Apvienotajām Nācijām būtisks ir gan mazu, gan lielu valstu devums

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Ņujorkā piedalās Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 58. sesijā

Foto: Juris Krūmiņš Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ANO tribīnē (attēlā pa kreisi); Vaira Vīķe–Freiberga sarunā ar Serbijas un Melnkalnes prezidentu Svetozoru Maroviču; Arābu līgas ģenerālsekretārs Amre Musa un Vaira Vīķe–Freiberga	Foto: Juris Krūmiņš
	Foto: A.F.I./epa

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 23. septembrī teica runu ANO sesijā. Runā prezidente uzsvēra Latvijas tautas 20.septembrī pausto gribu pievienoties ES. Līdz ar to “mana valsts bija pēdējā no desmit kandidātvalstīm, kas izteica savu apliecinājumu spēcīgai un vienotai Eiropai, paplašinot drošības un labklājības telpu.” Viņa izteica cerību, ka jaunā Eiropa nekalpos tikai tam, lai vairotu pilsoņu labklājību, bet arī kļūs par partneri starptautiskajā drošībā un attīstībā.

Latvija līdz ar pārējām Baltijas valstīm atkal varēja nokļūt pasaules apritē pēc 50 okupācijas un vairākiem totalitārisma gadiem, V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka “mūsu atdzimšanas un atjaunotnes veiksmes stāsts liecina – ar smagu darbu un mērķtiecīgiem pūliņiem ir iespējams relatīvi īsā laikā atjaunot demokrātisku iekārtu un funkcionējošu tirgus ekonomiku”.

Valsts prezidente piebilda, ka šobrīd daudzas nācijas pasaulē atrodas pārejas periodā, esot ceļā uz to,ko Latvija jau sasniegusi, prezidente apliecināja valsts gatavību dalīties reformu īstenošanas pieredzē.

Runājot par krīzes situācijām pasaulē, prezidente norādīja, ka, “iespējams, cilvēces lielākā problēma ir tās dziņā pēc vardarbības, kas sastopama visos sabiedrības līmeņos — no ģimenes līdz pat bruņotiem konfliktiem”. Viens no ilgākajiem konfliktiem vērojams Tuvajos Austrumos, prezidente sacīja, atzīmējot, ka Latvija atbalsta Miera procesu, kas paredz Izraēlas un Palestīnas kā divu brīvu un neatkarīgu valstu mierīgas līdzāspastāvēšanas modeli.

Prezidente akcentēja, ka pašlaik starptautiskajā sabiedrībā dalās viedokļi par to, kā vērsties pret to valstu valdībām, kas atbalsta terorismu, uzsverot, ka līdztekus jebkādām militārām akcijām ir jābūt starptautiskai palīdzībai šādu valstu ekonomikas pārveidei un atbalstam citu reformu īstenošanai.

Latvijas valsts vadītāja savā runā uzsvēra arī jautājumu par veidiem, kā mazināt plaisu starp arvien pieaugošo nabadzību pasaulē, jo “katra ANO valsts kaut kādā mērā saskaras ar šo problēmu”. Nabadzība pasaulē ir viens no mūsdienu verdzības cēloņiem, un “ap 27 miljoni cilvēku pasaulē tiek pirkti un pārdoti, turēti verdzībā un ekspluatēti”.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Ņujorkā 23.septembrī, uzrunājot ANO Ģenerālās asamblejas 58. sesijas dalībniekus Foto: A.F.I./epa

V.Vīķe-Freiberga aicināja ANO un valstu valdības ciešā sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām atklāt noziedzības ķēdes, kas nodarbojas ar šo “melno” biznesu.

Runā pievērsta uzmanība arī mūsdienu veselības aprūpes problēmām un veidiem, kā atrast efektīvas metodes cīņai ar smagām epidēmijām. Prezidente informēja, ka ar ANO Attīstības programmas atbalstu Latvijā tiek īstenota programma bērnu mirstības ierobežošanai un mātes veselības uzlabošanai.

Runājot par vides aizsardzību pasaulē, prezidente aicināja apzināties valstu valdības, ka “nedrīkst nonākt līdz līmenim, kad dabas resursi ir izsmelti. Valstīm un tautām ir jāgrib pieciest smagus ekonomiskus upurus tīrākas vides vārdā”.

Noslēgumā prezidente uzsvēra ANO būtisko lomu starptautisku konfliktu un ķīviņu gadījumā, tomēr norādīja, ka organizācijā ir nepieciešamas reformas, tā kā ANO bieži tiek kritizēta kā pārāk lēna un neefektīva lēmumu pieņemšanā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas laikā tikās ar Serbijas un Melnkalnes prezidentu Svetozoru Maroviču.

Sarunā S.Marovičs interesējās par Latvijas pieredzi dažādu valsts attīstības un demokratizācijas procesu īstenošanā, tā kā Serbija un Melnkalne ir tā ceļa iesākumā, kuru Latvija jau savā attīstībā nogājusi. Prezidente informēja S.Maroviču par galvenajiem uzdevumiem, ko valsts sev izvirzīja pēc neatkarības atgūšanas, kā arī par tās attīstības perspektīvu, apliecinot, ka Latvija ir gatava dalīties pieredzē ar Serbiju un Melnkalni par reformu iedzīvināšanu valsts ikdienā.

Valsts prezidenta prese dienests