"Krievija tīksminās par aukstā kara atmosfēru"

"Le Nouvel Observateur"

— 2000.06.05.

Lai gan diskusijās ar Vladimiru Putinu tika gūti zināmi panākumi, Domes deputāti Bilu Klintonu uzņēma ļoti atturīgi.

Amerikas prezidenta Bila Klintona vizīte pirmdien beidzās atmosfērā, ko varētu raksturot kā tuvu aukstajam karam. Gan Kosovas krīze, gan karš Čečenijā pēdējos mēnešos ir pasliktinājuši krievu un amerikāņu attiecības. Ar savu pretraķešu aizsardzības sistēmas projektu amerikāņi ir izraisījuši krievu naidīgumu. Šī valsts nespēj pieņemt to, ka lielvara varētu izmantot savu hegemoniju, lai censtos uzspiest tādu viedokli, kas atņemtu 1972.gadā parakstītajam ABM līgumam tā nozīmi, no kura krievi draud izstāties. Bils Klintons no savas puses cenšas Vladimiru Putinu pārliecināt, ka šis projekts ir paredzēts vienīgi amerikāņu teritorijas aizsardzībai pret "bandītisko" valstu, kā Ziemeļkorejas vai Irākas, uzbrukumiem. Diskusijas, kas izvērtās visai sarežģītas, beidzās ar neuzticības gaisotni, kādā Krievijas parlaments uzņēma amerikāņu prezidentu.

Deputātu vēsā uzņemšana

Amerikāņu līderis aicināja Krieviju sekot Ķīnas paraugam un pievienoties Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO). Klintons paziņoja: "Turpmākajos gados abas mūsu valstis varētu nodibināt normālas ekonomiskās attiecības, kas būtu balstītas uz tirdzniecību un investīcijām. Kad notiek Krievijas ekonomikas paplašināšanās un naftas cenu paaugstināšanās, ir pienācis īstais brīdis, lai radītu daudzveidīgu ekonomiku un izstrādātu modernas ekonomikas instrumentus un likumus īpašuma aizsardzībai, veicinātu pārredzamību un atbildību, kā arī pieņemtu finansu kodeksu, kas vienlaikus būtu efektīvs un objektīvs." Amerikāņu prezidents aicināja Krievijas varas iestādes cīnīties arī pret noziedzību un korupciju, kā arī pieņemt likumu par naudas atmazgāšanu, kas atbilstu starptautiskajiem kritērijiem.

Taču visvairāk no Bila Klintona tika gaidīts jautājums par amerikāņu pretraķešu aizsardzības projektu. Prezidents veltīgi centās pārliecināt krievu parlamentāriešus. Klintons sacīja: "Es ticu, ka mēs spējam vienoties, lai saglabātu ABM līguma stratēģisko stabilitāti."

Taču Domes deputāti to acīm redzot neuzlūko šādā aspektā. Klintona uzstāšanās nobeigumā aplaudēja tikai daži atsevišķi deputāti, bet pārējie dauzīja ar kājām pa grīdu. Deputāti uzstāšanās nobeigumā arī nepiecēlās kājās, kā to paredz protokols. Un reakcija nebūt nebija draudzīga. Vladimirs Žirinovskis izsaucās: "Tas ir cirks!"

Zālē bija daudz Federālā drošības dienesta un Ārlietu ministrijas pārstāvju, kuri tomēr aplaudēja. Kreiso spēku senators un Tulas reģiona gubernators Vasilijs Starodubcevs sacīja, ka "Klintons mums dziedāja tādu dziesmu, kādu mēs nespējām klausīties. Viņš runāja tā, it kā būtu pasaules prezidents."

"Ļoti godīgās"

un "ļoti atklātās" sarunas

Tomēr šī tikšanās nav uzskatāma par pilnīgu neveiksmi. Abi līderi parakstīja divus līgumus — vienu par militāriem nolūkiem izmantojamā plutonija krājumu samazināšanu, bet otru — par kopīga raķešu palaišanas pārraudzības centra izveidi, ko Baltā nama vadītājs nosauca par "milzīgiem panākumiem kodoldraudu mazināšanā."

Amerikāņu un krievu prezidenti nodeva atklātībai kopīgu "principu deklarāciju" jautājumā par vienotu pretraķešu aizsardzību, ko Bils Klintons raksturoja kā pamudinājumu Maskavas un Vašingtonas pozīciju tuvināšanai.

Kopš vairākām nedēļām Maskava ir paziņojusi, ka amerikāņu pretraķešu aizsardzības sistēmas projekts pārkāpjot 1972.gadā noslēgtā ABM līguma noteikumus un draudot izraisīt bruņojuma sacensību.

Situācija ir kļuvusi bīstami vēsa. Valdošā "mini aukstā kara" atmosfēra nemudina amerikāņus atteikties no savām jaunajām militārajām ambīcijām.