Par pensiju indeksācijas būtību

Vakar, 24. septembrī, Labklājības ministrijā (LM) notika preses konference, kurā labklājības ministre Dagnija Staķe informēja par likumā “Par valsts pensijām” paredzēto šā gada pensiju indeksāciju. Tā šogad notiek vienu reizi — no 1.oktobra, un tās mērķis ir nodrošināt mazāko pensiju pieaugumu, kā arī kompensēt pensionāru pirktspējas samazināšanos inflācijas dēļ. Kā paredzēts likumā, pensijas, kas mazākas par 90 latiem, tiek indeksētas ne tikai ar inflācijas palielinājumu, bet arī ņemot vērā 25 procentus no algas reālā pieauguma valstī. Savukārt pensijas apjomā no 90,01 lata līdz 150 latiem tiek indeksētas, ņemot vērā tikai patēriņa cenu pieaugumu.

Ministrijā aprēķināts, ka pensijas paaugstināsies vidēji par 2,4 latiem, lai gan sākotnēji bija paredzēts, ka pensijas vidējais palielinājums būs 2,17 lati. Ņemot vērā inflācijas pieauguma tempus, indeksācijas apjoms ir pārskatīts. Kopējie izdevumi pensiju indeksācijai būs 4,4 miljoni latu, un šie līdzekļi ir paredzēti valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, tādēļ to nevajadzēja īpaši meklēt un par šo summu cīnīties, pastāstīja ministre.

Bez tam šogad pirmoreiz sociālās apdrošināšanas budžets ir bez deficīta. Tā kā šogad ieņēmumi budžetā ir lielāki, bija iespējams atdot no 1999.gada izveidojušos parādu par iepriekšējiem gadiem. Tomēr joprojām sociālās apdrošināšanas budžeta parāds valstij ir aptuveni 80 miljoni latu.

Ministre atgādināja, ka pensiju indeksācija ir aizsardzības mehānisms pret dzīves dārdzības palielināšanos, nevis pensiju paaugstināšanas veids. LM valdībai jau iesniegusi priekšlikumus par minimālo pensiju paaugstināšanas iespējām, un tiek domāts arī par cita veida uzlabojumiem nākotnē, apliecināja D.Staķe.

Tikai līdz ar darba algu var pieaugt arī pensijas

Latvijā dzīvo 568 tūkstoši pensionāru, kuru valsts piešķirtā vecuma pensija ir līdz 90 latiem. Šiem pensionāriem pēc indeksācijas paredzēts paaugstinājums vidēji par 2,37 latiem. Savukārt pensijas no 90,01 līdz 150 latiem, kuras saņem 27 000 pensionāru, palielināsies vidēji par 3,91 latu. Ja pensija ir virs 150 latiem, tā netiek indeksēta līdzekļu trūkuma dēļ. “Ir jāturpina cīņa ar aplokšņu algām un ēnu ekonomiku, tas ir vienīgais drošais veids, kā, palielinoties darba algai un iemaksām valsts sociālajā budžetā, palielināt arī pensijas. Otrs, pakārtots veids ir nodarbinātības veicināšana,” atzina ministre. Runājot par nodarbinātības veicināšanu, D.Staķe minēja ES Sociālā fonda piedāvātās iespējas – 32,5 miljonus latu, piezīmējot, ka no šiem un citu strukturālo fondu līdzekļiem darbavietu radīšanai nebūs iespējams nemaksāt nodokļus un tas reāli palielinās iemaksas sociālajā budžetā.

Indeksētās pensijas cilvēki saņems jau oktobrī. Pensiju indeksācija neskars tās personas, kas dosies pensijā šajā mēnesī.

Valstij jādomā par visām sociālajām grupām

Uz Pensionāru federācijas pārstāves ierosinājumu panākt, lai no minimālās darba algas netiktu aprēķināts ienākuma nodoklis, kā arī tiktu pārskatīts to patēriņa preču klāsts, ko ņem vērā, rēķinot inflāciju, un kas tieši ietekmē pensiju indeksāciju, D.Staķe atbildēja, ka tie ir nākotnē pārrunājami jautājumi. Viņa uzsvēra aktuālo aplokšņu algu problēmu un to, ka privātajā sektorā nodarbināto skaits ir lielākais, bet iemaksas valsts sociālajā budžetā tur visbiežāk tiek veiktas no minimālās algas. “Es neesmu vienīgā, kas pazīst privātuzņēmēju, kas oficiāli saņem minimālo darba algu, bet pārvietojas modernā apvidus automobilī. Kamēr valstī būs šāda situācija, mēs nevaram cerēt uz krasu pensiju un citu pabalstu palielinājumu,” atgādināja ministre. Aicinot atcerēties, ka vēl sarežģītākā sociālajā situācijā atrodas ģimenes ar bērniem, kuru vecāki saņem minimālās darba algas, D. Staķe norādīja uz valsts atbalstu pensionāriem kā nebūt ne vienīgo problēmu. “Es varu tikai noliekt galvu to māmiņu priekšā, kas vienas laukos audzina bērnus, strādā zemu atalgotu darbu un no valsts ģimenes pabalsta un savas algas uztur sevi un bērnus.”

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore

Paredzamais pensiju pieaugums pēc indeksācijas