"Maskavā ir kļuvis vēsāks"
"Die Welt"
— 2000.06.05.
Maskavā pūš ass vējš. ASV prezidents Bils Klintons Berlīnē un Āhenā atzīmēja atvadīšanos no amata un Eiropas, bet Maskavā viņš piekopa pasaules politiku.
Putins nav Šrēders un nav arī Boriss Jeļcins. Kopš jaunā prezidenta stāšanās amatā Maskavā daudz kas ir mainījies. Skaidrāk nekā līdz šim par draudu faktoriem tiek uzskatītas NATO un ASV. Ar Putinu Krievijai atkal ir jākļūst par lielvaru. Tagad "ārējā drošība" vairs nenozīmē tikai aizstāvēšanos pret briesmām vien, bet tiek uzlūkota arī kā pienākums panākt ietekmi ārzemēs. Šai nolūkā ir nepieciešama militārā vara. Lai arī katastrofālā stāvoklī, tai atkal ir jākļūst par ārpolitikas instrumentu. Tiktāl Klintona vizīte vairāk līdzinās tām ASV prezidentu vizītēm, kas notika spriedzes mazināšanas politikas laikā, nekā Jeļcina ēras jaunākā laika mūžīgajai uzsišanai pa plecu. Tāpat kā agrāk, tagad atkal uzmanība tiek pievērsta savstarpējai kontrolei, kā pasākumam, kas vairo uzticēšanos. To pierāda arī kopējā atomraķešu uzbrukuma agrās brīdināšanas centa izveidošana. Tāpat kā kādreiz, abas puses ir vienisprātis, ka vienprātību panākt neizdosies. Paziņojums par "stratēģiskās stabilitātes principiem" satur pašreizējos viedokļus par pretraķešu aizsardzības sistēmu, nepanākot vienošanos. Atliek vienīgi līgums par atomieroču izgatavošanai noderīgā plutonija iznīcināšanu. Aukstais karš ir garām. Taču vasara ir kļuvusi vēsāka.
Žaks Šusters