Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu un Vēlētāju reģistra likumiem
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars vakar, 24. septembrī, Saeimas frakcijām un Saeimas Juridiskajai komisijai nosūtījis vēstuli, kurā aicina deputātus visdrīzākajā laikā risināt jautājumu par Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu likuma, Vēlētāju reģistra likuma un citu ar tiem saistīto vēlēšanu norisi reglamentējošo tiesību aktu izstrādi.
CVK priekšsēdētājs norāda, ka šo likumu izstrāde un pieņemšana vairs nav atliekama, jo, tā kā šā gada 20. septembra tautas nobalsošanā Latvijas pilsoņi ir atbalstījuši Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES), Latvijai kā ES dalībvalstij jau 2004. gada jūnijā ir jānodrošina EP vēlēšanas Latvijā. Taču, lai gan EP vēlēšanām jānotiek pēc deviņiem mēnešiem, vēl nav pieņemts neviens tiesību akts, uz kuru pamatojoties vēlēšanu rīkotāji varētu sākt šo vēlēšanu sagatavošanu, teikts CVK priekšsēdētāja vēstulē Saeimai.
CVK priekšsēdētājs arī norāda, ka nepieciešamība nodrošināt citu ES dalībvalstu pilsoņu tiesības piedalīties EP vēlēšanās, kā arī valstī plānotā pāreja uz dubulto personu apliecinošo dokumentu sistēmu no 2004. gada maija nosaka to, ka līdz EP vēlēšanām Latvijā jāizveido un jāievieš arī vēlētāju reģistrs. Pašlaik Ministru kabinetā ir iesniegta Iekšlietu ministrijas darba grupas izstrādātā “Latvijas Republikas vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas koncepcija”, kurā aplūkoti vairāki iespējamā vēlētāju reģistra modeļi, taču konkrēts lēmums par Latvijai pieņemamāko vēlētāju reģistra modeli vēl aizvien nav pieņemts.
Vēstulē arī uzsvērts, ka bez šiem tiesību aktiem CVK nav iespējams plānot un iesniegt Finanšu ministrijai arī 2004. gada budžeta pieprasījumu.
Kristīne Bērziņa, CVK priekšsēdētāja palīdze