Saeimas Prezidijā:
Lēmums par kārtību, kādā Saeimā organizējama aizklātā balsošana ar vēlēšanu zīmēm
Saeimas Prezidijs nolemj:
Saziņā ar Frakciju padomi noteikt, ka aizklātā balsošana ar vēlēšanu zīmēm organizējama šādā kārtībā:
1. Kandidātus vēlēšanu zīmē ieraksta to pieteikšanas secībā.
2. Vēlēšanu zīmē pretī katra kandidāta vārdam un uzvārdam tiek paredzēta vieta atzīmēm “PAR” un “PRET”.
3. Aizklātā balsošana ar vēlēšanu zīmēm notiek šādi:
1) Saeimas deputāti pa diviem tiek aicināti Mazajā zālē;
2) balsu skaitītājs izsniedz katram deputātam personiski vienu noteiktas formas vēlēšanu zīmi un īpašu aploksni;
3) deputāts ieiet balsošanas kabīnē, kur vienatnē var izdarīt nepieciešamās atzīmes, pēc savas izvēles pašrocīgi atzīmējot ar atzīmi “+” vēlamo atbildi “par” vai “pret”;
4) atrodoties balsošanas kabīnē, deputāts ieliek vēlēšanu zīmi aploksnē un aizlīmē to;
5) aizlīmēto aploksni deputāts pašrocīgi iemet vēlēšanu kastē, kas atrodas Mazajā zālē vai Saeimas sēžu zālē;
6) vēlēšanu zīmē aizliegts izdarīt papildu atzīmes vai citādi to iezīmēt nolūkā padarīt iespējamu deputāta vai noteiktas deputātu grupas identificēšanu.
4. Par balsošanas pareizu norisi un balsu skaitīšanu rūpējas balsu skaitītāji.
5. Balsošanas laikā Mazajā zālē uzturas tikai balsu skaitītāji un divi deputāti, kuri balso. Balsu skaitītāji var uzaicināt Saeimas Kancelejas pārstāvjus tehniskas palīdzības sniegšanai.
6. Ja kāds deputāts, izdarot atzīmes vēlēšanu zīmē, ir kļūdījies un tādējādi sabojājis to, balsu skaitītāji sabojāto vēlēšanu zīmi dzēš un izsniedz šim deputātam citu aploksni un vēlēšanu zīmi.
7. Par nederīgu tiek uzskatīta vēlēšanu zīme, kurā:
1) atstāts vairāk kandidātu, nekā ir ievēlējamo (apstiprināmo) amatpersonu;
2) vienlaikus atzīmēta gan atbilde “par”, gan “pret”;
3) nav atzīmēta ne atbilde “par”, ne “pret”;
4) izdarītas papildu atzīmes vai kura citādi iezīmēta nolūkā padarīt iespējamu deputāta vai noteiktas deputātu grupas identificēšanu.
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
Rīgā 2003. gada 15. septembrī Saeimas sekretārs J.Reirs