Par Ugunsdzēsības muzeju Latvijā

Latvijas iekšlietu ministrs Māris Gulbis un Igaunijas iekšlietu ministrs Marguss Leivo 19. septembrī apmeklēja Latvijas Ugunsdzēsības muzeju, kas ir lielākais šāda veida muzejs Baltijā un šogad atzīmē savu 25 gadu pastāvēšanu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks (VUGD) Aivars Straume iejutās ekskursijas vadītāja lomā, stāstot gan par sava dienesta pagātni, gan tagadni, gan arī izsakot cerības par iespējamo tālāko attīstību. Igaunijas iekšlietu ministrs bija patīkami pārsteigts par plašo muzeja ekspozīciju un informāciju, ko tajā var iegūt. Viņš atzinīgi novērtēja faktu, ka tiek rasti līdzekļi šāda muzeja uzturēšanai.

Iepazīstoties ar ugunsdzēsības dienesta vēsturi, abi ministri pārrunāja šā dienesta aktualitātes un turpmākās sadarbības iespējas. Māris Gulbis atzina, ka ugunsdzēsēji veic savus pienākumus profesionāli, taču darbu apgrūtina sliktais tehniskais nodrošinājums. Ministrs cer uz valdības un Saeimas atbalstu, risinot šos finansiālos jautājumus. Marguss Leivo atzina, ka Igaunijā ugunsdzēsēji ir labāk tehniski nodrošināti, taču viņš esot pārliecināts, ka abu valstu dienestiem esot arī kas ļoti līdzīgs: “Ugunsdzēsībā no visiem dienestiem ir vislielākie fanātiķi, kuri savu darbu pilda pēc vislabākās sirdsapziņas neatkarīgi no algas lieluma vai sociālajām garantijām.”

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests savas kompetences ietvaros sadarbojas ar Igaunijas Iekšlietu ministrijas Glābšanas pārvaldi. Sadarbības pamatā ir 2001. gada 4. jūnijā noslēgtā starpvaldību vienošanās un abu glābšanas dienestu pagājušā gada rudenī Ventspilī parakstītais līgums par savstarpējo palīdzību katastrofu gadījumos. Notiek regulāra informācijas un pieredzes apmaiņa starp dienestu speciālistiem, kopīgas mācības un sporta sacensības.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam kopš 1998. gada bez finansiālā, tehniskā nodrošinājuma un personāla palielināšanas papildus uzdotas arī glābšanas un civilās aizsardzības funkcijas. Speciālā autotransporta izbraukumu skaits palielinājies par 12–15%, līdz ar to paātrinājies ugunsdzēsības autotransporta nolietošanās process.

Diemžēl ugunsdzēsējiem nākas strādāt arī ar tādu tehniku, kas godam varētu papildināt Ugunsdzēsības muzeja ekspozīciju. Tikai trīs procenti no automobiļiem ir jaunāki par trim gadiem, toties 66% automašīnu ekspluatācijas laiks pārsniedz rūpnīcas garantētos 11 gadus. Pašreiz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) struktūrvienībās ekspluatācijā atrodas 335 ugunsdzēsības autotransporta vienības, un, lai tās pilnīgi nokomplektētu, papildus nepieciešamas vēl 16 ugunsdzēsības autotransporta vienības. Speciālā glābšanas autotransporta skaits jāpapildina ar 45 autotransporta vienībām (glābšanas automašīnas un automašīnas ķīmisko avāriju seku likvidācijai, šobrīd ugunsdzēsēju rīcībā ir tikai divas šādas automašīnas, viena no tām ražota 1974. gadā un saņemta kā ārzemju palīdzība). Speciālā tehnika ir dārga, un tās iegādei nepieciešami ievērojami līdzekļi. Piemēram, standarta VUGD automobiļa vidējā cena ir Ls 115 000, bet speciālas glābšanas darbiem aprīkotas automašīnas vērtība ir aptuveni Ls 270 000.

Šogad VUGD darbinieki izbraukuši jau uz 15 400 izsaukumiem. Ugunsgrēkos šogad gājis bojā 201 cilvēks, cietuši 211. Ugunsgrēkos ugunsdzēsēji izglābuši 131 cilvēku, bet, veicot tieši glābšanas darbus, – 177. Glābšanas darbi tiek veikti visdažādākajās situācijās –ūdenī, dažādās avārijās, dabas katastrofu gadījumos. VUGD kā glābšanas dienests sadarbojas, palīdzot policijai, ātrajai medicīniskajai palīdzībai, gāzes dienestam un pašvaldībām, iedzīvotājiem.

Aizvadītajā piektdienā ugunsdzēsības dienestam bija priecīgs notikums – kārtējais virsnieku izlaidums Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, jo modernā glābšanas dienestā ļoti svarīgas ir glābēju profesionālās zināšanas. Turpmāk šīs koledžas absolventi iegūs pirmā līmeņa augstāko izglītību sadarbībā ar kaimiņvalstīm Zviedriju, Somiju u. c. Kā atzinuši ārvalstu speciālisti, mūsu ugunsdzēsēji strādā profesionāli un azartiski. Ugunsdzēsēji atzīst, ka, glābšanas darbu apjomam pieaugot, ne jau vienmēr pieaug nelaimju skaits, bet gan iedzīvotāju uzticība dienestam, kurš allaž steidz palīgā nelaimēs nokļuvušajiem.

Iekšlietu ministrijas  Preses un sabiedrisko attiecību departaments