Par Valmierai veltītu monētu

Latvijas Banka starptautiskas monētu programmas “Hanzas pilsētas” ietvaros laidusi apgrozībā Valmierai veltītu jubilejas monētu (monētas apraksts – 1. pielikumā). Latvijā monētas iespējams iegādāties Latvijas Bankā un citās ierastās jubilejas un piemiņas monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelierizstrādājumu veikalos, lidostā “Rīga”.

Valmierai veltītā 1 lata sudraba jubilejas monēta nokalta tās 720. jubilejas laikā pēc Valmieras domes iniciatīvas. Valmiera ir ceturtā Latvijas Hanzas pilsēta, kas, līdzīgi kā Ventspils, Cēsis un Kuldīga, jubilejai veltītajos svētkos ieguvusi savu monētu. 2005. gadā Latvijas Banka paredz izlaist Koknesei veltītu monētu un vēlāk ar Limbažiem, Straupi un Rīgu monētu sērijā aptvert visas astoņas Latvijas Hanzas pilsētas.

Šīs monētas ir pilsētas vēstures un tagadnes simboli, un tās labprāt draugiem Latvijā un ārpus dāvina pilsētu domes un iedzīvotāji, arī uzņēmumi, kā, piemēram, Ventspilī.

Monētas tirāža – 25 000 monētu, 3000 no tām tiks piedāvātas Latvijā.

Monēta veltīta vienai no Latvijas astoņām Hanzas pilsētām – Valmierai.

Mūsdienās Valmiera ir lielākā Vidzemes novada pilsēta ar attīstītu ražošanu un tirdzniecību, bet 13. gs. tagadējā Valmieras apkārtne ietilpa latgaļu apdzīvotajā Tālavas novadā. Pilsēta veidojusies pie sena tirdzniecības ceļa, kas gar Gauju veda no Baltijas jūras piekrastes uz igauņu un krievu apdzīvotajām zemēm.

13. gs. sākumā vācu iekarotāji sāka nostiprināties tagadējā Ziemeļlatvijas teritorijā. 1224. gadā Valmiera nonāca Zobenbrāļu ordeņa pakļautībā. 1283. gadā celtā Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca un Zobenbrāļu ordeņa mūra pils ar blakus esošo amatnieku un tirgotāju apmetni bija Valmieras pilsētas pirmsākums. Lai gan nav precīzi zināms, kad Valmierai piešķirtas pilsētas tiesības, tā noteikti atzīstama par vienu no vecākajām Latvijas pilsētām. Ir uzskats, ka pilsētas tiesības tai ir no 1323. gada, kad pilsētai jau bija savs maģistrāts. 14.–16. gs. Valmiera bija Hanzas savienības locekle. Lai gan vairākkārt krievu, poļu un zviedru karaspēku un ugunsgrēku nopostīta, 18. gs. beigās tā kļuva par apriņķa centru. Caur pilsētu gāja pasta ceļš, kas saistīja Sanktpēterburgu ar Rietumeiropu.

Valmierā jau kopš 18. gs. vidus darbojušās vairākas mācību iestādes, kurās par pedagogiem strādājuši un kuras beiguši ievērojami latviešu izglītības un kultūras darbinieki. Liela nozīme jauno izglītības darbinieku sagatavošanā bija Valmieras Skolotāju semināram, kas dibināts Rīgā 1894. gadā, bet no 1902. gada līdz 1917. gadam darbojās Valmierā. Pašlaik Valmierā atrodas Vidzemes augstskola, kas sagatavo biznesa vadības, informācijas tehnoloģiju, komunikācijas un sabiedrisko attiecību, politoloģijas un tūrisma vadības un organizācijas speciālistus.

Valmierā darbojas profesionāls teātris – Valmieras Drāmas teātris, kultūras dzīvē nozīmīgas ir izstādes galerijā “Laipa”, bet Sv. Sīmaņa baznīcā notiek klasiskās mūzikas koncerti. Valmierā regulāri tiek rīkoti dažādi kultūras festivāli, kas pulcē dalībniekus un skatītājus no visas Latvijas. Jāņa Daliņa stadionā notiek dažādas starptautiskas sporta sacensības.

Edžus Vējiņš, Latvijas Bankas preses sekretārs

Jubilejas monēta “Valmiera”

Nominālvērtība: 1 lats; Svars: 31,47 g, diametrs: 38,61 mm; Metāls: 925o sudrabs, kvalitāte: proof; Kalta 2003. g. Rahapaja Oy (Somija); Mākslinieki: Gunārs Krollis, Jānis Strupulis

Monētas priekšpuse (averss) Centrā – Valmieras Hanzas laika pilsētas zīmogs ar ģerboni. Tā kreisajā pusē attēlota Sv. Sīmaņa baznīcas interjera detaļa, labajā pusē – Vidzemes saktas ornamenta fragmenti. Zem ģerboņa – gadskaitlis 2003. Monētas augšdaļā puslokā – uzraksts WOLMAR, lejasdaļā puslokā – uzraksts 1 LATS.		Monētas aizmugure (reverss) Monētas reversu divās daļās sadala ūdens josla. Augšdaļā attēlota Sv. Sīmaņa baznīca, virs tās – pa labi puslokā uzraksts VALMIERA, lejasdaļā – Hanzas laika kuģa atspulgs, zem tā –puslokā uzraksts HANZAS PILSĒTA.

Monētas josta

Uzraksti LATVIJAS REPUBLIKA un LATVIJAS BANKA atdalīti ar punktiem.