• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas un Reinzemes-Pfalcas sadarbību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.09.2003., Nr. 131 https://www.vestnesis.lv/ta/id/79259

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par vēstniecību grāmatu dāvanām Latvijas bērniem

Vēl šajā numurā

24.09.2003., Nr. 131

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas un Reinzemes–Pfalcas sadarbību

Pirmdien, 22.septembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti tikās ar Reinzemes–Pfalcas Landtāga Ekonomikas un satiksmes komisijas pārstāvjiem.

Sarunas sākumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Indulis Emsis izteica gandarījumu par Latvijas tautas pārliecinošo lēmumu par valsts pievienošanos Eiropas tautu saimei. Reinzemes–Pfalcas Landtāga delegācijas vadītājs Jirgens Kroicmans parlamentāriešiem novēlēja: “Esiet sveicināti Eiropā, kopīgiem spēkiem veidosim mūsu nākotni!”

Abas puses atzina, ka ir ieinteresētas sadarbības padziļināšanā, un pārrunāja jautājumus par pārrobežu sadarbību. J.Kroicmans dalījās pieredzē par Reinzemes–Pfalcas Latvijai līdzīgo ģeogrāfisko stāvokli un atzina, ka robežai jākļūst par divu ekonomisku valstu vienotāju.

Deputāti pārrunāja uzņēmējdarbības aktivizēšanas iespējas pēc Latvijas iestāšanās ES, uzsverot, ka uzņēmējiem ir svarīga sakārtota nodokļu sistēma, kā arī drošu partneru piesaiste. Reinzemes–Pfalcas Landtāga Ekonomikas un satiksmes komisijas deputāte Margita Mora teica, ka Latvijas uzņēmējiem paveras lielas iespējas, tikai jāsaglabā sava nacionālā identitāte.

Deputāti sprieda arī par energoresursiem un to izmaksām, par satiksmes politiku un dzelzceļa uzturēšanas iespējām. I.Emsis pastāstīja, ka Latvijā ir jāsaglabā dzelzceļa līnijas, kuras nodarbojas tikai ar pasažieru pārvadājumu. “Šobrīd pasažieru pārvadājumus daļēji subsidē valsts, kā arī iesaistās pašvaldības, bet dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana gulstas uz preču pārvadātāju pleciem,” teica komisijas priekšsēdētājs. J.Kroicmans pastāstīja, ka Vācijā jautājumus par dzelzceļu risina federālās zemes, kuras no federācijas saņem finansiālos līdzekļus. Privātie konkurenti ir arī valsts dzelzceļam. Atsevišķos maršrutos tiek izsludināti konkursi, notiek nemitīga sasaiste dzelzceļa un autobusu kustībā. Lauku apvidos tiek noslēgti līgumi ar taksometru uzņēmumiem par piemērotām cenām.

Saeimas preses dienests

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!