Nāk skolotāji uz savu Gaismas pili

Jelgavas Valsts skolotāju institūtam — 80

Dr. paed. Vilmārs Kārlis Talivaldis Vītiņš, 1942. gada absolvents, — “Latvijas Vēstnesim”

“Plašajām jaunajam skolotājam nepieciešamajām vispusīgajām zināšanām jābūt apvienotām ar spirgtu un modru gara dzīvi, kuras mērķis un centieni ir latvju tautas stiprums un Latvijas varenība”

Pēc Pirmā pasaules kara Brīvības kaujās izcīnītajai Latvijas valstij visu tautas saimniecību un kultūru vajadzēja sākt celt no sākotnes — iekarotāju izlaupītā un nopostītā Tēvzemē. Bet uzvaras prieks, nacionālais lepnums, latviskais patriotisms rosināja savas Latvijas iedzīvotājus tautas saimniecības un kultūras celšanā. Un jaunās republikas valdība dedzīgi uzsāka neatkarīgās Latvijas vienotas skolas sistēmas radīšanu, jaunu skolotāju sagatavošanu un vienotas skolas sistēmas īstenošanu. Agrāko trīsgadīgo skolu vietā radās nepieciešamība dibināt tautskolas ar obligāto sešgadīgo kursu, lai sagatavotu audzēkņus vidusskolu un arodskolu pirmajai klasei. Vajadzēja sagatavot daudz jaunu skolotāju. Neatliekami un steidzīgi vajadzēja radīt speciālas skolotāju sagatavošanas iestādes — skolotāju seminārus.

Tādā situācijā izglītības ministra J.Plāķa darbības laikā 1920. gadā tika nodibināti trīs skolotāju semināri (paidagoģiskās vidusskolas) — Jelgavā, Daugavpilī un Bērzainē pie Cēsīm. Taču drīz pieredze tautskolu darbā atklāja nepieciešamību paplašināt, pagarināt jauno skolotāju apmācības laiku. Un Izglītības ministrija skolotāju četrgadīgos seminārus pārveidoja par piecgadīgiem un vēlāk par sešgadīgiem skolotāju institūtiem.

Tā 1923. gada 1. augustā izglītības ministra mācītāja P.Gailīša laikā Jelgavas semināru pārveidoja par skolotāju institūtu ar piecgadīgu kursu. Jelgavas Valsts skolotāju institūtu atklāja 1923. gada 17. septembrī, un šī diena palikusi vēsturē kā institūta gada svētki. Par institūta direktoru iecēla Eduardu Pētersonu, vēlāko Latvijas Universitātes profesoru. 1925. gada pavasarī institūtam bija pirmais, 1920. gada rudenī mācības sākušo audzēkņu, izlaidums. Pirmā izlaiduma absolventi dāvināja institūtam karogu ar ierakstītu devīzi: “Krāj gaismu sev, lai citus gaismā vadīt spētu!” Bet institūta izglītības paradigma, audzēkņu attīstības, mācīšanas un audzināšanas mērķi konkretizēti institūta himnā “Augšā, brāļi!”:

Autors Dr.paed. Vilmārs Kārlis Tālivaldis Vītiņš šodien — un kā Jelgavas Valsts skolotāju institūta 17. izlaiduma absolvents 1942.gada 18.jūnijā (augšējos attēlos); Jelgavas Valsts skolotāju institūta un Jelgavas Pedagoģiskās skolas nams

Augšā, brāļi! Lai mums sokas

Mācīties un gudriem kļūt!

Neturi tā klēpī rokas —

Cīņā vien var laimi gūt!

Zinātnes mums vajag smelties,

Lai var kalpot tēvijai,

Pretim tumsai, bēdām celties,

Ziedot sevi brīvībai!

Gaismas pilī viesi būsim,

Zinātni tur meklēsim,

Un, kad gudrību tur gūsim,

Dzimtenei to nesīsim.

Himnā iekodēta vienkārša izglītības apguves, vispusīgi attīstītas personības izaugsmes patiesība — kustība, darbs. Kustība, darbība ir galvenais attīstības, dzīvības nosacījums. Roku, sīkas visu pirkstu kustības rosina smalkas cilvēka smadzeņu kustības. Ja bērnam visu mācību stundu ir darbs rokām un pirkstiem, noris sekmīga zināšanu apguve, bērns attīstās fiziski un garīgi, nav laika nedisciplinētībai.

Himnas saturs arī atgādina lielā ķīniešu domātāja Konfūcija pirms divarpus tūkstošiem gadu pateikto atziņu: “Es dzirdu — es aizmirstu. Es redzu — es atceros. Es darbojos — es saprotu.”

Visā institūta darbībā dominē galvenās pedagoģijas atziņas: “Skola ir svēta vieta. Skolā īstenojama mīlestības pedagoģija.” Un ielas apavus audzēkņi atstāj garderobē, un aiziet uz kabinetiem un klasēm čībās. Katra darba diena sākas ar lūgšanu. Institūta zālē sapulcējas visi pamatskolēni, institūta audzēkņi un skolotāji. Skan ērģeles. Ierodas direktors ar mācītāju–skolotāju. Visi pēc atmiņas dzied vienu svinīgu dziesmu. Mācītājs–skolotājs teic īsu rīta lūgšanu. Lūgšana beidzas ar dziesmu un visi aiziet uz savām darba vietām — klasēm un kabinetiem.

Jelgavas Valsts skolotāju institūta audzināšanas un mācību darbs uzskatāmi ticis raksturots dr. E.Pētersona rakstā “Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā” 1935. gada oktobrī:

“Skolotāju institūta uzdevums — sagatavot nākamos tautskolotājus un audzināt valstiskā, nacionālā garā. Plašajām jaunajam skolotājam nepieciešamajām vispusīgajām zināšanām jābūt apvienotām ar spirgtu un modru gara dzīvi, kuras mērķis un centieni ir — latvju tautas stiprums un Latvijas varenība. Latvijas tautskolotājiem jābūt lieliem patriotiem un dedzīgiem savas tautas un tēvijas mīlestībā. Ar reliģisku un stipru ticību tautas gaišajai nākamībai skolotājiem jāpilda augstais un svētais uzdevums, pašiem ieaugot tautas dzīves darba tikumos un sabiedriskajā krietnībā. Tautas audzinātājam jāstāv tuvu zemei un lauksaimniecības darbam kā galvenajam tautas nodarbības veidam, un arī pašam šis darbs jāstrādā un jāprot strādāt, lai jaunatnē iedzīvinātu garu, kas tautu vadījis cauri gadu simteņiem un tūkstošiem un novedis pie augstākā sasnieguma — savas patstāvīgas valsts. Zeme arī turpmāk būs nesatricināmais valsts vienības, gaišās nākamības un tautas dzīvības spēku nodrošinājums.”

Mācību darba sekmju veicināšanai institūtā iekārto un pilnveido latviešu valodas, matemātikas, fizikas, dabas zinātņu, ķīmijas, ģeogrāfijas, mūzikas un zīmēšanas kabinetus un rokdarbu darbnīcas. Šeit muzikālo veiksmju izkopšanai kalpo 11 klavieres, 5 harmoniji, 2 ērģeles, simfoniskā orķestra instrumenti. Daiļskanīgās ērģeles paredzētas vingrinājumiem garīgā satura un klasiskajā mūzikā.

Pedagoģiskās pieredzes apgūšanai, praktiskās pedagoģiskās darbības attīstībai pie institūta nodibina institūta paraugpamatskolu. Praktiskos darbus mācību priekšmetu mācīšanā sāk institūta 5. klases audzēkņi ar novērojumiem un hospitēšanu pamatskolas klasēs, lai otrajā mācību pusgadā patstāvīgi mācītu atsevišķus mācību priekšmetus pamatskolas skolotāju līdzdalībā. Bet pilnu mācību priekšmetu mācīšanu (mācību vielas sadali, stundu konspektu izstrādi) visās pamatskolas klasēs paredz institūta 6. klases audzēkņiem.

Visā Jelgavas Valsts skolotāju institūta darbības laikā no 1923. gada 17. septembra līdz 1944. gada 5. aprīlim beiguši 1115 absolventu — 626 skolotājas un 489 skolotāji. Visu 20 mācību gadu laikā institūtā strādājuši 114 skolotāji — mācībspēki.

Institūta audzēkņus izglītojuši augsti kvalificēti filozofijas, pedagoģijas, psiholoģijas, valodu, matemātikas, fizikas, ķīmijas, dabas zinātņu, ģeogrāfijas, vēstures, mūzikas, zīmēšanas, rokdarbu un fiziskās audzināšanas pedagogi ar Krievijā, Vācijā, Anglijā un Francijā iegūtu augstāko izglītību, pedagoģijas grādu un nosaukumu. Taču īpaša vieta institūta vēsturiskajā gājumā pieder jaunības dienu centības un mūžā veikto darbu apmirdzētajam institūta direktoram LU profesoram pedagoģijas doktoram Eduardam Pētersonam. Pētersona dzīves kredo bija: Mīlestība uz jaunatni, jauno paaudzi, jo mīlestība ir visas pedagoģijas piepildījums. Savukārt dabas zinātņu metodoloģijas, metodikas pīlārs vēl mūsdienās ir institūta inspektors, arī direktors Pauls Kupčs — personība ar izcilām zināšanām un pedagoga spējām. Bet visa institūta spozme un greznums vēl šodien skan latviešu mūzikā ar absolūto dzirdi apveltītā Jēkaba Mediņa ieskandēts. Diženais kalēja dēls izcili spēlēja daudzus mūzikas instrumentus, iemācīja visus audzēkņus dziedāt, spēlēt kādu mūzikas instrumentu, dziedāt dubultkvartetā un korī. Pēdējo klašu audzēkņi vieni paši dziedāja “Gaismas pili”, “Dievišķo mirdzumu”, “Kā gulbji...” un citas četrbalsu dziesmas, lai dabūtu ieskaiti kora diriģēšanā.

Tad — Aleksandra Grīna “Dvēseļu putenī” pieminētais Pīlāps (institūtā Jānis Pīlāps), Jāņa Endzelīna labākais skolnieks — precīzi, saprotami, skaidri, noteikti, sistemātiski un neatlaidīgi mācīja latviešu valodas gramatiku. Vārdu un teikumu analīzes klades glabāja katrs audzēknis. Kārlis Baltgailis — izcila personība latviešu strēlnieku kaujas skatu glezniecībā, institūta zīmēšanas un mākslas vēstures skolotājs, nāca ar atziņām: Ar pareizu metodiku katru skolēnu var iemācīt zīmēt, visas glezniecības pamats ir līnija, zīmējums. Oskars Priedītis — institūta matemātikas skolotājs no 1922. gada līdz 1941. gadam deva matemātikas metodiku un trigonometriju. Īpatnējas personības bija un palika institūta direktors Jūlijs Flugins un psiholoģijas skolotājs Jānis Bunduls 1940.—1941. gadā. Daudzi institūta audzēkņi domā, ka, tikai pateicoties J.Fluginam, Latvijas “baigajā gadā” neviens audzēknis netika apcietināts un izvests...

... Daudzko no šeit teiktā apliecina grāmata “Gaismas pils viesi” — Grand Haven, Michigan, USA, JSI Absolventu centra un Gaujas apgāda izdevums, 1978. — 242 lpp.

Taču daudzveidīgs un sarežģīts ir institūta absolventu darba, turpmākās izglītības un dzīves risinājums. Institūta beigšanas apliecības Tiesību un pienākumu norādījumos bija noteikts — absolventam 2,5 gadi jānostrādā Latvijā par skolotāju. Tāpēc viss vairums absolventu strādājuši par skolotājiem, vēlāk — skolu direktoriem un tautskolu inspektoriem dažādās Latvijas pilsētās, apriņķos, pagastos. Daudzi absolventi mācījuši un māca skolās dziedāšanu, vadījuši un vada skolu un pagastu korus, spēlējuši un spēlē ērģeles baznīcās, organizē un vada tuvākās sabiedrības māksliniecisko pašdarbību. Nevar nosaukt visus institūta absolventus — cienītus, godātus un slavētus Latvijas izglītības sistēmas darbiniekus.

Dažāda ir arī absolventu turpmākās izglītības mācību iestādes izvēle. Daudzi, relatīvi nozīmīgs absolventu kopums, augstāko izglītību ieguvuši Latvijas Valsts konservatorijā. Ir absolventi, kuri izvēlējušies ar pedagoģiju nesaistītas profesijas — arhitektūru, medicīnu, lauksaimniecību, tautsaimniecību un tieslietas, kā arī valodas, matemātiku, inženierzinātnes, ķīmiju, vēsturi. Centība un latvieša darba sīkstums daudziem absolventiem palīdzējis tikt pie bakalaura, maģistra un doktora grāda pedagoģijā, psiholoģijā, filoloģijā, matemātikā, vēsturē, ģeogrāfijā, ķīmijā, medicīnā.

Sarežģīti izvēršas daudzu absolventu tālākās gaitas. Otrajā pasaules karā kauju laukos krituši 33 absolventi. 1941. gadā un vēlāk deportēti 29 absolventi. Politiskām varām mainoties, bojā gājuši 15 institūta skolotāji un absolventi. Apzināti 9 absolventi — Latviešu leģiona invalīdi.

Atšķirīgi dzīve ritējusi uz ārzemēm izbraukušajiem un Latvijā palikušajiem. Ārzemju absolventi gandrīz visi apguvuši augstāko izglītību un kļuvuši materiāli un garīgi bagātāki. Latvijas absolventi — vīrieši, ar atsevišķiem izņēmumiem, pārbaudīti komunistu filtrācijas nometnēs vai bijuši apcietināti un tiesāti, daļai absolventu ticis aizliegts strādāt skolā.

Interesants izskaitļojums: no Latvijā palikušajiem Jelgavas Valsts skolotāju institūta absolventiem relatīvi lielāks vairums nekā uz ārzemēm izbraukušajiem vēl šodien strādā un dzīvo mūsu vidū.

... Tāpēc Jelgavas Valsts skolotāju institūta, tā paraugpamatskolas un Jelgavas pedagoģiskās skolas absolventi pēc nedēļas, 4. oktobrī, pulksten 12.00, pulcēsies salidojumā savā Gaismas pilī — Jelgavā, Svētes (J.Bisenieka) ielā 18. Kas vēl dzīvi — salidosim, sanāksim, sapulcēsimies! Pie savas jaunības, pie saviem sapņiem, pie savas mīlestības.