Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Sākam šī gada 18.septembra sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, šodien Latvijā viesojas Izraēlas Kneseta spīkers Rivlina kungs. Un pašreiz es aicinu Rivlina kungu uzstāties ar uzrunu pirms mūsu darba kārtības izskatīšanas.

Lūdzu!

V.E. Reuvens (Rubijs) Rivlins (Izraēlas Kneseta spīkers). Cienījamā priekšsēdētājas kundze Ingrīda Ūdre un godājamie Saeimas deputāti!

Pirmkārt es vēlētos pateikties jums, priekšsēdētājas kundze, par ielūgumu apmeklēt jūsu valsti un par godu uzstāties Latvijas Saeimā.

Es esmu loti priecīgs atrasties šeit Rīgā — pilsētā, kur ebreju dzīve ir plaukusi vairāku gadsimtu garumā. Pilsētā, kurā bija nodibināta ebreju universitāte un ebreju izglītība bija augstā līmenī. Pilsētā, kura ir dzimtā vieta Rabi Avrahamam Ichakam Hakoenam Kukam, kurš ir viens no izcilākajiem mūsu laika ebrejiem un viens no nozīmīgākajiem divdesmitā gadsimta cionisma ideju attīstības veicinātājiem.

Šodien Latvija atrodas vēstures krustcelēs. Šajā sestdienā Latvijas tauta brīvā un demokrātiskā ceļā pieņems vienu no svarīgākajiem lēmumiem valsts vēsturē un noteiks savu integrācijas ceļu Eiropā.

Esmu pārliecināts, ka oficiālā iestāšanās demokrātiskajā Eiropā jums, Latvijas tautai, ir viens no lielākajiem sasniegumiem procesā, kas iesākās vēl deviņdesmito gadu sākumā, kad Latvija atdzima no jauna kā neatkarīga, suverēna un demokrātiska valsts.

Izraēla tāpat kā pārējā pasaule ar apbrīnu vēro, kā jaunas demokrātiskās valstis, kas tikai pirms neilga laika atbrīvojušās no padomju varas, ir ātri izpratušas demokrātiskās vērtības un jau pievienojas neatkarīgās Eiropas saimei kā pilntiesīgas dalībnieces.

Izraēlas tauta pauž īpašu prieku par bijušo padomju valstu pievienošanos Eiropas Savienībai. Tādēļ mēs uzskatām, ka tieši šīs jaunās demokrātiskās valstis, kurām vēl ir svaigas atmiņas no diktatoriskā režīma laikiem, ienesīs Eiropas Savienībā loti svarīgu dzīves pieredzi.

Vienīgi tas cilvēks, kas personiski pārdzīvojis totalitāro režīmu un izjutis uz savas ādas to, kādā veidā šis režīms māk parādīt savu laipno seju ārpasaulei, kā arī investoriem un bagātiem uzņēmējiem, vienlaikus draudot saviem kaimiņiem un pazemojot savas valsts pilsoņus, māk atpazīt īsto diktatūras seju.

Tādēļ tas, kas nekad nav izjutis diktatūru uz savas ādas, tas, kuram ir laimējies visu dzīvi nodzīvot bez draudiem un briesmām realitātē, kur cilvēka personiskā brīvība ir pati par sevi saprotama vērtība, var nokļūt nepatīkamā situācijā: viņu var iespaidot ar skaistiem vārdiem, viņam var sagrozīt galvu interesanti biznesa piedāvājumi, viņu var “nopirkt” ar jebkuriem meliem, ar jebkuru viltību, kuru piedāvā diktators.

Tādēļ, godājamie Saeimas deputāti, nav brīnums, ka Latvija tāpat kā citas valstis, kuras no pieredzes pazīst diktatūras izpausmes, prot saskatīt, ka tajās patiesībā slēpjas terors. Tādēļ tā nostājās kopā ar tiem, kas saprot, ka vajag cīnīties pret teroru visās tā izpausmēs un veidos, ieskaitot mūsdienu terorismu. Cīnīties visur, kur tas rod atbalstu, un ar jebkuru, kas to atbalsta un sniedz tam patvērumu.

Es ticu, ka Latvija un arī citas valstis, kas pievienojas Eiropas Savienībai, palīdzēs tai saprast, ka tie, kas pauž atbalstu diktatūrai un terorismam, izliekas to neredzam un cer uz to, ka tas neskars viņus pašus. Protams, tie, kas sadarbojas ar ļaunajiem spēkiem un nosoda tieši tos, kas pret tiem cīnās, faktiski atbalsta terorismu pat tad, ja to nevēlas. Bez atbalsta terorisms vienkārši nevar pastāvēt.

Tas, kurš jebkādā veidā sniedz atbalstu jebkurai terorisma izpausmei, drīz vien sapratīs, ka “staigājot pa dubļiem, nav iespējams palikt tīram”. Viņš sapratīs arī to, ka terorisms ir kā plēsīgs zvērs, kas bez robežām un bez izņēmuma apdraud visu brīvo pasauli.

Izraēlai ir jācīnās ar arābu terorismu kopš tās dibināšanas dienas, un šī cīņa ir sākusies jau pirms vairākiem gadu desmitiem. Terora draudošā ēna seko mums jau ilgāk nekā simt gadu. Tā mērķis bija un paliek viens un tas pats: fiziski iznīcināt ebreju pastāvēšanu Izraēlā.

Ilgus gadus Izraēlai nācās pašai sevi aizstāvēt, tajā pašā laikā daudzi izvēlējās to nosodīt un pret visnežēlīgākajiem slepkavām izturēties kā pret “brīvības cīnītājiem”, cerot, ka terorisms bija un paliks Izraēlas iekšējā problēma.

Tā arī šī ignorēšana un atbalsts ļāva uzplaukt fundamentālajam terorismam līdz tādiem apmēriem, ka šodien tas apdraud visas pasaules mieru. Loti daudzi pamodās un apzinājās sarežģīto situāciju tikai pirms diviem gadiem. Tikai tad, kad terorisms trāpīja tieši brīvās pasaules sirdī, 2001.gada 11.septembrī.

Terors vienmēr bijis viens no diktatūras galvenajiem ieročiem, kas, protams, jums, Latvijas tautai, ir labi zināms. Diktatūrai, cienījamā priekšsēdētājas kundze, nav noteikti jāiemiesojas valstu suverēnajos režīmos. Diktatūras ekstremālā un totalitārā ideologija, kas uzspiež savu varu pasaulei ar naidu, spēku un teroru, var iemiesoties fanātiskajos, nenosvērtajos grupējumos, kas redz brīvajā pasaulē un tās vērtībās bīstamu ienaidnieku, kurš jānoslīcina asinīs.

Arī šodien, pēc 11.septembra notikumiem, Eiropā vēl joprojām ir sastopami daudzi, kas savā naivumā turpina ticēt, ka ir iespējams uzturēt dialogu ar teroristiem un ka var panākt kompromisu ar diktatoriem.

Ļoti daudzi Eiropā diemžēl nesaprot galveno Otrā pasaules kara mācību. Tā mantojuma cena Eiropai un visai pasaulei ir daudzu miljonu cilvēku upuri, to skaitā seši miljoni manas tautas cilvēku dzīvības, kuru vidū desmitiem tūkstošu Latvijas ebreju, kas gāja bojā šeit, viņu dzimtenē. Šī mācība ir vienkārša, saprotama un mūžīga — nevar panākt kompromisu ar ļaunajiem spēkiem.

Izraēlas tautas acīs, ebreju acīs, jūsu iestāšanās neatkarīgajā Eiropas Savienībā nav redzama tikai kā privilēģija, kuru gadiem centāties iegūt. Tā uzliek jums, Latvijas tauta, tāpat kā pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm īpašu vēsturisku atbildību kā tautai, kas labi pazīst dzīvi diktatoriskajā režīmā.

Jums ir jāpalīdz atvērt pārtikušās Eiropas acis, kura savā naivumā aizmirst savu neseno pagātni. Jums ir jāatgādina Eiropai to, kas notiek, ja pieļauj kompromisu ar diktatoriem, un kāda ir šī kompromisa cena.

No otras puses, godājamie demokrātiskās un neatkarīgās Latvijas Saeimas deputāti, jums kā ievēlētam Latvijas politiskajam spēkam, ir uzlikta ne mazāk svarīga vēsturiska atbildība — ar drosmi atskatīties uz jūsu tautas pagātni, tāpat, kā to jau izdarījušas vairākas Eiropas valstis, un atzīt to, ka nacistu okupācija nevienu neatbrīvo no personīgās un kopējās atbildības par šausmām, kas bija jāpārdzīvo ebreju tautai visā okupētajā Eiropas teritorijā un arī šeit, Latvijā.

Runājot par šo tēmu, nav pieņemama ambivalenta attieksme, nav pieņemama stostīšanās un piedošana vai paskaidrojumi un aizbildināšanās ar “karu padomju okupācijas laikā”.

Tie, kas izturas pret SS nāves leģiona karavīriem kā pret sava veida “brīvības cīnītājiem”, aptraipa miljoniem ebreju un citu tautu SS upuru piemiņu.

Nacisma ļaunums nav daļējs! Tas ir pilnīgs! Tādēļ tas, kas līdz šai dienai atbalsta SS dalībniekus un atļauj viņiem soļot dienas gaismā:

— atbalsta slepkavu paveikto;

— atbalsta vairāku miljonu ebreju iznīcināšanu holokausta laikā;

— atbalsta visšausmīgākos notikumus cilvēces vēsturē;

— kā arī atbalsta SS turpinātāju darbību, vienlaikus atbalstot arī teroristus pašnāvniekus, kas ar iepriekšēju nodomu slepkavo zīdaiņus un bērnus ielās, autobusos un iepirkšanās centros.

Izraēlas tautai arī šodien nākas cīnīties ar asiņainā terorisma realitāti, kas ir raksturojama kā demoralizētās, reliģiozi fundamentālās ideoloģijas sajaukums ar mērķi turpināt nolādēto Hitlera ceļu.

Šausmīgie attēli ar bērnu, zīdaiņu un veselu ģimeņu līķiem, kurus atrod autobusos, uz ielām, mājās jau bez jebkādām dzīvības pazīmēm, atsauc mūs kā Izraēlas tautu, kā ebrejus un vienkārši kā cilvēkus arī pie šejienes šausmīgajiem pagātnes rēgiem no Rumbulas, no mežiem un nāves bedrēm.

Ir ļoti labi redzama tieša saikne starp pagātnes un mūsdienu šausmīgajiem notikumiem. Būtiskākā atšķirība tagad ir tā, ka pastāv Izraēlas valsts, lai apsolītu, ka nemūžam, nemūžam neviens vairs neuzdrošināsies pacelt roku pret ebreju tautu, un lai katrs ebrejs, lai kur viņš atrastos, vienmēr zinātu, ka viņam ir sava apsolītā zeme.

Tomēr rasisms bija un paliks tas pats rasisms. Antisemītisms vēl arvien ir tāds pats, kāds bija agrāk, un tā motivācija arī vēl joprojām ir tāda pati. Terorisma mērķis, kas ir pilnīga, fiziska ebreju tautas iznīcināšana, līdz šai dienai nav mainījies.

Izraēla — īstā un vienīgā ebreju valsts, kuras dibinātāji ir holokaustā izdzīvojušie ebreji, ik dienu dzīvo, cienot savas tautas pagātnes atmiņas.

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Ebreju tautai holokausts nav vienkāršas vēsturiskas atmiņas, kas ar gadiem izzūd. Holokausta piemiņa ir dzīva katra ebreja sirdī ik dienu. Mēs kā tauta, kā valsts un arī katrs pats par sevi neesam spējīgi pieņemt nekādu dubulto nozīmi vai nepareizu izpratni attiecībā uz holokausta piemiņu.

Atklāti sakot, Izraēla kā valsts un arī daudzi ebreji, kaut arī ar smagu sirdi, bija gatavi atvērt jaunu lappusi attiecībās ar Eiropu, Vāciju un citām tautām, kuru rokas bija aptraipītas ar sešu miljonu ebreju asinīm. Mums viņi ir mūžīgi jāatceras, un nekādā gadījumā nedrīkst piedot viņu slepkavām!

Tas ir iespējams, un vajadzīgs plānot savādāku nākotni kopā, bet tai vispirms ir jābūt balstītai uz šausmīgās pagātnes pieredzes pareizu izpratni.

Mēs ļoti novērtējam Latvijas zinātnieku ieguldījumu, it īpaši Latvijas Vēsturnieku komisijas veikumu, kas pēta Otrā pasaules kara notikumus. Mēs arī atzinīgi novērtējam Latvijas atbalstu un piekrišanu tam, ka jāpieliek īpašas pūles Latvijas ebreju holokausta izpētē.

Neraugoties uz to, ka tie ir tikai pirmie soļi šajā īpašajā vēsturiskajā sadarbībā Latvijas ebreju holokausta pētīšanā, kas ar saviem briesmīgajiem notikumiem ir skāris arī Latvijas tautu, tie paliks jūsu jaunās paaudzes apziņā. Nākamās Latvijas paaudzes apziņā, tās paaudzes, kura augs demokrātiskā sabiedrībā, straujas attīstības valstī, kas ir pilntiesīga dalībniece brīvās Eiropas saimē.

Par nožēlu man nākas arī pieminēt šo briesmīgo gadījumu, kas notika Latvijā pirms pāris dienām, kad, sagraujot vairākus kapakmeņus un atstājot antisemītiskus uzrakstus, tādus kā: “nāvi ebrejiem”, “Latvija tīra no ebrejiem” un vairākus citus, tika apgānīti ebreju kapi Rīgā. Pirmkārt es lūdzu nomierināt šos antisemītu noziedzniekus, atgādinot tiem, ka pēc 95% Latvijas ebreju iznīcināšanas Latvija vairāk vai mazāk ir “tīra” no ebrejiem.

Otrkārt, tas ir pilnīgi saprotams, ka nevar aptraipīt visas Latvijas vārdu vēl nenoskaidrotu noziedznieku dēļ. Ir pārliecība, ka Latvijas tauta, kas uzskata sevi par brīvās pasaules pilntiesīgu sastāvdaļu, ar savu rīcību pierādīs, ka laikmets, kad bieži vien varēja dzirdēt izteikumus “nāvi ebrejiem”, uz visiem laikiem ir pametis šo zemi.

Latvija, kas drosmīgi, ar sāpēm pārvar pagātnes atstāto mantojumu un nodod savu pieredzi nākamajai paaudzei, atradīs ebreju valstī uzticamu draugu.

Es vēlētos, cienījamā priekšsēdētājas kundze, vēlreiz pateikties par ielūgumu uz neparasti skaisto Rīgas pilsētu un par lielo godu, kas man tika sniegts, uzstājoties jūsu visu priekšā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi. Un, pirms sākam izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu pārcelt trešajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” pirms darba kārtības 10.punkta — likumprojekta “Par Eiropas Sociālās hartas labojumu protokolu” — izskatīšanas 35.punktu — likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Vai deputātiem ir iebildumi par darba kārtības grozījumu? Ko, lūdzu? Azartspēles 35.punkts ir. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtībā Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu un izskatīt jautājumu par tā nodošanu komisijai”. Juridiskā komisija arī lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Darba kārtībā iekļauts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šā gada 18.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par lauksaimniekiem radušos zaudējumu kompensāciju” un, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 118.pantu, misijas izstrādāto alternatīvo Saeimas lēmuma projektu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut šā gada 18.septembra sēdes izsludinātajā darba kārtībā pēc otrās sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana un atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” 9.punkta lēmuma projektu “Par Jutas Strīķes iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieci”. Deputātiem iebildumu nav.

Cienījamie kolēģi! Sāksim izskatīt darba kārtību... Cienījamie kolēģi, pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, ir arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegums ar lūgumu grozīt Saeimas 18.septembra sēdes darba kārtību, trešās sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” 28. un 30.darba kārtības punktos ietvertos likumprojektus, nosakot sekojošu izskatīšanas kārtību. Tātad 28.darba kārtības punkts — likumprojekts “Grozījumi acionālās drošības likumā”, 29. darba kārtības punkts — likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” un 30.punkts — likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija arī lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 18.septembra sēdes darba kārtībā, iekļaujot 1.sadaļas —”Prezidija ziņojumi” — daļā par iesniegtajiem likumprojektiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par muitas nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir iebildumi.”) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījums likumā “Par muitas nodokli”” iekļaušanu šī gada 18.septembra sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 66 deputāti, “pret” —18, “atturas” —5 deputāti. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 87 deputāti, “pret” un “atturas” — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Bertrama Zariņa atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus... Vai deputāts Nikolajs Kabanovs ir pieteicies runāt “par” vai “pret”? “Pret”. Deputāts Nikolajs Kabanovs ir pieteicies runāt “pret”.

N.Kabanovs (PCTVL). (No zāles deputāts Dobelis: “Vai tu ar Staļinu saskaņoji?”) Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Godātie Latvijas cilvēki! Principā es esmu par to, lai Latvijas pilsoņu būtu pēc iespējas vairāk. Labāk par pusmiljonu vairāk. Un es ceru, ka tā arī būs Eiropas Savienības ietvaros.

Tomēr es varu secināt, ka Zariņa kungs varbūt ir labs ārsts, bet diemžēl viņš ne īpaši labi zina Latvijas vēsturi. Savā iesniegumā viņš raksturoja Latviju 1942.gadā kā brīvvalsti. Varbūt tas arī bija Tukumā, kur Zariņa kungs ir piedzimis, bet citur Latvijā notika cilvēku slepkavības un masveida represijas. Par to liecina Salaspils un Audriņi. Toreiz Latvija bija zem vācu nacistu okupācijas jūga. Es domāju, ka mums tagad nevajadzētu to aizmirst.

Lūdzu deputātus ņemt to vērā, piešķirot Latvijas pilsonību. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Iepriekšējais runātājs, rūpīgi studējot Staļina rakstus, ir aizmirsis, ka ir tāda lieta kā vēsture un Latvija ir bijusi okupēta valsts. Jā. Bet Latvija nekad nav zaudējusi savu juridisko brīvvalsts statusu. Nekādos apstākļos, ieskaitot Staļina okupāciju.

Tā ka es, protams, saprotu, ka tādiem cilvēkiem kā Kabanova kungam ļoti gribētos, lai Latvija kādreiz būtu zaudējusi šo brīvvalsts statusu. Nu nekā nebūs, draugs mīļais! Nesanāca tā tukšā runāšana šeit, un tas bija kārtējais demonstrējums. Viens te pie mums visu laiku neatzīst okupāciju kā tādu, otrs ir aizmirsis, kas ir Latvijas kā brīvvalsts de iure. Ar šādiem brīnumiem būs jāsastopas gandrīz vai katru dienu.

Bet nu paldies! Šādas runas mani tikai uzjautrina un parāda, ar kādiem ākstiem kādreiz Saeimā var būt darīšana.

Es tomēr aicinātu nedaudz ieskatīties dažiem Latvijas Republikas vēsturē un kaut ko saprast!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts runājis “par”, viens deputāts runājis “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Bertrama Zariņa atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodošanu Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 84 deputāti, viens — pret, atturas — 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Bartaševiča, Orlova, Aleksejeva un Mackeviča iesniegto likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (TSP). Labrīt, augsti godātie deputāti! Es gribu atgādināt, ka no 2004.gada invalīdiem, pensionāriem un politiski represētām personām vairāk nebūs tiesības iziet sociālo rehabilitāciju sakarā ar to, ka pagājušogad mēs iebalsojām pagarināt šo termiņu tikai uz vienu gadu. Es nedomāju, ka sociālā situācija republikā uzlabojas un invalīdiem, pensionāriem un politiski represētām personām ir šodien dzīvot labāk. Pensijas nepieauga un pabalsti arī.

Un sakarā ar to es domāju, ka valsts šodien var sev atļauties un palīdzēt viņiem iziet šo sociālo rehabilitāciju sakarā ar to, ka ļoti daudzi cilvēki jau pieteicās uz šo rehabilitāciju, uzrakstīja iesniegumus un gaida vairāk nekā divus gadus šo mirkli, kad viņš saņems šo brīvbiļeti uz sanatoriju. Ticiet man, tie nav tie “biezie” pensionāri, kuri saņem pensiju vairāk par 100 latiem, un tie nav invalīdi, kuri katru gadu iziet šo rehabilitāciju. Ja šodien mēs neatbalstīsim šo priekšlikumu, tad 2004.gadā šie cilvēki, kuri gaidīja vairāk nekā divus gadus šo... rindā šo momentu, paliks bez jebkādas cerības uz to, ka par valsts budžetu varēs iziet to rehabilitāciju, tāpēc ka pašvaldības nevar šo viņiem šodien garantēt un apmaksāt.

Paldies!

Sēdes vadītāja. “Pret” neviens pieteicies runāt nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 26 deputāti, pret — 1, atturas — 64. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus... Vai deputāts Nikolajs Kabanovs ir pieteicies runāt “pret”? Lūdzu!

N.Kabanovs (PCTVL). Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Godātie Latvijas cilvēki! Pēc būtības apspriežamais likumprojekts skar mūsu Saeimas kontroli pār ārzemju bruņoto spēku ierašanos Latvijas teritorijā un Latvijas bruņoto spēku sūtīšanu uz ārzemēm.

Visi redz, cik strauji attīstās Repšes valdības visatļautība, kas vērsta uz piedalīšanos jebkādās militārās avantūrās zem NATO karoga. Samērā nesen mēs apspriedām jautājumu par Latvijas kontingenta sūtīšanu uz Irāku. Tad mums apgalvoja, ka runa ir tikai par miera uzturēšanas operāciju kaut kādā otrajā konflikta stadijā.

Pašlaik mūsu vīri Irākā ir zem ložmetēju un mīnmetēju uguns, riskējot ar savām dzīvībām nezin par ko. Tagad Irākā ir apmēram 140 Latvijas kareivju. Cik viņu būs drīzumā?

Otrs ne mazāk svarīgs jautājums ir NATO bāzu izvietošana Latvijā. Vai jūs, deputāti, zināt, cik NATO militāristu pastāvīgi viesojas Latvijas teritorijā? Man ir informācija, ka to skaits pārsniedz 100. Latvijā regulāri viesojas ne tikai bruņoti kuģi, kurus mēs visi varam apskatīt Daugavā, bet arī militāras lidmašīnas, kuras nolaižas un paceļas no mūsu lidlaukiem un kuru skaitu mēs nevaram ne kontrolēt, ne vienkārši uzzināt. Juridiski Latvija pagaidām nav NATO dalībvalsts, bet valdība un Aizsardzības ministrija bezkaunīgi rīkojas, it kā Latvija būtu ASV 51.štats. Būsim tomēr Latvijas Republikas patrioti un nepieļausim atkāpšanos no Latvijas Republikas suverenitātes. Paldies!

Sēdes vadītāja. “Par” neviens deputāts pieteicies runāt nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 70 deputāti, pret — 6, atturas — 16. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojis — 91 deputāts, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Nolīgumu par pasažieru starptautisko satiksmi (SMPS)” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — balsojuši 93 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Bartaševiča, Ribakova un Cileviča iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (TSP). Godātie deputāti! Likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” 18.pantā ir noteikts, ka sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis par valsts un pašvaldību īpašumu objektiem izmantojami līdz 2003.gada 31.decembrim. Diemžēl statistika rāda, ka uz šo brīdi nav izmantota 10 daļa apgrozībā laisto sertifikātu. Vispārējā tendence liecina, ka sertifikātu izmantošana neliecina, ka šī sertifikātu izmantošana ir uzlabojusies 2003.gadā. Tātad šogad līdz 1.augustam izmantoti 0,93 miljoni sertifikātu, tas ir nepilns 1 procents no laisto apgrozībā. Un tajā skaitā arī 194 000 īpašuma kompensācijas sertifikātu.

Atcerēsimies likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” 19.pantu, un tur teikts, ka sertifikātu vērtību garantē valsts un pašvaldības ar privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu. Un valsts garantē ikvienam sertifikātu īpašniekam tiesības izmantot savus sertifikātus atbilstoši to nominālajai vērtībai valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijai. Acīm redzami nesaskaņas jau pašā likumā. Izrādās, ka valsts garantijai ir nulles vērtība.

Nav noslēpums, ka pēc 31. decembra cilvēkiem piedāvātie 10 miljoni sertifikātu nebūs dzēsti uz šo brīdi. Tas faktiski liecina par to, ka 10% valsts iedzīvotāju būs apkrāpti.

Piedāvāt mums ir ko. Aktīvi turpināt zemes privatizācijas procesu. Šogad privatizēts 1201 tūkstotis hektāru lauku zemes un 10 tūkstoši hektāru pilsētas zemes. Tātad privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņa pagarināšana var nozīmīgi ietekmēt zemes izpirkšanas un privatizācijas procesu pilsētās un lauku apvidos. It īpaši, ja ņem vērā, ka 1 miljons tikai īpašuma kompensācijas sertifikātu nav izmantots ne privatizācijā, ne dzēsts ar naudu likumā noteiktajā kārtībā. Tad par kādu taisnīgumu attiecībā uz bijušajiem īpašniekiem mēs varam runāt? Kas zemes vietā faktiski saņēma tos sertifikātus, un tagad mēs viņiem pateiksim, ka tie vienkārši tiek anulēti un dariet, ko gribiet.

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta mērķis ir nodrošināt sertifikātu īpašnieku tiesību realizāciju valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizācijas procesā. Likumprojekts paredz izteikt jaunā redakcijā likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” 18.panta 11. daļu, paredzot sertifikātu kā maksāšanas līdzekļu izmantošanu līdz 2005.gadam 31.decembrim. Protams, par termiņiem mēs varam spriest, kad virzīsim šo likumprojektu komisijās. Un es ceru, ka Saeima atbalstīs mūsu projektu. Paldies!

Sēdes vadītāja. “Pret” neviens deputāts pieteicies runāt nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 25 deputāti, pret — 42, atturas — 26 deputāti. Priekšlikums komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Seiles, Tabūna, Straumes, Vaideres iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” un “pret” deputāti pieteikušies runāt nav. Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 76 deputāti, pret — nav, atturas — 14. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 93 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Pirms mēs turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu — Kampara, Jurķa, Ostrovskas, Bendrātes un Kušķa — iesniegumu: “Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 49.pantu, Saeimas deputāti lūdz pārtraukt sēdi līdz pulksten 11.30.” Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu balsot par pārtraukumu līdz pulksten 11.30. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 41, 2 — atturas. Pārtraukums līdz pulksten 11.30.

Vārds paziņojumam deputātei Inesei Vaiderei. Lūdzu!

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie deputāti! Lūdzu Ārlietu komisijas deputātus pulcēties uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē. Tūlīt tagad, sēdi beidzot.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Ierosinu nodot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina iekļaut sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” pēc 13.darba kārtības punkta likumprojektu “Grozījums likumā “Par muitas nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijās vārdā — deputāte Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie deputāti! Kā jūs visi atceraties, 4.septembrī mēs, paužot savu likumdevēja gribu, skaidri un nepārprotami grozījām likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, paredzot, ka tautas nobalsošana notiek no pulksten 7 līdz 22.

Diemžēl ir tehniska kļūme, ka vēl divos pantos ir pieminēts šīs nobalsošanas norises laiks, tas ir, 17.pantā un 18.pantā, kas nosaka, kā balso tie cilvēki, kas atrodas vēlēšanu iecirknī jau pēc oficiālā balsošanas laika, un par rakstveida iesniegumu pieņemšanu. Tātad, lai absolūti neviens nevarētu apstrīdēt mūsu referenduma likumību, mums ir jāveic šie grozījumi.

Tātad šie grozījumi būtu jāatzīst par steidzamiem, un es jūs lūgtu tos atbalstīt pieņemšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Par vai pret steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Atvainojiet, atsaucam balsošanas režīmu! Atklājam debates. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Sēdes vadītāja kungs! Cienījamie deputāti! Šo likumu varētu nosaukt tā: “Gribējām lekt pa jaunam, ielēcām peļķē.”

Kā sākās šī situācija? Kāpēc šobrīd ir tik nopietna situācija un steidzami jāgroza šis likums? Un Tautas partija, protams, to atbalsta. Kad gāja debates par šo likumprojektu, Tautas partija ierosināja, kā bija iepriekš, ka tautas nobalsošanai jānorit divas dienas — sestdien un svētdien —, kā notika visās kandidātvalstīs, kā notika citās valstīs, kad Igaunijā 20 procenti bija nobalsojuši jau iepriekš, un visas valstis tādu ceļu gāja. Valdošā koalīcija tikai tāpēc, ka tas bija Tautas partijas priekšlikums, teica: “Mēs noskaidrosim tautas viedokli un, ja tas sakritīs, tad pieņemsim šo priekšlikumu.” Noskaidroja! SKDS atzina, ka 53 procenti labprātāk balsotu divas dienas. Šeit paskaidrojumā ir rakstīts, ka 41 procents atbalsta laika pagarināšanu, bet 53 procenti atbalsta to, ka balsotu labprātāk divās dienās. Un tikai tāpēc, ka netika ņemts šis, manuprāt, loģiskais priekšlikums vērā, radās nepieciešamība grozīt laikus, un, protams, tas, ka tehniski grozījumi nav veikti precīzi, ir ļoti nopietni, jo principā var tikt apstrīdēts šādā likuma formā referenduma iznākums. Un tāpēc šie likuma grozījumi ir ļoti nopietni, jo principā var vest pie referenduma rezultātu apšaubīšanas.

Diemžēl šis nav pirmais gadījums, kad, neprofesionāli un ātrumā veidojot likumprojektu vai veicot kādus jautājumus, rodas šādas problēmas. Lai atgādinām Valsts prezidenta ievēlēšanas juridiskās nianses un veselu virkni citu jautājumu.

Protams, ir labi, ka valdošā koalīcija pati apzinās un labo šobrīd šīs kļūdas. Bet es gribētu pateikt skaidri un nepārprotami: šīs nav tik mazas kļūdas. Un, lai kā es cienītu Juridiskās komisijas vadītāju, pēc šādas rupjas kļūdas, ko atklāja nevis Juridiskā komisija vai konsultanti, bet Centrālā vēlēšanu komisija, komisijas vadītājai amats ir jāatstāj nekavējoties, jo principā sekas, kas varēja būt, negrozot šo likumu un neatklājot šīs nepilnības, ir ļoti nopietnas, lai varētu mierīgi smaidīt un turpināt ieņemt šos amatus.

Gribētu teikt, ka es savā laikā minēju par to, kas ir iemesli, kāpēc šādas rupjas kļūdas rodas. Tas ir tāpēc, ka tiek celtas kartiņas un balsošana noris reflektīvā līmenī. Šobrīd varbūt koalīcijas partneri ir nedaudz mainījušies, par dažādām sarežģītākām lietām pauž arī apzinātu viedokli, bet “Jaunajam laikam” tas vēl nav raksturīgi. Pie kam, kur vēl problēma padziļinās, ka arī tas kartītes rādītājs, tas jau arī strādā reflektīvā līmenī, un tad īstenībā iznāk robotu balsojums.

Tāpēc es ieteiktu ļoti rūpīgi “Jaunajam laikam”, kad tiek rādīta sarkanā kartiņa par kādu opozīcijas priekšlikumu, apdomāt, vai tomēr tas nav atbalstāms, vai arī nosarkt tikpat sarkaniem kā šī kartiņa.

Es gribētu pastāstīt vienu pastāstu par jauno deputātu, ko man stāstīja viens vēlētājs. Iet pa ielu jaunais deputāts, Saeimas deputāts. Iet un dzird — viens saka: “Stāvēt!” Deputāts apstājas. “Sēsties!” Deputāts apsēžas. “Gulties!” Noguļas. Un tad viens cilvēks saka: “Cienījamais kungs, es savu sunīti dresēju!”

Lūdzu rīkosimies apzināti!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

S.Āboltiņa. Paldies! Paldies, Bērziņa kungs, par jūsu ierosinājumiem un aizrādījumiem! Es gribētu tomēr vērst uzmanību uz to, ka šeit mēs zālē sēdam 100 vai 90, un mēs visi balsojām par vienu un šo pašu likumu, un katram no mums bija iespēja atklāt šīs te neprecizitātes, kuras tiešām ir tehniskas neprecizitātes. Un, kā jau es to teicu, piesakot šo likumu, mēs savu gribu paudām viennozīmīgi un nepārprotami par to, no cikiem līdz cikiem ir jānotiek tautas nobalsošanai, tas ir, no 7.00 — 22.00. Es aicinu balsot par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums!

S.Āboltiņa. Ja deputātiem nebūtu iebildumu, par cik mēs labojam tehnisku kļūdu, es aicinātu pieņemt otrajā un galīgajā lasījumā šo likumprojektu tūlīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likums pieņemts. Paldies!

Izskatām lēmuma projektu “Par deputāta Igora Solovjova ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Debatēt neviens nevēlas... Atvainojiet! Atklājam debates.

Juris Dobelis. (Zālē troksnis.)

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es centīšos neizmantot visas 15 minūtes, bet nedaudz kaut ko mēģināšu pateikt. Man personīgi nav nekas pret ne pret Solovjova kungu, ne pret... Ābiķi, lai arī viņš patlaban jaucas manā runā iekšā. Lūk!

Bet es gribēju runāt par vienu tādu diezgan interesantu stāvokli, kas mums ir radies Saeimā. Ievēlē vienu milzīgu frakciju ar nosaukumu PCTVL. Kas tagad tajā frakcijā ir palicis? Kas tā PCTVL? Re, kur šie pieci sēž! Ar mokām sastūmās kopā. Tagad iedomājieties, ka “Jaunais laiks” sagudros un sadalīsies 26 deputāti piecās apakšfrakcijās.

Ābiķi, es tev teicu, no rītiem nedzer! Lūk, tātad... tagad...

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamais Dobeļa kungs! Šādus te aizrādījumus gan nedrīkstētu lietot!

J.Dobelis. Vai, jūs jau atpakaļ!

Sēdes vadītāja. Jā! (Zālē smiekli.)

J.Dobelis. Labi, es par Ābiķi vairs nerunāšu. Tagad iedomājieties, ja “Jaunais laiks” sadalās, viņi prasīs piecas vietas. Būs piecas dažādas frakcijas. Vajadzēs vēl piecus cilvēkus Nacionālās drošības komisijā. Nu es tā domāju, ka Tautas partija ir spēcīga un nesadalīsies, bet ja nu... Kolēģi, tā darīt nedrīkst! Nepietiek, ka Saimnieciskajā komisijā ir Jakova Plinera parakstītie lūgumi — piešķirt viņam datorus, datorus, es nezinu, vēl tur par mašīnām ir spriešana un tamlīdzīgām lietām. Nevar tā darīt!

Jūs piekrāpāt savus vēlētājus visi tur. Piekrāpāt un turpināsiet krāpt. Un jums vajag vietu šeit Nacionālās drošības komisijā. Un šeit vairs nav runa par kādu konkrētu cilvēku. Šeit ir runa par konceptuālu attieksmi. Jā, mēs esam pieņēmuši, ka katrai frakcijai it kā uz vienu vietu ir tiesības, bet nevajag šo lietu pārvērst par absurdu!

Tā kā, godātais Solovjova kungs! Jūs noteikti esat labs cilvēks, par ko es vispār nešaubos, bet es jūs nevaru konceptuāli atbalstīt. Jūs nu nevarat iet cauri ar šādu principu. Tā ka es balsošu “pret”. Nevar nekā darīt!

Sēdes vadītāja. “Par” neviens no deputātiem pieteicies runāt nav. Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Igora Solovjova ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Lūdzu zvanu!

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 7, atturas — 44 deputāti. Lēmums nav pieņemts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Jutas Strīķes iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieci”. Pirms mēs sākam izskatīt šo darba kārtības jautājumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Saeimas deputātu — Kalvīša, Muižnieces, Rugātes, Zommeres, Estas, Goldes un citu — iesniegumu ar lūgumu — balsot aizklāti ar balsošanas zīmēm par lēmuma projektu “Par Jutas Strīķes iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieci”.

Ir iespējams runāt piecas minūtes “par”, piecas — “pret”. Deputāti pieteikušies runāt nav. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Tātad, ja deputātiem nav iebildumu, tad lūdzu Balsu skaitīšanas komisijas vārdā ziņojumu par kārtību, kā notiks šī balsošana.

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamie kolēģi! Tātad ir sagatavots lēmuma projekts par kārtību, kādā Saeima organizē aizklāto balsošanu ar vēlēšanu zīmēm. Šis ir tas gadījums, kad vēlēšanu zīmē būs viens kandidāts un viens amats. Tomēr šim kandidātam pretī būs atzīme “par” vai “pret”. Tātad katram no mums ir jāizvēlas. Ja mēs ievelkam krustiņu lodziņā “par”, tad mēs esam nobalsojuši “par”. Ja mēs ievelkam krustiņu lodziņā “pret”, mēs esam nobalsojuši “pret”.

Ir arī noteikts, ka tajā mazajā zālē varēs... tiek ielaisti deputāti tikai pa divi, par cik ir divas balsošanas kabīnes. Šis lēmuma projekts tika gatavots sakarā ar Radio un televīzijas padomes vēlēšanām, bet nu, redziet, ir iznācis, ka mums tas ir jāpielieto ātrāk. Tātad, atrodoties balsošanas kabīnē, deputāts ieliek savu vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aizlīmē to. Aizlīmēto aploksni deputāts pašrocīgi iemet vēlēšanu kastē, kas atrodas mazajā zālē. Vēlēšanu zīmē aizliegts izdarīt papildu atzīmes vai citādi to iezīmēt nolūkā padarīt iespējamu deputāta vai noteiktas deputātu grupas identificēšanu.

Balsošanas laikā mazajā zālē uzturas tikai balsu skaitītāji un divi deputāti, kuri balso. Tā kā tagad lūdzu balsu skaitītājus uz mazo zāli.

Jā, es vēl tikai gribētu pieminēt. Ja kāds deputāts, izdarot atzīmi, ir kļūdījies, lūdzu griezties pie balsu skaitītājiem un saņemt jaunu zīmi. Neielikt nepareizo zīmi aploksnē, jo tad tiks fiksēts nepareizs rezultāts. Klausieties, Bērziņa kungs, un nekļūdieties!

Tagad, pēc zvana, tātad balsu skaitītājus lūdzu uz mazo zāli, pēc zvana tātad tiks aicināti pa divi deputāti mazajā zālē izdarīt savu izvēli “par” vai “pret” Jutu Strīķi, kura ir vienīgā kandidāte uz KNAB priekšnieka amatu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Ļoti uzmanīgi klausieties! Ar zvanu jūs aicinās uz balsošanu. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30. Paldies!

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam. Lūdzu!

A.Bērziņš (ZZS). Kolēģi! Veselības apakškomisiju lūdzu Sarkanajā zālē, lūdzu Sarkanajā zālē, tur būs ļoti interesanta, laba tēma — par smēķēšanu, cik tā ir slikta. Veselības apakškomisija, lūdzu. Un Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju arī. Tā ka tā ir izglītība un veselība kopā.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpinām Saeimas sēdi. Lūdzu, es dodu vārdu balsu skaitītājiem. Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols nr.12. — “Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku”.

Sastādīts 18.septembrī 2003.gadā.

Vēlēšanu zīme nr.10.

Kopumā izgatavotas 110 zīmes. Deputātiem izsniegtas 90 zīmes. Sabojātu un nomainītu zīmju nav. Dzēstas atlikušās 20 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes ir izņemtas 90 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 89 vēlēšanu zīmes. Par nederīgu atzīta viena vēlēšanu zīme, jo šajā zīmē bija... nebija izdarītas vispār nekādas atzīmes — ne “par”, ne “pret”.

Pret kandidātu balsots 48 vēlēšanu zīmēs.

Par kandidātu nodotās balsis — 41 balss.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 31.panta ceturto daļu Juta Strīķe nav ievēlēta par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieci.

Protokolu ir parakstījuši 7 Balsu skaitīšanas komisijas locekļi: Stalidzāne, Klementjevs, Pietkevičs, Bērziņš, Tolmačovs, Kalniņš un Tabūns. Bet Tabūna kungs ir izdarījis arī atsevišķo piezīmi: “Kārtības rullī nav precizētas norādes šādam gadījumam. Tādēļ es nevaru noformulēt savu viedokli par otrās kārtas nepieciešamību.”

Sēdes vadītāja. Tad, vadoties no Balsu skaitīšanas komisijas rezultātiem, lēmums par Jutas Strīķes iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieci pašreiz nav pieņemts.

Tā. Turpinām izskatīt sēdes darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Škapars.

Ē.Škapars (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien mums atkal ir jāizskata likums, kura grozīšana 19.jūnijā izraisīja plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu. Parasti gan vispirms tiek mērīts un pēc tam griezts. Šoreiz ir iznācis otrādi, jo darba grupa situācijas apzināšanai azartspēļu biznesa jomā un tās attīstības koncepcijas izstrādāšanai tika izveidota pēc grozījumu pieņemšanas likumā. Lai nu kā, bet darba grupa, kuras vadītājs ir Strazdiņa kungs, kurā strādāt pieteicās deputāti no visām frakcijām, kurā tika iekļauti arī Pašvaldību savienības pārstāvji, Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pārstāvji, kā arī pārstāvji no Ģimenes un bērnu lietu ministrijas, šajā vasarā ir izstrādājusi koncepciju “Par azartspēļu organizēšanu un uzraudzību”. Lai precīzāk novērtētu nodokļu politikas iespaidu uz šo uzņēmējdarbības veidu, Baltijas Starptautiskais ekonomiskās politikas pētījumu centrs veica pētījumus un izstrādāja vairākus Latvijas azartspēļu tirgus attīstības modeļus. Darba grupas koncepcijā kā prioritātes ir minētas: stabili un pakāpeniski pieaugoši ieņēmumi valsts un pašvaldības budžetā, azartspēļu organizēšanas vietu vides sakārtošana.

Tomēr kā galvenais tika noteikts tas, ka pēc iespējas ir jālikvidē ar šo komercdarbības veidu saistītie riski sabiedrībai.

Viena no koncepcijas sadaļām “Nodokļu un nodevu sistēma” ir šodien izskatāmā likumprojekta pamatā. Un ar to tika mainīta valsts nodevas aprēķināšanas kārtība, pārejot no fiksētās uz proporcionālo.

Ja līdz šim visi azartspēļu organizētāji maksāja vienādu gada licences maksu neatkarīgi no tā, cik viņiem ir kazino, cik viņiem ir spēļu zāļu, tad jaunā likuma redakcija nosaka, ka valsts nodevas lielums ir atkarīgs no tā, cik lielu tirgus daļu aizņem katrs no šiem uzņēmējiem.

Gribu uzsvērt arī to, ka jaunā likuma redakcija paredz daļu no līdzekļiem, kas tiek iekasēti no azartspēļu organizētājiem, novirzīt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai, lai nodrošinātu šī uzņēmējdarbības veida uzraudzību un kontroli, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un uzraudzības un kontroles metodes.

Kā būtisks ir jāmin arī tas apstāklis, ka 19.jūnijā iebalsotā redakcija ir pastiprinājusi tendenci atvērt arvien jaunas spēļu zāles. To skaits pēdējā laikā ir pieaudzis no 176 līdz 408. Un turpina palielināties.

Diez vai iepriekšējo grozījumu iesniedzēju un aizstāvju nolūks bija panākt to, ka atsevišķi stāvošo spēļu iekārtu vietā mēs drīz redzēsim tikpat daudz spēļu zāles. Lai to novērstu, šajā likumprojektā ir paredzēts ieviest papildus gada nodevu par katru šādu spēļu vietu. Un, kā jau tika minēts iepriekšējā diskusijā, 1.oktobris nav īsti tas datums kādu nodokļu vai nodevu likmju izmainīšanai, jo nevar prognozēt, kādi būs budžeta ieņēmumi, kā šī te nodevas vai nodokļu paaugstināšana ietekmēs budžetu. Nobeigumā gan darba grupa, gan arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iesaka šā likuma spēkā stāšanās laiku noteikt 2004.gada 1.janvāri. Un noteikt šim likumam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 16, atturas — 22. Steidzamība likumprojektam piešķirta.

Ē.Škapars. Tāpat lūdzu izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 13, atturas — 24. Likums pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

Ē.Škapars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 10 minūtes. Un lūdzu izskatīt šodien, šajā sēdē.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Tātad citu priekšlikumu nav. 10 minūtes priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Izskatīsim šodien otrajā lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Eiropas Sociālās hartas labojumu protokolu” . Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ārlietu komisija ceļ priekšā izskatīšanai likumprojektu “Par Eiropas Sociālās hartas labojumu protokolu”. Ārlietu komisija izskatīja minēto likumprojektu savā sēdē.

Priekšlikumi uz otro lasījumu netika saņemti. Aicinu atbalstīt likumprojektu tieši tāpat, kā to darīja Ārlietu komisija otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likums “Par Eiropas Sociālās hartas labojumu protokolu” pieņemts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā — deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1006 — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Šo likumprojektu iesniedza Ministru kabinets sakarā ar to, ka praktiski Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbs tiek pārtrauks un šīs funkcijas tiek nodotas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra”. Tāpēc ir nepieciešami šie likuma grozījumi, kuros ir skaidri pateikts, ka praktiski Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija pārstāj eksistēt un šīs funkcijas pārņem Mājokļu aģentūra.

Ir skaidrs, ka paliek un strādā tātad visas pašvaldību dzīvokļu privatizācijas komisijas un Mājokļu aģentūra pārņems šo uzraudzības funkciju pār šīm privatizācijas komisijām. Tas ir pamatjautājums, kas šeit risināts šajā likumprojektā.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz jūs atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 26.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 26.septembris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem””. Šie grozījumi nepieciešami tādēļ, lai pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, un es nešaubos, ka sestdien Latvijā uzvarēs saprāta balss, un tātad pēc iestāšanās Eiropas Savienībā publiskajām akciju sabiedrībām, kas konsolidēto gada pārskatu sagatavošanā tieši piemēros Eiropas Parlamenta un Padomes regulu “Par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu”, kas attiecas uz noteiktu finanšu instrumentu veidu novērtēšanu patiesajā vērtībā, nerastos pretruna ar minētā likuma prasībām. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 25.septembris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B. Brigmane (JL). Komisijas vārdā lūdzu izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. Likumprojekta pieņemšana uzlabos uzņēmējdarbības vidi, atrisinot būtiskus ar finanšu pārskatiem saistītus jautājumus. Tas attiecas galvenokārt uz koncernu mātesuzņēmumiem, kas sagatavo konsolidētos gada pārskatus un kotējas fondu biržās. Tas attiecas arī uz transnacionālo kompāniju meitasuzņēmumiem Latvijā, kuru mātesuzņēmumi atsevišķus finanšu instrumentu veidus novērtē pēc patiesās vērtības.

Šie uzņēmumi turpmāk varēs pēc vieniem un tiem pašiem noteikumiem novērtēt finanšu instrumentus un iekļaut attiecīgo informāciju par tiem savos individuālajos, attiecīgi varbūt arī konsolidētajos gada pārskatos.

Lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 25.septembris.

Cienījamie deputāti! Pirms turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību, ir saņemts piecu deputātu — Kariņa, Brigmanes, Grīnblata, Dobeļa, Kastēna — iesniegums: “Sakarā ar to, ka visi Saeimas sēdē reģistrējušies deputāti nepiedalījās aizklātajā balsojumā par Jutas Strīķes apstiprināšanu KNAB priekšnieces amatā, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 142.pantu, lūdzam veikt pārbalsošanu.”

Viens deputāts var runāt “par”, viens — “pret”. Tātad deputāts Lagzdiņš Jānis ir pieteicies runāt “pret”.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Kārtības rullī nekur nav teikts, ka pirms balsošanas ar zīmēm būtu jāreģistrējas. Tādēļ šis iesniegums ir nemotivēts un nelikumīgs. Es aicinātu nebalsot!

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es esmu viens no tiem, kas ir parakstījis šo iesniegumu. Un kā tāds arī runāšu.

Uzskatu, ka ir pamatota šī pārbalsošana sakarā ar to, ka, pirmkārt, vairāki deputāti nebija; otrkārt... (Troksnis zālē.) Redziet, kā satraucas cilvēki, protams... neapšaubāmi... neapšaubāmi... Otrkārt, tāpēc, ka bija kļūdījušies, neizprazdami balsošanas... it īpaši tas attiecas uz Tautas partijas deputātiem. Vairāki no viņiem teica, ka balsošot “par”, bet nobalsojuši it kā esot “pret”. Tā ka es aicinu pārbalsot! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”. Lūdzu deputātus balsot par piecu deputātu priekšlikumu. Lūdzu. Jautājumā par procedūru... Golubova kungs. Lūdzu! Ieslēgt mikrofonu Golubova kungam.

A.Golubovs (LSP). Sakarā ar to, ka daži deputāti pašreiz atrodas ārzemju komandējumos, lūdzu atsaukt viņus no komandējumiem un tikai tad veikt pārbalsošanu.

Sēdes vadītāja. Šis nav balsojams priekšlikums.

Tā... Lūdzu deputātus balsot par piecu deputātu priekšlikumu veikt pārbalsošanu sakarā ar to, ka sēdē reģistrējušies deputāti nepiedalījās aizklātajā balsojumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 24, atturas — 4. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, Balsu skaitīšanas komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Tā, cienījamie kolēģi! Tātad balsu skaitītājiem atkal lūgums ierasties Mazajā zālē. Tātad atkal Mazajā zālē varēs ienākt balsotāji pa divi, par cik ir divas kabīnes. Vēlēšanu zīmēs ir “par” un “pret”. Tātad noteikti atzīmēt “par” vai “pret”. Ja konvertā tiks ielikta zīme, kurā ir atstāti abi varianti vai ir izsvītroti abi varianti, tādā gadījumā šāda vēlēšanu zīme būs nederīga. Tā ka sāksim atkal procedūru pēc zvana!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei. Vārds paziņojumam Baibai Brigmanei. Lūdzu!

B.Brigmane (JL). Es lūdzu uzmanību Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļiem! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Bērziņa kungs, lūdzu uzmanību! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sapulcējas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās pulksten... nu, 5 minūtes pēc tam, kad sākas balsošana. 5 minūtes pēc tam, kad sākas balsošana, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pulcējas!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēsimies ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Saeimas sekretāram nolasīt reģistrācijas rezultātus! Sekretāra biedram, es atvainojos...

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ārgalis, Martijans Bekasovs, Vilnis Edvīns Bresis, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Andis Kāposts, Oskars Kastēns, Aleksandrs Kiršteins, Vilis Krištopans, Jānis Lagzdiņš, Vitālijs Orlovs, Ēriks Škapars, Igors Solovjovs, Jānis Strazdiņš un Arvīds Ulme. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Ļoti uzmanīgi gaidiet zvanu, kas paziņos par balsošanas sākumu!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

J.Stalidzāne (LPP). Saeimas Balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokols nr.13 “Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku”.

Tātad 18. septembrī, 2003. gadā. Vēlēšanu zīme nr. 11.

Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 94 vēlēšanu zīmes. Sabojātas, nomainītas nav. Dzēstas atlikušās 16 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 94 derīgas aploksnes un par derīgām atzītas 93 vēlēšanu zīmes. Par nederīgu atzīta 1 vēlēšanu zīme.

Pret kandidāti balsots 51 vēlēšanu zīmē;

par Jutu Strīķi nobalsojuši 42 deputāti.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 31.panta ceturto daļu Juta Strīķe nav ievēlēta par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieci. Seko 7 balsu skaitītāju paraksti.

Sēdes vadītāja. Tātad pēc pārbalsošanas lēmums “Par Jutas Strīķes iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšmnieci” nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (JL). Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Saeimai ir iesniegusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli””, kurš novērsīs zaudējumus cukura ražotājiem un iespējamos zaudējumus cukurbiešu audzētājiem. Un lūdzu Saeimu likumprojektu izskatīt kā steidzamu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Latkovskis. Tātad 1.septembrī stājās spēkā likums “Par muitas nodokli”, kas aizstāj veco likumu “Par muitas nodokli un tarifiem”, bet jaunajā likumā vairs nebija ietverta norma, kas liegtu ceļotājiem nekomerciāliem nolūkiem ievest Latvijā likumā noteiktās summas ietvaros lielu skaitu vienāda nosaukuma preču. Līdz ar to cenu starpības dēļ no Igaunijas tika ievests diezgan liels daudzums cukura, kas izkropļoja tirgu.

Pašlaik mūsu piedāvājums ir atgriezties pie kārtības, kāda eksistēja līdz 1.septembrim. Tātad Latvijā ir tiesības ievest trīs vienāda nosaukuma pārtikas preces. Cukura gadījumā — 3 kilogramus. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

A.Latkovskis. Komisija lūdza, ja nav iebildumu, Saeimai pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli”” pieņemts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārda — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, likuma reģistrācijas nr.244, pirms otrā lasījuma. Minētie grozījumi ir saistīti ar jaunpieņemto Medību likumu un tātad regulē administratīvo pārkāpumu administratīvo sodu piemērošanu attiecīgajā sfērā.

Par minēto likumprojektu tika saņemti vienpadsmit priekšlikumi.

1.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādāts 4. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret komisijas viedokli par 3. un 4.priekšlikumu iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 9. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 10. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumi saņemti nebija. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25.septembris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, reģistrācijas nr.336. Minētais likumprojekts ir iesniegts tāpēc, ka valsts funkciju realizācijā viens no uzdevumiem ir arī nodrošināt uzlikto sodu izpildes kontroli. Un jau ilgstoši nav izdevies pārvarēt problēmas, kas saistītas ar to, ka naudas sodi bieži vien tiek uzlikti, bet tie netiek reāli iekasēti. Un tātad tiek pārkāpts viens no svarīgajiem principiem, tiesību principiem, tas ir, soda neizbēgamība, un daļēji tajā ir vainojams tas, ka administratīvo pārkāpumu protokoli nav numurēti, netiek reģistrēti, netiek uzskaitīti, un nav vienotas sistēmas, kurā tas tiek uzskaitīts un tātad kur jebkurā laikā var iegūt šo informāciju par to, kam sods konkrēti ir uzlikts un cik liels un vai tas ir nomaksāts.

Tātad šī likumprojekta būtība ir tāda, ka protokols par administratīvo pārkāpumu būs numurēts dokuments ar attiecīgu kodu sistēmu, un tātad būs iespējams šīs manis jau minētās nepilnības un pretrunas novērst.

Iekšlietu ministrijas pārstāvji, kuri piedalījās šī likumprojekta prezentācijā, arī informēja komisiju par to, ka Iekšlietu ministrija tehniski ir gatava ieviest šo sistēmu un piemērot. Tātad Juridiskā komisija, uzklausot iesniedzējus, atbalstīja šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 30.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 30.septembris. Paldies!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut trešajā sadaļā — “Likumprojektu izskatīšana” — pēc darba kārtības 19.punkta likumprojekta “Grozījums Komercķīlas likumā” izskatīšanas likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis. (ZZS). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 1024, un izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā. Šis likumprojekts ir saņemts no Ministru kabineta un paredz ieviest dažas korekcijas likumprojektā.

Konkrēti tās ir saistītas ar Eiropas Savienības jaunu direktīvu, kura dala jēdzienu “atkritumu sadedzināšana” divās jēdzieniskās kategorijās — apglabāšanā vai pārstrādē. Un šī atšķirība ir tāda. Ja atkritumu sadedzināšanas rezultātā tiek radīta enerģija, elektroenerģija tiek ražota, tad atkritumu dedzināšana tiek pieskaitīta atkritumu pārstrādei. Turpretī, ja atkritumus sadedzina bez enerģijas ieguves, tad šī atkritumu pārstrādāšana tiek saukta par “atkritumu apglabāšanu”. Lūk, šis ir būtisks jauninājums likumprojektā. Blakus tam ir vēl daži citi tehniski labojumi, tādēļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalsta tā izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Emsis. Ministrija gatavo vēl dažus priekšlikumus otrajam lasījumam, tāpēc es lūdzu noteikt otrajam lasījumam iesniegšanas termiņu 30. oktobri.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 30. oktobris. Citu priekšlikumu nav. Tātad otrajam lasījumam priekšlikumus jāiesniedz līdz 30. oktobrim. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis. (ZZS). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 1033, un izskatīsim likumprojektu “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumu” pirmajā lasījumā. Likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets.

Šis likumprojekts pirmoreiz Latvijā paredz kārtību, kādā Latvijā tiks likvidēti nolietotie autotransporta līdzekļi, un konkrēti — galvenokārt vieglās automašīnas. Mums ir Latvijā tāda situācija, ka pārsvarā autoparks ir jau nolietots, un arī tās mašīnas, kas tiek ievestas Latvijā, tikai 18% no tām ir jaunas, pārējās tiek ievestas jau lietotas. Tas nozīmē, ka automašīnu ekspluatācijas laiks ir saīsināts, un savukārt tas nozīmē, ka automašīnas, kad tās ir zaudējušas jau savu lietošanas vērtību, nonāk dažādās vietās, piesārņo vidi. Tādēļ arī ir izstrādāts atbilstoši Eiropas Savienības prasībām jauns likumprojekts, kas paredz, kā valsts veicinās automašīnu pārstrādi un derīgu izejmateriālu ieguvi no vecām automašīnām.

Šajā gadījumā ir svarīgi deputātiem zināt, ka ir paredzēts arī, lai šo sistēmu ieviestu, ka visām mašīnām, kas šķērsos Latvijas robežu un iebrauks... tiks ievestas šeit tirgum, tiks paredzēts īpašs maksājums, un tas varētu sastādīt apmēram 22 latus uz vienu automašīnu, lai ar šo nodokli jeb maksājumu tālāk varētu stimulēt un veicināt automobiļu pārstrādi.

Likumprojekts ir ļoti interesants. Tiks vēl dažas daļas precizētas. Bet Tautsaimniecības komisija šo likumprojektu atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā. Un lūdzu arī deputātus atbalstīt šo svarīgo likumprojektu, kas atkal ievieš vienu Eiropas Savienības direktīvu reālā dzīvē Latvijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Emsis. Arī šim likumprojektam es lūgtu noteikt ilgāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu, proti, 30. oktobri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 30. oktobris. Paldies!

I.Emsis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais daba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1023 — likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Tātad nolūkā izveidot vienotu Eiropas dzelzceļa sistēmu 2001.gadā Eiropas Parlaments un Eiropas Padome grozīja esošās un pieņēma jaunas infrastruktūras paketes direktīvas. Jauno direktīvu prasības paredz infrastruktūras pārvaldīšanas atdalīšanu no pārvadājumu darbības, arīdzan stingrāku grāmatvedības uzskaites nošķiršanu, brīvu pieeju dzelzceļa infrastruktūrām arī citu valstu dzelzceļa pārvadātājiem. Būtiski ir izmainījušies arī dzelzceļa infrastruktūras jaudas pieprasīšanas un sadalīšanas principi, tiek ieviesta arī tā sauktā drošības atļauja.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 10.septembra sēdē izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja šā likumprojekta izskatīšanu plenārsēdē pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu!

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 3.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 3.oktobris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Komercķīlas likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Komercķīlas likumā” (reģistrācijas nr.371). Komercķīlas likuma 4.pantā ir noteikts, kas nevar būt par komercķīlas priekšmetu. Un saskaņā ar šo pantu par komercķīlas priekšmetu nevar būt publiskajā apgrozībā esošs vērtspapīrs. Un tātad šā grozījuma būtība ir aizstāt vienkārši šo vārdu “vērtspapīrs” ar vārdiem “finanšu instruments”. Grozījumi Komercķīlas likumā iet vienlaikus ar attiecīgo Finanšu instrumentu likumu. Juridiskā komisija, izskatot minēto likumprojektu, atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Komercķīlas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 25.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 25.septembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1220 — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” . Komisija ir saņēmusi 3 priekšlikumus un izskatījusi tos savā sēdē.

1. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija nolēmusi atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav… Balsot? Deputāti lūdz balsojumu par 1. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 17, atturas — 21. Priekšlikums ir atbalstīts.

Ē.Škapars. 2.priekšlikumu ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Un arī to ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par 2. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 18, atturas — 20. Priekšlikums ir atbalstīts.

Ē.Škapars. 3. — arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Un komisija savā sēdē to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par 3. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 17, atturas — 20. Priekšlikums ir atbalstīts.

Ē.Škapars. Visi priekšlikumi ir izskatīti, un tādēļ lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 14, atturas — 20. Likums “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” pieņemts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pirmajā lasījumā. Likumprojekts nodrošina Latvijas uzņemto starptautisko saistību integrēšanu nacionālajā likumdošanā, nosakot vienotu privileģēto un darbinieku prasījumu loku, kas apmierināms no maksātnespējīgās kredītiestādes vai darbinieku prasījumu garantijas fonda līdzekļiem. Likumprojektā saskaņotas Kredītiestāžu likuma normas ar likuma “Par uzņēmuma un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma attiecīgajām normām.

Lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25.septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 25.septembris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Komisijas vārdā lūdzu izskatīt likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pirmajā lasījumā.

Likumprojekts nodrošinās Latvijas uzņemto starptautisko saistību integrēšanu nacionālajā likumdošanā, nosakot vienotu privileģēto darbinieku prasījumu loku, kas apmierināms no maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības vai darbinieku prasījumu garantijas fonda līdzekļiem.

Likumprojektā saskaņotas Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma normas ar likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” un likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” normām. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 82 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25.septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25.septembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (JL). Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Pašreiz spēkā esošais Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums neparedz pirms civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas licences saņemšanas iemaksāt apdrošinātāja vienreizēju iemaksu sauszemes transporta līdzekļu obligātās apdrošināšanas garantijas fondā. Šis likumprojekts tātad novērsīs šo nepilnību un noteiks to, ka šiem te apdrošināšanas firmu īpašniekiem pirms licences saņemšanas ir jānomaksā šis te garantijas fonds. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ē.Škapars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 25.septembris. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25.septembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (JL). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi pirmajā lasījumā, ko paredz šie grozījumi. Pirmkārt, precizē muitas amatpersonas lēmumu stāšanās spēkā kārtību. Likumprojekts paredz, ka muitas amatpersonas lēmums spēkā stājas no paziņošanas brīža, nevis no izdošanas brīža, kā bija pirms tam, un likuma 44.pants tiek papildināts ar normām, kas paredz publisko un privāto muitas noliktavu tipu iedalījumu, kas agrāk bija tikai Ministru kabineta noteikumos.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 25.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 25.septembris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (JL). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi. Tas ir saistīts ar attiecīgās Eiropas Padomes regulas ieviešanu par statistiku attiecībā uz dalībvalstu savstarpējo preču tirdzniecību, kas nosaka, ka valsts nodokļu administrēšanas institūcijas sniedz statistikas iestādei datus par PVN maksātājiem, preču nosūtītājiem un saņēmējiem starp ES dalībvalstīm.

Pašreizējā likumdošana izslēdz iespēju Centrālajai statistikas pārvaldei iegūt no VID nepieciešamo informāciju par nodokļu maksātāju.

Mēs lūdzam šos grozījumus atzīt par steidzamiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 12. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Latkovskis. Lūdzu to pieņemt arī pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu otrajā lasījumā.

A.Latkovskis. Tātad priekšlikumu iesniegšana — 25.septembris, otrais lasījums — 2.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 25.septembris, izskatīšana — 2.oktobra plenārsēdē. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vilnis Edvīns Bresis. Lūdzu!

V.E.Bresis. (ZZS). Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskatām Ministru kabineta iesniegto likumprojektu. Dokumenta numurs 1048.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo dokumentu un atzīmē, ka tas ir nepieciešams, lai minēto likumprojektu mēs saskaņotu ar Administratīvā likuma prasībām, Muitas likuma normām, kā arī ar likumu, kuru mēs šodien izskatījām Saeimā, kurš ir procesā —, “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumu”.

Otrkārt, šajā dokumentā mēs precizējam atsevišķas likumdošanas normas, kas attiecas uz nodokļiem un to iekasēšanas kārtību.

Treškārt, kā jūs zināt, ir likvidēts valsts vides aizsardzības speciālais budžets, tas ir iekļauts kopējā valsts budžetā, un tātad mums piedāvātais likumprojekts arī norāda uz jauno sadales kārtību tieši šajā finanšu jomā.

Un visbeidzot. Šajā likumprojektā tāpat tiek savesta kārtībā terminoloģija. Mums jau ierastie termini — “finansu” un “finanšu” un citi jautājumi, kas skar ministriju nosaukumus, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 1, atturas — 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

V.E.Bresis. Ierosinām priekšlikumu termiņu noteikt 10.oktobri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 10.oktobris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (JL). Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Šie grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu brīvu kapitāla kustību iekšējā tirgū Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Tāpat likumprojekts nosaka kārtību, kādā apliekamo ienākumu nosaka un ienākuma nodokli maksā individuālie komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību biedri, kā arī noregulē neapliekamā minimuma piemērošanu pensijām, ko Latvijā dzīvojošie pensionāri saņem no citām valstīm, un pensijām, kuru saņēmēji no Latvijas ir pārcēlušies uz dzīvi citās valstīs.

Ierosinu pieņemt šo te likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — 4, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Ē.Škapars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25.septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25.septembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (JL). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir savā sēdē izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

Šie likuma grozījumi ir nepieciešami, lai saskaņotu ar Muitas likuma prasībām un Eiropas Savienības 6.direktīvas prasībām šajā jomā. Tāpat tajā ir iekļauta norma par autoratlīdzības, izpildītājatlīdzības atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa, kā arī noteikta pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība preču piegādēm beznodokļa tirdzniecības veikalos un arī precizēta nodokļu maksātāju atbildība par nepamatotu priekšnodokļa atskaitīšanu un no budžeta atmaksājamās nodokļa summas palielināšanu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ierosinu šo likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Ē.Škapars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 25.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 25.septembris. Paldies!

Ē.Škapars. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Apspriežamais likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” cieši saistīts ar diviem turpmākajiem plenārsēdes darba kārtības likumprojektiem — “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” un “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”. Aizsardzības un iekšlietu komisija 10.septembra sēdē izskatīja šos priekšlikumus un tos konceptuāli atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 26, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 31.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 31.oktobris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Godātie kolēģi! Arī šā likumprojekta izstrādei ir tie paši mērķi, kas izstrādājot grozījumus Nacionālās drošības likumā, ietverot arī mērķatsauci — vienas valsts drošības iestādes, proti, Satversmes aizsardzības biroja, līdzšinējo dominanti sistēmā, kā arī pilnveidot valsts drošības iestāžu savstarpējo sadarbību. Arī šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 10.septembra sēdē ir atbalstījusi. Un es komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 26, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 31.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 31.oktobris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Apspriežamais likumprojekts izstrādāts, lai saskaņotu Satversmes aizsardzības biroja likumu ar iepriekšējos divos likumos teikto — Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā izdarītajiem grozījumiem. Aizsardzības un iekšlietu komisija 10.septembra sēdē apstiprināja šo likumprojektu. Un komisijas vārdā es aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 27, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Laksa. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 31.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 31.oktobris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Godātie kolēģi! Šis likumprojekts izstrādāts, lai savstarpēji saskaņotu Obligātā militārā dienesta likumu ar Saeimas vēlēšanu likumu, kā arī Pilsētas domes, novadu domes un pagastu padomes vēlēšanu likumu, kas paredz, ka obligātajā militārajā dienestā neiesauc personas, kuras ir ievēlētas par Saeimas, pilsētas, novada vai pagasta domes deputātiem. Bez tam likuma normas tiek saskaņotas ar dzīvesvietas deklarēšanas likumu. Aizsardzības un iekšlietu komisija 10.septembra sēdē, diemžēl nepiedaloties Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram Dzintaram Rasnačam, apsprieda likumprojekta grozījumus Obligātā militārā dienesta likumā un nolēma tos noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vārds Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Labdien, godātie deputāti! Vispirms jau jāmin, protams, tas, ka Saeimas komisiju sēdes notiek vienlaikus, un ir ļoti labi, ka uzreiz trijās komisijās izskatīja šo likumprojektu. Un es Aizsardzības ministrijas vārdā gribu izteikt pateicību Juridiskajai komisijai par atbalstu šim likumprojektam un arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Diemžēl saistībā ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju jāmin tas, ka mūsu referentam nebija pietiekoši daudz dots laiks izklāstīt šo problēmu, kas ir skarta likumprojektā, tāpēc es izmantošu iespēju un izklāstīšu to šeit, no Saeimas tribīnes.

Likumprojekts pēc būtības sastāv no divām daļām. Pirmā daļa skar elementāru likuma sakārtošanas procedūru, un šī procedūra prasa Obligātā militārā dienesta likumu pieskaņot tām normām, kas ir Pašvaldību vēlēšanu likumā un Saeimas vēlēšanu likumā. Izlasot pagājušās plenārsēdes... aizpagājušās, tas ir, 4.septembra, plenārsēdes stenogrammu, man nācās secināt, ka deputātiem kāds ir piedāvājis maldīgu priekšstatu, ka šie grozījumi tiek piedāvāti kādam atsevišķam deputātam. Tas nebūt tā nav, un es jums mēģināšu lēni un pamatoti to argumentēt.

Tātad, pirmkārt, mēs izanalizējām to situāciju, kāda ir ar mūsu iesaukšanas sistēmu, un visu šo gadu laikā nav atrodams neviens pašvaldību deputāts un neviens Saeimas deputāts, kurš būtu iesaukts.

Otrkārt, šī problēma tika aktualizēta 2002. gada septembrī, tas ir, pirms vēlēšanām, kad vēl nebija redzams šīs Saeimas sastāvs. Un šo problēmu, tas ir, konstatējot pretrunu likumos, šo problēmu fiksēja un aktualizēja Aizsardzības ministrijas audita departaments. Tie bija tie divi galvenie argumenti, kuri ir “pret”.

Trešais, protams, ja mēs nonākam līdz diskusijām, vai vajag kādu iesaukt no deputātiem vai ne, tad pašreiz spēkā esošā likumdošana nosaka, ka pirmdien mēs viņu iesaucam un otrdien mēs viņu atvaļinām un dodam iespēju atgriezties atpakaļ darbā. Es domāju, ka tāda situācija, kāda ir pašreiz, ir vienkārši vairāk nekā absurda, tāpēc iepriekš pieļautās likumdevēja kļūdas ir jālabo.

Tagad īsumā par likumprojekta otru daļu. Likumprojekta otrā daļa ir ļoti būtiska tādā ziņā, ka pašreiz spēkā esošie likumi liek likumpaklausīgam pilsonības un migrācijas iestāžu klerkam noraidīt jebkuru lūgumu reģistrēt dzīvesvietas maiņu. Un, lai tas tā nenotiktu, mums šī arhaiskā pieraksta norma ir jāizslēdz no likuma. Pamatoti man uzdeva jautājumu Aizsardzības un iekšlietu komisijā viens no deputātiem: vai mēs atsakāmies no iesaucamo un no rezervistu apzināšanas? Nē, mēs neatsakāmies, un tas ir noteikts likuma 44.panta trešajā daļā, un tas vēl joprojām prasa līdzīgu kārtību, kāda tā bija iepriekš, tikai tagad vairs cilvēkam nebūs pazemojoši jāstaigā no iestādes uz iestādi ar iesniegumiem, bet viņš varēs vienkārši rakstiski ar vēstuli informēt, ka viņš ir mainījis dzīvesvietu. Protams, mēs nākotnē ceram, ka mūsu reģistra sistēma būs tāda, ka būs tikai viena iestāde, kur tas būs jāfiksē, tātad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, un ka šī iestāde nākotnē informēs visus pārējos, arī Militārā dienesta iesaukšanas centru.

Vēlreiz pateicos komisijām par atbalstu un aicinu šo likumprojektu atbalstīt konceptuāli. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atbalstīšanu... par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 68 deputāti, pret — 18, atturas — 1 deputāts. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 23.septembris.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 23.septembris. Paldies!

Vai deputāte Silva Golde vēlas ko teikt par procedūru? Nē. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Godātie kolēģi! Likumprojekts paredz saskaņot likumu “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” ar Finanšu instrumentu tirgus likumu un Kredītiestāžu likumu, nosakot, ka viens no finanšu pakalpojumu veidiem ir Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktie ieguldījumu pakalpojumi un ieguldījumu blakus pakalpojumi.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 3.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 3.oktobris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Meliorācijas likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (ZZS). Cienījamie kolēģi! Meliorācijas likums otrajā lasījumā, dokumenta numurs 268. Komisija saņēma un izskatīja 20 priekšlikumus.

1. priekšlikums — Tautsaimniecības komisija. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 2. priekšlikums — Tautsaimniecības komisija. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 3. priekšlikums — ZZS frakcija. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. 3.priekšlikums 2.A lapā? Ja?

P.Kalniņš. Jā. 2.A lapā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 4. priekšlikums — Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 5. priekšlikums — Juridiskais birojs. Komisija atbalstīja to un redakcionāli precizē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 6. priekšlikums — Tautsaimniecības komisija. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 7. priekšlikums — ZZS frakcija. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 8. priekšlikums — ZZS frakcija. Komisija atbalsta daļēji.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 8. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 9. priekšlikums — Tautsaimniecības komisija. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 10. priekšlikums — Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 11. priekšlikums — Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 12. priekšlikums — ZZS frakcija. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 13. priekšlikums — Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 14. priekšlikums — Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret 14.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 15. priekšlikums — Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 16. priekšlikums — ZZS frakcija. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 17. priekšlikums — Juridiskais birojs. Komisija atbalsta un redakcionāli precizē.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 17.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 18. priekšlikums — ZZS frakcija. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 19. priekšlikums — Juridiskais birojs. Komisija atbalsta daļēji.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 19.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 20. priekšlikums — Tautsaimniecības komisija. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. Lūdzu pieņemt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 2, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

P.Kalniņš. 3.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 3.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs 38.

Uz otro lasījumu ir iesniegti 26 priekšlikumi.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 2. — deputāta Agešina priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Spēkā esošā redakcijā ir viena deklaratīva norma, kura faktiski nedarbojas, proti, “ieinteresētajām personām nav liegts pilnvarot lietas vešanai arī personu, kam ar pilnvardevēju ir kopīga prāva vai kas uz pilnvaras pamata faktiski pārvalda pilnvardevēja mantu”. Bet lieta ir tāda, ka Satversmes tiesa jau pieņēma lēmumu, ka nedrīkst ierobežot pārstāvības tiesības.

Un līdz ar to lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputāte Labucka vēlas ko piebilst?

I.Labucka. Nē, es nevēlos neko piebilst, jo Satversmes tiesa tādā aspektā nav spriedsi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 2. — deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 62, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Labucka. 3. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par 3. — deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 65, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Labucka. 4. — deputāta Agešina priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 5. — deputāta Agešina priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 6. — deputāta Agešina priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 7. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 8. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Ko nozīmē mans priekšlikums — aizstāt 14.panta 5.punktā vārdu “pieci” ar vārdu “trīs”? Lieta ir tāda, ka Eiropas Savienības advokātiem jāstažējas Latvijā trīs gadi, tikai trīs gadi, bet visiem vietējiem advokātiem, Latvijas advokātiem, — pieci gadi. Vai mūsu advokāti ir sliktāki par Eiropas advokātiem? Es uzskatu, ka mums ir nepieciešams izlīdzināt situāciju.

Balsosim “par”, kolēģi! Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputāte Labucka vēlas ko piebilst?

I.Labucka. Nē, es domāju, ka šis nav jākomentē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 8. — deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 63, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Labucka. 9. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 65, atturas — 1. Priekšlikums nav abalstīts.

I.Labucka. 10. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 11. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 12. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Mūsu 12.priekšlikuma mērķis ir liberalizēt advokatūru. Ideālā gadījumā es uzskatu, ka nemaz nebūtu slikti, ja mums Latvijā strādātu vairākas advokātu kolēģijas. Mēs taču liberalizējam notariātu. Kāpēc to pašu mēs nevaram izdarīt ar advokātiem?

Lūdzu balsot “par”! Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā Labuckas kundze vēlas ko piebilst?

I.Labucka. Komisijā, izdebatējot šo jautājumu, uzskatām, ka nav nekādas nepieciešamības radīt alternatīvas struktūras. Es domāju, ka Advokātu kolēģija pašreiz strādā apmierinoši un nav nepieciešamības kaut ko grozīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 12. — deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 68, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Labucka. 13. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 14. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 15. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 16. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 16. — deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 64, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Labucka. 17. — deputāta Agešina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 18. — deputāta Agešina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 19. — deputāta Agešina priekšlikums. Ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Mums nav skaidrs, kāpēc zvērinātu advokātu palīgiem obligāti jādzīvo tajā apvidū, kur dzīvo viņu patrons, jo mūsdienās vairāki advokāti un to palīgi pārvietojas ar mašīnām. Un otrkārt, nu ne jau dzīvesvieta ir tas noteicošais faktors kvalifikācijas prasībām. Un bez tam ko nozīmē pats jēdziens “tajā apvidū”? Tāda termina nav. Apvidus nav definēts.

Lūdzu atbalstīt šo te priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Labucka. Juridiskā komisija šo jautājumu arī debatēja, un mums arī bija balsojums par šo jautājumu. Un tomēr Juridiskās komisijas locekļu vairākums nosvērās uz to, ka palīgu darbība ir jākontrolē pietiekoši stingri, un tāpēc nolēma spēkā esošo normu negrozīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 19. — deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret —19, atturas — 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Labucka. 20. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Mēs uzskatām, ka nevajag šajā likumā pārāk sīki reglamentēt intelektuālā darba jēdzienu. Iedomājieties, kolēģi, kā izskatās 107.panta redakcija: “Zvērinātu advokātu profesionālā darbība ir intelektuāls darbs, un tās mērķis nav peļņas gūšana.” Manuprāt, tā ir vienkārši tukšvārdība, arhaisms, liekulība un mirusi norma.

Tāpat Saeimas Kārtības rullī mēs varam ierakstīt, ka deputāta darbs ir intelektuāls darbs un tā mērķis nav peļņas gūšana un tā tālāk.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu! Paldies! (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 20. — deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 49, atturas — 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Labucka. 21. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 65, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Labucka. 22. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 23. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsojam par 23. — deputāta Valērija Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 64, atturas — 2 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Labucka. 24. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 25. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. Un 26. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 3, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Labucka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 20.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 20.oktobris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. Šie grozījumi nepieciešami, lai tuvinātos Eiropas Savienības Padomes 1993.gada direktīvai, kas nosaka no dalībvalstu teritorijas nelikumīgi izvesto kultūras priekšmetu atgriešanu. Likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” tas ir mazs labojums, kas sakārtos šo jautājumu, lai mūsu valstī pienācīgi tiktu aizsargāti mūsu kultūras un mākslas pieminekļi. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Strazdiņš. 26.septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 26.septembris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par ikgadējo finanšu līgumu 2003.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! 2001.gada janvārī Briselē tika parakstīts daudzgadējais finanšu līgums starp Latviju un Eiropas Komisiju, un šis līgums faktiski nosaka tehnisko, juridisko un administratīvo bāzi, saskaņā ar kuru Latvijā tiek realizēta SAPARD programma. Šis daudzgadējais līgums 2001.gada martā ir ratificēts Saeimā.

Saskaņā ar šo finanšu līgumu katru gadu tiek slēgti ikgadējie finanšu līgumi, kuri nosaka Eiropas Kopienas SAPARD programmas attiecīgā gada finanšu palīdzības apjomu un izmantošanas termiņu.

Es, tāpat kā Ārlietu komisija to lēma, aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — 2, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

I.Vaidere. Lūdzu Saeimu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 23.septembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 23.septembris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Antidopinga konvencijas papildprotokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Paldies, cienījamie deputāti! Tātad likumprojekts “Par Antidopinga konvencijas papildprotokolu” tiek likts priekšā jūsu izskatīšanai, un atgādināšu jums, ka 6. Saeima jau 1996.gadā pieņēmusi likumu “Par Eiropas Padomes Antidopinga konvenciju nr.135”, bet joprojām pasaules sporta sabiedrību satrauc arvien pieaugošais dopinga lietotāju skaits sportā. Arī mūsu sports ir saskāries ar šo ļoti nepatīkamo parādību, un diemžēl liels ir arī sportistu diskvalifikāciju skaits.

1999.gadā tika izveidota Pasaules antidopinga aģentūra ar mērķi veicināt un koordinēt cīņu pret dopingu sportā jau pasaules līmenī, un kopš pērnā gada tiek nodrošināta noteikta kārtība pasaules valdību līdzfinansējuma nodrošināšanai aģentūrai. Latvijai tas ir 4780 dolāru gadā.

Lai paplašinātu šīs konvencijas darbību, Eiropas Padome ir izstrādājusi konvencijas papildu protokolu, kurš nosaka dalībvalstu vienošanos par savstarpēju kontroļu atzīšanu, nodrošināšanu atbilstoši starptautiskajiem standartiem, kā arī aģentūras kompetences atzīšanu dopinga pārbaužu veikšanai.

Aicinu jūs Ārlietu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu “Par Antidopinga konvencijas papildprotokolu” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Vaidere. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 23.septembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 23.septembris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par skatītāju pārkāpumiem un rupju uzvedību sporta pasākumos un īpaši futbola sacensību laikā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es gribētu uzsvērt, ka skatītāju pārkāpumi šādu sporta pasākumu laikā būtībā ir gan drauds šo pasākumu norisei, gan apdraud arī visas sabiedrības drošību kopumā. Un jāsaka, ka cēloņi šādai rupjai uzvedībai būtībā rodas ārpus sporta pasākumu ietvariem.

Vienlaikus es gribētu norādīt, ka Latvijā pieaug starptautisku sporta pasākumu skaits, un, ņemot vērā to, ka Latvijas līdzjutēji ir varbūt labākie līdzjutēji pasaulē, lai viņiem nebūtu iespējams palikt agresīviem, es gribētu pievienoties minētās konvencijas pamatpostulātiem un aicinātu atbalstīt likumprojektu “Par Eiropas konvenciju par skatītāju pārkāpumiem un rupju uzvedību sporta pasākumos un īpaši futbola sacensību laikā” pirmajā lasījumā, ievērojot to, ka futbols ir Latvijā sevišķi populārs, un man būtu liela vēlēšanās, lai Latvijas futbola skatītāji paliktu ar uzvedību, kura būtu labas uzvedības normu līmenī.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Vaidere. Lūdzu noteikt 23.septembri.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 23.septembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 3.jūnija lēmumā “Par pievienošanos starptautiskajām konvencijām jūrniecības jomā””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Paldies! Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 3.jūnija lēmuma “Par pievienošanos starptautiskajām konvencijām jūrniecības jomā” 1.punktā norādīts nepareizs konvencijas “Par turpmāko daudzpusējo sadarbību zvejniecības jomā Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā” pieņemšanas datums. Tas ir norādīts 1977.gada 21.oktobris. Saskaņā ar konvencijas tekstu oriģinālvalodā — angļu — un pieejamo informāciju depozitārijā konvencija pieņemta 1978.gada 24.oktobrī, un šī kļūda ir jālabo, tātad ir nepieciešams izdarīt grozījumu Augstākās padomes lēmuma 1.punktā.

Ārlietu komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz Saeimu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Vaidere. Godātie deputāti! Aicinu atbalstīt šo likumu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā!

I.Vaidere. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 23.septembri.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā?

I.Vaidere. Izskatīšanas laiks... tad jāparēķina, kā tas iznāk, pēc desmit dienām tajā ceturtdienā...

Sēdes vadītāja. 2.oktobris...

I.Vaidere. Tas būs 1.oktobris. Nebūs?... Tas varētu būt 2.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tad priekšlikumu iesniegšanas laiks — 23.septembris un izskatīšanas laiks — 2.oktobris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas konvenciju par Eiropas farmakopejas izveidi ar grozījumiem, kas izdarīti ar tās 1989.gada 16.novembra protokolu””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie deputāti! Likumprojekta būtība ir tāda, ka nosaukums “Labklājības ministrija” tiek aizstāts attiecīgajā tekstā ar terminu “Veselības ministrija”. Tā kā tas ir tīri tehnisks grozījums, tāpēc es aicinātu komisijas vārdā šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Vaidere. Es aicinātu arī pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā!

I.Vaidere. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 23. septembri. Un izskatīt Saeimā mēs šo likumprojektu varētu 25.septembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 23.septembris un izskatīšana Saeimā — 25.septembrī. Paldies!

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par lauksaimniekiem radušos zaudējumu kompensāciju”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Es gribu jūs aicināt strādāt ar dokumentu nr.1203. Un šeit Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo lēmuma projektu un piedāvā apstiprināt alternatīvu variantu, kurā ir ietverta pamata teksta doma, un tādēļ komisijas vārdā es lūgtu apstiprināt kā lēmuma projektu dokumentu nr.196, kurš ir atrodams šā dokumenta otrajā pusē. Vienkārši dokuments jāapgriež riņķī, un tad var redzēt šo lēmuma projektu.

Mēs esam šeit papildinājuši domu, kas bija pamatā izteikta šajā lēmuma projektā, un tātad 196.dokuments ir tas, kuru mēs gribētu, lai šodien Saeima apstiprina. Es runāju šeit komisijas vārdā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Uzmanību deputātiem! Vispirms mums ir jābalso par lēmuma projektu “Par lauksaimniekiem radušos zaudējumu kompensāciju”, kuru ir iesnieguši deputāti Atis Slakteris, Aigars Kalvītis, Dzintars Ābiķis, Jānis Lagzdiņš un Vineta Muižniece.

Lūdzu balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 33, atturas — 58. Lēmuma projekts nav pieņemts.

Nākamais balsojums ir par alternatīvo lēmuma projektu “Par lauksaimniekiem radušos zaudējumu kompensāciju”, ko iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Lēmums “Par lauksaimniekiem radušos zaudējumu kompensāciju” pieņemts. Paldies!

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Vladimira Buzajeva iesniegumu ar lūgumu “Piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 18.septembrī, sākot ar pulksten 15.00”. Tā kā tā ir šodiena, es piedāvāju iekļaut šo iesniegumu darba kārtībā šodien.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Vladimiram Buzajevam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Bezalgas atvaļinājums deputātam piešķirts.

Saeimas Prezidijs saņēmis politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu Plinera, Sokolovska, Kabanova un citu jautājumu mūsu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurska kungam. Šo jautājumu mēs ministram arī nodosim. Es atvainojos! (No zāles deputāts Gundars Bērziņš: “Nolasīt! bet vairāk starpsaucienu: “Nevajag!”)

Nodosim izglītības un zinātnes ministram, lai viņš lasa. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedram nolasīt reģistrācijas rezultātus! Pirms tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Pēterim Kalniņam.

P.Kalniņš (ZZS). Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka šodien mēs esam diezgan ilgi un smagi strādājuši, Lauksaimniecības apakškomisijas sēde šodien nenotiks. Domājams, trešdien.

Sēdes vadītāja. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies Martijans Bekasovs, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Ēriks Jēkabsons, Aleksandrs Kiršteins, Sarmīte Ķikuste, Arnolds Laksa, Vitālijs Orlovs, Ēriks Škapars, Arvīds Ulme. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, līdz ar to sēde ir slēgta. Paldies!