Lai Eiropas nauda kalpotu Latvijai

Lai veicinātu uzņēmējdarbību

Par ES līdzekļiem uzņēmējdarbības attīstībai un inovāciju veicināšanai

Raimonds Aleksejenko, EM Investīciju un finanšu departamenta direktors, — “Latvijas Vēstnesim”

Ekonomikas ministrija ir atbildīga par vienu prioritāti saistībā ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES) — par uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanu. Šai prioritātei ieplānota puse līdzekļu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda — 161,67 miljoni eiro. Lai šo fondu apsaimniekotu, ir nepieciešams Latvijas līdzfinansējums tieši uzņēmējdarbībai vismaz 25 procentu apjomā. Iecerēts, ka kopumā uzņēmējdarbības atbalstam finansējums trijos gados sasniegs gandrīz 200 miljonus eiro. Eiropas Savienības nauda būs pieejama konkrētiem pasākumiem.

Kādiem mērķiem tērēt Eiropas naudu

Pirmais no tiem ir pasākumi pielietojamo pētījumu, inovāciju un tehnoloģiju pārneses veicināšanai uzņēmumos. Tiem atvēlēti 15 procenti no visa Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atbalstam uzņēmējdarbībai. No šiem līdzekļiem divas trešdaļas jeb aptuveni 14,56 miljoni eiro ir plānots atbalstam uzņēmumu attīstībai. Aptuveni tāpēc, ka Attīstības plāns paredz tikai indikatīvu sadalījumu, par nevienu no summām nav garantijas, ka Latvija to saņems. Nauda tiks piešķirta tikai tad, kad tiks realizēti projekti. Kopējais projektu apjoms šā pasākuma ietvaros orientējoši varētu būt 48 miljoni eiro. No šīs summas aptuveni pusi jeb 23 miljonus eiro finansēs no Latvijas valsts budžeta un ES strukturālajiem fondiem. Pārējo daļu vajadzēs piesaistīt pašiem projektu pieteicējiem.

Otrais pasākums — ar uzņēmējdarbību saistītas infrastruktūras attīstība. Tam atvēlēti 45 procenti no visa Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma uzņēmējdarbības atbalstam. No Eiropas Savienības šim pasākumam paredzētie līdzekļi ir aptuveni 43,68 miljoni eiro. Kopējais projektu apjoms šā pasākuma ietvaros orientējoši varētu būt 143 miljoni eiro. No šīs summas aptuveni pusi jeb 71 miljonu eiro finansēs no Latvijas valsts budžeta un ES strukturālajiem fondiem. Pārējais finansējums būs jāpiesaista pašiem projektu pieteicējiem.

Šī sadaļa ir mērķēta uz uzņēmumu infrastruktūras veidošanu jeb, citiem vārdiem sakot, uzņēmējdarbības vidi. Ekonomikas ministrija plāno šo jomu atbalstīt trijos virzienos: Eiropas Savienības prasību ieviešana uzņēmumos, pieslēgumu veidošana pie kopējām komunikācijām (pievedceļi, elektrības pievadi, telekomunikāciju pieslēgumi utt.) un laboratoriju izveide tur, kur ir nepieciešami specifiski mērījumi vai izstrādes.

Trešais pasākums ir atbalsts uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai. Tam atvēlēti 15 procenti no visa Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta uzņēmējdarbībai finansējuma. Šā pasākuma realizēšanai no Eiropas Savienības paredzēti apmēram 30 miljoni eiro. Nepieciešams arī nacionālais līdzfinansējums. Kopējais projektu apjoms šā pasākuma ietvaros orientējoši varētu būt 93 miljoni eiro. No šīs summas aptuveni pusi jeb 46 miljonus eiro finansēs no Latvijas valsts budžeta un ES strukturālajiem fondiem. Pārējai daļai būs jāatrod finansējums pašiem projektu pieteicējiem.

Šā pasākuma ietvaros tiks sniegts atbalsts eksportam, mārketingam, jaunu tirgus iespēju iegūšanai. Tas būs atbalsts, kas nepieciešams uzņēmumam, izvietojot vai sākot jaunu produktu virzīšanu jaunos tirgos, tostarp viss, kas ir saistīts ar kvalitātes sistēmu ieviešanu, — konsultatīvie pakalpojumi, izdevumi par specifiskiem materiāliem utt.

Ceturtais pasākums — finansējuma pieejamības uzlabošana uzņēmējdarbībai. Šī sadaļa veido 25 procentus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda prioritātes uzņēmējdarbības veicināšanai. Šim mērķim Eiropas Savienība paredzējusi apmēram 40,44 miljonus eiro. Kopējais projektu apjoms šī pasākuma ietvaros orientējoši varētu būt 133 miljoni eiro. No šīs summas aptuveni pusi jeb 66 miljonus eiro finansēs no Latvijas valsts budžeta un ES strukturālajiem fondiem. Pārējai daļai būs jāatrod finansējums pašiem projektu pieteicējiem.

Ar šo pasākumu plānojam palielināt uzņēmumiem pieejamo kredītu, riska kapitāla garantiju apjomu Latvijas tirgū. Finansējums netiks piešķirts uzņēmumiem tieši, tas tiks veikts pastarpināti — caur banku sektoru, investīciju fondiem vai garantiju instrumentiem, kā, piemēram, Latvijas Garantiju aģentūru.

Eiropas palīdzība sociālajā jomā

Ekonomikas ministrijas kompetencē ir vēl divas aktivitātes, kuras tiks finansētas no Eiropas Sociālā fonda.

Viena no tām — darbaspēka pārkvalifikācija. Šī sadaļa vērsta uz to, ka uzņēmumam, kuram ir nepieciešama paaugstināta kvalifikācija saviem darbiniekiem vai arī jaunu darbinieku apmācīšana, būs iespēja saņemt pusi līdzekļu kā līdzfinansējumu no viņa izdevumiem par apmācībām.

Otrs neliels instruments uzņēmējdarbības uzsācējiem ir konsultācijas. Tās tiks sniegtas uzņēmējdarbības uzsācējiem, kuri varbūt nemaz nav juridiskas personas, bet privātas personas, kam ir ideja un nepieciešamas pirmās konsultācijas, kā reģistrēt uzņēmumu, kur vērsties pēc atļaujām, kā sastādīt biznesa plānu u.tml.

Kopumā šīm abām aktivitātēm trīs gadu periodā no 2004. gada līdz 2006. gadam atvēlēti 13,39 miljoni eiro no Eiropas Sociālā fonda. Konsultācijām ES plāno atvēlēt 3,65 miljonus eiro, Latvija no valsts budžeta — 1,25 miljonus eiro, bet privātajam sektoram vajadzēs piesaistīt piecus miljonus eiro.

Apmācībai ES plāno atvēlēt 9,74 miljonus eiro, Latvija no valsts budžeta — 3,25 miljonus eiro, privātajam sektoram vajadzēs piesaistīt 13 miljonus eiro.

Cik gatavi esam piesaistīt Eiropas naudu?

Runājot par to, vai būsim gatavi izmantot visus finanšu resursus, kuri reāli būs pieejami jau 2004. gadā, Ekonomikas ministrijai nebūtu uzņēmējiem jādiktē, kurās jomās viņiem ir jāattīstās un kurā no pasākumiem investēt. To var noteikt tirgus. Projektus gatavos paši uzņēmēji.

Septembra sākumā ir apstiprināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas institucionālo sistēmu” un Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par veicamajiem uzdevumiem Eiropas Savienības struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmas ieviešanai”, kas paredz termiņu, kad ES struktūrfondu ieviešanā iesaistītajām institūcijām ir jābūt gatavām darbam ar ES struktūrfondu līdzfinansētajiem projektiem.

Kā administrēt ES struktūrfondu naudu?

Ekonomikas ministrijas nostāja: 2004. gada 1. janvārī visai Eiropas Savienības struktūrfondu administrēšanas sistēmai jābūt tādā gatavības pakāpē, lai uzņēmēji jau varētu sākt iesniegt projektus institūcijā, kura sniegs atbalstu. Mūsu piedāvātais variants, ka šāda institūcija varētu būt Latvijas Attīstības aģentūra, taču tas būs politisks lēmums, ko pieņems Ministru kabinets. Pašlaik tiek gatavotas valsts atbalsta programmas, lai atbalstu varētu sniegt. Novembrī būs izstrādātas vadlīnijas par to, kādi būs iesniedzamie dokumenti, projektu pieteikumu formas, būs noteikts, kurai institūcijai un kādi dokumenti jāiesniedz. Savukārt nākamā gada 1. janvārī Latvijas Attīstības aģentūrai ir jābūt pilnībā gatavai darbam ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētajiem projektiem no struktūras viedokļa — jābūt noteiktai dokumentu iesniegšanas vietai, ekspertiem, kas vērtēs projektus, utt.

Viss atkarīgs no tā, vai laikus tiks izstrādātas vadlīnijas. Ir ļoti svarīgi saprast, ka šī Eiropas Savienības nauda nav dāvinājums, tā ir mērķēta uz reāliem projektiem, kuros jāpieņem lēmums par investēšanu kādā pasākumā, kur Eiropas Savienības līdzfinansējums nodrošina tikai uzņēmēju peļņas vai atdeves lieluma palielināšanos. Lai saņemtu šo finansējumu, uzņēmumam būs jāpierāda, ka tas ir dzīvotspējīgs, ka tā investīcijas ir pamatotas ar biznesa plānu un dos atdevi, ka uzņēmējs spēj arī pats investēt un šo projektu realizēt.

Dace Pumpure  — speciāli “Latvijas Vēstnesim”