Ministru kabineta noteikumi Nr.532

Rīgā 2003.gada 23.septembrī (prot. Nr.50, 21.§)

Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomes nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13.pantu

I. Vispārīgais jautājums

1. Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padome (turpmāk — padome) ir koleģiāla valsts institūcija, kuras darbības mērķis ir valsts pārvaldes iestāžu darbības koordinēšana valsts robežas drošības politikas jomā.

II. Padomes uzdevumi un tiesības

2. Padomei ir šādi uzdevumi:

2.1. izstrādāt un īstenot vienotu valsts pārvaldes iestāžu darbības stratēģiju valsts robežas drošības politikas jomā;

2.2. veicināt par valsts robežas drošību atbildīgo institūciju sadarbību;

2.3. izvērtēt priekšlikumus valsts robežas drošības politikas īstenošanai, kā arī tiesību aktu projektus valsts robežas drošības jomā;

2.4. analizēt informāciju par valsts robežas drošības un koordinācijas jautājumiem un izstrādāt priekšlikumus to pilnveidošanai;

2.5. izvērtēt programmas “Integrētas Latvijas robežas vadības stratēģija (2003.–2007.gadam)” vadlīniju īstenošanas gaitu un kontrolēt programmas un rīcības plāna izpildi;

2.6. izvērtēt ar valsts robežas drošību saistīto valsts investīciju programmu projektus, lai novērstu funkciju dublēšanos;

2.7. veicināt starptautisko sadarbību valsts robežas drošības jomā;

2.8. izvērtēt ar valsts robežas drošību saistītos riskus un analizēt tos;

2.9. izvērtēt un apstiprināt darbības plānu valsts robežas drošības apdraudējuma gadījumiem, kā arī kontrolēt tā izpildi;

2.10. ne retāk kā reizi gadā nodrošināt pārskata par programmas “Integrētas Latvijas robežas vadības stratēģija (2003.–2007.gadam)” izpildes gaitu sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā.

3. Lai veiktu šo noteikumu 2.punktā minētos uzdevumus, padomei ir tiesības:

3.1. atbilstoši kompetencei pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm padomes darbam nepieciešamo informāciju;

3.2. uzaicināt uz padomes sēdēm ekspertus konsultāciju sniegšanai, kā arī citas amatpersonas ar padomdevēja tiesībām;

3.3. izveidot padomes darba grupas konkrētu uzdevumu veikšanai;

3.4. pieprasīt un saņemt no jebkuras valsts un pašvaldības iestādes pārskatu par līdzekļu izlietojumu valsts robežas drošības pasākumu īstenošanai.

III. Padomes sastāvs

4. Padomes sastāvā ir:

4.1. Ministru prezidenta biedrs — padomes priekšsēdētājs;

4.2. iekšlietu ministrs — padomes priekšsēdētāja vietnieks;

4.3. finanžu ministrs;

4.4. zemkopības ministrs;

4.5. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs;

4.6. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs;

4.7. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs;

4.8. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs;

4.9. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors;

4.10. Pārtikas un veterinārā dienesta direktors;

4.11. Valsts robežsardzes priekžnieks;

4.12. Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas priekšnieks;

4.13. Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes direktors;

4.14. Valsts policijas priekžnieks;

4.15. Drošības policijas priekšnieks;

4.16. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks.

5. Padomes priekšsēdētājs:

5.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv padomi;

5.2. sasauc un vada padomes sēdes;

5.3. apstiprina padomes sēdes darba kārtību;

5.4. paraksta padomes sēdes protokolus;

5.5. nosaka padomes sēžu vietu un laiku;

5.6. ir atbildīgs par padomes darbu un noteikto uzdevumu izpildi;

5.7. dod rīkojumus par padomes darba grupu izveidošanu konkrētu uzdevumu veikšanai.

6. Padomes locekļi:

6.1. piedalās padomes lēmumu un priekšlikumu sagatavošanā;

6.2. apkopo informāciju par situāciju nozarē, kuru viņi pārstāv padomē, kā arī apkopo situācijas uzlabošanai iesniegtos priekšlikumus atbilstoši attiecīgās nozares interesēm un programmas “Integrētas Latvijas robežas vadības stratēģija (2003.–2007.gadam)” rīcības plānam;

6.3. norīko attiecīgo nozaru ekspertus darbam padomes darba grupās;

6.4. apkopo padomes darba grupas izstrādātos priekšlikumus un lēmumu projektus valsts robežas drošības jomā.

IV. Padomes darbība

7. Padomes darbu vada un organizē padomes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā — padomes priekšsēdētāja vietnieks.

8. Padomes sēdes notiek ne retāk kā četras reizes gadā.

9. Ārkārtas padomes sēdes padomes priekšsēdētājs sasauc, ja to ierosina vismaz divi padomes locekļi vai pēc savas iniciatīvas.

10. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem.

11. Padomes lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

12. Padomes sēdes tiek protokolētas. Sēdes protokolā ieraksta darba kārtības jautājumus un pieņemtos lēmumus, kā arī personas, kuras ir piedalījušās sēdē, un personas, kuras uzstājušās par attiecīgo jautājumu.

V. Padomes darba nodrošinājums

13. Padomes pastāvīgo uzdevumu izpildi nodrošina padomes sekretariāts. Sekretariāta funkcijas veic Iekžlietu ministrija.

14. Sekretariāts:

14.1. sagatavo padomes sēdes darba kārtību un informē par to padomes locekļus;

14.2. sagatavo padomes sēdē izskatāmos materiālus;

14.3. sagatavo padomes lēmumu projektus;

14.4. apkopo informāciju par padomes lēmumu izpildi;

14.5. kārto padomes lietvedību;

14.6. nodrošina informācijas apmaiņu starp iestādēm un amatpersonām, kuras iesaistītas padomes kompetencē esošo jautājumu risināšanā.

VI. Padomes darba grupas

15. Padomes darba grupas izveido ar padomes lēmumu. Padomes darba grupas sastāvā iekļauj attiecīgās nozares ekspertus.

16. Padomes darba grupu vadītāji padomes priekšsēdētāja uzdevumā ir tiesīgi uzaicināt piedalīties padomes darba grupas sēdē valsts, pašvaldību iestāžu un komercsabiedrību, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus.

17. Padomes darba grupu vadītāji ir tiesīgi piedalīties padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

Ministru prezidents E.Repše

Iekšlietu ministrs M.Gulbis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 26.septembri.