Par valsts programmu cilvēku tirdzniecības novēršanai

Vakar, 23.septembrī, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Linda Mūrniece tikās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai apspriestu Valsts programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai (2004.–2008.gadam) projektu.

Lai izstrādātu Valsts programmu cilvēku tirdzniecības novēršanai, 25. jūnijā Iekšlietu ministrijā izveidota starpinstitūciju darba grupa. Valsts programmā iekļautos pasākumus paredzēts sadalīt četrās apakšnodaļās:

Likumdošana – nosaka Latvijas Republikas tiesību aktus, kuros jāizdara grozījumi, lai tie tiktu saskaņoti ar starptautisko tiesību aktu prasībām cilvēku tirdzniecības novēršanā.

Informatīvi analītiskais darbs un tiesībsargājošo iestāžu darbība – nosaka konkrētus pasākumus ministrijām un valsts pārvaldes iestādēm; izveidota koordinēta sistēma cīņai pret cilvēku tirdzniecību;

Izglītība – izveidota tiesībsargājošo iestāžu darbinieku, izglītības iestāžu darbinieku un sociālo darbinieku apmācības sistēma cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos; attīstīta un ieviesta vispārēja izglītojoša un informējoša preventīvā izglītība par cilvēku tirdzniecību jauniešiem;

Atbalsta pakalpojumi cilvēku tirdzniecības upuriem (rehabilitācija) – tiek izveidota patversme cilvēku tirdzniecības upuru izmitināšanai pēc viņu atgriešanās Latvijā; Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā tiek noteikta cilvēku tirdzniecības upuru sociālā rehabilitācija.

Tikšanās laikā izskatīta darba grupu vadītāju sagatavotā informācija par plānotajiem uzdevumiem un pasākumiem cilvēku tirdzniecības novēršanai.

Atklājot sanāksmi, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Linda Mūrniece teica:

“Šī programma 1. novembrī tiks nosūtīta Ministru kabinetam. Programmā tiek plānotas konkrētas lietas, kuras reāli var izdarīt. Protams, visas nianses nevar paredzēt, tādēļ, pirms top galīgais variants, šīs programmas projektu apspriest tiek aicināti pēc iespējas vairāk cilvēku.”

Tieši tādēļ līdz 1. oktobrim tiks gaidīti konkrēti ierosinājumi un priekšlikumi no nevalstiskajām organizācijām. Savus priekšlikumus un ieteikumus katrs iedzīvotājs var sūtīt uz Iekšlietu ministrijas e-pastu viedoklis@iem.gov.lv. Pēc 1. oktobra ar Valsts programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai 2004.-2008. gadam projektu varēs iepazīties Iekšlietu ministrijas mājaslapā http.//www.iem.gov.lv.

Tikšanās laikā uzsvērts, ka cilvēktirdzniecības problēma valstiskā līmenī tiek apzināta pirmoreiz, jo līdz šim ar to nodarbojās tikai atsevišķas organizācijas un iestādes. Par programmas īstenošanu atbildīgās institūcijas būs Iekšlietu ministrija kopā ar Labklājības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Taču L.Mūrniece uzsvēra, ka ministrijām būtu grūti un pat gandrīz neiespējami strādāt šajā jomā bez nevalstisko organizāciju un visas sabiedrības atbalsta. Daudzos rajonos bezdarba līmenis ir augstāks nekā pilsētās, un jaunieši, neapzinoties reālo situāciju, piekrīt apšaubāmiem darba piedāvājumiem ārzemēs, faktiski kļūst par cilvēku tirdzniecības upuriem. Tādēļ tikšanās nobeigumā L.Mūrniece uzsvēra, ka ir svarīgi, lai par šo problēmu vairāk runātu, to aktualizētu, lai visā Latvijā cilvēki par šo problēmu varētu iegūt informāciju. Arī šajā jomā var palīdzēt nevalstiskās organizācijas un plašsaziņas līdzekļi.

Informācijai:

Latvija nav citu valstu prostitūtu mērķvalsts, bet gan šādu personu eksporta valsts. Sievietes (ar vai bez iepriekšējās prostitūcijas pieredzes) ar starpnieku (suteneru, dažādu darbā iekārtotāju, vervētāju, kurus bieži vien piesedz organizētā noziedzība) palīdzību dodas uz ārzemēm. Lielākā daļa no šīm sievietēm izbrauc labprātīgi, apzinoties, ar ko tur būs jānodarbojas.

Vervētāji galvenokārt darbojas Rīgā un Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī, bet ir atklāti gadījumi, kad grupas darbojas mazpilsētās, piemēram, Tukumā un tā apkaimē. Populārākās mērķvalstis ir Vācija, Spānija, Šveice, Dānija, Itālija, Portugāle, Izraēla.

Pēc policijas rīcībā esošās aptuvenās informācijas, uz Eiropas valstīm, lai nodarbotos ar prostitūciju, katru mēnesi izbrauc ap simt sieviešu.

Cilvēku, it īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecība pasaulē tiek uzskatīta par trešo ienesīgāko kriminālo biznesu pēc narkotiku un ieroču tirdzniecības. Latvijā tā nav jauna problēma. 90. gados kriminogēnā situācija attiecībā uz sieviešu tirdzniecību Latvijā ir saasinājusies. Latvija ir kļuvusi par cilvēku tirdzniecības upuru sūtītājvalsti un tranzītvalsti. Starptautisku organizāciju pētījumi liecina, ka sociālā atstumtība un ekonomiskā migrācija, meklējot labāku dzīvi turīgākās valstīs, ir galvenie cilvēku tirdzniecības veicinošie faktori.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments