• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par topošajiem valsts dokumentiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.09.2003., Nr. 133 https://www.vestnesis.lv/ta/id/79359

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Latvijas Bankas noteiktie valūtas un zelta kursi šajā nedēļā (22.9.2003. - 28.9.2003.)

Vēl šajā numurā

26.09.2003., Nr. 133

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 25.septembra sanāksmē

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā izsniedzamas, apturamas, pārreģistrējamas un anulējamas speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai”.

Vispārīgās prasības veterinārajām zālēm ir noteiktas Farmācijas likumā, kurā paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izsniedzamas, apturamas, pārreģistrējamas un anulējamas speciālas atļaujas (licences) farmaceitiskajai darbībai. Tā kā nav reglamentēta kārtība, kādā izsniedzamas, apturamas, pārreģistrējamas un anulējamas speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai, ir jāpieņem Ministru kabineta noteikumi, kas sakārtotu šos jautājumus.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā Pārtikas un veterinārais dienests izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē šādas speciālās atļaujas (licences) šādiem veterinārfarmaceitiskās darbības veidiem: veterināro zāļu izplatīšanai; veterinārās aptiekas atvēršanai (darbībai) vai veterinārās nodaļas atvēršanai (darbībai) atvērta tipa aptiekā; veterinārās lieltirgotavas atvēršanai (darbībai) vai veterinārās nodaļas atvēršanai (darbībai) atvērta tipa aptiekā; veterināro zāļu ražošanai.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes un personas, kas nodarbojas ar veterinārmedicīnisko praksi, iegādājas, uzglabā un izlieto zāles”.

Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā veterinārmedicīniskās iestādes vadītājs vai atbildīgā amatpersona (atbildīgais veterinārārsts) vai praktizējošs veterinārārsts iegādājas zāles no farmaceitiskās darbības uzņēmumiem, uzglabā iepirktās zāles un izmanto tās, ņemot vērā arī prasības, ja tiek ārstēti produktīvie dzīvnieki.

Uzskaites sistēmas uzturēšanas prasības (zāles iepērkot un izlietojot) atrisinātu šādas problēmas: būtu pārredzama zāļu aprite veterinārmedicīniskajās iestādēs un veterinārārstu privātpraksēs, līdz ar to samērā precīzi varētu noteikt patērēto zāļu daudzumu, biežāk izmantotās zāļu grupas; uzlabotu pārtikas aprites uzraudzību - antibiotisko un aizliegto vielu daudzuma noteikšanu produktīvo dzīvnieku izcelsmes produktos (piens, gaļa u.c.), jo veterinārārstam ir jāveic ievadīto zāļu uzskaite, kā arī jānosaka zāļu izdalīšanās laika periods, kad aizliegts realizēt dzīvnieku izcelsmes produkciju. Veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes vadītājam vai veterinārārstam būtu vieglāk izsekot zāļu apritei, kā arī ārstēto dzīvnieku skaitam.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

 

 

Vides ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļaujām”.

Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā pieprasāma un izsniedzama ūdens resursu lietošanas atļauja, termiņus pieteikuma iesniegšanai un atļaujas sagatavošanai, kā arī pieteikuma un atļaujas veidlapu paraugus. Noteikumu projektā noteikti arī atļaujā iekļaujamie nosacījumi ūdens resursu lietošanai, atļaujas un pieteikuma sabiedriskajai apspriešanai un atļaujā noteikto prasību kontrolei.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

 

Vides ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika”.

Šobrīd Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanu reglamentē Aizsargjoslu likums un Ministru kabineta 1998.gada 4.augusta noteikumi Nr.283 “Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika”.

Saeima 2003.gada 19.jūnijā pieņēma grozījumus Aizsargjoslu likumā, kuri paredz, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides ministrija pēc saskaņošanas ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Savukārt Aizsargjoslu likuma 33.panta pirmajā daļā noteikts, ka visu veidu aizsargjoslas nosaka vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos, ievērojot normatīvo aktu prasības. Spēkā esošie Ministru kabineta 1998.gada 4.augusta noteikumi Nr.283 “Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika” paredz kārtību, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas robežas nosaka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izveidota komisija, bet teritoriju plānojumos iezīmē attiecīgo pašvaldību speciālisti.

Pēc noteikumu projekta pieņemšanas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas robežas dabā un teritoriju plānojumos noteiks attiecīgās pašvaldības pēc saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi. Pašvaldības sešu mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas izvērtē teritoriju plānojumos iezīmētās piekrastes aizsargjoslas atbilstību Aizsargjoslu likuma un šo noteikumu prasībām un neatbilstības gadījumā pieņem lēmumu par grozījumiem teritorijas plānojumā. Līdz piekrastes aizsargjoslas noteikšanai atbilstoši Aizsargjoslu likumam un šiem noteikumiem tiek saglabāta piekrastes aizsargjosla, kas izveidota un iezīmēta teritoriju plānojumos līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

 

Veselības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru saraksti”.

Noteikumu projekts sagatavots, lai kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstus precizētu atbilstoši grozījumiem likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”, Apvienoto Nāciju Ekonomikas un sociālās padomes Narkotiku komisijas lēmumiem par jaunu vielu iekļaušanu kontrolējamo narkotisko un psihotropo vielu sarakstos un atbilstoši pašreizējai situācijai Latvijā. Noteikumu projekta 4.pielikumā iekļautie prekursoru saraksti ir precizēti atbilstoši Eiropas Komisijas 2001. gada 8. februāra Direktīvas 2001/8/EC pielikumam. Pēc projekta pieņemšanas paredzēts, ka spēku zaudē 1997.gada 14.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.29 “Noteikumi par Labklājības ministrijas uzraudzībā esošo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstiem”.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Zemkopības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Eiropas integrācijas birojā, saskaņojumi jāsniedz līdz 9.oktobrim.

 

 

Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kuģu aģentu darbības noteikumi”.

Šobrīd kuģu aģentu darbību atbilstoši Jūras kodeksa pārejas noteikumiem reglamentē Ministru kabineta 1996.gada 26.novembra noteikumi Nr.439 “Kuģu aģentu darbības noteikumi”, kas tika izdoti, pamatojoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu. Minēto pārejas noteikumu 5.daļas 3.punkts paredz uzdevumu Ministru kabinetam izdot līdz 2004.gada 1.janvārim jaunus noteikumus par kuģu aģentu darbību.

Noteikumu projekts atbilstoši Jūras kodeksā paredzētajam pilnvarojumam regulē kuģu aģentu darbību Latvijas ostās, kuģu aģentēšanas līgumu nosacījumus, kuģu īpašnieku tiesības un pienākumus, kuģu aģentu tiesības, pienākumus un atbildību, maksājumu veikšanas kārtību un profesionālos kritērijus.

Projekts pārņem pašreiz spēkā esošo noteikumu normas, kuras ir precizētas atbilstoši laika gaitā uzkrātajai pieredzei, piemērojot šos noteikumus dzīvē. Izstrādājot noteikumu projektu, ņemti vērā Apvienoto Nāciju Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) apstiprinātie Minimālie kuģu aģentu darbības standarti, kas nosaka aģentu darbības profesionālos un finansiālos kritērijus, kā arī ieteikumi, kā ieviest šīs prasības nacionālajos normatīvajos aktos. Noteikumu pielikumā pievienotā disbursmenta rēķina veidlapas paraugs ir izstrādāts, ievērojot Kuģu brokeru un aģentu nacionālo asociāciju federācijas (FONASBA) un Baltijas un starptautiskās jūras konferences (BIMCO) ieteikumus.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Vides ministrijā.

 

 

Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””.

Grozījumi likumā paredz noteikt transportlīdzekļu ikgadējās nodevas likmes kravas automobiļiem ar pilnu masu 12 tonnas un vairāk, tās noteiktas atbilstoši Eiropas Savienības 1999.gada 17.jūnija Direktīvas 1999/62/EC minimālajām prasībām. Noteikta atlaide pašvaldības policijai, kā arī sakārtota nodevas maksāšana vairākos īpašos gadījumos. Noteikts, ka Ministru kabineta noteiktā kārtībā veicama nodevas atmaksāšana par transportlīdzekļiem, kas piedalījušies preču kombinētajos pārvadājumos.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Zemkopības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

 

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām jautājumus, kas skar pašvaldību intereses”.

Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām jautājumus par: kārtējā saimnieciskajā gadā pašvaldībām piešķiramo dotāciju un mērķdotāciju apmēriem; pašvaldību finanšu resursu izlīdzināšanas kārtību, ja tā nav noteikta likumā; likuma “Par pašvaldībām” 8.pantā noteikto funkciju veikšanai nepieciešamajiem finansēšanas avotiem, paredzēts, ka par minētajiem jautājumiem Ministru kabinetu pārstāv finanšu ministrs.

Noteikumu projekts noteiks kārtību, kādā Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām likumprojektus un Ministru kabineta noteikumu projektus, kuros skarti ar pašvaldību darbību saistīti jautājumi, citi ar pašvaldību darbību saistīti jautājumi, par kuriem Ministru kabinets katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma vienojas ar pašvaldībām; paredzēts, ka par minētajiem jautājumiem Ministru kabinetu pārstāv attiecīgās nozares ministrs vai viņa pilnvarota amatpersona.

Noteikts, ka saskaņošanas procesā pašvaldības pārstāv Latvijas Pašvaldību savienība.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Satiksmes, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

 

Kultūras ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par arhīviem””.

2003. gada 1. janvārī stājās spēkā Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas reglamentē Ministru kabineta padotībā esošās valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un valsts pārvaldes darbības pamatprincipus. Šobrīd spēkā esošajā likumā “Par arhīviem”, kas pieņemts 1991. gada 26. martā, nav noteikts valsts arhīvu sistēmas iestāžu statuss valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā.

Likumprojekts sagatavots, lai likuma “Par arhīviem” normas saskaņotu ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām. Projektā paredzēts likuma “Par arhīviem” 5. un 6. pantu izteikt jaunā redakcijā.

Piektajā pantā precizēts valsts arhīvu sistēmas iestāžu uzskaitījums, noteikts, ka valsts arhīvu sistēmas iestādes ir tiešās pārvaldes iestādes. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. un 31. pantam noteikta Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas un valsts arhīvu sistēmas iestāžu institucionālās padotības forma.

Sestajā pantā precizēta valsts arhīvu ģenerāldirektora amatā iecelšanas kārtība saskaņā ar Valsts civildienesta likumu. Atbilstoši 5. pantā noteiktajai institucionālās padotības formai reglamentēta kārtība, kādā ieceļ amatā valsts arhīvu sistēmas iestāžu vadītājus un apstiprina šo iestāžu nolikumus. Likumprojektā noteikts, ka valsts arhīvu ģenerāldirektors izdod iekšējos normatīvos aktus.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Valsts kancelejā.

 

 

Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””.

Valsts zinātnisko institūtu darbības nosacījumus regulē likums “Par zinātnisko darbību”. Pašreizējais valsts zinātnisko institūtu juridiskais statuss ir valsts bezpeļņas uzņēmums. Lai ievērotu Komerclikuma spēkā stāšanās likumā un Valsts pārvaldes likumā noteikto un turpmāk nodrošinātu efektīvu zinātnes sistēmas attīstību, valsts zinātniskie institūti ir pārveidojami par valsts aģentūrām vai komercsabiedrībām.

Likumprojekts paredz, ka valsts zinātniskie institūti var tikt izveidoti kā valsts aģentūras, kā arī komercsabiedrības. Likumprojekts nosaka valsts zinātnisko institūtu izveidošanas, darbības, pārvaldes, uzraudzības un finansēšanas nosacījumus.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Zemkopības ministrijā, Valsts kancelejā.

 

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju””.

Likuma “Par policiju” 27.panta pirmā daļa paredz, ka policijas iestādei ir jāveic atbilstoši pasākumi personu tiesību atjaunošanai un nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai, ja policijas darbinieks ir pārkāpis šo personu tiesības un aizskāris to likumīgās intereses. Savukārt policijas iestādei ir jāievēro Ministru kabineta noteiktā kārtība, kādā tā atlīdzina policijas darbinieka prettiesiskas rīcības rezultātā nodarītos zaudējumus. Ministru kabinets šādu kārtību vēl nav akceptējis.

Šobrīd vēl nav spēkā esoša tiesiskā regulējuma, kas noteiktu vienotu kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes atlīdzinās zaudējumus. Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtība”, kura mērķis ir nodrošināt personas tiesības uz atlīdzinājumiem par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, kas tai nodarīti valsts pārvaldes iestādes darbības dēļ publisko vai privāto tiesību jomā.

Tā kā likumā “Par policiju” dotais deleģējums Ministru kabinetam paredz tiesiski noregulēt to pašu jomu, kāda tā ir Finanšu ministrijas izstrādātajā likumprojektā, Ministru kabinetam zūd nepieciešamība izstrādāt minēto kārtību.

Sagatavotais likumprojekts izslēdz likumā esošo deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt kārtību, kādā policijas iestāde atlīdzina policijas darbinieka prettiesiskas rīcības rezultātā nodarītos zaudējumus, un noteikt šādas atlīdzības apmēru.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

 

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumos Nr.312 “Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība””.

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas Tirgotāju asociācijas ierosinājumu atcelt pircēju mantu glabātavu ierīkošanas aizliegumu veikalos. Šis ierosinājums tika pamatots ar to, ka pašreiz brīdi Latvijas Tirgotāju asociācija ir spiesta uzklausīt visdažādākās sūdzības izpausmes gan no tirgotāju un patērētāju, gan apsardzes darbinieku puses par nepietiekamiem līdzekļiem, lai cīnītos pret zādzībām pašapkalpošanās veikalos, kuru skaits arvien pieaug. Par vienu no noderīgākajiem preventīvajiem pasākumiem pret zādzībām tiek uzskatītas pircēju mantu glabātavas. Latvijas Tirgotāju asociācija ir saņēmusi Apsardzes uzņēmumu asociācijas atzinumu par to, ka aizliegums veikalos ierīkot pircēju mantu glabātuves veicina zādzību izdarīšanu.

Ņemot vērā minēto, noteikumu projektā ir paredzēts, ka tirdzniecības telpās var ierīkot pircēju mantu glabātavas, pircēji mantas mantu glabātavās ievieto labprātīgi. Tirgotājs nosaka mantu glabātavas izmantošanas kārtību, kā arī priekšmetus, kurus nedrīkst novietot mantu glabātavā. Mantu uzglabāšanas laiks nedrīkst pārsniegt vienas veikala maiņas darba laiku. Tirgotājs vienu reizi diennaktī, noteiktā stundā veic mantu glabātavas apskati.

Noteikumu projekts saskaņots ar Latvijas Tirgotāju asociāciju un Apsardzes uzņēmumu asociāciju.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijā.

 

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda garantijas izdevumu daļas un Kohēzijas fonda atbildīgajām iestādēm”.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi rīkojuma projektu, lai noteiktu galvenās atbildīgās iestādes Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda garantijas izdevumu daļas un Kohēzijas fonda apguvei.

Paredzēts noteikt Lauku atbalsta dienestu par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda garantijas izdevumu maksājumu aģentūru. Lauku atbalsta dienesta atbilstību akreditācijai attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda garantijas izdevumu maksājumu aģentūras funkciju pildīšanu izvērtē saskaņā ar Eiropas Komisijas 1995.gada 7.jūlija regulā Nr.1663/95 noteiktajiem akreditācijas kritērijiem.

Paredzēts noteikt Finanšu ministriju par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda garantijas izdevumu daļas kompetento iestādi. Finanšu ministrija konkursa kārtībā izvēlas Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda garantijas izdevumu maksājumu aģentūras sertificējošo institūciju.

Paredzēts noteikt Finanšu ministriju par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda vadošo iestādi.

Paredzēts noteikt Vides ministriju par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansēto pasākumu ieviešanas iestādi vides aizsardzības jomā.

Paredzēts noteikt Satiksmes ministriju par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansēto pasākumu ieviešanas iestādi transporta jomā.

Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Satiksmes, Vides, Zemkopības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 3.oktobrim.

 

 

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””.

Spēkā esošie normatīvie akti nenosaka kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par ārvalstu bruņoto spēku tranzītu Latvijas Republikas sauszemes teritorijā, kā arī nenosaka kārtību, kādā ārvalstu bruņotie spēki veic tranzītu Latvijas Republikas sauszemes teritorijā.

Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā ārvalstu karakuģi iebrauc, uzturas Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos un ostās, kā arī izbrauc no tiem” noteikts, ka atļauju ārvalstu karakuģiem iebraukt Latvijas ūdeņos izdod Ārlietu ministrija (atļauju uzturēties Latvijas ūdeņos ārvalstu karakuģiem ar kodoldzinējiem vai kodolieročiem izdod aizsardzības ministrs, informējot par to Ārlietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju).

Tādējādi, ja kāda valsts lūgs Latvijas piekrišanu, lai šķērsotu tās sauszemes teritoriju tranzītā, nav skaidrības, kurai institūcijai būtu jāadresē šāds lūgums un jāizdod tā atļauja. Nākotnē tas var būtiski apgrūtināt starptautisko sadarbību. Latvijas 2002.gada Rīcības plānā dalībai NATO, kā arī ārvalstu militāro spēku uzņemošās valsts atbalsta sistēmas koncepcijā, kura tika akceptēta Ministru kabinetā 2002.gada septembrī, tiek atzīmēta nepieciešamība pilnveidot Latvijas likumdošanu šajā jomā.

Likumprojekts paredz noteikt, ka tiesības pieņemt lēmumu par ārvalstu bruņoto spēku tranzītu Latvijas teritorijā tiek deleģētas aizsardzības ministram. Paredzēts, ka par šādu lēmumu aizsardzības ministrs informē Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju. Valstij, kuras bruņoto spēku vienība vēlas doties tranzītā cauri Latvijas teritorijai, jāiesniedz pieprasījums LR Aizsardzības ministrijai, kā arī jāpievieno klāt tās valsts, uz kuru dodas bruņoto spēku vienība, piekrišana uzņemt šo vienību savā teritorijā. Ārvalstu bruņoto spēku vienības šķērsos Latvijas teritoriju Militārās policijas pavadībā, kas palīdzēs izvairīties no negadījumiem. Praktiskie jautājumi, kas saistīti ar tranzīta veikšanu, būs atrunāti attiecīgajā Aizsardzības ministrijas reglamentā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Satiksmes ministrijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 10.oktobrim.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par arhīviem””.

Grozījumi likumā paredz, ka dokumentu iznīcināšanas kārtību un kārtību, kādā legalizētās dokumentu kopijas var izvest ārpus Latvijas Republikas nosaka Ministru kabinets. Likuma pašreizējā redakcijā ar dokumentu iznīcināšanu un dokumentu izvešanu ārpus Latvijas Republikas saistītos jautājumus regulē Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu apstiprinātie noteikumi, un tas ir pretrunā ar Administratīvā procesa likuma 11.pantā nostiprināto likuma atrunas principu.

Likumprojekta Pārejas noteikumi paredz noteikt, ka līdz Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.februārim ir spēkā Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu noteiktā dokumentu iznīcināšanas kārtība un legalizēto dokumentu kopiju izvešanas ārpus Latvijas Republikas kārtība.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Kultūras ministrijā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes dzīlēm””.

Grozījums likuma “Par zemes dzīlēm” 16.pantā nodrošina Administratīvā procesa likuma noteikumiem atbilstošu lēmumu atcelšanas kārtību. Iestāde izdotos administratīvos aktus var atcelt arī pēc savas iniciatīvas.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu””.

Lai likuma normas tiktu saskaņotas ar administratīvā procesa noteikumiem un izslēgtu liekas tiesību normu kolīzijas, likumprojekts paredz izslēgt 1.panta 2.punktu un 15.pantā paredz svītrot vārdus “un apelācijas”. Savukārt 14.panta trešās daļas 2.punktā grozījumi paredz Ministru kabinetam noteikt visus ar kompetences novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību saistītos uzdevumus.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Alkohola aprites likumā”.

Grozījumi Alkohola aprites likumā paredz: saskaņot terminoloģiju ar Administratīvā procesa likumu, proti, aizstājot likuma 22.pantā vārdu “pieteikums” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “iesniegums” (attiecīgajā locījumā); saskaņot Valsts ieņēmumu dienesta licencēšanas komisijas lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību ar Administratīvā procesa likumā noteikto.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Pilsonības likumā”.

Likumprojekts paredz no likuma izslēgt 12.panta sesto daļu, lai tiktu novērstas pretrunas starp Pilsonības likuma un Administratīvā procesa likuma normām. Atbilstoši Administratīvā procesa likumam personai ir tiesības administratīvo procesu uzsākt no jauna uz iesnieguma pamata, ja ir mainījušies faktiskie vai tiesiskie apstākļi, sešu mēnešu laikā no dienas, kad tā ir uzzinājusi par faktiem, kas ļauj viņai to darīt.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (CPL).

Likumprojekts paredz paaugstināt iekasējamās valsts nodevas apmēru, nosakot, ka par prasību, kas novērtējama naudas summā: līdz 100 latiem — 10 latu; no 101 lata līdz 1000 latiem — 15 procenti no prasības summas; no 1001 lata līdz 5000 latiem — 150 latu plus 2,5 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 1000 latus; no 5001 lata līdz 20 000 latiem — 250 latu plus 1,6 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 5000 latus; no 20 001 lata līdz 100 000 latiem — 490 latu plus 1 procents no prasības summas, kas pārsniedz 20 000 latus; no 100 001 lata līdz 500 000 latiem — 1290 latu plus 0,3 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 100 000 latus; vairāk par 500 000 latiem — 2490 latu plus 0,05 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 500 000 latus.

Projekts paredz papildināt CPL likuma 35.panta pirmo daļu ar jaunu 10.punktu, lai novērstu nepilnības, kas saistītas ar prasībām par darījuma izbeigšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu. Tā kā līdz šim likumā šāds valsts nodevas aprēķināšanas noteikums tieši nebija ietverts, praksē sastopami gadījumi, kad par šāda veida prasībām tiek maksāta valsts nodeva 10 latu apmērā saskaņā ar CPL 35.panta pirmās daļas 4.punktu kā par prasībām, kam nav mantiska rakstura. Novēršot likuma nepilnību, kas paver iespēju par mantiska rakstura prasībām maksāt nesamērīgi mazu valsts nodevu, CPL ir iekļaujama norma, kurā ietverta tieša norāde par prasības summas apmēru, no kura aprēķināma valsts nodeva gadījumos, kad iesniegta prasība par darījuma izbeigšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Satiksmes ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 6.oktobrim.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmērs un to maksāšanas kārtība”.

Izpildu darbību veikšanas nodrošināšanai iespējamo izdevumu uzskaitījums dots Civilprocesa likuma 566.pantā. Ministru kabineta noteikumi Nr.124 “Kārtība, kādā aprēķināmi tiesu izpildītāja ceļa izdevumi, ekspertam izmaksājamā summa, maksa par parādnieka mantas glabāšanu un pārvaldīšanu un nosakāma atlīdzības takse par sprieduma izpildi” regulē jautājumu par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru, bet kuru regulējums neatbilst šobrīd spēkā esošā Civilprocesa likumā noteiktajai Ministru kabineta kompetencei. Ņemot vērā pakalpojumu izcenojumu atšķirības Latvijā pa reģioniem, nav jāparedz fiksētas izmaksas pakalpojumiem, kuru izcenojums varētu atšķirties. Uz pašreizējo brīdi nav noteikta procedūra valsts budžetā paredzēto naudas līdzekļu sprieduma izpildes izdevumu segšanai izmaksa zvērinātam tiesu izpildītājam. Izpildu dokumentu iesniedzējam nav noteiktas tiesības norādīt ierobežojumus zvērinātam tiesu izpildītājam izpildu darbību veikšanai.

Ņemot vērā pakalpojumu izcenojumu atšķirības Latvijā pa reģioniem, normatīvā akta projektā nav paredzētas fiksētas izmaksas pakalpojumiem, kuru izcenojums varētu atšķirties. Ceļa izdevumi braukšanai uz sprieduma izpildes vietu ar personīgo transportu noteikti fiksētā veidā. Normatīvā akta projekta pieņemšanas rezultātā tiks noteikta kārtība valsts budžetā paredzēto naudas līdzekļu sprieduma izpildes izdevumu segšanai izmaksai zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Normatīvā akta projekts paredz, ka izpildu dokumenta iesniedzējam ir tiesības norādīt ierobežojumus izpildu darbību veikšanai (transporta veidu, paziņošanas veidu vai pieprasāmās informācijas limitu), kā arī tiek noteiktas sekas, ja zvērināts tiesu izpildītājs pārkāpis norādītās robežas.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds,  Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!