Lai paplašinātu parlamentu sadarbību

Par Izraelas Kneseta delegācijas vizīti

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pagājušopiektdien, 19. septembrī, Rīgas pilī tikās ar Izraēlas Kneseta priekšsēdētāju Reuvenu Rivlinu.

Sarunā abas puses uzsvēra lieliskās abu valstu attiecības, kuras vainago arī augstu amatpersonu apmaiņas vizītes. Izraēlas parlamenta spīkers pateicās par valsts labajām attiecībām ar ebreju kopienu Latvijā, atzīmējot, ka Izraēla ir ieinteresēta dziļāku kontaktu dibināšanā, tajā skaitā augsto tehnoloģiju un lauksaimniecības jomā.

Pārrunājot sabiedrības noskaņojumu pirms referenduma par valsts dalību ES, R.Rivlins uzsvēra, cik nozīmīgs pasaules kontekstā ir Eiropas Savienības miera, drošības un stabilitātes aspekts, novēlot Latvijai pievienoties šai drošības un vērtību telpai. “Mēs vēlamies, lai jūsu vēlēšanās piepildās un Latvija balso “par”, “ viņš sacīja V.Vīķei-Freibergai. Prezidente sacīja, ka vēsturē daudzkārt Latvijai nav bijis pat iespējams domāt par to, kādu ceļu tā vēlas iet, kādu sapni īstenot. “Tagad tautai ir iespēja domāt par savu nākotni.”

Valsts prezidenta preses dienests

Saeimas Ārlietu komisijā

Piektdien, 19.septembrī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere un komisijas deputāti tikās ar Izraēlas Kneseta spīkeru Reuvenu Rubiju Rivlinu un viņa vadīto delegāciju.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar miera procesu Tuvajos Austrumos, kā arī iespējas intensificēt Latvijas un Izraēlas sadarbību.

Izraēlas Kneseta vadītājs informēja komisijas locekļus par situāciju Tuvajos Austrumos. Viņš norādīja, ka pasaules izpratne par terorisma draudiem ir mainījusies 11. septembra notikumu iespaidā, tomēr Izraēla ar to saskaras krietni ilgāk. “Šodien terorisms ir aktuāls ne tikai mums, arī Indija, ASV un Eiropa ir cietusi no teroristu uzbrukumiem,” teica R.Rivlins. Viņš arī pastāstīja par 1993.gadā ratificēto Oslo miera līgumu, kurš tomēr nav sasniedzis savu mērķi – nodrošināt mieru Tuvo Austrumu reģionā. “Jasira Arafata stratēģija ir terors visos tā izpausmes veidos, ne sarunas,” sacīja Kneseta vadītājs.

Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere uzsvēra, ka Latvija seko līdzi notikumiem Tuvajos Austrumos un nosoda terorismu jebkādā tā izpausmes veidā. “Mēs izprotam tur notiekošo un esam ieinteresēti, lai reģionā būtu miers,” teica I.Vaidere. Raksturojot abu valstu divpusējās attiecības, tika pausts viedoklis, ka tās vērtējamas kā sekmīgas un konstruktīvas. Ārlietu komisijas vadītāja norādīja, ka Latvijā dzīvo lielākā ebreju kopiena Baltijas valstīs, un tās līdzdalība sabiedriskajā dzīvē ir ievērojama. Akcentēta arī veiksmīgā sadarbība, kas izveidojusies starp Latvijas un Izraēlas parlamentu sadarbības grupām. Viņa pastāstīja arī par komunistiskā un nacistiskā režīma īstenoto genocīdu Latvijā, papildus atzīmējot, ka Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējums Izraēlas viesiem radītu pilnvērtīgu iespaidu par Latvijas vēstures attīstības aspektiem. I.Vaidere arī informēja, ka komisijā pārrunāts vandalisma akts jaunajos ebreju kapos un komisijas locekļi ir pārliecināti, ka vainīgie tiks atrasti un sodīti.

Ārlietu komisijas priekšsēdētāja izteica cerību, ka Latvijas un Izraēlas attiecības turpmāk paplašināsies, iekļaujot arī ekonomikas, izglītības un kultūras jomas.

Saeimas preses dienests

Preses konferencē

Piektdien, 19. septembrī, noslēdzoties Izraēlas parlamenta Kneseta delegācijas vizītei Latvijā, Saeimā notika Izraēlas parlamenta spīkera Reuvena Rivlina un Latvijas Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres preses īssaiets.

I. Ūdre teica: – Mēs pārrunājām Izraēlas un Latvijas parlamentu sadarbības iespējas. Mēs vienojāmies par ciešāku sadarbību starp mūsu parlamentu komisijām gan ārlietās, gan aizsardzībā. Rivlina kungu ļoti interesē Latvijas dalība Eiropas Savienībā, jo tas būtu jauns impulss Latvijas un Izraēlas sadarbībai ekonomikas jomā ne tikai amatpersonu, bet arī uzņēmēju līmenī. Mēs ar Rivlina kungu arī pārrunājām Latvijas paveikto holokausta pētniecībā, pieskārāmies apspriestajiem jautājumiem konferencē “Ebreji mainīgajā pasaulē”. Protams, mēs runājām par to, kā mūsu valstis un cilvēki varētu viens otru labāk izprast un iepazīt. Mans kolēģis tikās ar Latvijas Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu sadarbību drošības jomā un, protams, terorisma apkarošanā. Mums ir arī lieli sadarbības plāni tūrismā un kultūrā.

Savukārt R. Rivlins teica: – Man ir prieks būt jūsu valsts viesim, un es priecājos, ka pirms aizbraukšanas mani vēl gaida tikšanās ar jūsu Valsts prezidenti. Mēs ieradāmies, lai paplašinātu sadarbību starp mūsu valstu parlamentiem. Attiecības vispirms rodas cilvēku prātos un sirdīs, un sadarbība starp parlamentiem ir tautu sadarbība. Mēs jūtam, ka Latvijas parlamentārieši ir gatavi mācīties no vēstures kļūdām, mēs saprotam, ka četrdesmito gadu notikumi bija vēstures mācība visai cilvēcei. Izraēla zina, ka Latvijas tauta ir demokrātiski noskaņota, tai nav nekādu šķēršļu, lai pievienotos brīvajai pasaulei, kurā mēs būsim partneri. Eiropa kļuva demokrātiska jau pirms 250 gadiem, un tā vairs neatceras, ko nozīmē fašisms un diktatūra. Latvija to atceras ļoti labi, līdz ar to jūs varat atgādināt, ka demokrātija nav kaut kas pašsaprotams, tā ir jāsargā.

Izraēla ir miera osta visiem ebrejiem, kas nevar atrast mieru un drošību citur pasaulē. Izraēla vienmēr ir bijusi demokrātiska un domājusi, kā sadzīvot ar kaimiņiem. Šobrīd mums nākas saskarties ar fundamentālismu, nacionālismu un terorismu, bet mēs esam stipra nācija. Mūsu bērni, beidzot skolu, kļūst par karavīriem un savas dzimtenes aizstāvjiem. Izraēla nav ne no viena atkarīga. Izraēla ir viena no lielākajām demokrātijām pasaulē, mums nav iebildumu pret palestīniešiem un arābiem, mēs vēršamies tikai pret teroristiem.

Eiropa pēdējos četrdesmit gadus ir ignorējusi Izraēlu, tagad mēs esam atgriezušies pie Eiropas, un tā varētu būt vidutāja starp izraēliešiem un palestīniešiem. Latvija būs pārstāvēta Eiropas Parlamentā, un daudzas lietas mēs varēsim paveikt kopā. Izraēlas demokrātija sveic Latvijas demokrātiju, kas ir veidota, pateicoties atgūtajai brīvībai un apzinoties savu vēsturi.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore