Latvija ir izvēlējusies un ir savā vietā — Eiropā un Eiropas Savienībā

Provizoriskie dati par visiem 1006 iecirkņiem — 1 007 351 balsotājs

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga preses konferencē 21.septembrī

Vaira Vīķe–Freiberga

21. septembrī tūlīt pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Arņa Cimdara provizorisko balsošanas rezultātu pasludināšanas tautas nobalsošanā uz Kongresu namā sarīkoto preses konferenci atbrauca Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Prieks un gandarījums skanēja viņas balsī: “Labrīt Latvijā, labrīt šajā skaistajā un saulainajā rītā! Esam sākuši jaunu vēstures posmu, kas stāv mums priekšā un, ceru, uz ļoti ilgu laiku. Vēlos pateikties Latvijas vēlētājiem par viņu lielo atbildību, par viņu gatavību piedalīties šajā lēmumā, būt gataviem un rūpēties par to, lai varētu teikt, ka šis referendums ir bijis ne tikai sekmīgs, bet arī ļoti pārliecinošs. Šis referendums ir apliecinājums mūsu demokrātiskajam briedumam, jo iepriekš tika dota plaša iespēja visdažādākajiem viedokļiem tikt šajā jautājumā uzklausītiem un saredzētiem. Mums pirmo reizi savas tautas vēsturē tika dota pilnīgi brīva iespēja aktīvi izlemt, kādā virzienā vēlamies iet savas valsts attīstībā. Jo Eiropas Savienība dod tādus juridiskus un saimnieciskus ietvarus, kas mūs paredzamajā nākotnē var pievienot neatgriezeniski visām tām valstīm, kas jau pēdējos gadu desmitos pierādījušas savu piederību demokrātiskiem principiem un kas ir pierādījušas savā dzīvē mieru, stabilitāti, labklājību, saticību un spēju transnacionāli un pārnacionāli vest sarunas un panākt vienošanos.”

Valsts prezidente atzīmēja, ka, protams, šis ietvars Eiropas Savienībā nepiedāvā nekādu rožu dārzu un leijputriju. Tā ir nobriedusi nāciju saime, kur katram krietni jāstrādā, lai būtu konkurētspējīgs, jāprot aizstāvēt savas intereses, bet galvenais – šādas iespējas ir dotas vienlīdz visiem. Šajās valstīs gadu desmitos ir uzkrātas vērtības, kas arī mums ir tuvas.

V.Vīķe-Freiberga nobeigumā teica: “Paldies visiem, kas teica “jā” Eiropas Savienībai, un es pēc savas dziļākās pārliecības uzskatu, ka šajā vēsturiskajā situācijā tā bija pareizākā atbilde. Vēl pateicos Centrālajai vēlēšanu komisijai, tās priekšsēdētājam Cimdara kungam par lielo ieguldījumu, lai katrs vēlētājs varētu izmantot savas iespējas un tiesības balsot. Tauta ir nepārprotami un skaidri pateikusi savu nostāju, paldies par šo uzticības balsojumu, par drosmi droši skatīties nākotnē.”

Preses konferences nobeigumā izskanēja jautājums: piemēram, kurš no Latvijā valdošajiem politiķiem varētu pretendēt uz Eiropas komisāra amatu. Uz to Valsts prezidente atbildēja, ka jau

Ingrīda Ūdre

ar šodienu par to mums jāsāk domāt, lai gan pirms tam būs nokārtojami vairāki likumdošanas un citi jautājumi.

Rita Belousova, “LV” nozares redaktore

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars preses konferencē 21.septembrī

21. septembra pusdienlaikā Kongresu pils preses centrā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) rīkoja preses konferenci, lai paziņotu 20. septembrī notikušā referenduma jeb tautas nobalsošanas provizoriskos rezultātus. Preses centrā uz liela ekrāna varēja redzēt CVK mājaslapā lasāmos skaitļus un procentus gan kopumā, gan atsevišķi pilsētās un rajonos, kā arī ārvalstīs balsojušo vēlētāju skaitu un rezultātu.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars savu lietišķo un kodolīgo informāciju žurnālistiem sniedza trīs daļās: “Pirmais un svarīgākais ir tas, ka varu apstiprināt – referendums ir noticis. CVK apkopojusi balsošanas rezultātus no visiem 1006 vēlēšanu iecirkņiem Latvijā un ārvalstīs. Lūk, galvenie provizoriskie dati: kopumā balsojumā referendumā piedalījies 1 007 351 cilvēks, kas ir aptuveni 72,5 procenti no balsstiesīgo vēlētāju skaita. Par iestāšanos Eiropas Savienībā nobalsojuši 674 562 jeb 67 procenti vēlētāju, pret – 325 692 jeb 32,3 procenti cilvēku,

Einars Repše

par nederīgiem uzskatīti 7097 biļeteni jeb 0,7 procenti. Salīdzinājumā ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām nederīgo biļetenu skaits ir jūtami mazāks.” Otrajā daļā CVK priekšsēdētājs uzsvēra, ka līdz šim nav saņemta neviena sūdzība par būtiskiem pārkāpumiem balsošanā. Taču komisija gaida vēlēšanu rezultātu oriģinālus dokumentus – protokolus, arī no ārvalstīs esošajiem iecirkņiem, un tad divu nedēļu laikā tos pārbaudīs, lai pasludinātu galīgos rezultātus.

A. Cimdars pateicās visiem vēlētājiem, kas izmantoja savas tiesības balsot un paust savu viedokli par vai pret ES, izteica gandarījumu par pilsoņu aktivitāti, jo tā bijusi lielāka, nekā vēlot Saeimu, tas ir, nobalsojuši vairāk nekā viens miljons vēlētāju. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs paldies sacīja gan vēlēšanu komisijām, kas nodrošināja sekmīgu darbu, gan novērotājiem, kas ir “komisijas locekļu labākie draugi un var pateikt patiesību acīs”, arī starptautiskajiem novērotājiem un tulkiem.

Pēc tam A. Cimdars atbildēja uz plašsaziņas līdzekļu pārstāvju uzdotajiem jautājumiem, no kuriem viens bija – vai Sociālistiskās partijas priekšsēdētāja Alfrēda Rubika izplatītais paziņojums, ka partija neatkarīgi no referenduma rezultāta apstrīdēs tos Satversmes tiesā, nevarētu aizkavēt galīgo rezultātu pasludināšanu. Uz to A. Cimdars atteica, ka vispirms ir nepieciešami oficiālie rezultāti, lai pret ko iebilstu, un šāds paziņojums nekādā gadījumā neaizkavēs oficiālo rezultātu pasludināšanu.

Lasot provizoriskos datus internetā un izplatītajā informācijā, varējām pārliecināties, ka vislielākie eirooptimisti ir Vidzemes un arī Kurzemes reģionā. Piemēram, Valmieras rajonā par ES nobalsoja 83,1 procents, Valkas rajonā – 82,2, Limba?u – 81,9, Cēsu – 80,1 procents vēlētāju, bet Kuldīgas rajonā – 82,2, Ventspils rajonā – 79,6, Ventspils pilsētā – 73,2, Talsu rajonā – 79,7, Liepājā – 77 procenti no tiem, kuri ieradās vēlēšanu iecirkņos. Rīgā savu pilsoņa pienākumu pildīt šajā izšķirošajā brīdī bija ieradušies 275 429 cilvēki, par ES nobalsoja 59,1 procents, pret bija 40,2 procenti. Vislielākais ES atbalstītāju skaits bijis ārvalstīs – no balsošanā piedalījušamies 7770 vēlētāju par Latvijas iestāšanos ES nobalsoja 7177 jeb 92,4 procenti, pret bija 7,5 procenti. Visnegatīvāko nostāju pret iestāju ES pauduši Daugavpils pilsētas vēlētāji – 67,3 procenti, Daugavpils rajonā – 50,3. Rēzeknes pilsētā pret ES balsoja 55,7 procenti, Krāslavas rajonā– 50,4 procenti no balsotāju skaita. Taču katrā ziņā jāpiebilst CVK, ka minētie skaitļi un procenti ir provizoriski, jo oficiālos publicēs nedaudz vēlāk, kā to arī preses konferencē atzīmēja A. Cimdars.

Rita Belousova, “LV” tieslietu redaktore

 

Aizkraukles rajons

Balsotāju skaits 19759

Nobalsojuši “par” 14853

Nobalsojuši “pret” 4873

Alūksnes rajons

Balsotāju skaits 12997

Nobalsojuši “par” 10046

Nobalsojuši “pret” 2865

Balvu rajons

Balsotāju skaits 14222

Nobalsojuši “par” 9431

Nobalsojuši “pret” 4610

Bauskas rajons

Balsotāju skaits 23558

Nobalsojuši “par” 17823

Nobalsojuši “pret” 5595

Cēsu rajons

Balsotāju skaits 31125

Nobalsojuši “par” 24922

Nobalsojuši “pret” 5995

Daugavpils rajons

Balsotāju skaits 16407

Nobalsojuši “par” 7946

Nobalsojuši “pret” 8244

Dobeles rajons

Balsotāju skaits 17057

Nobalsojuši “par” 13293

Nobalsojuši “pret” 3764

Gulbenes rajons

Balsotāju skaits 13187

Nobalsojuši “par” 9994

Nobalsojuši “pret” 3106

Jelgavas rajons

Balsotāju skaits 14105

Nobalsojuši “par” 9841

Nobalsojuši “pret” 4193

Jēkabpils rajons

Balsotāju skaits 23794

Nobalsojuši “par” 16429

Nobalsojuši “pret” 7124

Krāslavas rajons

Balsotāju skaits 13884

Nobalsojuši “par” 6671

Nobalsojuši “pret” 6991

Kuldīgas rajons

Balsotāju skaits 19308

Nobalsojuši “par” 15868

Nobalsojuši “pret” 3328

Liepājas rajons

Balsotāju skaits 21357

Nobalsojuši “par” 17019

Nobalsojuši “pret” 4224

Limbažu rajons

Balsotāju skaits 20835

Nobalsojuši “par” 17063

Nobalsojuši “pret” 3641

Ludzas rajons

Balsotāju skaits 15282

Nobalsojuši “par” 7571

Nobalsojuši “pret” 7448

Madonas rajons

Balsotāju skaits 23183

Nobalsojuši “par” 17801

Nobalsojuši “pret” 5316

Ogres rajons

Balsotāju skaits 32935

Nobalsojuši “par” 24458

Nobalsojuši “pret” 8298

Preiļu rajons

Balsotāju skaits 18997

Nobalsojuši “par” 12379

Nobalsojuši “pret” 6407

Rēzeknes rajons

Balsotāju skaits 18233

Nobalsojuši “par” 9422

Nobalsojuši “pret” 8633

Rīgas rajons

Balsotāju skaits 72125

Nobalsojuši “par” 51151

Nobalsojuši “pret” 20583

Saldus rajons

Balsotāju skaits 17835

Nobalsojuši “par” 14052

Nobalsojuši “pret” 3659

Talsu rajons

Balsotāju skaits 26027

Nobalsojuši “par” 20755

Nobalsojuši “pret” 5114

Tukuma rajons

Balsotāju skaits 27585

Nobalsojuši “par” 21875

Nobalsojuši “pret” 5560

Valkas rajons

Balsotāju skaits 16744

Nobalsojuši “par” 13757

Nobalsojuši “pret” 2888

Valmieras rajons

Balsotāju skaits 30939

Nobalsojuši “par” 25703

Nobalsojuši “pret” 5089

Ventspils rajons

Balsotāju skaits 6595

Nobalsojuši “par” 5246

Nobalsojuši “pret” 1306

Rīga

Balsotāju skaits 275429

Nobalsojuši “par” 162877

Nobalsojuši “pret” 110619

Daugavpils

Balsotāju skaits 36779

Nobalsojuši “par” 11383

Nobalsojuši “pret” 24743

Jelgava

Balsotāju skaits 27246

Nobalsojuši “par” 17546

Nobalsojuši “pret” 9565

Jūrmala

Balsotāju skaits 23781

Nobalsojuši “par” 14918

Nobalsojuši “pret” 8705

Liepāja

Balsotāju skaits 31754

Nobalsojuši “par” 24438

Nobalsojuši “pret” 7316

Rēzekne

Balsotāju skaits 19431

Nobalsojuši “par” 8349

Nobalsojuši “pret” 10826

Ventspils

Balsotāju skaits 17086

Nobalsojuši “par” 12505

Nobalsojuši “pret” 4482

Valstu, valdību vadītāji un diplomāti, sveicot Latvijas tautas izvēli

No Pata Koksa un Arnolda Rītela

Sandra Kalniete Foto: A.F.I.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 21. septembrī saņēma apsveikuma telefonzvanus līdz ar sekmīgiem referenduma rezultātiem par valsts dalību Eiropas Savienībā no Eiropas Parlamenta prezidenta Pata Koksa un Igaunijas prezidenta Arnolda Rītela.

No Žaka Širaka

Ar sirsnīgas draudzības apliecinājumiem Francijas prezidents Žaks Širaks vakar, 22. septembrī, sveica Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un Latviju, kura tagad ienākusi Eiropas Savienībā pēc pozitīva referenduma 20.septembrī par valsts dalību Eiropas Savienībā. Apsveikumā viņš raksta, ka kopīgiem spēkiem ir iespējams veidot Eiropu stiprāku un drošāku tās iedzīvotājiem.

No Tarjas Halonenas

Somijas prezidente Tarja Halonena savā vēstulē V.Vīķei-Freibergai apsveic Latvijas pozitīvo balsojumu ES referendumā, Somijas tautas vārdā sirsnīgi sveicot Latviju sakarā ar pievienošanos ES nāciju ģimenei.

No Tomasa Klestila

Arī Austrijas prezidents Tomass Klestils sveic Valsts prezidenti ar pozitīvajiem referenduma rezultātiem, vēstulē rakstot, ka Austrija priecājas par šo Latvijas lēmumu tādēļ, ka Eiropa rod jaunas iespējas miera, stabilitātes un pārticības nodrošināšanai.

Valsts prezidenta preses dienests

No Romano Prodi

Ar pārliecinoša vairākuma pozitīvo balsojumu par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) 2004. gadā Latvijas pilsoņi sekmīgi noslēdza ES iestāšanās referendumu ciklu, kas notika topošajās ES dalībvalstīs. “Deviņu valstu pilsoņi ir pauduši savu viedokli un teikuši pārliecinošu “jā” Eiropas integrācijai, kas liek mums visiem vēl apņēmīgāk un vairāk strādāt, lai apvienotu Eiropas kontinentu,” uzsvēra Eiropas Komisijas prezidents Romāno Prodi. Atzīmējot 20. septembrī Latvijā notikušā referenduma pozitīvo balsojumu, viņš piebilda: “Mēs esam laimīgi un lepni, ka arī Latvijas pilsoņi ir nolēmuši pievienoties Eiropas Savienībai. Viņi mūsu Eiropas saimē ienesīs savu pieredzi, talantus un labo gribu.

Latvijā notikušā referenduma balsojums pēc ilgajiem un smagajiem reformu īstenošanas gadiem, lai kļūtu par modernu un demokrātisku valsti ar funkcionējošu tirgus ekonomiku, liecina par Latvijas pilsoņu stingro apņēmību nosargāt savas valsts neatkarību un sekmēt tās uzplaukumu Eiropas demokrātisko valstu saimē.”

No Gintera Ferhoigena

“Šī ir ļoti nozīmīga diena visiem eiropiešiem,” uzsvēra ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens. “Mēs apsveicam valsti, kas pieder pie mūsu valstu saimes, un mēs ticam, ka Latvija, tāpat kā pārējās nākamās ES dalībvalstis, bagātinās un stiprinās Eiropas Savienību. Apsveicam ar atgriešanos mājās, Latvija!”

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls  tulkojums no angļu valodas

No Joškas Fišera

Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministrs Joška Fišers svētdien, 21. septembrī, sniedza paziņojumu par ES referenduma rezultātiem Latvijā:

“Vācijas valdība apsveic pozitīvos referenduma rezultātus Latvijā, kura līdz ar to, tāpat kā pārējās deviņas kandidātvalstis, ir nobalsojusi par Eiropas Savienību (ES). Latvijas pilsones un pilsoņi savā nepārprotamajā balsojumā ir pieņēmuši lēmumu arī par to, kāds būs nākotnes Eiropas veidols. Kopā ar Poliju, Čehijas Republiku, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Lietuvu, Igauniju, Kipru un Maltu Latvija 2004. gada 1. maijā iestāsies Eiropas Savienībā. Desmit jaunu dalībvalstu pievienošanās ES ir solis pavisam jaunā Eiropas integrācijas laikmetā. Līdz ar to ir neatgriezeniski likvidēts līdzšinējais Eiropas kontinenta dalījums.

Iesniedzot pieteikumu par vēlmi iestāties Eiropas Savienībā 1995. gadā, Latvija mērķtiecīgi sāka tautsaimniecības un sabiedrības pārveidi un veiksmīgi ir spējusi to paveikt. Savstarpējas uzticības un intensīva politiskā dialoga gaisotnē mēs pastāvīgi esam pavadījuši Latviju ceļā uz ES un tādēļ priecājamies, ka nākamā gada maijā Latvija var kļūt par ES dalībvalsti.”

Vācijas vēstniecība Latvijā

No Braiena Karlsona

Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons svētdien, 21. septembrī, apsveica Latvijas premjerministru Einaru Repši sakarā ar 20.septembra Eiropas Savienības referenduma rezultātiem.

Vēstulē premjerministram ASV vēstnieks raksta: lai arī Amerikas Savienotās Valstis vienmēr ir uzskatījušas, ka lēmums par pievienošanos Eiropas Savienībai ir Latvijas tautas ziņā, ASV vienmēr ir cieši atbalstījušas Eiropas Savienības paplašināšanos kā stabilitātes un labklājības virzītājspēku.

Braiens Karlsons uzsvēra, ka Amerikas Savienotās Valstis un Latvija turpinās būvēt attiecības uz jau pastāvošajām ciešajām divpusējo attiecību saitēm, un piebilda, ka ASV apsveic Latvijas balss pievienošanos konstruktīvajam un pozitīvajam dialogam, kādu ASV uztur ar Eiropas Savienību plašā transatlantisko jautājumu spektrā.

ASV vēstniecības  Preses un kultūras nodaļa

Diskusijai starp sabiedrību un valsti ir jāturpinās arī tālāk

Aigars Freimanis, Tirgus un sociālo pētījumu centra “Latvijas fakti” direktors, — “LV”

Foto: A.F.I.

Rezultāts — patīkams pārsteigums

— Referendumā par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) pilsoņi pārliecinoši nobalsoja “par”. Pēdējās sabiedriskās domas aptaujas, lai arī uzrādīja vairākuma atbalstu dalībai ES, bija visai dažādas. Kā jūs vērtējat tautas nobalsošanas rezultātus? Vai tie bija pārsteigums?

— Man referenduma rezultāti nebija liels pārsteigums, lai gan jāatzīst, ka tik augstu “par” balsojumu negaidīju. Tā kā sabiedriskās domas aptaujas četras dienas pirms referenduma rādīja, ka “par” balsos 63,2% vēlētāju, biju domājis, ka līdz tautas nobalsošanas dienai atbalsts pieaugs līdz 65%. Tas, ka “par” nobalsoja vēl vairāk — 67% —, bija patīkams pārsteigums.

— Daudzi bija pārsteigti arī par augsto vēlētāju aktivitāti.

— Pēdējos gados pirms vēlēšanām veiktās sabiedriskās domas aptaujas uzrāda līdzīgu tendenci — solītā līdzdalība vienmēr par aptuveni 10% pārsniedz reālo iedzīvotāju aktivitāti balsošanas dienā. Tāda pati situācija bija vērojama arī šoreiz — pirmsreferenduma aptaujās tika uzrādīta augstāka iedzīvotāju iespējamā līdzdalība, nekā tā bija patiesībā. Tomēr jāatzīmē, ka ap 70% balsstiesīgo piedalīšanās tautas nobalsošanā nav nekas neparasts. Kopumā vēlētāju aktivitāte nebija nekas pārsteidzošs atšķirībā no referenduma iznākuma.

— Kas, jūsuprāt, bija pozitīvo referenduma rezultātu pamatā — veiksmīga pirmsreferenduma kampaņa, aktīva politiķu iesaistīšanās, plašsaziņas līdzekļu aicinājums vai arī kāds cits faktors?

— Domāju, ka šādu referenduma iznākumu ietekmēja vairāku informācijas avotu kopums, kas beigās, tēlaini izsakoties, tādā kā unisonā radīja pietiekami pārliecinošu spiedienu, aicinot iedzīvotājus balsot par iestāšanos ES. Lai arī informācijas par ES, īpaši pēdējās dienās, bija daudz, nevienam nav tiesību teikt, ka tās bija pārāk daudz.

— Pirms referenduma tika publiskotas sabiedriskās domas aptaujas. Visu laiku tās rādīja sabiedrības atbalstu ES. Vai sabiedriskās domas pētījumu publiskošana pirms referenduma nevairoja eirooptimistu skaitu? Vai tādā veidā netika nodrošināts pozitīvs referenduma rezultāts?

— Jāatzīst, ka tas ir mūžīgs jautājums — vai aptaujas iespaido sabiedrību vai ne. Protams, zināmā mērā to iespaids ir jūtams. Bet sabiedriskās domas aptauju ietekme nav noteicošā. Rietumeiropā veiktie pētījumi atklāj, ka daudz būtiskāk cilvēkus iespaido citi faktori. Lielāka nozīme ir pašam “produktam”, šajā gadījumā — ES, vēlēšanās — politiskajam spēkam. Tāpat daudz svarīgāk ir tas, ko par konkrēto lietu raksta plašsaziņas līdzekļi. Aptauju ietekme uz sabiedrisko domu ir daudz mazāka — tiek vērtēts, ka tās varētu ieņemt aptuveni piekto pozīciju sabiedrības viedokļa formēšanā.

 

Kampaņas kulminācija — par īsu

— Kā jūs vērtējat pirmsreferenduma kampaņas norisi?

— Liels akcents tika likts uz sabiedrības izglītošanu. Protams, cilvēki saka, ka grib uzzināt vairāk par ES. Bet, kad ir jāiegulda enerģija un pūles, lai papildinātu savas zināšanas, ne vienmēr tam pietiek laika. Tomēr jāatzīmē, ka izglītošana ir arguments par labu gan vadības grupai, gan citām organizācijām un cilvēkiem, kas piedalījās informācijas izplatīšanā, — cilvēkiem tika dota iespēja izzināt ES. Jāatzīmē, ka mazinājās to cilvēku skaits, kas teica, ka viņi neko nezinot par ES un ka viņiem nav pat dota iespēja iegūt informāciju.

Manuprāt, arī kampaņas beigu jeb emocionālais posms bija efektīvs. Tas rosināja tautas nobalsošanā piedalīties arī pensionārus, kurus ES integrācijas kontekstā uztrauc iespējamais cenu kāpums. Kopumā tā ir sociāli jutīga un mazaizsargāta grupa. Tajā pašā laikā man šķiet, ka kampaņas beigu posms jeb kulminācija bija nedaudz par īsu — tai vajadzēja būt vienu vai divas dienas ilgākai.

 

Kāpēc Latgale noskaņota negatīvāk

— Kā skaidrojams salīdzinoši negatīvākais balsojums Latgalē, kur atsevišķos rajonos pārsvaru guva eiroskeptiķi, bet citos ES atbalstītāju skaits tikko pārsniedza pret balsojušos?

— Arī pēc iepriekš veiktajiem sabiedriskās domas pētījumiem Latgalē ES atbalstītāju skaits ir bijis svārstīgs. Ir bijušas aptaujas, kas uzrādījušas ES atbalsta pārsvaru, bet citās savukārt vairāk bijis negatīvi noskaņoto. Tiesa gan, pēdējās aptaujās vairāk bija pret ES noskaņoto.

Atbildes uz jautājumu, kāpēc veidojās šāda situācija, ir vairākas. Pirmkārt, noteikti jāatzīmē etniskais faktors. Latgalē dzīvo daudz nelatviešu, kas ir daudz kritiskāk noskaņoti pret Latvijas iestāšanos ES. Kāpēc tā? Tās ir bažas par to, ka izglītības reforma ir ES iniciēta. Bailes par to, ka, nostiprinoties robežai ar Krieviju un Baltkrieviju, samazināsies pārrobežu tirdzniecība un līdz ar to arī mazināsies iespēja turpināt, kā es to saucu, savu mazo ģimenes biznesu. Otrkārt, negatīvais Latgales reģiona balsojums ir saistīts arī ar īpatnībām kampaņas norisē. Divus mēnešus pirms referenduma kampaņā īpaši tika akcentēti ekonomiska rakstura jautājumi — ko Latvija varētu iegūt no dažādiem fondiem, ja iestātos ES. Šajā posmā Eiropa tika identificēta ar naudu — šāda rakstura informācija bija saprotama kā latviešiem, tā nelatviešiem. Šajā laikā arī sabiedriskās domas aptaujas uzrādīja atbalstu dalībai ES starp Latgalē dzīvojošiem respondentiem. Savukārt īsi pirms referenduma kampaņā tika akcentēti citi — emocionālāki — jautājumi, no tiem galvenie bija Latvijas drošība, nākotne un neatkarība. Šeit jau skaidri lika nojaust par draudiem no austrumu kaimiņa — Krievijas — puses. Protams, nelatviešu auditorijai šādi argumenti nozīmē ko pilnīgi citu nekā latviešu auditorijai.

 

Trūkst atvērtības dialogam

— Pirmsreferenduma kampaņa bija būtiska vēl viena apsvēruma dēļ — tika veicināta diskusija starp sabiedrību un valsti. Vai, jūsuprāt, Latvijā sabiedrība ir gatava aktīvai diskusijai ar valsti, vai tā ir spējīga aktīvi paust savu viedokli un to aizstāvēt?

— Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Latvijā pastāv pilsoniskā sabiedrība, — ir ļoti daudz pazīmju, kas liecina par pilsoniskās sabiedrības esamību. Vai sabiedrība valstī ir tāda, kādu to vēlas redzēt politiķi, tas jau ir cits jautājums. Latvijā pilsoniskā sabiedrība ir opozīcijā pret valsti.

Latvijā diskusijā starp valsti un sabiedrību pietrūkst atvērtības dialogam. Tā ir abu pušu nepilnība, bet, es pat teiktu, valsts vaina ir lielāka. Tajā pašā laikā uz situāciju ir jāraugās objektīvi — varbūt valstij nemaz nav bijis tik daudz iespēju būt atklātai. Pārmaiņu temps un vēstures ritējums mūsu valstī pēdējos desmit gados ir bijis nedabiski straujš.

Es ceru, ka Eiropa veicinās sabiedrības diskusiju ar valsti. Jau šobrīd abām pusēm, ja rodas nesaprašanās, ir iespēja vērsties pie dažādām institūcijām, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tas, manuprāt, rāda, ka attiecības starp valsti un indivīdu turpmāk pāries jaunā kvalitātē.

— Vai aizsāktā diskusija starp pilsoni un valsti turpināsies, lai gan tās veikšanai vairs nebūs atvēlēta nauda no valsts budžeta?

— Grūti teikt. Lietu loģika prasītu, lai dialogs turpinātos. Es domāju, ka Latvijas dalība ES uzliks pienākumu vairāk strādāt ar sabiedrību. Kā tas izdosies, nav zināms. Manuprāt, sabiedrība vienmēr ir gatava dialogam. Līdz šim vairāk ir runājusi valdība, sabiedrība ir klausījusies un interpretējusi teikto. Es domāju, ka ES šo procesu dažādos — tā prasīs, lai arī otra puse līdzdarbotos. Tā, manuprāt, ir viena no ES pamatvērtībām.

Ilze Sedliņa, “LV” korespondente

Latvijas pilsoņi pierādīja, ka ir pozitīvi domājoši, ar skatu uz nākotni

Prof. Žaneta Ozoliņa, politoloģe, Sabiedriski konsultatīvās padomes* līdzpriekšsēdētāja, — “LV”

Foto: A.F.I.

Pilnā nosaukumā — Sabiedriski konsultatīvā padome informēšanas pasākumu sagatavošanai pirms referenduma par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai

— Kā jūs vērtējat 20. septembra referenduma iznākumu ?

— Manuprāt, ikvienam varētu būt prieks par referenduma iznākumu. Pirmkārt, pozitīvi ir tas, ka iedzīvotāju līdzdalība referendumā bija ļoti augsta, kas liecina, ka iedzīvotāji nav vienaldzīgi un viņi piedalās valsts politiskajā dzīvē. Otrkārt, Latvijas pilsoņi apstiprināja, ka ir pozitīvi domājoši, izglītoti un ar skatu nākotnē.

 

Kādēļ tik daudzi balsoja par

— Sabiedriskās domas aptaujas vēl īsi pirms referenduma liecināja par to, ka atbalsts Latvijas dalībai Eiropas Savienībā svārstās tuvu 50% atzīmei, bet referenduma rezultāti izrādījās krietni pozitīvāki. Kas, jūsuprāt, ir par pamatu tik straujam pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju īpatsvara kāpumam?

— Socioloģiskās aptaujas uzrāda tikai sabiedriskās domas tendenci. Iemesls, kādēļ šī tendence tik ļoti atšķīrās no faktiskā rezultāta, ir tas, ka Latvijā bija ļoti liels to cilvēku skaits, kuri īsi pirms referenduma dienas vēl nebija izlēmuši. Un, manuprāt, visi tie pasākumi, kas tika veikti kampaņas pēdējā mēnesī, ir snieguši pozitīvu rezultātu, jo kampaņas mērķis arī bija uzrunāt tieši tos cilvēkus, kuri vēl šaubās, nevis tos, kas bija skaidri izlēmuši balsot par vai pret.

Nav iespējams pārvērtēt valsts galveno amatpersonu pēdējās dienās skaidri teikto par Eiropas Savienībai. Protams, savu ieguldījumu deva arī visai intensīvā reklāmas kampaņa medijos pēdējā mēneša laikā, un, manuprāt, pareiza bija arī taktika informēšanas kampaņā izmantot maksimāli daudz un dažādus informatīvos materiālus, kas sniedz atbildes uz cilvēkus interesējošiem konkrētiem jautājumiem.

— Kas, jūsuprāt, bija noteicošais faktors, pilsoņiem izdarot izvēli referenduma dienā? Vai tā bija informatīvā kampaņa, politiķu teiktais vai kas cits?

— Runājot par kampaņu, es ar to apzīmēju visus tos pasākumus (tajā skaitā politiķu uzstāšanos), kuri tika izmantoti, lai cilvēkiem sniegtu informāciju par Eiropas Savienību. Politiķi šai kampaņai pieslēdzās galvenokārt pēdējā stadijā, pirms tam vairākus mēnešus noritēja arī ļoti daudzi citi pasākumi. Bet es nekādā ziņā negribu būt pārmērīga optimiste un uzskatīt, ka šie 67% par ir tikai un vienīgi vadības grupas organizētās informatīvās kampaņas nopelns.

— Vai valdības apmaksātā informēšanas kampaņa sasniedza iecerēto?

— Kampaņā tika izmantota, manuprāt, pareizākā taktika, proti, līdzekļus ieguldīt nevis skaļās un atraktīvās reklāmās piecu mēnešu garumā, bet gan informatīvajos līdzekļos, lai cilvēki varētu saņemt visu informāciju, kas viņus interesē. Tieši tādēļ arī izplatījās šis viedoklis, ka informācija ir sadalīta, informāciju nedzird un tā neaiziet līdz cilvēkiem. Informācijas izplatīšana bija diezgan ilgstošs un ļoti sarežģīts process, bet, kā var redzēt, galarezultātā cilvēki tomēr ir sasniegti un informatīvie materiāli bija pietiekami daudz un pieejami.

 

Cik gatava diskusijai ir sabiedrība

— Kā vērtējat Latvijas sabiedrības iesaistīšanos kampaņas pasākumos? Cik Latvijas iedzīvotāju bija gatavi iesaistīties un diskutēt?

— Lai izvērtētu sabiedrības aktivitāti, svarīgs ir fakts, ka laikā, kad uzsākās šīs diskusijas un lektori devās uz laukiem, lai runātu ar iedzīvotājiem, līdz referendumam bija vēl četri pieci mēneši. Tādēļ arī tendence bija tāda, ka, jo tuvāk nāca referenduma diena, jo pilnākas bija auditorijas un jo vairāk bija cilvēku, kas vēlas diskutēt. Būtiskākais ir tas, ka cilvēkam, kurš gribēja diskutēt un izteikt savu viedokli, šāda iespēja tika dota. Ne jau vienmēr masveidība ir tas labākais rādītājs.

Mana pieredze rāda, ka diskusijās auditorijas ir ļoti dažādas. Bija auditorijas, kur cilvēki nāca izsūdzēt savas problēmas, bija auditorijas, kur cilvēki nāca paust savu neapmierinātību ar valdību, bija auditorijas, kur cilvēki nāca prasīt pavisam konkrētu jautājumu, piemēram — par cik procentiem pieaugs mana alga? Tādēļ varbūt arī bija gadījumi, kad cilvēks bija atnācis dzirdēt vienu, bet viņam tika piedāvāts pavisam kas cits. Līdz ar to viņš bija vīlies un otrreiz uz līdzīgu diskusiju vairs nedevās.

 

Kāpēc balsoja pret

— Visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas skaidri iestājās par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Pēdējās nedēļās pirms referenduma “par” aģitēja arī ļoti liels skaits dažādu sabiedrisko organizāciju, apvienību un sabiedrībā pazīstami, populāri cilvēki. Tomēr trešdaļa iedzīvotāju nobalsoja “pret”. Kādēļ?

— Cilvēkam vienmēr ir vieglāk izvēlēties to, ko viņš jau pazīst. Piemēram, kad jūs ejat uz veikalu, jūs lielākoties dodat priekšroku tam pārtikas produktam, par kuru esat pārliecināts, ka tas būs kvalitatīvs, garšīgs un jums nebūs jāviļas. Šad tad jūs tomēr domājat, ka vajadzētu pagaršot ko jaunu, bet, pirms to darīt, jūs ilgi domājat, pagaršot vai nepagaršot.

Līdzīgi bija arī ar referendumu. Lielākā daļa šo sabiedrībā pazīstamo cilvēku, dažādu sabiedrisko organizāciju un asociāciju pārstāvji, kas aicināja balsot par, jau šobrīd ir iesaistīti Eiropas lietās un viņiem ir pozitīva pieredze. Šiem cilvēkiem ir daudz vienkāršāk pateikt šo “jā” pietiekami skaļi un pārliecinoši bet, ja jūs nezināt, kas tas ir, tad ir ļoti grūti izdarīt savu izvēli. Latvijā vienmēr ir bijis pietiekami liels procents to, kas ir “pret”, jo viņi, iespējams, ir pamēģinājuši un skaidri zina, ka tas viņiem nepatīk, “negaršo”. Bet visai liela bija to cilvēku daļa, kas it kā grib “pagaršot”, bet nezina, vai viņus nesagaida vilšanās. Tādēļ bija ļoti svarīgi, ka šie sabiedrības pārstāvji, kam ir zināma pieredze Eiropas lietās, skaļi pateica, ka tur ir iespējas un nav ko bīties.

 

Kā balsoja Latgale

— Kā jūs vērtējat referenduma rezultāta atšķirības reģionālā griezumā: visnegatīvāk noskaņotie vēlētāji bija piecos blakus esošos rajonos Latvijas dienvidaustrumu pusē — Latgalē, bet vispozitīvākais balsojums vērojams Ziemeļvidzemē?

— Šādas reģionālās atšķirības ietekmēja vairāki atsevišķi faktori. Pirmkārt, Latvijas austrumu reģioni ir ekonomiski un sociāli visvājāk attīstīti. Līdz ar to ticība tam, ka Eiropas sociālās izlīdzināšanas fondi drīzumā nesīs labumu tajā vietā, kur viņi dzīvo, ir ļoti minimāla, jo attīstība līdz šim ir bijusi visai lēna vai nav bijusi vispār. Otrkārt, pierobežas rajonā norit ļoti aktīva pārrobežas mijiedarbība, gan ekonomiska, gan cilvēciska. Apmaiņas procesi pāri robežai notiek ik dienu, un līdz ar to lielai daļai cilvēku ir bažas par to, kā būs ar šo mijiedarbību pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Ir bažas par iespējām arī turpmāk uzturēt šos pārrobežas kontaktus. Treškārt, varētu runāt arī par kampaņas trūkumiem, proti, nepietiekami tika akcentēts Latgales reģions, krietni vairāk dažādu aktivitāšu notika Kurzemē un Vidzemē. Un nevar neminēt arī informācijas telpas ietekmi, jo nav noslēpums, ka Latgales reģionā daudz vairāk lasa krievu valodā iznākošo presi un tajās bieži vien Eiropas Savienības jautājumu interpretācija ir visai atšķirīga no tās, kāda tā ir latviešu valodā lasāmajos laikrakstos.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors

 

Tas ir loģisks iznākums, kurš, manuprāt, nevarēja nebūt

Jānis Peters, dzejnieks, Sabiedriski konsultatīvās padomes* loceklis, — “Latvijas Vēstnesim”

Pilnā nosaukumā — Sabiedriski konsultatīvā padome informēšanas pasākumu sagatavošanai pirms referenduma par Latvijas pievienošanos ES

Foto: A.F.I.

— Kā jūs vērtējat referenduma rezultātu, un cik liels tajā ir informatīvās kampaņas nopelns?

— Man šāds referenduma rezultāts šķiet loģisks iznākums, kurš nevarēja nebūt. Tas ir tāds pats kā pārējas norises mūsu sabiedrībā, kas notiek dabiski un izskaidrojami. Pievienošanās ES nav jaunizgudrojums, to ir darījušas daudzas valstis pirms mums. Šī valstu savienība ir vērsta uz to, lai runātu ar cilvēkiem un aicinātu tos sadarboties jaunā laikmeta garā. Pat ja nebūtu tik blīvi kā pēdējās nedēļās aģitēts, es domāju, ka Latvija noteikti būtu teikusi “par”. Varbūt kāds man pārmetīs pārmērīgu romantismu, bet Latvija ir vienmēr bijusi vērsta uz Eiropu. Jau no seniem laikiem latviešu tauta ir bijusi vērsta uz zinātkāri, lasītprasmi un skološanos. Mēs nekad neesam bijuši analfabēti! Jau izsenis par mūsu vērtībām kļuvuši tādi jēdzieni kā dzimtene, gaiss, brīvība. Šobrīd daudziem rocība neļauj vienmēr iegādāties avīzes, bet radio skan katrā mājā un jaunākās ziņas sasniedz klausītāju.

Emocionālos aspektus dialogā ar sabiedrību var daļēji saprast, tomēr daži kampaņas paņēmieni man nebija pieņemami. Es teiktu, ka tie bija mākslīgi. Piemēram, Aivara Borovkova viedokli es varētu saukt par atraktīvu teātri. Lieki, manuprāt, bija arī dažu citu sabiedrībā zināmu personu histēriskie izteikumi un tautas iebaidīšanas mēģinājumi ar bubuli vai “lielo lāci”. Skumji, ka kāds arvien dzīvo pasaulē, kas bija ap mums pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem.

— Kā vērtējat valdības rosināto diskusiju ar sabiedrību par iestāšanos ES?

— Lai arī to nereti noliedza un noliedz, manuprāt, diskusija notika “par” formā. Tam tā bija jābūt no valdības puses. Šo diskusiju varu nodēvēt kā netalantīgu, un es tajā nepiedalījos. Taču manu viedokli, kā balsot referendumā, vēlējās zināt ļoti daudz cilvēku. Varbūt es vēl dzīvoju tajā pasaulē, kad dzīva, vienkārša un atklāta saruna ar cilvēku ir labākais veids sapratnes ceļam. Es labprāt sniedzu savas atbildes tiem, kas man ko jautāja.

— Cik lielu ietekmi uz rezultātiem, jūsuprāt, atstāj socioloģiskie pētījumi?

— Socioloģiskie pētījumi ir vajadzīgi, taču tie ne vienmēr ataino objektīvo situāciju. Es tomēr domāju, ka šoreiz tie maz ietekmēja referenduma rezultātus. Man nepatīk apzīmējumi – “eirooptimists” vai “eiropesimists”. Sevi uzskatu par eirofatālistu. Tas bija mūsu liktenīgais, ne šī vārda sliktākajā nozīmē, ceļš.

— Tomēr balsojums Latgalē liecina, ka tur cilvēki tik pozitīvi nedomā. Kāpēc tas tā?

— Latgalē cilvēki jau gadsimtiem ilgi dzīvo etniski citādu dzīvi, nekā tas ir Kurzemē vai Vidzemē. Es pieļauju, ka latgaliešiem nepārdomātā biedēšana ar “lielo lāci” varēja izraisīt citādas emocijas. Iespējams, cilvēki Latgalē iestāšanos ES uztvēra kā Latvijas bēgšanu no iespējamā Krievijas jūga. Tas šos ļaudis varēja aizvainot, jo kaimiņattiecības ar Krieviju tur uztver salīdzinoši pozitīvi. Man ir skumji par tiem, kas Latvijas pirmsiestāšanās ES kampaņas laikā izvirzīja tēzi par jaunu un sašķeltu pasauli. Kaimiņu attiecības bija un būs, daudz izdevīgāk ir tās veidot uz draudzīgiem pamatiem. Es aicinu visus skatīties uz veselu, nevis sašķeltu pasauli, jo zemeslode ir apaļa.

— Vai, jūsuprāt, šobrīd varam runāt par pilsoniskās sabiedrības jēdzienu Latvijā?

— Manuprāt, pilsoniskā sabiedrība Latvijā sevi ļoti spilgti parādīja Atmodas laikā un bija jūtama apmēram divus gadus. Tad patiešām bijām sakļāvušies kopā. Taču nav pamata skumjām, pilsoniska sabiedrība mūsu valstī palēnām top. Es domāju, ka mūsu cilvēki vēl īsti neapzinās, cik nozīmīga var būt viņu ietekme uz valsti. Arvien vēl ir dzīvas ilūzijas par valstiskuma neaizskaramību, bet ar valsti patiesībā ir jāstrādā.

Nav noliedzams, ka uz šā laika revolūcijas dzirnavām tiek nolikts viens sabiedrības slānis — vecie cilvēki, bet tā ir bijis vienmēr, ka upuris kādam ir jānes. Taču jaunajai un nākamajām paaudzēm ar šo mūsu izvēli tiek pavērtas ļoti iespaidīgas iespējas.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore

 

Šī kampaņa nu aizsāk dialogu starp indivīdu un valsti

Ramona Umblija, iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu vadības grupas vadītāja, — “LV”

Foto: A.F.I.

Aizkustinošie referenduma rezultāti

— Jūsu galvenais uzdevums vairāk nekā pusgada garumā bija rūpēties par sabiedrības izglītošanu Eiropas Savienības (ES) jautājumos. Pēdējās dienās iedzīvotāji tika aktīvi aicināti balsot par Latvijas iestāšanos ES. Kā jūs vērtējat referenduma rezultātus? Vai bijāt gaidījusi, ka tik daudz pilsoņu teiks “jā” dalībai Savienībā?

— Es ļoti augstu vērtēju šo rezultātu. Ar dziļu cieņu izturos pret mūsu pilsoņu atbildīgo lēmumu. Manuprāt, šis bija pirmais tik izšķirošais lēmums, kurā cilvēki demokrātiski varēja izdarīt savu izvēli. Ļoti svarīgs ir ne tikai lielais “par” balsu skaits. Būtiski, ka nedaudz vairāk nekā 30% pilsoņu ir balsojuši “pret”. Tas norāda, ka ievērojama sabiedrības daļa ir skeptiska pret Latvijas integrāciju ES. Skeptiķu klātbūtne darīs uzmanīgus un daudz aktīvāk motivēs tos cilvēkus, kuri ir atbildīgi par dažādu jautājumu risināšanu un mūsu valsts nacionālo interešu aizstāvību ES.

Atbildot uz jautājumu, vai gaidīju tik lielu iedzīvotāju atbalstu dalībai ES, domāju, ka tas, manuprāt, bija pārsteigums pat vislielākajiem eirooptimistiem. Redzot šos rezultātus, jutos ļoti laimīga un gandarīta.

— Vai arī augstā vēlētāju aktivitāte jums bija pārsteigums?

— Pirmais patīkamais pārsteigums man bija tas, ka, dodoties balsot, vēlēšanu iecirknī ieraudzīju rindu. Turklāt, kamēr balsoju, dzirdēju kā latviešu, tā krievu valodu, kas arī ir ļoti svarīgs aspekts — referendumā piedalīties bija motivēti arī nelatvieši, un šajā kontekstā nav pat svarīgi, kā viņi balsoja. Tas norāda, ka referendums ir bijis nozīmīgs arī sabiedrības integrācijas ziņā.

 

Dialoga sākums

— Cik lielā mērā tieši kampaņa ietekmēja pilsoņu izvēli?

— Protams, pilnīgu atbildi uz šo jautājumu mēs nesaņemsim nekad. Socioloģiskie pētījumi rāda, ka noteikti to pilsoņu skaits, kuri vairāk zina par ES, arī referendumā sliecas balsot pozitīvi. Tāpēc būtiska ir bijusi objektīvā informācija, ko sniedzām pirmsreferenduma kampaņas laikā. Tautas kampaņas stratēģijā jau sākotnēji bija noteikts, ka mūsu misija ir padziļināt iedzīvotāju zināšanas par ieguvumiem un zaudējumiem, Latvijai iestājoties ES.

Tomēr jāatzīmē, ka kampaņa ir bijusi būtiska vēl kādā aspektā — ir sākts dialogs starp valsti un sabiedrību. Tas ir jautājums, kam jāpievērš uzmanība. Kampaņas laikā būtiskas iemaņas ir guvuši valsts ierēdņi, kuri runāja ar cilvēkiem, un tā arī bija dzīves skola sabiedrībai. Mums nav aktīvas pilsoņu līdzdalības tradīciju — cilvēki bieži vien domā, ka viņu jautājumi var būt muļķīgi vai pat naivi. Manuprāt, ir sperts pirmais solis — cilvēki pamazām kļūst aktīvāki. Tad, kad viņi redz, ka sarunu partneris cenšas uz jautājumiem atbildēt pēc būtības, pamazām sākas uzticība. Būsim godīgi — starp valsti un sabiedrību Latvijā ir liela plaisa.

 

Latgales balsojums un integrācijas problēmas

— Skatot referenduma rezultātus reģionos, redzams, ka negatīvākais balsojums bijis Latgalē. Jūs atzīmējāt, ka tie, kam vairāk informācijas par ES, ir pozitīvāk noskaņoti dalībai Savienībā. Vai tas nozīmē, ka kampaņas laikā Latgalei tika pievērsts pārāk maz uzmanības?

— Latgalē noteikti informācijas ir bijis mazāk. Tomēr, manuprāt, noteicošais faktors šeit ir nevis tautas kampaņas aktivitātes, bet gan sadalītais informācijas lauks, proti, nelatvieši un latvieši dzīvo pilnīgi atšķirīgās informācijas telpās. Krieviski rakstošā prese ilgu laiku ļoti noraidoši izturējās pret Latvijas integrāciju ES. Tāpēc es pieļauju, ka informētība Latgalē bija mazāka. Tajā pašā laikā šie skaitļi jāņem vērā valdībai, jo tie akcentē problēmas sabiedrības integrācijā.

Ilze Sedliņa, “LV” korespondente

 

Liela daļa cilvēku balsoja, vadoties no emocionālās attieksmes

Prof. Tālis Tīsenkopfs — “LV”

Foto: A.F.I.

— Kā jūs vērtējat tautas nobalsošanas rezultātus?

— Referenduma rezultātus es pirmkārt vērtēju ļoti pozitīvi. Visi gaidīja, ka pozitīvais balsojums būs mazāks, bet izrādījās, ka tas ir lielāks, nekā lielākā daļa cilvēku bija paredzējuši.

— Kāpēc, jūsuprāt, tas bija lielāks, nekā prognozēts?

— Iespējams, šis jautājums bija tik nozīmīgs, ka cilvēki ilgi lēmumu par to turēja pie sevis un priekšaptaujās uz āru neatklāja. Kaut arī iekšēji bija gatavi balsot “par”.

— Kas noteica šo iekšējo gatavību balsot par? Cik liela loma bija ārējiem faktoriem, piemēram, pirmsiestāšanās informatīvajai kampaņai, kas bija vērsta uz informācijas piegādi, lai cilvēki savu izvēli spētu pamatot? Vai svarīgāka tomēr bija iekšējā pārliecība, vēl citi faktori?

— Pētījumi pierāda, ka cilvēki lielākoties ir emocionālas attieksmes būtnes un savā rīcībā vadās ne tik daudz no informācijas, cik no vērtību spriedumiem, no bāziskām attieksmēm, no interesēm un līdzīgām lietām. Pirmsiestāšanās kampaņa visu uzsvaru lika uz informēšanu. Varbūt dažiem tas palīdzēja, bet es domāju, ka liela daļa cilvēku balsoja, vadoties pēc savas izjūtas, emocionālās attieksmes, nevis pārcilājot galvā piedāvātos informācijas blāķus.

— Vai lielā balsstiesīgo aktivitāte un cilvēku izvēle, kas balstīta uz iekšējo pārliecību, neliecina jau par noteiktu pilsoniskās sabiedrības brieduma pakāpi?

— Domāju, šim apgalvojumam var piekrist un sabiedrības izvēli raksturot arī kā pilsoniskas aktivitātes un pilsoņa stājas, ļoti būtiskas attieksmes paušanu.

— Kā jūs komentētu balsojuma negatīvo tendenci Latgales reģionā?

— Informācija pirmsiestāšanās kampaņas laikā tika izplatīta visos reģionos vienādi. Bet balsojums, piemēram, Daugavpilī un Liepājā ir diametrāli pretējs. Tas vēlreiz norāda uz to, ka izvēlē galvenā loma ir tieši cilvēku emocionālajai attieksmei. Kas attiecas uz Latgali, domāju, ka situācija šajā ziņā tur nav nedz krimināla, nedz drūma. Vienkārši tur ir daudz krievu tautības cilvēku, kuri dzīvo krievu valodas vidē un kuriem joprojām ir ciešas saites ar Krieviju — ne tikai ekonomiski, kā tas ir, piemēram, Daugavpilī, bet arī emocionāli un pēc izjūtas. Šie cilvēki varēja nebūt gatavi emocionāli izšķirties par simboliskas robežas vilkšanu. Bet, man šķiet, tas nekādā ziņā nenozīmē to, ka šie cilvēki ir principiāli pret Eiropas Savienību, viņi, kā jau teicu, varbūt vēl nebija gatavi vilkt šo iedomāto robežu, kas viņus it kā attālina no pierastās austrumu telpas.

— Vai Latgales balsotājus, ņemot vērā jūsu raksturoto situāciju, tomēr nevarēja ietekmēt Eiropas Savienībai pozitīvā virzienā, ja vien pirmsreferenduma informācijas kampaņa nebūtu bijusi vienāda visā Latvijā, bet Latgalei būtu bijis paredzēts kas īpašs?

— Domāju, ka informatīvajai kampaņai arī vajadzēja būt visā Latvijā vienādai, bet, ja tā būtu bijusi emocionālā kampaņa, tad tur nu gan būtu nepieciešama diferencēšana. Liepājā diezin vai ir nepieciešams stāstīt, kas ir rietumi un kas ir jūra, bet Daugavpilī emocionālā situācija ir pavisam savādāka. Tur varēja domāt par citiem, vairāk emocionālas uzrunāšanas paņēmieniem.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore

 

Izvēlē dominēja nevis politiska, bet personiska motivācija

Prof. Skaidrīte Lasmane, filozofe, — “LV”

Foto: A.F.I.

— Kā jūs raksturotu tautas nobalsošanas rezultātus?

— Tāpat kā daudzi, arī es ļoti šaubījos par tik pozitīvu referenduma rezultātu, kāds tas ir. Bet, manuprāt, procentuālā attiecība šoreiz nav tik svarīga kā tas, lai referendums atbilstu likumam un mēs formāli nokārtotu iestāšanās procedūru.

Taču ir vēl kāds svarīgs aspekts, proti, — šī tautas nobalsošana Latvijas tautai bija viens no pirmajiem politiska lēmuma pieņemšanas gadījumiem. Visu laiku lemšana izpaužas galvenokārt kā savu pārstāvju vēlēšana politisku lēmumu pieņemšanai. Vēlētāji uztic savu izvēli politiķiem un vēlāk vairumā gadījumu ir nepamierināti ar pieņemtajiem lēmumiem. Šoreiz katrs pats atbildīgi izdarīja savu izvēli. Tā, manuprāt, ir milzīga pieredze, veselām paaudzēm pirmā šāda veida pieredze.

Ja analizējam šī vēsturiskā lēmuma pieņemšanas motivāciju, redzam, ka dominē nevis politiska, bet personiska motivācija. Visbiežāk dzirdēta argumentācija par bērnu labāku vai sliktāku nākotni, par izglītības iespējām, par pensijām utt. Un šādas lemšanas pieredze ļauj izdarīt svarīgu secinājumu — ja mēs esam pasludinājuši sevi par demokrātisku sabiedrību, ārkārtīgi liela nozīme ir jāpievērš sabiedrības politiskajai izglītošanai. Šodienas politika ir ļoti sarežģīta, arī lemšana par politikas jautājumiem ir ļoti sarežģīta, tik ļoti daudz kas mainās, ka pat pieredzējušu politiķu prāti ne vienmēr spēj izsekot līdzi šīm pārmaiņām. Un galvenokārt tas saistīts ar to, pie kā Latvijai ir grūti pierast — mēs vairs tik daudz nedzīvojam nāciju politikas laikmetā, cik lielu, globālu apvienību laikmetā. Un pašreiz mums bija jāizvēlas viena no šīm lielajām apvienībām, jo tas ir likumsakarīgi.

Un tāpēc esmu pārliecināta, ka neatkarīgi no tautas nobalsošanas procentuālā iznākuma un neatkarīgi no nobalsošanas tiešā mērķa referendumam ir un pastāv blakusuzdevumi, kas ir vienlīdz nozīmīgi — un tā ir šī politiskās lemšanas pieredze, ko iegūst sabiedrība. Un šajā gadījumā par pieņemto lēmumu nav kuru vainot, nav uz kuru atsaukties, nav neviena, ar ko dalīt šo atbildību, — no katras balss ir atkarīga kopējā izvēle.

— Jūs minējāt, ka balsotājus vadījusi galvenokārt personiska, nevis politiska motivācija. Ko šādā kontekstā var teikt par pilsoniskas sabiedrības attīstības pakāpi, cik tā mums augsta vai zema?

— Pilsoniskā stāja mūsu sabiedrībā katrā ziņā veidojas, tā neiedzimst, to var tikai iegūt. Un šis referendums pilsoniskās attieksmes veidošanā bija ļoti nozīmīgs. Bet, kā jau teicu, izvēles motivācija bija tālu no pilsoniskas argumentācijas. Tā argumentācija, kas bija izvēles pamatā, maz attiecās uz valsti, tā vairāk attiecās uz sevi, uz savu labklājību vai neticību šai labklājībai. Manuprāt, balsošana bija pat ne tik daudz emocionāla, cik ķermeniska. Tā balstījās uz katra paša dzīvi, stāvokli tajā, uz savu pieredzi. Bieži vien izvēles pamatojums bija samērā egoistisks. Lai lemtu pilsoniski, ir nepieciešama cita pieredze un izglītība, mēs esam tikai sākumā. Bet ar kaut ko ir jāsāk...

— Cik liela ietekme, jūsuprāt, uz cilvēku izvēli bija tādiem valstiskiem pasākumiem kā pirmsiestāšanās informatīvā kampaņa, kas bija tieši vērsta uz informācijas sniegšanu pamatotai izvēlei? Vai mūsu sabiedrība bija gatava šo informācijas plūsmu uztvert un analizēt lēmuma pieņemšanai?

— Es domāju, ka tā drīzāk bija informēšanas simulācija, jo par ļoti daudziem jautājumiem nav un nebija iespējams sniegt precīzas atbildes. Arī paši informētāji bieži vien nebija pietiekami profesionāli. Piemēram, uz jautājumu, kādas būs viena vai otra produkta cenas, nemaz nav iespējams viennozīmīgi atbildēt, bet informācija bija jāsniedz, šī informācija bija jāsimulē, un kaut kāda patiesības daļa tajā, protams, bija.

Daudz vairāk par oficiālajiem informētājiem, manuprāt, darīja plašsaziņas līdzekļi un īpaši pēdējās dienās. Un domāju, ka ir jānovērtē atsevišķu žurnālistu patiešām pilsoniskā pozīcija. Turpretim, kas attiecas uz oficiālo reklāmu, tā bija, manuprāt, neredzama un nejūtama. Varbūt no vienas puses tas bija labi, bet man tomēr gribējās, lai šī patiešām vēsturiski nozīmīgā diena būtu vairāk vizuāli izcelta. Bet, piemēram, Rīga iztika gandrīz bez reklāmas. Domāju, ja šī reklāma būtu bijusi, pozitīvā balsojuma procents būtu bijis vēl lielāks. Bet iznākums ir, un pašreiz analizēt to, kā nebija, manuprāt, nav ne ētiski, ne arī vajadzīgi. Galvenais, ka mums ir šī izvēles pieredze, kas rāda, ka mums ir jāmācās domāt ne tikai ar savu ķermeni, ar fizioloģiju, ar izjušanu uz savas ādas, bet jāmācās arī analizēt un argumentēt, jo tieši argumentācija daudzkārt ir ļoti vāja.

— Kā jūs domājat, kas ir galvenie iemesli negatīvajai balsojuma tendencei Latgalē?

— Lai uz šo jautājumu atbildētu, ir nepieciešams nopietns pētījums, es varu tikai minēt, kāpēc balsojums bija tāds, kāds tas bija. Domāju, ka sava loma tajā bija arī faktam, ka paralēli oficiālajai informācijas plūsmai, paralēli oficiālajai reklāmai darbojās neoficiāla reklāma, kurai bija savi panākumi. Daudzu kā Latgales, tā krievu valodā runājošo cilvēku argumentos var dzirdēt vienus un tos pašus stereotipos pamatojumus. Tie galvenokārt balstās uz iebaidīšanu, uz baiļu radīšanu par nākotni, par cenām — tātad par to pašu savu ādu, savu fizioloģiju. Būtiski ir arī noskaidrot, kam bija izdevīga šāda antireklāma. Lielai sabiedrības daļai acīmredzot bija nepieciešams “pret” balsojums, tas radīja noteikta veida reklāmu, kam bija daudz sekotāju.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore

 

Ir radīts tiesiskais ietvars, bet satura vēl nav, un tas jārada

Jānis Ikstens, politologs, — “LV”

Foto: A.F.I.

— Kā vērtējat referenduma rezultātus?

— Latvijas pilsoņu balsojums parādīja, ka tie pārliecinoši atbalsta Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Patiesībā atbalsts bija pat nedaudz pārliecinošāks, nekā paredzēja socioloģiskās aptaujas. Iespējams, viens no iemesliem tik pozitīvam balsojumam ir tāds, ka viena daļa pret noskaņoto balsotāju uz vēlēšanu iecirkņiem vispār neaizgāja, saprotot situāciju un uzskatot to par bezjēdzīgu soli.

Gribētos atgādināt jau dzirdēto patiesību, ka piedalīties referendumā un nobalsot par ir tikai mazākā daļa no visa, kas būs darāms nākotnē. Tauta savu izdarīja, un šis balsojums turpmāk vislielākos pienākumus uzliek mūsu politiķiem. Jāatzīst, ka tie ir gan lielāki, gan smagāki pienākumi, nekā būtu “nē” gadījumā. Ir daudz darīts, daudz ir nepadarītā un vēl vairāk darāmā. Pašreiz ir radīts tiesiskais ietvars, bet satura vēl nav. Diemžēl arvien vēl ar ES nav saskaņots un apstiprināts Latvijas attīstības plāns. Nav izstrādāta arī valsts attīstības koncepcija. Un šis ir tiešais ievēlēto politisko partiju uzdevums. Mēs nezinām, kā vēlēsim un kā strādāsim Eiropas parlamentā. Viss liecina, ka uz Eiropu mēs dodamies uz labu laimi cerībā, ka kāds mums pateiks priekšā, kā tur dzīvot un kā strādāt.

— Kas, jūsuprāt, ietekmēja vēlētāju aktivitāti un viņu pozitīvo pārliecību, jo neilgi pirms referenduma tika lēsts gluži pretēji?

— Es gribētu teikt, ka tā ir normāla situācija. Tas tikai liecina, ka politiski aktīvo cilvēku loks, kas neatkarīgi no visa dodas vēlēšanu dienā pie urnām, Latvijā jau kādu laiku ir pastāvīgs un svārstās salīdzinoši nedaudz. Cilvēki raugās apkārt, ieklausās, spriež un domā. Nav apšaubāma arī valstī nozīmīgu personu viedokļa publicitāte un ietekmīgums. Tāpat cilvēki pievērš uzmanību socioloģiskajiem pētījumiem un lasa laikrakstos publicētos komentārus. Katra saņemtā informācija satur kādu ziņu, kas mūsu viedokli novirza vienā vai otrā virzienā.

— Kā viena no iestāšanās ES pirmsreferenduma informatīvās kampaņas sastāvdaļām tika minēta diskusija sabiedrībā. Vai, jūsuprāt, tā notika, un, ja jā, tad kāda tā bija?

— Veidojot informatīvo kampaņu, tika pieņemts, ka diskusija sabiedrībā ir jārosina, jo tas ir labi un pareizi. Diskusijai būtu jāparāda viedokļu daudzveidība, kas ļautu klausītājam izdarīt savus secinājumus. Patiesībā diskusija bija orientēta uz situāciju. No valdības puses tika runāts par jau noslēgušos sarunu sadaļām, kur šobrīd nekas vairs nav maināms. Diskusijas rosinātāju mērķis bija pārliecināt, ka visas vienošanās, kas panāktas, tiks pildītas un tās sabiedrībai būs derīgas. Pareizi būtu, ja šāda diskusija sabiedrībai tiktu piedāvāta pirmsiestāšanās sarunu laikā.

To, kas sabiedrībai tika piedāvāts, vairāk var dēvēt par emocionālu kampaņu, kurā bija maz racionālu secinājumu ar skaitliskiem pamatojumiem. Lielākoties tika izmantoti saukļi, piemēram, zemnieki dzīvos labāk, celsies algas un tāpēc palielināsies pensijas. Vienīgais skaitlis, manuprāt, bija — Latvija varēs saņemt 1,5 miljardus eiro. Neesmu pārliecināts, ka līdz lielākās daļas zemnieku ausīm nonāca tas, ka sākotnēji līdzekļi jāiegulda pašiem, pēc tam tos no ES fondiem atmaksās. Arī atsevišķu valdības pārstāvju replikas par tankiem ir tikai emocionāls fons. Tas ļauj secināt, ka emocionāli vērstajā kampaņā labi iederējās Stendzenieka pēdējā brīdī gatavotās reklāmas. Analītiskā kampaņā tās nederētu.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore