Par divām grāmatām un klaviermūziku

Apgāds “Pētergailis” vakar, 24. septembrī, Komponistu savienības zālē žurnālistus aicināja uz divu savu jaunāko izdevumu atvēršanas svētkiem. Divas it kā ļoti atšķirīgas grāmatas — mākslas doktores Zanes Gailītes literārā daiļdarbā ietvertais pētījums “Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli”, kurā aprakstīta teātra un mūzikas dzīve Rīgā no 16. līdz 18.gadsimtam, un antoloģija “Eiropas idejas Latvijā”, ko veidojuši filozofijas doktori Ainārs Dimants, Kārlis Lūsis un Aija Priedīte un filoloģijas doktore Dace Lūse. Tai pašā laikā tās ir saturiski cieši saistītas. Abas ir pirmreizējas un unikālas grāmatas, kas aptver plašus Latvijas kultūras lokus laikā un telpā.

Izdevniecības vadītāja Inguna Cepīte:

— Starp populārās Eiropas antoloģijas autoriem ir dažādu laiku un paaudžu Latvijas rakstnieki un domātāji, sākot ar Johanu Gotfrīdu Herderu, Garlību Merķeli, Kronvaldu Ati, Raini un Jāni Poruku. Pirmo Latvijas laiku pārstāv Kārlis Skalbe, Elza Stērste, Teodors Celms, Zenta Mauriņa, Anna Dagda, Arveds Švābe un citas ievērojamas personības. Mūsu laiku — Māra Zālīte, Vaira Vīķe-Freiberga, Jānis Stradiņš, Roalds Dobrovenskis un vēl un vēl. Pavisam 37 autori. Runas, raksti, intervijas, esejas, atziņas, kas atspoguļo dažādus viedokļus un dažādu attieksmi pret Eiropu no 18. gadsimta otrās puses līdz šodienai.

Zanes Gailītes grāmata ir plašs akadēmisks pētījums un reizē ļoti laba literatūra. Autore apmēram desmit gadus rūpīgi strādājusi Latvijas un citvalstu arhīvos un bibliotēkās. Grāmatā atspoguļotas reljefas tā laika mūzikas dzīves ainas, kas raksturo Rīgu kā Eiropas kultūras pilsētu.

Populārās Eiropas antoloģijas veidošanas iniciatore bijusi Eiropas kustība Latvijā, un ceļavārdus grāmatai teica tās prezidents Ainārs Dimants:

— Eiropas kustība Latvijā kā sabiedriska organizācija darbojas kopš 1997. gada, un šādas grāmatas iecere mums radās jau 2001. gadā. Taču ceļš līdz tās iznākšanai bijis diezgan akmeņains. Daudzi diemžēl neapzinās, ka mūsdienu Eiropas Savienība ir saistīta ar Eiropas ideju, ar Eiropas kultūras mantojumu, šeit saprotot kultūru visplašākajā nozīmē. Tas ir tas pamats, uz kura paceļas Eiropas Savienības ēka. Mēs gribējām uzsvērt, ka Eiropas kultūras mantojums mums nav kaut kas tāds importēts. Mums ir savs Eiropas idejas, Eiropas kultūras mantojums, kas ir radies tepat Latvijā. Mēs esam mantinieki. Un tas mums dod pašapziņu, lai mēs cienīgi varētu piedalīties Eiropas Savienības būvē.

Profesors Jānis Alberts Jansons 1944. gadā par to rakstījis tā: “(..) latviešu kultūra ir īpata sastāvdaļa Eiropas kultūrā. No tās latvietis daudz ko manto, bet tajā viņš arī ienes daudz jaunu niansējumu un dažkārt paplašina un dažādo Eiropas kultūras attiecīgo virzienu problemātiku. Saņemtā manta netop zemē rakta un nobēdzināta! Tā apgrozās dzīvē, ietekmējot dzīvi.”

Zelta vārdi. Un šādu zelta graudu grāmatā ir daudz.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore