Pēc 2003.gada 18.septembra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija): Es domāju, ka šī Saeimas sēde visādā ziņā raksturīga ar to, ka pirmo reizi Einara Repšes valdība izjuta situāciju, ka Saeimā tai vairs nav vairākuma. Un ar varu stumtā Juta Strīķe mēģināja piespiest koalīciju balsot par viņu. Einars Repše šodien cieta smagu zaudējumu Saeimā. Es gribētu teikt, ka šis nebija balsojums pret Jutu Strīķi, šis bija balsojums pret Einaru Repši, pret viņa darba stilu, pret viņa nespēju vadīt valsti un šo koalīciju. Tādēļ arī opozīcijas pārstāvji saņēma koalīcijas atbalstu šajā balsojumā.

Es domāju, ka ir sācies jauns posms. Droši vien tuvākajā laikā tiks runāts par jaunas valdības iespējamību, un šādi ir iezīmējies Einara Repšes norieta sākums.

A.Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Mūsuprāt, bija divi būtiski jautājumi. Proti, viens bija par nupat kā pieminēto balsojumu par Jutas Strīķes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā, bet otrs — par zaudējumu kompensāciju lauksaimniekiem.

Runājot par pirmo jautājumu, Kalvīša kungs tā ļoti intriģējoši runāja par kādām valdības krīzēm, par jaunām valdībām. Diemžēl šo cienījamo kungu un mūsu pārējos opozicionārus mēs varam nomierināt — nekas nenotiks. Arī iepriekšējās Saeimās un iepriekšējās valdībās ir bijuši dažādi balsojumi. Un ne jau nu šādas amatpersonas neapstiprināšanas rezultātā ir kritušas valdības. Acīmredzot koalīcijai ir jāsanāk kopā un jāizdara attiecīgi secinājumi par labāku komunikāciju starp koalīcijas partneriem. Zaļo un Zemnieku savienība joprojām uzskata, ka šis salikums — četri koalīcijas spēki — ir pats labākais salikums esošajā Saeimas sastāvā, kas kopā strādās visus četrus gadus. Katrā gadījumā mēs, tiekoties gan ar Strīķes kundzi mūsu frakcijā, gan ar premjeru, guvām diezgan spilgtu pārskatu, kāda ir iecerēta cīņa pret korupciju. Katrā gadījumā Zaļo un Zemnieku savienība viennozīmīgi atbalsta premjeru. Žēl, ka šodien šis balsojums nebija tāds, ko varbūt mēs visi gaidījām, un lai nu paliek uz to sirdsapziņas, kas ir nobalsojuši pret šo kandidatūru. Es domāju, ka mums visiem koalīcijas partneriem nevajadzētu izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Es domāju, ka viss ieies savās sliedēs un mēs strādāsim uz priekšu. Nekad dzīve nav bijusi bez kādiem klupieniem vai bez cēlumiem.

Otrs jautājums, kas ir saistīts ar nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem. Es domāju, ka ir pieņemts ļoti pozitīvs lēmums. Gribas uzteikt visus mūsu koalīcijas partnerus par to, ka arī opozīcija ir nostājusies mūsu pusē. Ir mūsu vienbalsīgs Saeimas atbalsts tam, ka lauksaimniekiem ir jākompensē zaudējumi. Mēs visi kopā aicinām Ministru kabinetu paredzēt 2003.gadā valsts budžeta grozījumos aptuveni 7,66 miljonus latu zaudējumu atlīdzībai lauksaimniekiem nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ; tos izsniegt kā valsts garantiju lauku attīstības fondam apgrozāmo līdzekļu pieejamības nodrošināšanai. Esam cerību pilni, ka šis solis vēl tiks sperts un lauksaimnieki saņems savus līdzekļus.

Visiem mūsu radioklausītājiem pirms atbildīgā balsojuma par iestāju Eiropas Savienībā es gribētu ieteikt iet droši pie urnām, balsot par mūsu valsts izšķirošo soli, lai tādas sīkas kļūdas vai kaut kādi sīki klupieni neiespaidotu virzienu uz mūsu kopīgo mērķi — uz Eiropas Savienību.

A.Kušķis (frakcija “Jaunais laiks”): Šodienas Saeimas balsojums par Jutas Strīķes apstiprināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājas amatā tikai pierādīja Saeimas nespēju un nevēlēšanos cīnīties kopīgiem spēkiem par korupcijas izskaušanu Latvijā. Pret korupciju nevēlas cīnīties ne Tautas partija, ne kreisā opozīcija. Pret Jutu Strīķi nav izskanējis neviens profesionāls arguments, neviens pārmetums vai fakts par viņas profesionālo darbību. Neskatoties uz šodienas notikumiem Saeimā, partija “Jaunais laiks” neatkāpsies no korupcijas apkarošanas kā savas galvenās prioritātes.

Es domāju, ka arī konstruktīvi izdiskutētie un pieņemtie labojumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, pie kura visu vasaru strādāja darba grupa, kurā piedalījās visu frakciju pārstāvji, pierāda, ka koalīcija ir spējīga izsvērti strādāt.

Cienījamie klausītāji, satiksimies 20.septembrī, šosestdien. Dosimies uz referendumu, lai izteiktu savu viedokli, un ceru, ka mēs, balsojot “par”, varēsim pievienoties Eiropai, kur cīņa pret korupciju un sakārtotu likumdošanu ir pamats visam mūsu tālākajam darbam.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Neskatoties uz dažādajiem Latvijas Republikas pilsoņu viedokļiem, spriežot par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, man tomēr ir cerība, ka 20.septembrī pilsoņu vairākums nobalsos “par”. Bet, ja tas tā arī notiks, tūlīt pat būs nākamais jautājums — ko darīt pēc tautas nobalsošanas? Vai apmierināti gaidīt nākamo gadu?

Tā kā 8.Saeima mani ir pilnvarojusi būt par vienu no deviņiem Latvijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā, gribētu teikt, ka, esot pašā parlamentā un redzot tā darbību, kļūst pilnīgi skaidrs, ka neko nedrīkst atlikt uz vēlāku laiku un darāmā ir ārkārtīgi daudz.

Un tāpēc ļoti zīmīgi iznāca, ka šodien, esot Latvijā un piedaloties mūsu Saeimas plenārsēdē, nācās steidzami sūtīt uz Briseli trīs priekšlikumus, kas skar jauno Eiropas pamatlikuma projektu, jo laiks negaida. Un bez tam nācās arī meklēt sabiedrotos, kas varētu šos priekšlikumus atbalstīt, jo darbs pie šī pamatlikuma projekta patlaban ir ārkārtīgi spraigs, un viedokļu atšķirības ir ļoti būtiskas, kas varētu noteikt ļoti skaidri mūsu valsts lomu nākamajā Eiropas Parlamentā un kas varētu noteikt, kāda būtu mūsu visu vispareizākā rīcība. Domājot par Latviju, reizē ir jāredz, kā mēs varēsim spriest par Latviju Eiropā.

Es domāju, ka darba mums ir ārkārtīgi daudz. Un tomēr gribētos vēlēt visiem saviem kolēģiem, nevis vienam otru te vilkt uz zoba un pierādīt, kurš ir labāks vai kurš ir sliktāks no deputātiem, bet vairāk parunāt par to, kas notiks ar Latviju pēc pieciem, desmit un divdesmit gadiem.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Prieks, ka Saeima ir pamanījusi kļūdu iepriekšējos lēmumos un šodien steidzami tika izlabota neprecizitāte par to, ka vēlēšanu iecirkņiem lielajā referenduma dienā jāstrādā no pulksten 7.00 — 22.00. Apšaubīt referenduma rezultātus skeptiķiem un tiem, kas šaubās par Latvijas nepieciešamību iestāties Eiropas Savienībā, nebūs.

Tālāk es gribētu uzsvērt to, ka, kā jau pieminēja “Jaunā laika” pārstāvis, šodien Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” un Latvijas Pirmā partija jau no paša sākuma ieņēma diezgan konsekventu nostāju. To ņēma vērā arī darba grupa, kas strādāja visu vasaru un diferencēti noteica nodevu tiem spēļu automātiem, kas atrodas spēļu zālēs un ārpus tām. Mēs ceram, ka jaunais likums patiešām palīdzēs ierobežot nepilngadīgo un bērnu piekļūšanu spēļu automātiem, un viņu skaits samazināsies, kā arī viņi tiks koncentrēti spēļu zālēs, kur būs vieglāk kontrolējami.

Un vēl, protams, es nevaru nepieminēt to, ka šodien amatā netika apstiprināta Juta Strīķe. Tas ir diezgan nopietns notikums, un es domāju, ka nevajag izirt koalīcijai, kā arī šobrīd nav pamata runāt par kaut kādu pamatīgu krīzi, par kuru mēs tikko dzirdējām. Tas pierāda to, ka mums ir daudz aktīvāk jāstrādā lēmumu saskaņošanā un jādomā, kā turpmāk novērst šādas problēmas.

D.Turlais (Tautas saskaņas partijas frakcija): Tautas saskaņas partija principā atbalsta Jutu Strīķi kā KNAB vadītāju un kā profesionālam cilvēkam šajā jomā neizvirza nekādas pretenzijas un nekādus argumentus “pret”. Bet, manuprāt, runājot par konkrētas personālijas izvirzīšanu, jāskata cīņa pret korupciju kopumā un valdošās koalīcijas solījumus uzsākt nesaudzīgu cīņu ar to.

Diemžēl nu jau drīz būs gads, kopš ir iestājušies jaunie laiki, un jāsecina, ka gadījumos kā ar “Likumu par ostām”, “Likumu par muitas nodokli”, “Par pašvaldībām”, “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” un daudziem citiem likumprojektiem ļoti skaidri saskatāmas konkrētu cilvēku intereses mainīt šos likumus, lai tādā vai citādā veidā pārdalītu interešu sfēras.

Līdz ar to nevar runāt par to, ka ir iesākusies nesaudzīga cīņa pret korupciju. Drīzāk jāsaka, ka ir šīs parādības uzplaukums. Un šodienas balsojums par Jutu Strīķi ļoti spilgti to pierādīja, ka tieši valdošā koalīcija nenobalsoja par cilvēku, kuru acīmredzot uzskata par zināmā mērā nekontrolējamu vai nevadāmu savu interešu aizstāvēšanai. Tieši tādēļ šis cilvēks nebija vajadzīgs. Man ļoti žēl, ka tieši valdošā koalīcija, pati izvēloties šo cilvēki, tikpat vienkārši, faktiski nerēķinoties ar šo cilvēku, viņu, tēlaini izsakoties, pameta zem sliedēm.

Šis balsojums arī pierādīja, ka frakcija “Jaunais laiks” un tās līderi, kas acīmredzot pilda tieši Repšes norādījumus, kā deputāts Jaunups atklāti ņirgājas par likumdošanu, paši, esot likumdevēji, izveidoja otru balsojumu, kuram patiesībā nebija nekāda juridiska pamata.

Jāsaka, ka droši vien valdošo koalīciju neapmierināja arī pati procedūra, kā tika izvirzīta Juta Strīķe, jo šeit nevar runāt par izvirzītu kandidatūru kā profesionālu amatpersonu, jo komisija, kura izvirzīja šo kandidatūru un izskatīja kā vienīgo starp vairākiem desmitiem, faktiski sastāv tikai no “Jaunā laika” aktīvistiem. Un šajā gadījumā var runāt drīzāk par Jutas Strīķes uzņemšanu partijā, nevis izvirzīšanu konkrētam amatam. Es domāju un arī pilnīgi piekrītu tam, ka patiesībā šis balsojums bija nevis pret Jutu Strīķi, bet pret Einara Repšes valdonīgo vadības stilu.

Es ceru, ka drīz tiešām iestāsies jauni laiki un pēc 20.septembra, nobalsojot par iestāšanos Eiropas Savienībā, tāda nievājoša attieksme pret likumu vairs nebūs iespējama.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija): Gan pēdējās dienas, gan šīsdienas Saeimas sēde bija ļoti saspringta. Un, pirmkārt, tāpēc, ka Latvija tuvojas 20.septembrim. Par to, man liekas, domā visi.

Sakarā ar to man gribētos Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas vārdā atzīmēt notikumus, kas risinājās šodienas plenārsēdē.

Pirmkārt, Izraēlas Kneseta spīkera Reuvena Rivlina uzruna. Mums ir patīkama Izraēlas attieksme pret Latviju un Latvijas tautu. Sevišķi tā uzrunas daļa, kur Rivlina kungs runāja par nacismu, terorismu un antisemītismu. Šāda pozīcija mums ir ļoti tuva. Un cerēsim, ka attiecības starp mūsu valstīm būs ļoti tuvas.

Daudzi opozīcijas deputāti darbojas parlamentārās sadarbības grupā ar Izraēlu, un esmu pārliecināts, ka mēs saprotam viens otru.

Otrkārt, grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Pateicoties Āboltiņas kundzei, izdevās likvidēt kļūdas iepriekšējā likumā un izvairīties no nepatīkamas situācijas visas Eiropas priekšā. Šī situācija vēlreiz parādīja to paviršību, ar kādu pozīcijas valstsvīri strādā pie dažiem likumprojektiem. Tagad var izdarīt secinājumu: nav garantijas, ka arī citos likumprojektos vai pat likumos nav kļūdu vai kādu nesaskaņu.

Treškārt, par sertifikātiem. Mēs uzskatām, ka privatizācijas sertifikātiem vispār nevar būt derīguma termiņa. Bet, kā parādīja balsošana, pozīcija bija pret to, lai pagarinātu termiņu vismaz uz diviem gadiem. Ja šāds lēmums būtu pieņemts, tad būtu iespēja kaut dažiem cilvēkiem nokārtot privatizācijas procedūru.

Mēs, Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija, stingri sekojam saviem solījumiem un šodien iesniedzām priekšlikumus, lai atzītu sertifikātu termiņu bez ierobežojumiem. Tagad pozīcijai būs vēl viena iespēja parādīt, kā viņi rūpējas par tautu.

Ceturtkārt, ko gribētos atzīmēt, ir par Jutu Strīķes kundzi. Beidzot ir atrasta persona, kurai ir priekšstats, kā jāstrādā savā amatā. Kā parādījām mūsu frakcijas sēdē, mums nav pretenziju pret viņas kandidatūru uz KNAB priekšnieka amatu.

Un, beidzot, pēdējais. Es ceru, ka visi Latvijas pilsoņi izdarīs pareizo izvēli sestdienas referendumā. Lai jums veicas!

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Es gribu pievērst jūsu uzmanību jautājumam par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem. It kā izskatās, ka nav nekas briesmīgs, bet pēc būtības apspriežamais likums skar Saeimas kontroli pār ārzemju militāro spēku ierašanos Latvijas teritorijā un Latvijas Bruņoto spēku sūtīšanu uz ārzemēm. Visi redz, cik strauji attīstās Repšes valdības visatļautība, kas vērsta uz piedalīšanos jebkurās militārās avantūrās zem NATO karoga.

Samērā nesen mēs apspriedām jautājumu par Latvijas kontingenta sūtīšanu uz Irāku. Tad mums apgalvoja, ka runa ir tikai par miera uzturēšanas operācijām kaut kādā otrā konflikta stadijā. Pašlaik mūsu vīri Irākā ir zem ložmetējiem, riskējot ar savām dzīvībām nezin par ko. Tagad Irākā ir apmēram 140 Latvijas karavīru. Cik viņu būs drīzumā? Nezinu.

Otrkārt, ne mazāk svarīgs jautājums ir NATO bāzes izveidošana Latvijā. Vai jūs zināt, cik NATO militāristu uzturas Latvijas teritorijā? Man ir informācija, ka to skaits pārsniedz simt cilvēku. Varbūt ap simt militāristiem. Latvijā regulāri viesojas ne tikai bruņotie kuģi, kurus mēs visi varam apskatīt Daugavā, bet arī militārās lidmašīnas, kuras nolaižas un paceļas no mūsu lidlaukiem un kuru skaitu mēs nevaram ne kontrolēt, ne vienkārši uzzināt.

Juridiski Latvija pagaidām nav NATO dalībvalsts. Bet valdība un Aizsardzības ministrija bezkaunīgi rīkojas tā, it kā Latvija būtu 51. ASV štats. Būsim tomēr Latvijas Republikas patrioti! Nepieļausim atkāpšanos no Latvijas Republikas suverenitātes!

Saeimas preses dienests