attiecīgo programmdokumenta ietvaros finansēto projektu ieviešanu, tajā skaitā līgumu slēgšanu par darbu izpildi, pakalpojumu sniegšanu un piegāžu veikšanu projekta ietvaros, atmaksājamo izdevumu prognožu kārtējam un nākamajam gadam sagatavošanu, maksājumu pieprasījumu sagatavošanu līdzekļu atmaksai, pārskatu par projektu īstenošanas progresu sagatavošanu, nepamatoti veikto izdevumu atgūšanu, atmaksāšanu un uzskaiti;

18.11. nodrošina regulāru programmdokumenta ietvaros finansēto pasākumu un aktivitāšu ieviešanas uzraudzību;

18.12. atbilstoši vadošās iestādes noteiktajai kārtībai sniedz tai pārskatus un informāciju par programmdokumenta ietvaros finansēto pasākumu īstenošanas progresu;

18.13. ja nepieciešams, ierosina vadošajai iestādei izdarīt grozījumus programmdokumentā un programmas papildinājumā;

18.14. veic citus uzdevumus un ievēro vadošās iestādes norādījumus, lai nodrošinātu attiecīgā struktūrfonda vadību un koordinēšanu.

 

IV. Starpniekinstitūcija

19. Starpniekinstitūcija ir atbildīga par šo noteikumu 21.punktā minēto uzdevumu un norādījumu izpildi, lai nodrošinātu attiecīgā struktūrfonda ietvaros finansēto projektu īstenošanu.

20. Starpniekinstitūcijai noteikto uzdevumu izpildi veic:

20.1. Centrālā finanšu un kontraktu vienība (ja finansējums paredzēts no ERAF);

20.2. Nodarbinātības valsts dienests (ja finansējums no ESF paredzēts pasākumiem nodarbinātības veicināšanas un sociālās atstumtības mazināšanas jomā);

20.3. Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra (ja finansējums no ESF paredzēts pasākumiem izglītības attīstības jomā);

20.4. Lauku atbalsta dienests (ja finansējums paredzēts no ELVGF un ZVFI).

21. Starpniekinstitūcija atbilstoši šo noteikumu 20.punktā noteiktajam atbildības sadalījumam starp struktūrfondiem nodrošina šādu uzdevumu izpildi:

21.1. sadarbībā ar attiecīgo nozares ministriju īsteno informācijas un publicitātes pasākumus;

21.2. ja finansējums paredzēts no ELVGF un ZVFI, izstrādā projektu pieteikumu veidlapu un nosaka vadlīnijas projektu pieteikumu sagatavošanai;

21.3. ja finansējums paredzēts no ELVGF un ZVFI, nosaka projektu pieteikumu iesniegšanas, atlases, izvērtēšanas un lēmuma par projektu apstiprināšanu kārtību;

21.4. ja finansējums paredzēts no ELVGF un ZVFI, pieņem projektu pieteikumus, organizē projektu pieteikumu izvērtēšanu un pieņem lēmumu par projektu apstiprināšanu;

21.5. ja finansējums paredzēts no ERAF un ESF, izsludina šo noteikumu 9.3.apakšpunktā minētos projektu konkursus, pieņem projektu pieteikumus, veic pieteikumu administratīvo pārbaudi un iesniedz tos izvērtēšanai un apstiprināšanai attiecīgajā nozares ministrijā;

21.6. slēdz līgumus ar palīdzības saņēmējiem par struktūrfondu ietvaros finansējamo projektu īstenošanu;

21.7. sagatavo kopējo atmaksājamo izdevumu prognozi kārtējam un nākamajam gadam, pārbauda palīdzības saņēmēju iesniegtos atmaksas pieprasījumu dokumentus, atbilstoši maksājumu iestādes noteiktajiem principiem un prasībām sagatavo maksājumu pieprasījumus līdzekļu atmaksai un izdevumu deklarācijas iesniegšanai maksājumu iestādē;

21.8. nodrošina projektu īstenošanas uzraudzību;

21.9. atbilstoši vadošās iestādes noteiktajiem pamatprincipiem veic pārbaudes izlases kārtā un projektu īstenošanas deklarēto izdevumu atbilstības pārbaudes darbības vietās;

21.10. ja nepieciešams, sniedz atbalstu palīdzības saņēmējam iepirkumu procedūru jautājumos;

21.11. nodrošina finanšu un statistiskās informācijas uzkrāšanu par projektu īstenošanu;

21.12. sniedz attiecīgajai nozares ministrijai pārskatus par projektu īstenošanas progresu;

21.13. sniedz vadošajai iestādei pārskatus par projektu īstenošanas progresu, ja to paredz vadošās iestādes noteiktā kārtība;

21.14. nodrošina nepamatoti veikto izdevumu atgūšanu, uzskaiti un atmaksāšanu atbilstoši vadošās iestādes noteiktajiem pamatprincipiem;

21.15. veic citus uzdevumus un ievēro vadošās iestādes un maksājumu iestādes norādījumus, lai nodrošinātu attiecīgā struktūrfonda ietvaros finansēto projektu īstenošanu.

 

V. Grantu shēmas apsaimniekotājs

22. Grantu shēmas apsaimniekotājs, ko pēc vadošās iestādes ierosinājuma ir apstiprinājis Ministru kabinets, ir atbildīgs par grantu shēmu vadību un ieviešanu, lai nodrošinātu grantu shēmu ietvaros finansēto projektu īstenošanu.

23. Grantu shēmas apsaimniekotājs nodrošina šādu uzdevumu izpildi:

23.1. izstrādā grantu shēmas projektu pieteikumu atlases kritērijus;

23.2. izstrādā grantu shēmas projektu pieteikumu veidlapu un vadlīnijas grantu shēmas projektu pieteikumu sagatavošanai;

23.3. nosaka grantu shēmas projektu iesniegšanas, atlases, izvērtēšanas un apstiprināšanas kārtību un pieņem lēmumu par grantu shēmas projektu apstiprināšanu;

23.4. slēdz līgumus ar grantu shēmas projekta īstenotāju;

23.5. sagatavo izdevumu prognozi kārtējam un nākamajam gadam un iesniedz to starpniekinstitūcijā;

23.6. pārbauda grantu shēmas projektu īstenotāju iesniegto maksājumu pieprasījumus un veic maksājumu pieprasījumu apmaksu;

23.7. sagatavo maksājumu pieprasījumus līdzekļu atmaksai par grantu shēmu kopumā un iesniedz tos starpniekinstitūcijā;

23.8. pārbauda grantu shēmas projektu ietvaros veiktās darbības izlases kārtā un veikto izdevumu atbilstības pārbaudes darbības vietās;

23.9. nodrošina finanšu un statistiskās informācijas uzkrāšanu par grantu shēmas projektu īstenošanu;

23.10. nodrošina grantu shēmas projektu īstenošanas uzraudzību;

23.11. nodrošina nepamatoti veikto izdevumu atgūšanu, uzskaiti un atmaksāšanu;

23.12. sniedz starpniekinstitūcijai pārskatus par grantu shēmas īstenošanas progresu.

 

VI. Maksājumu iestāde

24. Maksājumu iestāde ir atbildīga par piešķirto struktūrfondu finanšu vadību.

25. Maksājumu iestādes funkcijas veic Valsts kase.

26. Lai nodrošinātu šo noteikumu 24.punktā minētā uzdevuma izpildi, maksājumu iestāde:

26.1. nosaka vienotus principus un prasības finanšu vadības pasākumu, tajā skaitā izdevumu prognožu kārtējam un nākamajam gadam sagatavošanas, maksājuma pieprasījumu pārbaužu, maksājuma uzdevumu sagatavošanas, grāmatvedības uzskaites un izdevumu sertificēšanas nodrošināšanai;

26.2. saņem finansējumu no Eiropas Komisijas un nodrošina tā pārvaldīšanu;

26.3. nodrošina kontu atvēršanu un uzturēšanu;

26.4. sagatavo izdevumu prognozi kārtējam un nākamajam gadam un iesniedz to Eiropas Komisijā tās noteiktajā termiņā;

26.5. veic līdzekļu atmaksu palīdzības saņēmējam vai projekta īstenotājam;

26.6. veic faktiski veikto izdevumu sertificēšanu;

26.7. pārbauda un trīs reizes gadā Eiropas Komisijas noteiktajā termiņā iesniedz starpposma izdevumu deklarācijas un maksājumu pieprasījumus;

26.8. sešu mēnešu laikā pēc Eiropas Komisijas lēmumā par struktūrfondu finansējuma piešķiršanu noteiktā maksājumu termiņa iesniedz Eiropas Komisijā apstiprinātu pārskatu par faktiski veiktajiem izdevumiem;

26.9. nodrošina nepamatoti veikto izdevumu uzskaiti un to atmaksu, kā arī neizmantoto līdzekļu atmaksu Eiropas Komisijai tās noteiktajā termiņā;

26.10. nodrošina finanšu datu uzkrāšanu par apgūto struktūrfondu;

26.11. sertificēšanas procesa nodrošināšanai, ja nepieciešams, veic izveidotās finanšu vadības un kontroles sistēmas auditus un sniedz ziņojumu par sistēmu darbību.

27. Maksājumu iestādes funkcijas netiek nodotas citām institūcijām.

 

VII. Uzraudzības komiteja

28. Uzraudzības komiteja uzrauga programmdokumenta ieviešanu un tajā noteikto mērķu sasniegšanu.

29. Vadošā iestāde sagatavo priekšlikumu par uzraudzības komitejas sastāvu un pēc tā saskaņošanas ar struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas institucionālajā sistēmā iesaistītajām institūcijām un organizācijām iesniedz Ministru kabinetā attiecīgu normatīvā akta projektu. Uzraudzības komitejas sastāvu apstiprina Ministru kabinets.

30. Uzraudzības komitejas sastāvā, ievērojot dzimumu līdztiesības principu, tiek iekļauti pārstāvji no šādām institūcijām:

30.1. vadošās iestādes;

30.2. maksājumu iestādes;

30.3. nozares ministrijām;

30.4. starpniekinstitūcijām;

30.5. Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības;

30.6. nevalstiskajām organizācijām;

30.7. reģionālās attīstības padomēm;

30.8. Latvijas Pašvaldību savienības;

30.9. Eiropas Komisijas (novērotāja statusā);

30.10. starptautiskajām finanšu institūcijām (novērotāja statusā).

31. Uzraudzības komiteju vada vadošās iestādes pārstāvis, un tā darbojas saskaņā ar uzraudzības komitejas apstiprinātu nolikumu. Vadošā iestāde nodrošina uzraudzības komitejas sekretariāta funkcijas.

32. Uzraudzības komiteja veic šādas funkcijas:

32.1. izskata un apstiprina programmas papildinājumu;

32.2. pārrauga struktūrfondu vienotās informācijas un publicitātes stratēģijas ieviešanu;

32.3. apstiprina nozaru ministriju izstrādātos attiecīgā struktūrfonda ietvaros finansējamo projektu atlases kritērijus;

32.4. uzdod vadošajai iestādei izstrādāt grozījumus programmas papildinājumā un priekšlikumus par grozījumiem programmdokumentā;

32.5. izskata un apstiprina grozījumus programmas papildinājumā un priekšlikumus par grozījumiem programmdokumentā;

32.6. izskata un apstiprina vadošās iestādes sagatavotos Eiropas Komisijā iesniedzamos pārskatus un ziņojumus par programmdokumenta īstenošanas progresu;

32.7. nodrošina programmdokumenta ieviešanas uzraudzību kopumā, kā arī izvērtē progresu programmdokumenta pasākumu ieviešanā.

 

VIII. Vadības komiteja

33. Vadības komiteju izveido vadošā iestāde. Vadības komiteja nodrošina regulāru uzraudzību katra konkrētā struktūrfonda līmenī.

34. Ņemot vērā attiecīgā struktūrfonda ietvaros finansējamo nozaru un pasākumu specifiku, izveido četras vadības komitejas:

34.1. ERAF vadības komiteju;

34.2. ESF vadības komiteju;

34.3. ELVGF vadības komiteju;

34.4. ZVFI vadības komiteju.

35. Vadības komitejas sastāvā ir pārstāvji no šādām institūcijām:

35.1. vadošās iestādes;

35.2. nozaru ministrijām;

35.3. starpniekinstitūcijām;

35.4. grantu shēmu apsaimniekotājiem;

35.5. Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības;

35.6. Latvijas Pašvaldību savienības;

35.7. reģioniem, kā arī citiem sociālajiem partneriem.

36. Vadības komiteju vada vadošās iestādes pārstāvis, un tā darbojas saskaņā ar vadības komitejas apstiprinātu nolikumu. Vadošā iestāde nodrošina vadības komiteju sekretariāta funkcijas.

37. Vadības komiteja veic šādas funkcijas:

37.1. pirms iesniegšanas apstiprināšanai uzraudzības komitejā izskata un apstiprina projektu atlases kritērijus;

37.2. ja finansējums paredzēts no ERAF un ESF, apstiprina 9.3.apakšpunktā minēto projektu pieteikumu veidlapas un vadlīnijas projektu sagatavošanai;

37.3. regulāri pārbauda attiecīgā struktūrfonda prioritāšu un pasākumu īstenošanas progresu;

37.4. izskata priekšlikumus par grozījumiem apstiprinātajā programmdokumentā;

37.5. izskata vadošās iestādes sagatavotos Eiropas Komisijā iesniedzamos pārskatus un ziņojumus par programmdokumenta īstenošanas progresu;

37.6. nodrošina attiecīgā fonda ietvaros īstenojamo prioritāšu un pasākumu ieviešanas uzraudzību kopumā atbilstoši programmdokumentā noteiktajām prioritātēm un sasniedzamajiem mērķiem.

 

IX. Noslēguma jautājums

38. Noteikumu 2., 3., 11., 24., 26., 28., 32.punkts un 13.9., 13.10., 13.11., 13.12., 13.13., 13.17., 13.18., 13.19.apakšpunkts zaudē spēku ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem.

Ministru prezidents E.Repše

Finanšu ministrs V.Dombrovskis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 24.septembri.