Baltijas jūras reģionam ir iespējas kļūt par dinamisku izaugsmes centru Eiropā

Latvijas Valsts prezidente, piedaloties ANO Ģenerālās asamblejas sesijā un sakot Galvenā viesa runu Pasaules līderu forumā Ņujorkā

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 24.septembrī Pasaules līderu forumā Ņujorkā Foto: Juris Krūmiņš

Pasaules līderu forumā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga trešdien, 24. septembrī, Ņujorkā tika lūgta teikt galvenā viesa runu Pasaules līderu forumā, kas veltīts pasaules ekonomisko procesu izvērtējumam un reģionu attīstības perspektīvām.

Kā galveno tematisko uzsvaru prezidente runā izvirzīja gaidāmās pārmaiņas, kas saistītas ar Baltijas jūras reģiona ekonomisko izaugsmi līdz ar Eiropas Savienības paplašināšanos, tajā skaitā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iekļaušanos jaunajā Eiropā. Viņa pauda pārliecību, ka gaidāmā Eiropas paplašināšanās nākamā gada maijā paātrinās Baltijas jūras reģiona attīstību. “Ar vairāk nekā 90 miljoniem iedzīvotāju un desmit nozīmīgām metropolēm Baltijas jūras reģionam ir visas iespējas kļūt par jaunu dinamiskas izaugsmes centru jaunajā Eiropā.”

Latvijai, sacīja prezidente, pilntiesīga iekļaušanās ES un NATO nozīmē Otrā pasaules kara seku beigas: “Baltijas jūra, kas tolaik kalpoja par barjeru starp rietumiem un austrumiem, tagad kļūs par vienojošu sadarbības telpu.”

Prezidente informēja, ka Baltijas valstīs jau pilnībā funkcionē brīvā tirgus ekonomika, tās ir demokrātiskas valstis ar pilsonisku sabiedrību. V.Vīķe-Freiberga pauda pārliecību, ka Baltijas valstu un Polijas iekļaušanās vienotajā Eiropas ekonomiskajā telpā līdz ar ES strukturālo fondu atbalstu dos stimulu dzīves līmeņa paaugstināšanai, uzņēmējdarbības dinamiskam pieaugumam, kā arī kopējai Baltijas jūras reģiona attīstībai.

Foto: Juris Krūmiņš Ņujorkā: Šrilankas premjerministrs Ranils Vikremesings un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Kā sacīja prezidente, viens no svarīgajiem Eiropas nākotnes uzdevumiem būs mazināt ekonomiskā līmeņa atšķirības starp līdzšinējām ES valstīm un jaunajām loceklēm. Vēsture ir apliecinājusi ES spēju panākt, ka jaunās dalībvalstis viena pēc otras, iestājoties vienotajā Eiropas ekonomikas un vērtību telpā, gūst attīstību, kā tas ir noticis Īrijas, Spānijas, Portugāles un Grieķijas gadījumā.

Prezidente pievērsa uzmanību tam, ka turpmāk jaunajai Eiropai jāizvairās no reģionālās polarizācijas, jo šobrīd ir vispārzināms fakts, ka Londona, Parīze, Milāna, Hamburga koncentrē ES stratēģiskās ekonomiskās attīstības un augstas pievienotas vērtības aktivitātes.

V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka Baltijas valstīs un Polijā kopš 1995.gada, kad sākās gatavošanās dalībai ES, ir panākta strauja izaugsme. “Pēdējos trijos gados Latvijā ir bijusi visstraujāk augošā ekonomika Viduseiropā un Austrumeiropā, tai ir stabila makroekonomiskā un fiskālās politikas vide, arī pastāvīgi augsts iekšzemes kopprodukta līmenis.” Prezidente vērsa auditorijas uzmanību uz to, ka Latvija savu nozaru attīstības pamatā vēlas likt augstās tehnoloģijas un zināšanās balstītas sabiedrības iespējas un ka Baltijas jūras reģiona valstis Somija, Zviedrija, Dānija, Norvēģija, Vācija ir pierādījušas šādas pieejas rezultātus, panākot strauju izaugsmi.

Runājot par investīcijām Latvijā un tirdznieciskajām attiecībām, prezidente atzīmēja, ka Latvija šā gada pirmajā pusgadā ir piedzīvojusi augstāko eksporta pieaugumu pēc neatkarības atjaunošanas – 20 procentus. Šobrīd Latvija sadarbojas ar ES dalībvalstīm jau vairāk nekā 60 procentu apmērā, un ir sagaidāms, ka apjoms tuvākajā laikā pieaugs līdz pat 80 procentiem. Tas būs iespējams, arī pateicoties Latvijai piešķirtajam vienam no augstākajiem kredītreitingiem un EK augstajam vērtējumam par Latvijas spēju uzlabot uzņēmējdarbības vidi.

Latvijas prezidente izklāstīja klātesošajiem iespējas veikt investīcijas Latvijā, uzsverot Latvijas kā Baltijas valstu ģeogrāfiskā centra priekšrocības. Viņa atzīmēja, ka ģeogrāfiskais novietojums ir laba iespēja arī ceļā uz ES un citu pasaules valstu tirdzniecisko sadarbību ar Krieviju.

Runas noslēgumā prezidente aicināja visus klātesošos pārliecināties par investīciju un sadarbības iespējām, apmeklējot Latviju un Baltijas jūras reģionu.

Jāatzīmē, ka Baltijas jūras reģiona attīstības temats tiks atkal akcentēts Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas prezidentu dienaskārtībā Baltijas attīstības foruma laikā Rīgā 6.oktobrī, kurā piedalīsies vairāki simti reģiona uzņēmēju un amatpersonu.

ANO Ģenerālajā asamblejā

ANO 58.Ģenerālās asamblejas laikā Latvijas Valsts prezidente ir tikusies ar Marokas karali Muhammedu VI, pārrunājot iespējas par ciešāku attiecību veidošanu starp Latviju un Maroku. Pēc abu pušu domām, stimulu tam varētu dot abpusējas augsta līmeņa vizītes. Viņa majestāte Muhammeds VI sarunā ar V.Vīķi-Freibergu izteica vēlmi viesoties Latvijā, lai to iepazītu un meklētu sadarbības iespējas. Nākamgad gaidāma Latvijas prezidentes oficiāla vizīte Marokā.

Valsts prezidente Ņujorkā neformāli tikusies arī ar ASV prezidentu Džordžu Bušu, Francijas prezidentu Žaku Širaku, kurš savu uzstāšanos konferencē par terorisma apkarošanu sāka ar apsveikumu Latvijai sakarā ar tās veiksmīgo referendumu par valsts dalību ES, kā arī Šveices prezidentu, Norvēģijas un Nīderlandes premjerministriem, vairāku valstu ārlietu ministriem.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga trešdien, 24. septembrī, Ņujorkā tikās ar Šrilankas premjerministru Ranilu Vikremesingu, kurš izteicis vēlmi tikties, lai runātu par ciešākas sadarbības veidošanu ar Latviju kā nākamo jaunās Eiropas dalībvalsti. Prezidente informēja par divpusējās sadarbības iespējām ekonomikā, uzsverot iespējas, ko piedāvās Latvija kā vārti uz ES tirgu. Šrilankas valdības vadītājs pauda lielu interesi par Latvijas pieredzi savā reformu gaitā, izsakot vēlmi aktivizēt konsulātu tīklu un uzņēmēju kontaktus, kā arī informēja prezidenti par savas valsts attīstību. V.Vīķe-Freiberga augstu novērtēja to, ka Šrilanka dialoga ceļā spējusi panākt konfliktu izbeigšanos valstī, kas pavēris ceļu valsts attīstībai.

Šrilankas premjerministrs atzinīgi novērtēja izglītības iespējas, kuras Latvija spēj piedāvāt studentiem no ārvalstīm, kā arī piekrita, ka jāpaplašina kultūras sakari, kas radītu dziļāku izpratni abu valstu iedzīvotājos par otru valsti un tās tautu.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ANO Ģenerālās asamblejas 58. sesijā:

Uzruna ANO Ģenerālās asamblejas 58. sesijā Ņujorkā 2003. gada 23. septembrī

Prezidenta kungs! Ģenerālsekretāra kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!

Sākumā es vēlos Latvijas vārdā sirsnīgi apsveikt Džulianu Hanta kungu sakarā ar viņa iecelšanu par ANO Ģenerālās asamblejas prezidentu. Prezidenta kungs, Latvija augstu vērtē jūsu lielo pieredzi un ir pārliecināta, ka jums izdosies panākt, lai reformas Ģenerālajā asamblejā noritētu straujāk. Es priecājos, ka iepriekšējā Ģenerālās asamblejas sesijā tika panākta liela vienprātība par šo reformu galvenajiem mērķiem, un es vēlu jums panākumus atbildīgo pienākumu veikšanā.

Pirms trim dienām Latvijas tauta pieņēma vēsturisku lēmumu, kas ietekmēs tās valsts turpmāko attīstību tuvāko desmit gadu vai pat gadsimtu laikā. 20. septembrī Latvijas tauta referendumā nolēma iestāties Eiropas Savienībā. Balsojot par iestāšanos šajā brīvu un demokrātisku valstu ietekmīgajā savienībā, mana valsts kļuva par pēdējo no desmit ES kandidātvalstīm, kas apliecināja savu atbalstu stiprai un vienotai Eiropai, stabilu un plaukstošu valstu augošās saimes paplašināšanai.

Mēs ceram, ka paplašinātā 25 dalībvalstu Eiropas Savienība ne tikai sekmēs tās pilsoņu labklājību, bet arī dos pat vēl nozīmīgāku ieguldījumu starptautiskās stabilitātes un visas pasaules labklājības veicināšanā. ES jau ir vislielākā palīdzības sniedzēja attīstības nodrošināšanai pasaulē, un Latvija ir gatava uzņemties saistības, ko tas paredz. Tur ietilpst aktīva līdzdalība prioritāšu noteikšanā, lai nodrošinātu to, ka ES palīdzība sasniedz tos, kam tā visvairāk nepieciešama.

Latvija un tās Baltijas kaimiņvalstis no jauna parādījās starptautiskajā arēnā tikai pirms divpadsmit gadiem pēc pusgadsimta ilgas atrašanās nacistiskās Vācijas un padomju Krievijas uzspiestajā totalitārajā režīmā. Mūsu sekmīgā atdzimšana un atjaunotne apliecina, ka ar smagu un neatlaidīgu darbu ir iespējams atjaunot demokrātisku sabiedrības iekārtu un funkcionējošu tirgus ekonomiku samērā īsā laika periodā.

Daudzas citas pārejas valstis tagad iet līdzīgu attīstības un reformu ceļu. Latvija jau dalās savā pieredzē ar citām attīstības valstīm un turpinās to darīt arī turpmāk.

Pirms divpadsmit gadiem, Latvija kļuva par Apvienoto Nāciju locekli, Padomju Savienība sabruka un beidzās aukstais karš. Kad samazinājās kodolkara uzliesmošanas draudi starp divām savstarpēji naidīgām lielvalstīm, priekšplānā izvirzījās jauni sarežģīti uzdevumi miera un drošības saglabāšanā pasaulē, bet iepriekšējie uzdevumi vēl nebija atrisināti.

Iespējams, ka cilvēces lielākā problēma ir tieksme uz vardarbību, kas izpaužas visos sabiedrības līmeņos, sākot ar vardarbību ģimenē un beidzot ar bruņotu konfliktu starptautiskā arēnā. Pat miermīlīgas valstis ar ilgām neuzbrukšanas un mierīgas iekšpolitikas tradīcijām saduras ar traģiskiem bezjēdzīgas vardarbības aktiem, ieskaitot imigrantu piekaušanu un nogalināšanu un politiskas slepkavības.

Nemieri Tuvajos Austrumos turpinās jau ilgāk nekā piecus gadus un, liekas, tik drīz nenorims, un var tikai cerēt, ka tie beigsies tad, kad vardarbību vairs neizmantos kā līdzekli politisko mērķu sasniegšanai. Latvija uzskata, ka miera nodrošināšanas plāns, kas paredz brīvas un drošas Izraēlas valsts mierīgu līdzāspastāvēšanu neatkarīgai Palestīnas valstij, ir vienīgais iespējamais līdzeklis, lai izietu no bīstamā strupceļa, kādā tagad ir nonākušas abas puses. Pretējā gadījumā turpināsies arvien pieaugošā asinsizliešana, nebeigsies slepkavības un pastiprināsies savstarpējais naidīgums.

Latvija ir gatava palīdzēt sekmēt ilgstoša miera nostiprināšanu šajā reģionā gan Apvienoto Nāciju, gan Eiropas Savienības aizbildnībā. Mēs mudinām ieinteresētās puses darīt visu, kas ir to spēkos, lai mazinātu saspīlējumu un atjaunotu miera procesu.

Dāmas un kungi!

Reāla un ilgstoša miera nodibināšana starp izraēliešiem un palestīniešiem būtu papildu ieguvums. Tas vairs neļautu teroristiem izmantot palestīniešu jautājumu kā ieganstu, lai attaisnotu izdarītās slepkavības un destruktīvo darbību. Kā liecina pēdējo dažu gadu sāpīgie notikumi, terorisms un ieroču izplatīšanās šodien ir kļuvuši par diviem lielākajiem draudiem drošībai pasaulē.

Patlaban starptautiskajā sabiedrībā ir ļoti atšķirīgi viedokļi par to, vai ir ētiski un attaisnojami izvērst tiešu militāru darbību pret valdībām, kas uzskata par nepieciešamu atbalstīt un sponsorēt terorismu. Afganistānas un Irākas gadījumā, kur nenoliedzami represīvie režīmi tika gāzti ar spēku un ārvalstu intervences palīdzību, pēc ASV un tās sabiedroto militārās darbības ir jāseko visaptverošai starptautiskai piepūlei, lai palīdzētu šīm valstīm atjaunot sabiedrisko iekārtu un ekonomiku.

Es esmu pārliecināta, ka lielākā daļa cilvēku, kas atrodas šajā telpā, man piekritīs, ka ir jāveic atjaunošana un jānostiprina drošība neatkarīgi no viņu viedokļa par ārvalstu militāro klātbūtni šajās abās valstīs.

Latvija sev pieejamo līdzekļu robežās ir nosūtījusi humāno palīdzību un kara mediķu grupu uz Afganistānu un militāro kontingentu uz Irāku, lai pēc kara tur palīdzētu uzturēt kārtību.

Dāmas un kungi!

Kā mēs kopīgi meklējam ceļus, lai izvairītos no civilizāciju sadursmes starp dažādām sabiedriskām iekārtām pasaulē, tā mums jāmeklē ceļi, kā samazināt arvien pieaugošo atšķirību starp bagātajiem un nabagajiem. Nabadzība ir sastopama jebkurā Apvienoto Nāciju dalībvalstī. Aptuveni trīs miljardi cilvēku jeb puse no pasaules iedzīvotājiem cīnās par savu eksistenci, dienā iztērējot naudas summu, kas mazāka par diviem dolāriem.

Septiņdesmit procenti no pasaules visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem dzīvo lauku apvidos un iegūst eksistences līdzekļus, nodarbojoties ar lauksaimniecību. Tūkstošgades izvirzītais mērķis samazināt nabadzību un uz pusi ierobežot to iedzīvotāju skaitu, kas dienā pelna mazāk nekā vienu dolāru, ir sasniedzams, uzlabojot nabadzīgo zemnieku stāvokli un izveidojot dzīvotspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas sabiedrības. Nabadzīgie zemnieki attīstības valstīs nespēj konkurēt ar pasaules bagātāko valstu subsidētās produkcijas ražotājiem.

Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) konferencē, kas šomēnes notika Meksikā, ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans mudināja PTO dalībvalstis pateikt “nē” tādai tirdzniecības politikai, kas palielina nabadzību, un atbalstīt drosmīgus un saprātīgus pasākumus, kas atdzīvinās globālo ekonomiku un noteiks jaunu kursu ilgtspējīgas ekonomikas attīstībai.

Nabadzība arī rada bagātīgu augsni mūsdienu verdzības un cilvēku tirdzniecības attīstībai, kas notiek gandrīz visos zemeslodes reģionos. 21. gadsimta sākumā 27 miljoni cilvēku vēl tiek pirkti, pārdoti, turēti nebrīvē un nežēlīgi ekspluatēti, lai gūtu peļņu. Kopā ar nevalstiskajām organizācijām, kas pieliek pūles, lai izbeigtu verdzību, un ar starptautisku organizāciju, piemēram, ANO, palīdzību mūsu valdībām jāpalīdz šiem vergiem atbrīvoties no važām.

Mēs dzīvojam pasaulē, kur tādas nāvējošas slimības kā HIV/AIDS, tuberkuloze, malārija un pēdējā laikā SARS – tās ir tikai dažas no tām – nepazīst robežu. Tikai ar mūsu valstu veselības aizsardzības darbinieku neatslābstošu modrību un starptautiskās sadarbības palīdzību mēs, iespējams, kādreiz varēsim apturēt šo bīstamo slimību izplatību. Es ceru, ka vakar notikusī cīņai ar AIDS veltītā konference stiprināja tās dalībnieku apņēmību un pārliecību pārvarēt šo lielo postu.

Latvijas valdība aktīvi strādā, lai izpildītu savas saistības Tūkstošgades deklarācijas ietvaros un sasniegtu izvirzītos tūkstošgades attīstības mērķus. Tā, piemēram, ir sagatavojusi nacionālo rīcības plānu, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar bērnu vajadzību apmierināšanu, konsultējoties ar vietējām pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un pašiem bērniem. Sadarbojoties ar ANO Attīstības programmas biroju Rīgā, valdība ir izveidojusi darba grupu, kas pievērš īpašu uzmanību tam, lai samazinātos bērnu mirstība un uzlabotos māšu veselība.

20. gadsimtā cilvēce ir nodarījusi daudz lielāku kaitējumu mūsu planētas apkārtējai videi nekā visos iepriekšējos gadsimtos, kopā ņemot. Ja mēs nepieliksim lielākas pūles, lai samazinātu apkārtējās vides piesārņošanu, ieskaitot siltumnīcas efekta izraisošo gāzu izdalīšanos, tad nākamās paaudzes mantojumā saņems planētu, kur būs dramatiskas klimata izmaiņas un mežu vietā būs ierobežots skaits dažādās vietas izkaisītu dabas rezervātu. Mums jācenšas izvairīties no tā, lai mēs nenonāktu tādā stāvoklī, kad neatgriezeniski izlietoti zemes enerģijas un pārtikas resursi. Cilvēkiem un valdībām ir jābūt gatavām nest smagus ekonomiskus upurus, lai mūsu apkārtējā vide kļūtu tīrāka.

Dāmas un kungi!

Kopš tās nodibināšanas 1948. gadā Apvienoto Nāciju dalībvalstu skaits ir palielinājies gandrīz četras reizes. Ir pieredzētas Eiropas koloniālisma, aukstā kara un aparteīda beigas. ANO ir sekmīgi darbojusies, lai izbeigtu karadarbību Kiprā, Austrumtimorā un citās valstīs. Tā ir sniegusi triljoniem dolāru vērtu palīdzību daudzām valstīm, lai sekmētu to attīstību. Latvija uzskata, ka ANO ir jāpaliek galvenajai pasaules organizācijai, kas darbotos kā starpniece starptautisku konfliktu noregulēšanā un noteiktu vispārējus uzvedības likumus, kas būtu jāievēro visiem.

Tomēr ANO ir arī kritizēta par to, ka tās darbība ir lēna, smagnēja un neefektīva. Būs maz cilvēku, kas nepiekritīs tam, ka ANO sasniegusi punktu, kad jāveic pārmaiņas tās struktūrā, lai tā varētu efektīvi risināt jaunos sarežģītos 21. gadsimta uzdevumus. Atsauksim atmiņā to, ka jau pirms desmit gadiem, drīz pēc tam, kad sabruka bipolārā pasaules kārtība, kas gadu desmitiem ilgi bija valdījusi starptautiskajās attiecībās, tika izveidota darba grupa Drošības padomes reformēšanai. Tajā laikā bija cerība, ka būs iespējams panākt vēl nepieredzētu ANO dalībvalstu vienotību. Taču pašlaik liekas, ka jebkādu būtisku izmaiņu veikšanai Apvienotajās Nācijās būs jāpagaida, kamēr atjaunosies vienprātība, kas, šķiet, nenotiks, pirms netiks atrisinātas krīzes Tuvajos Austrumos, noregulēti ar tirdzniecību saistītie strīdi un panākta lielāka vienotība jautājumā par lauksaimniecības subsīdijām, ieroču izplatīšanu un apkārtējās vides aizsardzības problēmām.

Latvijai ir stipra ticība vispārējiem ideāliem, ko iemieso šī organizācija, un tā ir gatava savu iespēju robežās sniegt ieguldījumu to īstenošanai. Apvienotās Nācijas dod 191 tās dalībvalstij unikālu iespēju strādāt kopā cilvēces labā. Cerēsim, ka mūsu darbs būs saskaņots un konstruktīvs, lai 21. gadsimts kļūtu par tādu simtgadi, kurā valda drošība, miers un nepārtraukta attīstība.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas