Par probācijas dienesta izveidi

Preses konferencē: Otavas (Kanāda) virsprokurors Andrejs Bērziņš, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, Valsts probācijas dienesta izveides darba grupas vadītāja Ilona Kronberga un Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītājas vietniece Elēna Lodočkina Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 24. septembrī, Valmierā sākās divu dienu konference par tematu “Probācijas institūta attīstība Latvijā”. Tajā piedalījās tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, Tieslietu ministrijas ģenerālinspektore, Valsts probācijas dienesta izveides darba grupas vadītāja Ilona Kronberga, Valsts prezidenta Apžēlošanas dienesta vadītājas vietniece Elēna Lodočkina, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Sabiedrības integrācijas departamenta direktors Reinis Āboltiņš, sabiedriskās politikas centra “Providus” Krimināltiesību politikas programmas vadītāja Anhelita Kamenska, Norvēģijas Tieslietu ministrijas pārstāvji Arne Kvernviks Nīlsens un Heidi Buttolfa, Kanādas pilsētas Otavas virsprokurors Andrejs Bērziņš, kā arī tiesībsargājošo institūciju, pašvaldību pārstāvji, probācijas pilotprojektos iesaistītie darbinieki no Bauskas, Daugavpils, Saldus Tukuma un Rēzeknes rajona.

Atklājot konferenci, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis teica, ka probācijas dienests ir viena no jomām, ko vēlamies sakārtot, lai sabiedrība dzīvotu drošā vidē. 2001. gadā Valmieras pilsētas dome, Valmieras cietums un sadarbības partneri no Norvēģijas, turpinot “Ziemeļu- Baltijas cietumu reformu” projekta veiksmīgas iestrādes, noslēdza sadarbības līgumu par bijušo ieslodzīto integrācijas veicināšanu Valmierā.

Tagad jau uzkrāta zināma pieredze šajā jomā. Gandarī tas, ka arī valdība ir sākusi gādāt par Valsts probācijas dienesta izveidi, jo pašvaldību iespējas ir visai ierobežotas šajā jomā.

Tieslietu ministrs Aivars Aksenoks savā uzrunā uzsvēra, ka Valmieras domes Probācijas centrs ir viens no labākajiem paraugiem, kas liecina par centieniem šo problēmu sakārtot savā vidē. Šī konference notiek dažas dienas pēc tam, kad Latvija nobalsojusi par dalību Eiropas Savienībā (ES), kur demokrātiskie principi ir noteicošie. Ministrs nesen atgriezās no ES valstu un dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmes, kurā viens no svarīgākajiem apspriežamajiem jautājumiem bija sodu sistēmas harmonizācija. Arī Latvijā pēdējā laikā sākts nopietni strādāt pie alternatīvajiem sodu veidiem, veidot Valsts probācijas dienestu. 2002. gada novembrī valdība akceptēja probācijas dienesta koncepciju un 2003. gada augustā akceptēts arī Probācijas dienesta likumprojekts. Tā mērķis ir noziedzības mazināšana valstī, iesaistoties valsts, pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām. A. Aksenoks atzīmēja, ka Tieslietu ministrija Valsts probācijas dienesta izveidi plāno sākt šā gada rudenī, lai radikāli samazinātu ieslodzīto skaitu cietumos (pašreiz tajos atrodas aptuveni 8000 personu) un viņu uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus. Dienesta darbība tiks vērsta divos virzienos: pirmkārt, alternatīvo sodu veidu plašāka piemērošana, notiesātās personas iesaistot dažādās programmās sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, otrkārt, ieslodzīto iesaistīšana rehabilitācijas programmās jau pirms viņu atbrīvošanas, turpinot to arī pēc atgriešanās brīvībā.

Ceļš uz probācijas dienesta izveidošanu nav bijis viegls – bija jāizstrādā gan koncepcija, gan likumprojekts, kas vēl jāpieņem, taču sarežģītāk ir ar finanšu līdzekļiem. Tāpēc probācijas dienestu pilnībā varēs ieviest līdz 2007. gadam. Taču tas būs liels ieguldījums sabiedrībai, tās drošībai. Ministrs savas runas nobeigumā pateicās gan ārvalstu kolēģiem, gan pašmāju iniciatoriem par to lielo ieguldījumu, šo dienestu veidojot.

Pēc tam Tieslietu ministrijas Probācijas dienesta izveides darba grupas vadītāja Ilona Kronberga pastāstīja plašāk par paveikto, vēl darāmo un ieskicēja vairākas problēmas. (Par to sīkāk lasiet “Jurista Vārda” nākamajā laidienā). Interesants un pamācošs bija Norvēģijas Tieslietu ministrijas pārstāvja Arnes Kvernvika Nīlsena stāstījums par šīs valsts ilgo pieredzi probācijas dienesta veidošanā un attīstībā.

Pusdienu starplaikā notika arī preses konference, kurā valsts, pašvaldību amatpersonas, nevalstisko organizāciju pārstāvji un viesi atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. Pēcpusdienā darbs turpinājās gan pieredzes apmaiņā ziņojumu, gan diskusiju veidā. Bet šodien, 25. septembrī, risinās darbs tādās grupās kā probācija un pašvaldība, probācija un policija, probācija un tiesa, prokuratūra, probācija un cietums, kuras vada valmierieši – speciālisti šajos jautājumos. Konferences noslēgumā paredzēta darba grupu prezentācija un konferences rezultātu apkopojums. (Arī par to sīkāk – nākamajos “Jurista Vārda” numuros).

Rita Belousova, “LV” tieslietu redaktore