• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eksports. Latvija. Izaugsme. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.09.2003., Nr. 131 https://www.vestnesis.lv/ta/id/79254

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas valsts vadības stūresvīri

Vēl šajā numurā

24.09.2003., Nr. 131

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eksports. Latvija. Izaugsme

Georgs Lībermanis, LU goda doktors ekonomikā, Latvijas valsts emeritētais zinātnieks, — “LV”

Nepieciešami pircēji

Vispirms atbildēsim uz jautājumu: vai šā analītiskā apcerējuma virsraksts pauž patiesību pēdējā instancē? Spriedīsim loģiski. Tirgus ekonomika spēj attīstīties tikai un vienīgi tad, ja lielākam piedāvājumam atradīsies maksātspējīgi un maksātgriboši pircēji. Vispirms vajadzētu vilināt pirkt pašmāju ļaudis — uzņēmējus un ierindas patērētājus. Latvijas iekšējais tirgus ir šaurs, un nekas rožains, nekāds varens izrāviens te nav gaidāms. Uzņēmējiem pirmām kārtām vajadzīgi materiālie resursi. Tos Latvijā pamatos neražo: trūkst attiecīgo dabas bagātību. Izņēmums ir izstrādājumi, kuru izejviela ir koksne. Tāpēc labi saprotams tas satraukums, kas virmo sabiedrībā sakarā ar celulozes dižkombināta celtniecības projektiem. Būvniecības straujā attīstība (2002. gadā par 10,8%, 2003. gada pirmajā ceturksnī pat par 17,5%)1 nepārprotami rada papildu pieprasījumu pēc vietējiem būvmateriāliem. Naftas ieguve Baltijas jūras šelfā labākā gadījumā ir ne pārāk tuvas nākotnes vīzija.

Kā ir ar pieprasījumu pēc plaša patēriņa precēm? Pēc oficiālās statistikas informācijas, mazumtirdzniecības apgrozījums pagājušajā gadā veica īstu tīģera lēcienu, pieaugot par 17,8% (sezonāli izlīdzināti dati). Arī 2003. gads sola augošu pircēju aktivitāti. Pirmais “klusais” ceturksnis deva iespaidīgu mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu: +14% (2002. gadā — 10,6%)2. Diemžēl ievērojama Latvijas iedzīvotāju daļa (pensionāru, lauku darba rūķu vairākums ir pircēji ar zemu pirktspēju. Šis problēmas cits aspekts saistīts ar to, ka pašmāju ražojumi neiztur konkurenci ar importa preču bagāto klāstu. Zem Latvijas tirgus saules arvien plašāku lauku sev iekaro ārzemju komersanti ar no ārzemēm ievestiem gaumīgiem izstrādājumiem. Latvijas statistika mums nesniedz informāciju par importa preču īpatsvaru mazumtirdzniecības apgrozījumā. Ka šis īpatsvars ir ievērojams, to no ikdienas pieredzes it labi zina katrs mūsu pircējs.

Kādi ir secinājumi? Pirmkārt, Latvijas ekonomikas turpmāko ātro un efektīvo izaugsmi nav prātīgi pamatos orientēt uz vietējā tirgus pieprasījuma apmierināšanu. Saprotams, ir un būs uzņēmumi, kas nebūt nepadodas un nepadosies ārzemju sāncenšiem un raženi darbojas un darbosies Latvijas tirgū. Iespējams, būs uzņēmēji, politiķi, kas izvirzīs prasību nacionālo tirgu droši aizsargāt pret svešinieku tīkojumiem. Paruna teic, ka kaķa lāsti debesīs nekāpj. Tirgus aizsardzība pret konkurentiem jeb tā sauktais protekcionisms neatbilst nedz mūsdienu liberālisma teorijai, nedz arī Eiropas Savienības un Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) darbības fundamentālajiem principiem. Latvijai neatkarīgi no atsevišķu cilvēku vai ļaužu grupas negatīvās nostājas jāpieņem pasaules ekonomikas globalizācijas izaicinājums.

Otrkārt, šis izaicinājums nozīmē Latvijas ražošanas nozares galvenokārt attīstīt eksporta vajadzībām, sīvai konkurences sacensībai plašajā pasaules tirgū par arvien jauniem un jauniem pircējiem, kas pieprasa izstrādājumus ar uzrakstu “Made in Latvia”. Ekonomika pazīst visai iedarbīgu konkurences veidu — monopolistisko konkurenci, tā veicina pieprasījumu pēc ražojumiem ar specifiskām īpašībām, kas nepiemīt citām līdzīgām precēm. Te panākumu atslēga ir zinātniski tehnisko sasniegumu radoša lietošana. Latvijai, šai visai nozīmīgajā un reizē ienesīgajā jomā ir savs vērā ņemams potenciāls, kas mērķtiecīgi jāliek lietā. Attiecīgi projekti, ko īstenos pienācīgi atalgoti speciālisti, aizkavēs arī augsti kvalificēto darbinieku savdabīgo “eksportu” jeb bēgšanu no dzimtās puses uz ārzemēm.

Bet, iekams analizēt Latvijas eksporta līdzšinējo pieredzi un sniegumu, mēģināsim noskaidrot it kā elementāru jautājumu: kas jāsaprot ar preču eksportu?

 

Preču eksporta ekonomiskais saturs

Tirgus ekonomikas teorijas pamatatziņa ir tēze, ka prece ir nevis ražojumu resursi vai izstrādājumi kopumā, bet noteikta ekonomiska attiecība, proti, viss, ko aptver pirkšana un pārdošana kā cilvēku īpaša sadarbības forma. Tāpēc preces var būt un ir visi ražošanas resursi (dabas, darba spēka, kapitāla un uzņēmējspēju resursi), patēriņa priekšmeti, pakalpojumi (pārvadājuma, sakaru, tūrisma, komunālie, komerciālie, finanšu u.c. pakalpojumi). Preču eksports vispār pēc savas aptveres ir krietni plašāka kategorija nekā preču eksports ārējā tirdzniecībā. Lietas būtība ir tā, ka preču eksports plašā nozīmē aptver ne tikai ārpus konkrētas valsts robežām pārdotos izstrādājumus, bet obligāti arī daudzpusīgo pakalpojumu pārdošanu nerezidentiem.

Preču eksportā šaurākā nozīmē, t.i., tikai ārējās tirdzniecības jomā, ANO un līdz to Latvijas statistika ieskaita tikai jau minēto izstrādājumu eksportu. Runa ir par divām atšķirīgām preču plūsmām ar kopējo raksturojumu, jo pakalpojumi arī ir preces. Par to viegli pārliecināties, ieskatoties kādas valsts maksājumu bilances tekošā konta struktūrā, tur atsevišķi tiek fiksēta tirdzniecības bilance un pakalpojumu bilance.

Ikvienam skaidrs, ka nedrīkst rakstīt “cilvēki un sievietes”. Tikpat kļūdains ir arī sastopamais vārdu sakopojums, “preču un pakalpojumu eksports”.

Mūsu rakstā analīzes objekts ir tikai ražojumu eksports ārējā tirdzniecībā, tātad netiek raksturota Latvijas tautsaimniecībai tik nozīmīga problēma kā pakalpojumu eksports. Oficiālā statistika preču eksportā ārējā tirdzniecībā ieskaita:

— preces, kas izvestas realizēšanai ārvalstīs;

— preces, kas izvestas pārstrādei ārvalstīs, uzņemoties saistības par atpakaļievešanu;

— importētas preces, kas pēc pārstrādes izvestas uz ārvalstīm;

— reeksports, t.i., patēriņam Latvijā importētas preces, kas izvestas atpakaļ uz ārvalstīm.3

Eksporta preces ir uzskaitītas faktiskajās FOB cenās, kas ietver arī transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz eksportētājas valsts, tātad Latvijas, robežai. Eksportdarījumu cena konkrētā valūtā ir pārrēķināta latos pēc Latvijas Bankas oficiālā kursa.

 

Latvijas preču (ražojumu) eksporta dinamika

Pēdējos gados Latvijas preču eksports gada skatījumā attīstījās aktīvi un stabili. 1999. gadā vērojams eksporta samazinājums par 5,7%. Bet turpmākos gados eksporta pieaugums rakstāms ar divzīmju skaitli. 2000. gadā — par 12,2%, 2001. gadā — par 11,1%, 2002. gadā — par 12,1%. 2003. gada četros mēnešos pieaugums pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir pat 19,1%4. Var iebilst, ka šādi raksturot eksporta dinamiku ir nekorekti. Patiešām, ir salīdzināts nesalīdzināmais: pirmkārt, aprēķins izdarīts pēc eksporta faktiskajām cenām, neievērojot cenu izmaiņas (inflāciju, deflāciju), otrkārt, mainīgs ir eksporta darījumu valūtas kurss latos. Šīs būtiskās nepilnības eksporta dinamikas aprēķinos var it viegli labot, jo zināmi eksporta vienības cenu gada indeksi. Ja šos indeksus pietiekami precīzi aprēķina, tiem būtu jāliecina arī par lata kursa izmaiņām attiecībā pret to ārzemju valūtām, kas tiek saņemtas par eksportpiegādēm. Lūk, šie indeksi: 1999. gadam — 3,6%, 2000. gadam — 1,3%, 2001. gadam + 2,6%, 2002. gadam +2,7%, 2003. gada pirmajiem četriem mēnešiem — 7,2%.5

Kā šinī periodā mainījās lata kurss pret 1 eiro un ASV dolāru (USD)? Laika posmā no 1999. gada sākuma līdz 2000. gada beigām lata kurss pret eiro nemitīgo svārstību režīmā mainījās Latvijas eksportam neizdevīgā virzienā. 1999.gada janvārī 1 eiro varēja iemainīt vidēji pret 0,662 latiem, decembrī — pret 0,590 latiem, 2000. gada oktobrī — vairs tikai pret 0,532 latiem.

2001. gadā lata kursa kāpums pret eiro mijās ar kursa krišanu, no augusta līdz decembrim par katru eiro konvertācijas gaitā varēja iegūt vairāk santīmu nekā pirms gada. (Decembrī vidēji eiro maksāja 0,565 latus, salīdzinot ar 0,553 latiem iepriekšējā gada pēdējā mēnesī.) Sākot ar 2002. gada maiju, lata kurss pret eiro sāka manāmi augt, sasniedzot gada nogalē 0,610 latus par eiro. 2003. gadā Latvijas eksportam pozitīvas lata kursa izmaiņas pret eiro turpinājās, sasniedzot maija beigās kursa attiecību 1 eiro =0,664 lati.6 Tālāk sekoja lata kursa neliela pazemināšana un pārejošā stabilizācija ar krišanu augustā.

Šis lata kursa izmaiņu pamats ir ASV dolāra kursa svārstību līkloči pret eiro. Tāpēc ir likumsakarīgi, ka lata kurss pret 1USD mainījās tieši pretējā virzienā nekā lata kurss pret eiro. 1999. gada janvārī lata kurss pret 1USD vidēji līdzinājās 0,569 latiem, decembrī — 0,583 latiem, 2000. gada divpadsmitajā mēnesī — jau 0,619 latiem. 2001. gadā turpinājās lata kursa augšana. (2001. gada decembrī lata vidējais kurss pret 1 USD līdzinājās 0,632 latiem.) Tas pozitīvi ietekmēja Latvijas eksporta kopapjoma aprēķinu latos. 2002. gads raksturīgs ar lata kursa pret ASV dolāru pazemināšanos (vidēji janvārī — 0,638 lati, decembrī — 0,598 lati). Lata kursa pozitīvais iespaids uz Latvijas eksporta dinamiku nomainās ar negatīvu iedarbību. 2003. gada pirmajos piecos mēnešos ikdienas kursa svārstībās izpaudās šī pati tendence: 2003. gada maija vidējais kurss 1 USD =0,570 Ls7. Seko lata kursa pagaidu stabilizācija peldēšanas režīmā, augustā — lata kursa kāpums.

Vai aprakstītās lata kursa pretējās izmaiņas attiecībā pret eiro un ASV dolāru būtiski iespaidoja eksporta vienības cenu indeksu?

Domāju, ka ne! Lūk, kāpēc. Pirmkārt, darījumi, kas tiek apmaksāti eiro un USD, ir noteicoši Latvijas eksportā. Otrkārt, to īpatnējie svari valūtu plūsmā uz Latviju ir tuvi viens otram 2000. gadā eiro — ap 36%, USD — ap 40%). Treškārt, lata kursa kāpumi un kritumi pret eiro un ASV dolāru īstenojas pretējos virzienos un līdz ar to izlīdzina lata kursu svārstību iespaidu uz eksporta vienības cenu. Attiecīgā indeksa svārstībām pēdējo gadu gaitā ir citi noteicoši cēloņi. Pasaules tirgus konjunktūras iespaidā laikā no 2002.gada pirmā ceturkšņa līdz šā gada 1.ceturksnim pieauga metālizstrādājumu, koksnes un tās izstrādājumu tekstilmateriālu un to izstrādājumu un dažu citu eksportpreču cenas. Vienlaikus pazeminājās cenas mašīnām un mehānismiem, elektriskām iekārtām un pārtikas rūpniecības izstrādājumiem eksporta darījumos.8

Pārrēķinot Latvijas preču (ražojumu) eksporta dinamiku faktiskajās cenās ar eksporta vienību cenu indeksu salīdzināmos lielumos, iegūstam šādu skaitļu virkni: 1999.gads — 2,8%, 2000.gads +13,6%, 2001.gads +8,3%, 2002. gads +9,2%, 2003.gada četri mēneši +11,2%.Šis mēģinājums dabūt salīdzināmu Latvijas eksporta dinamiku pa gadiem pilnā apjomā atstāj spēkā iepriekšējo raksturojumu, ka mūsu eksports kopš 2000. gada attīstās aktīvi un nepārtraukti. Šie Latvijas eksporta attīstības tempi ir ievērojami straujāki par valsts iekšējā kopprodukta attiecīgo pieaugumu.

Būtu nepareizi uzskatīt, ka Latvijas preču eksports pieaug dinamiski katru baltu dienu. Eksportam ārējā tirdzniecībā raksturīgs savs paisums un bēgums atkarībā no neizbēgamajām citu valstu tirgus konjunktūras, t.sk. sezonas, svārstībām. To uzskatāmi apliecina 1. attēls.

 

Latvijas eksporta struktūra pēc galvenajām preču grupām

Latvijas preču eksporta struktūra pēc ražojumu veidiem ir visai nozīmīga no tautsaimniecības attīstības perspektīvu viedokļa. Tā ne tikai rāda šodienas sniegumu, bet ļauj paredzēt, kādu preču eksports turpmāk būtu visnotaļ jāstimulē. Valsts nedrīkst vienaldzīgi noskatīties, kā stihiski veidojas eksporta ražojumu struktūra. Tās rīcībā ir visdažādākās ekonomiskās sviras, kas bez jebkāda diktāta komersantiem, ko un cik eksportēt, spēj mērķtiecīgi iespaidot eksporta struktūru. Liberālisms, ekonomiskā brīvība, konkurentu sāncensība nebūt nenoliedz, ka valstij ir jāīsteno rūpīgi izsvērta uz rītdienu orientēta ārējās tirdzniecības politika. Starp citu, Eiropas Savienība visai noteikti realizē ārējās tirdzniecības virsnacionālu regulēšanu, kam jāpakļaujas katrai dalībvalstij.

1. tabula rāda Latvijas eksporta struktūru un tās izmaiņas pēdējos gados pēc galvenajām preču (ražojumu) grupām.

1. tabulas dati liecina: pirmkārt, eksports visās preču grupās pieaudzis, bet pieauguma temps preču grupās ir atšķirīgs; otrkārt, samazinājies koksnes un tās izstrādājumu īpatnējais svars eksportā, treškārt, nedaudz audzis pārējo preču grupu īpatnējais svars (izņemot “pārējās preces”). Kā novērtēt šīs struktūras izmaiņas?

No iekšzemes kopprodukta (IKP) augšanas viedokļa visnotaļ jāstimulē kapitālpreču (investīciju preču) un patēriņa preču eksports. Runa ir par precēm (ražojumiem), kuru cenu sastāvā pievienotais vērtīgums (IKP saturs) ir augstāks nekā starppatēriņu preču cenās. Tāpēc visai pozitīvi jāvērtē tas apstāklis, ka 1. tabulā aptvertajā periodā visstraujāk pieaudzis transporta līdzekļu, metālapstrādes un mašīnbūves, tātad kapitālpreču eksports. Ar gandarījumu mēs uzņēmām ziņu, ka sīkā liesmiņa, kas tik tikko dega Rīgas vagonu rūpnīcas cehos, pārvēršas normālā liesmā, ka uz rūpnīcas pamata izveidots tehnoloģiskais centrs, ka vēršas plašumā moderno elektrificēto vagonu ražošana un eksports.

Meži tiek dēvēti par Latvijas zeltu. Patiešām, Latvijas eksportā vislielākais īpatnējais svars (vairāk nekā 33%) ir koksnei un tās izstrādājumiem. Šīs nozares kompleksa uzņēmumi galvenokārt eksportē starppatēriņa preces, patēriņa priekšmetu (mēbeļu izstrādājumu) īpatnējais svars kopējā preču (ražojumu) eksportā ir tikai ap 10% jeb mazāk par trešo daļu no koksnes un to izstrādājumu izveduma.

90. gados Latvijas preču eksportā iezīmējās negatīvās tendences: kapitālpreču eksporta apjoms 1999. gadā, salīdzinot ar 1993. gadu, samazinājās gandrīz uz pusi; šo preču īpatsvars eksporta struktūrā saruka attiecīgi no 13,7% līdz 4,8%; starppatēriņa preču īpatsvars šinī periodā no 52,7% pieauga līdz 66,0%; pozitīva bija tikai patēriņa preču eksporta īpatsvara izaugsme no 13,7% līdz 27,0% (eksporta apjoms palielinājās par 33,8%).11

Gaidāms, ka pēdējo gadu iepriecinošo izmaiņu pazīmes Latvijas preču (ražojumu) eksporta struktūrā ar valsts mērķtiecīgo atbalstu turpmāk vērsīsies plašumā. Liels potenciāls ir lauksaimnieciskās izcelsmes patēriņa preču eksportam.

Latvijas preču eksporta sekmīgā attīstība cieši saistīta ar šā eksporta ģeogrāfiju.

 

Latvijas preču eksporta ģeogrāfija

Ideālā Pasaules tirdzniecības organizācija (PTO) grib izveidot tādu ārējās tirdzniecības kārtību, kad preču eksports un attiecīgi arī imports viscaur uz mūsu planētas rit pilnīgi brīvi bez jebkādiem valstu ekonomiskajiem un administratīvajiem iekšējā tirgus aizsardzības un eksporta veicināšanas ārkārtējiem pasākumiem (kā, piemēram, muitu nodevām, subsīdijām, kvotām, nodokļu likmēm, aizliegumiem un citiem). Lai panākumu gūst tas, kas bez jebkādām mākslīgām stutēm ar augstu kvalitāti un zemām cenām spēj piesaistīt pircējus, uzvarēt konkurencē.

Bet ideālais vēl nav reālais. Katrai valstij ir savi konkrēto eksportpreču ražošanas nosacījumi, savas ekonomiskās intereses. Naftas ieguves izmaksas arābu tuksnesī būtiski atšķiras no izmaksām, sūknējot naftu no visdārgākajām platformām Ziemeļjūras šelfā. Starp pasaules lielākajiem ASV un ES tirgiem virknei preču nebūt nepastāv pilnīgi brīvs eksports. Preces no mazattīstītās valsts ar zemām darbaspēka izmaksām un nelieliem izdevumiem dabas aizsardzībai var izrādīties konkurencspējīgākas nekā analogas preces no augsti attīstītas valsts. Jaunā tirgus iekarošana atkarīga ne tikai no attiecīgo uzņēmumu darbinieku prasmes, bet arī no diplomātu un ārējās tirdzniecības veicināšanas dienestu aktivitātes, potenciālu pircēju informētības pakāpes un citiem faktoriem. Eksportpreču plūsmu uz konkrētu valsti visai veicina brīvās tirdzniecības līgumi. Bet arī pēdējie brīžiem nespēj novērst konfliktus eksporta jomā. Piemērs nav tālu jāmeklē: “cūkgaļas karš” starp draudzīgām Latvijas un Lietuvas valstīm.

Preču eksportu var iespaidot visdažādāki gluži politiski faktori. Francijas negatīvā nostāja pret karu Irākā ierobežoja (vismaz uz laiku) franču vīnu eksportu uz ASV. Krievijas atbildīgo politiķu bezatbildīgie paziņojumi, ka Latvija neievēro Krievijas vai krievu valodā runājošo intereses, var jūtami iegrožot Latvijas eksportu uz šīs lielvalsts ietilpīgo tirgu. Tas viss liecina, kāds daudzšķautņains nosacījumu komplekss regulē kādas valsts eksporta ģeogrāfiju. 2. attēls raksturo Latvijas eksporta struktūras izmaiņas valstu grupām.

Latvijas eksporta ģeogrāfijas izmaiņām raksturīgs: pirmkārt, ievērojams ES īpatsvara pieaugums ar tā samazinājumu 2001. un 2002. gadā; 2003. gada pirmajos četros mēnešos šis īpatsvars atkal palielinājās par trim procentu punktiem; otrkārt, NVS īpatsvara straujš kritums (2000. gadā pat 4,2 reizes pret 1995. gadu); treškārt, pārējo valstu īpatsvara izaugsme.

Latvija aktīvi ieslēdzas ES ārējās tirdzniecības apritē: 2002. gadā preču (ražojumu) eksports pieauga par 11%, 2003. gada janvārī – aprīlī, salīdzinot ar 2002. gada pirmajiem četriem mēnešiem, pat par gandrīz 25%.13 Visai pozitīvi ir tas, ka ap vienu trešdaļu šā pieauguma nodrošināja metālapstrādes un mašīnbūves produkcijas eksports. Straujš pieprasījuma un noieta pieaugums ES kopējā tirgū bija arī vieglās rūpniecības un kokapstrādes produkcijai.

Eksporta ģeogrāfijā lēni, bet neatlaidīgi auga Igaunijas un Lietuvas īpatsvars. Neatkarīgo valstu savienība (NVS) īpatsvara samazinājums Latvijas ražojumu eksportā (2003. gada pirmajos četros mēnešos vairs tikai 9,5%) vēl nebūt nenozīmē, ka pēdējā laikā krities arī eksporta apjoms. 2002. gadā tā pieauguma temps līdzinājās 8%, 2003. gada janvārī–aprīlī – 13%.14 Līdera loma bija ķīmiskās rūpniecības eksportpreces, seko kokapstrādes produkcija, nedaudz iet mazumā vieglās rūpniecības produkcijas eksports neapmierina situācija ar pārtikas produktu eksportu, produkciju, kas kādreiz šinī tirgū bija visai pieprasīta.

Pasaules apjomīgais tirgus vēl vāji pazīst Latvijas preces.

2. attēlā fiksētais “pārējo valstu” īpatsvara pieaugums no 9% līdz 16% ir vērā ņemams panākums Latvijas eksporta izvēršanā. Šis sniegums, ievērojot plašās iespējas, tālāk jāattīsta.

 

Eksporta un importa attiecības Latvijas ārējā tirdzniecībā un IKP lielums

Nostāja, ka visnotaļ jāizvērš Latvijas preču eksports, var izraisīt argumentētu kritiku. Patiešām, ko dod eksporta attīstība, ja tās pieaugumu ar lielu uzviju pārsvītro vēl straujāka importa attīstība, kas noteikti samazina IKP izlietojumu? Lūk, pēdējo triju gadu informācija faktiskajās cenās.

2. tabulas dati it kā apstiprina iepriekš minēto kritiku. Turklāt eksporta izvēršana neizbēgami nosaka arī importa apjomu pieaugumu, jo eksportnozaru attīstība (izņemot daļēji koksnes un tās izstrādājumu izvedumus) neizbēgami prasa nepieciešamo resursu ievedumu. Jāpiezīmē, ka runa līdz šim bija vienīgi par IKP izlietojuma samazinājumu. Un tā ir tikai daļa patiesības, sarežģītās problēmas viens aspekts.

Pievērsīsimies IKP lieluma veido™anas statistikai.17 Tās pamatu pamats ir pievienotā vērtīguma (vērtības) radīšana. Lai eksportētu, jāattīsta rūpniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība. Tas rada pievienotā vērtīguma (vērtības) un līdz ar to IKP pieaugumu. Garā ķēdē tiek veikti visdažādākie pakalpojumi un top pievienotais vērtīgums (vērtība). Arī eksporta un importa operācijas kā tirdzniecības forma ir pievienotā vērtīguma (vērtības) avots. Latvijas preču eksports gan šaurā, gan plašā nozīmē kopā ar to importu nevis iegrožo, bet veicina IKP lieluma izaugsmi. Saprotams, būtu brīnumjauki, ja Latvijā ražotās preces (runa ir galvenokārt par daļu patēriņa priekšmetu) spētu gūt virsroku pār importētām precēm, mazinot to ievedumu un palielinot IKP izlietošanas potenciālu. Aktuāls arī ir jautājums, kā, ievērojot liberālisma principus, mazināt Latvijā gūto ienākumu (peļņu, procentus, algas daļu u.c.) izvešanu uz ārzemēm. Šo ienākumu ieguldīšana vietējās eksportpreču nozarēs ir viens no šīs problēmas pievilcīgiem risināšanas veidiem.

 

Latvijas preču eksporta turpmākās izvēršanas perspektīva

Ārējās tirdzniecības un tirgzinības speciālisti redz Latvijas ražojumu eksporta attīstības iespējas it visos pasaules tirgos. Tas arī ievērots LR iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozēs. Runa ir gan par Latvijas tradicionālās, gan jaunās konkurētspējīgās eksportprodukcijas ražošanu.

Kur meklējami jauni pircēji? Ievērojot Latvijas gaidāmo iestāšanos Eiropas Savienībā, aktīvākam eksportam atvērsies pasaules lielākais kopējais tirgus ar 25 neatkarīgajām, bet savā starpā cieši saistītām valstīm, kur dzīvo 500 miljoni iedzīvotāju – patērētāju. Šim tirgum būs vēl neredzēti plašs importa potenciāls. Vienošanās starp ES un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociāciju (EBTA) 50 grandiozo tirgu ar maksimāli labvēlīgiem ārējās tirdzniecības nosacījumiem papildinās vēl ar četrām valstīm – Norvēģiju, Islandi, Šveici, Lihtenšteinu.

Eiroskeptiķi iebildīs, ka jau tagad šis tirgus ir pārpildīts ar precēm un apsviedīgiem konkurentiem no visas pasaules. Te jāievēro sekojošais: Latvija ES asociētā locekļa statusā spēja savu eksportu uz “mazo” 15 valstu kopējo tirgu strauji kāpināt, jau tuvākajā nākotnē varen lielais ES un EBTA tirgus Latvijas kā ES pilntiesīgās dalībvalsts eksportspēju ievērojami paplašinās. Jauno ES rītdienas dalībnieku un EBTA valstu tirgus vēl nebūt pilnībā nav apgūts un gaida Latvijas preču importa zvaigžņu stundu.

Būtu maldīgi uzskatīt, ka Latvijas iestāšanās ES vien automātiski nodrošinās tai debesmannas lietu. Nepieciešamas investīcijas. Investori jārosina ieguldīt līdzekļus eksportnozarēs ar mērķtiecīgi izveidotu motivācijas mehānismu. Daļēji to nodrošinās ES kapitāla brīvas kustības “spēles noteikumi”. Radīt eksporta izvēršanai nepieciešamās labvēlības gaisotni, šai sakarībā novākt birokrātiskus šķēršļus, efektīvi apkarot korupciju ir valsts svētais pienākums. Investoru centienu motīvs, attīstot eksportu, ir galu galā vienmēr peļņa, nevis sabiedrības vairākuma ekonomiskās un sociālās intereses. Pēdējās varēs tikt īstenotas, pateicoties darbībai peļņas vārdā, gūstot peļņu. Tas obligāti jāievēro eirooptimistiem.

Pietiekami akūta problēma ir lata nākotne sakarā ar eksporta izvēršanas nosacījumiem. Šodien lata virsaugstais valūtas kurss (lats ir aptuveni 24 reizes dārgāks par Igaunijas kronu, aptuveni 5 reizes dārgāks par Lietuvas litu, aptuveni 14 reizes dārgāks par Zviedrijas kronu, aptuveni 1,7 reizes dārgāks par ASV dolāru, aptuveni 1,5 reizes dārgāks par eiro, pat nedaudz dārgāks par Anglijas mārciņu) rada Latvijas ārējā tirdzniecībā pretrunīgu situāciju. No vienas puses, lata valūtas kurss eksportu nesekmē: par katru eksportā iegūto brīvi konvertējamās valūtas vienību tiek saņemts relatīvi mazs latu daudzums, kas iegrožo Latvijas precēm cenu konkurences iespēju ārējos tirgos, sadārdzina eksportu. No otras puses, lata valūtas kurss veicina importu, to palētinot. Šī atziņa pilnībā attiecas arī uz tiem importētajiem ražošanas resursiem, kas tiek izmantoti eksportpreču ražošanai. Tas dod iespēju eksportpreču cenas noteikt līmenī, kas daļēji kompensē lata valūtas kursa negatīvo iespaidu uz šo preču izvedumu. Lata apmaiņas kurss nevar neiespaidot arī cenu līmeni valsts iekšienē. Raksturīgi, ka šo lata dārgumu ārējā tirdzniecībā asi kritizē koksnes un tās izstrādājumu eksportētāji, jo viņu ražošanas izmaksās izdevumi par importētiem resursiem ir ar mazu īpatnējo svaru. Latvijas ārējās tirdzniecības konkurences vispārējo nosacījumu izlīdzināšana ES tirgū, tai skaitā eksporta izvēršanas interesēs, prasa lata valūtas kursu pazemināt līdz eiro līmenim. To nekādā gadījumā nedrīkst darīt jau rīt, “uz brokastu laiku” ar lata devalvācijas palīdzību. Kāpēc? Tas izraisītu visu importēto resursu cenu kāpumu, izmaksu inflācijas augstu vilni ar sekojošo nekontrolējamo ķēdes reakciju, kas nopietni iedragātu iedzīvotāju pirktspēju.

Tradicionālais jautājums: ko darīt? Nepieciešams pārejas periods, zināms vēsturisks laika sprīdis, kad cenas un darba apmaksa Latvijā pakāpeniski tuvinātos ES vidējam līmenim. Attiecībā uz cenām ir tuva perspektīva. Tā ir pāreja no lata uz eiro, kas varētu notikt jau apmēram pēc četriem gadiem pēc Latvijas iestāšanās ES 2004. gada maijā. Šāda pāreja, kad lats ar tā augsto kursu kļūtu par neatgriežamu pagātni, būtu izšķirošais solis, kas veicinātu minēto cenu izlīdzināšanu. Daudzkārt ilgāku laiku prasīs darba apmaksas līmeņu vienādošana. Te nav iespējami nekādi vienreizējie revolucionārie pasākumi. Jāvirzās uz priekšu soli pa solim līdz ar IKP lieluma pieaugumu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

Tas varbūt izklausās paradoksāli, bet zemāks darba apmaksas līmenis Latvijā, salīdzinot ar vecajām ES valstīm, var pirmajai pietiekami ilgam periodam nodrošināt labus nosacījumus eksportprodukcijas cenu konkurencē.

Domājams, ka eiro Latvijas ekonomikā, efektīvāk iedarbojoties uz eksportu un importu, sekmēs IKP lieluma pieaugumu.

Var pietiekami droši prognozēt, ka pēc astoņiem mēnešiem Baltijas tirgus iekļausies ES plašajā tirgū. Tas veicinās Baltijas valstu savstarpējos ārējos sakarus, saasinās konkurenci, liks mazināt ražošanas izmaksas. Pastiprināsies Igaunijas, Latvijas, Lietuvas ekonomiskā sadarbība, aizstāvot kopējās eksporta attīstības intereses ES vadības institūcijās.

Kas turpmāk sagaida Latviju NVS tirgū? To galvenokārt nosaka starpvalstisko sarunu rezultāti, politiskās nostādnes. Cerēsim, ka virsroku gūs ekonomiskā lietderība, izdevīgums.

Sekmīgi ir beigušās tirdzniecības sarunas ar Ukrainu. Nozīmīgs progress sasniegts sarunās ar Krieviju par preču (ražojumu un pakalpojuma) tirgus pieejamību. Šo sarunu pozitīvo iznākumu veicina tas, ka minētās NVS valstis vēlas drīzāk tikt uzņemtas PTO. Analogas sarunas ar divām citām NVS valstīm – Baltkrieviju un Kazahstānu – attīstās lēni un atrodas vēl sākuma stadijā.

Latvijas gaidāmā iestāšanās ES vairos arī mūsu eksporta iespējas NVS tirgū. Šā eksporta apjoms būs atkarīgs no vienošanās starp ES un NVS, pēdējās dalībvalstīm. Eksporta preču klāsts uz NVS tirgu var būt visai daudzpusīgs, turklāt pārtikas produktu eksports var dot visai vēlamu impulsu Latvijas lauksaimniecībai pielikt soli. Te gan jāatzīmē, ka tīkotāju izvest preces uz šo lielo austrumu tirgu būs pietiekami.

Visai vāji Latvijas eksports pagaidām apguvis tirgu valstu grupā “Pārējie”. Pēc statistikas informācijas Latvijas ražojumu izveduma īpatsvars uz šīm valstīm 2003. gada pirmajā pusē līdzinājās Eiropā (bez ES un 9 kandidātvalstīm, EBTA, Baltijas un NVS valstīm) ap 10%, Amerikā – ap 4%, Āzijā (bez NVS valstīm) – ap 2,0%, Austrālijā, Okeānijā un pārējās teritorijās – ap 0,1%, bet sadalījumā pēc valstīm – ap 0,2%, kopā tikai ap 16%.18 Pieprasījums pēc visdažādākām precēm šinī daudzu valstu tirgū, kas ātri vēršas plašumā, ir liels. Bieži vien neinformētība par to, ko Latvija spēj piegādāt, pašmāju uzņēmēju neziņa, ko īsti var piedāvāt, iegrožo mūsu eksportu uz šiem tirgiem. ES nolīgumi ar attiecīgām valstīm piedos Latvijas eksportieriem lielāku sparu.

Latvijas eksporta gaišāka rītdiena ir jāveicina ārējās tirdzniecības nacionālajai programmai. Neteiksim, ka tās īstenošana līdz šim bijusi pietiekami aktīva. 2003. gada pasākumu plānā ir Latvijas attīstības aģentūras (LAA) eksporta nodaļas papildināšana ar jauniem speciālistiem, kam būtu jāizvērtē visa informācija un projekti eksporta jomā, jaunu LAA pārstāvniecību atvēršana Vācijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, ASV un Krievijā, speciālās Latvijas eksporta mārketinga atbalsta programmas īstenošana, kas paredz tiešo atbalstu uzņēmumu dalībai izstādēs un tirdzniecības misijās, arī nepieciešamajām konsultācijām un darbinieku apmācībai.19

Latvijas eksports pēdējos gados attīstījās samērā strauji. Pašapmierinājums šai ziņā būtu kavēklis valsts tautsaimniecības tālākajā augšupejā.

 

1. attēls. Latvijas preču eksporta dinamika pa mēnešiem9 (milj. latu)

LIBERM01 COPY.GIF (20462 bytes)

2. attēls. Latvijas eksporta struktūra pēc valstu grupām12

(% pret visu preču eksportu)

LIBERM02 COPY.GIF (50526 bytes)

1. tabula

Latvijas eksporta struktūra pēc galvenajām preču grupām10

(FOB) cenās

 

2000 .

2002 .

2003 I–III .

struktūra

(%)

pieaugums pret iepriekšējo gadu (faktiskajās cenās, %)

struktūra

(%)

pieaugums pret iepriekšējo gadu (faktiskajās cenās, %)

struktūra

(%)

pieaugums pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu (faktiskajās cenās, %)

Kopā

100

12,2

100

12,1

100

18,5

tai skaitā:

           

koksne un tās izstrādājumi

37,4

12,6

33,6

10,7

33,5

17,7

transporta līdzekļi, metālapstrādes un mašīnbūves produkcija

20,7

27,4

21,6

14,7

21,4

29,6

vieglās rūpniecības preces

15,0

2,5

13,6

1,2

15,9

26,1

lauksaimniecības un pārtikas produkti

5,8

2,0

10,1

29,7

8,3

7,4

ķīmiskās rūpniecības, tās saskarnozaru produkcija un plastmasas

7,5

18,9

7,4

7,7

7,8

23,9

pārējās preces

13,6

4,2

13,7

15,2

13,1

2,7

2. tabula

Latvijas ārējās tirdzniecības saldo un IKP izlietojuma samazinājums15

Gadi

Eksports, milj. Ls

Imports, milj. Ls

Importa pārsniegums pār eksportu .

IKP samazinājums 16

milj. Ls

%

%

2000

1131,8

1933,9

802,1

170,9

18,4

2001

1256,4

2201,6

945,2

175,2

16,4

2002

1408,8

2497,4

1088,6

177,3

21,0

 

1 Latvijas statistikas ikmēneša biļetens 2003/5, 18.lpp.

2 Turpat, 22.lpp.

3 Turpat, 112.lpp.

4 Latvijas statistikas ikmēneša biļetens 2001/12, 620.lpp., 2003/5, 20.lpp.

5 Turpat, 2001/12, 16.lpp., 2003/5, 16.lpp.

6 Turpat, 6., 7. lpp., 2003/5, 6., 7.lpp.

7 Latvijas statistikas ikmēneša biļetens 2001/12, 6.lpp., 2003/5, 6. lpp.

8 Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību, EM. R., 2003.g. jūnijs, 27. lpp.9 Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību, EM, R., 2003.g. jūnijs, 33.lpp.

10 Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. EM, R., 2001.g. jūnijs, 28. lpp., 2003.g. jūnijs, 33.lpp.

11 Latvijas makroekonomiskie rādītāji 2001/2, LR CSP, 155.lpp.

12 Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību, EM, R, 2003.g., jūnijs, 34.lpp.

13 Latvijas statistikas ikmēneša biļetens 2003/5, 114.lpp.

14 Turpat

15 Latvijas statistikas ikmēneša biļetens 2003/5, 4., 20., 21.lpp.

16 Aprēķins ir teorētiskas dabas. IKP izlietojuma statistika aptver ne tikai ražojumu, bet obligāti arī pakalpojumu eksportu un importu. Pakalpojumu eksports krietni vien pārsniedz to importu, kas mazina importa negatīvo iespaidu uz Latvijas IKP izlietojumu.

17 Latvijas statistikas ikmēneša biļetens 2003/5, 28. lpp.

18 Latvijas statistikas ikmēneša biļetens 2003/5, 114., 115.lpp.

19 Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību, EM, R., 2003.g. jūnijs, 41.lpp.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!