Ir mums tik dažādas pašvaldības

“Latvijas Vēstnesim”:

Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, 22.septembrī

Novadu skaits — joprojām neskaidrs

— Tuvākajā laikā valdībā ir paredzēts lemt par ATR īstenošanu, pieņemot vienu no šovasar piedāvātajiem pieciem variantiem. Kāds ir pašvaldību noskaņojums šā lēmuma priekšvakarā?

— Šā gada laikā tiešām ir izskanējuši ļoti daudzi un dažādi varianti reformas īstenošanai. Tie ir radījuši arī tikpat plašu pašvaldību neizpratnes un iebildumu spektru. Nav noliedzams, ka reforma visvairāk skar Latvijas pagastu intereses. LPS Pagastu apvienības valde ir pieņēmusi lēmumu 5. oktobrī sasaukt pagastu pašvaldību pārstāvju kopsapulci, ja pagastu pašvaldību izvirzītie iebildumi un priekšlikumi novadu veidošanai netiks ņemti vērā. Būtiskākā prasība valdībai, ko Pagastu apvienības valde izteikusi, ir — ņemt vērā un izskatīt visus pagastu pašvaldību izteiktos un lēmumos apstiprinātos priekšlikumus, izskatot novadu veidošanas valsts koncepciju. Pašvaldībām ir pamats izteikt savas pretenzijas, jo neviens no pieciem variantiem pilnībā neatspoguļo visu pašvaldību pausto viedokli. Protams, ir pašvaldības, kuras pieņēmušas pretrunīgus lēmumus, un kopējā aina, veidojot no visiem priekšlikumiem iespējamo Latvijas pašvaldību karti, arī var iznākt pretrunīga. Taču, kā to savā nostājā paudusi Pagastu apvienības valde, šajās strīdu teritorijās ir jānotiek sarunām starp Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM) un konkrēto pašvaldību. Sarunu ceļā nonākt pie visiem pieņemama iznākuma ir iespējams. Dialoga ceļā uzzināt pašvaldības viedokli un konkrēta lēmuma motivāciju — tas, manuprāt, nozīmē patiesu gribu ieklausīties šajos cilvēkos.

Otrs pašvaldību iebildums valdībai novadu izveides procesā ir — noteikt konkrētu valsts atbalsta programmu, piešķirot valsts finansējumu pašvaldību norādītajām vajadzībām. Pašvaldības, pildot valdības lēmumu, savus apsvērumus un vajadzības valsts atbalstam ir noteikušas, taču nekādas tālākās virzības no valdības puses nav.

— Ir skaidrs, ka pašvaldības savas vajadzības ir apzinājušas maksimālajā apmērā un vēlmju saraksts ir ļoti garš. Taču valsts iespējas šīs vēlmes pildīt nebūs visaptverošas. Vai pašvaldībām ir pamats baidīties, ka valdība iepriekš teikto par atbalsta pasākumiem novadu veidošanai nepildīs un reforma notiks bez finansiāla atbalsta?

— Šobrīd manā rīcībā nav tādu ziņu, ka nauda šim mērķim nākamā gada valsts budžeta projektā būtu paredzēta, un nav arī valdības atbildes, ka tā būs. Nav izstrādāta programma, budžeta projektā nav paredzēti kādi līdzekļi infrastruktūras attīstībai, kas būtu tiešs atbalsts arī novadu veidošanai.

— Kopš brīža, kad tika aizsākta ATR, ir pagājis krietns laiks, tomēr rezultāti ir niecīgi. Vai reformai vispār jābūt, ja ir tik liela nekonsekvence, neizlēmība gan pašvaldību, gan valdības pozīcijās?

— Ja no valsts puses nav iespējams rast konkrētu atbalstu iecerēto procesu nodrošināšanai, iespējams, ka visam jānorit dabiskā ceļā. Ir pašvaldības, kas jau ir pieņēmušas lēmumus un redz savu attīstības ceļu apvienojoties. Protams, dabiskā ceļā viss noritēs daudz lēnāk. Bet, ja ir vēlme procesu stimulēt, ir jāapzinās, ka tas maksā naudu, un jārīkojas, lai rezultāts būtu pieņemams visām iesaistītajām pusēm. Valdības lēmums bija izstrādāt programmu atbalsta pasākumiem un rīkot sarunas ar tām pašvaldībām, kuras pieņēmušas pretrunīgus lēmumus. Arī 23.septembra sēdē Ministru kabinets vēl neizšķīrās par pieņemamāko novadu veidošanas modeli, tā vietā lemjot turpināt precizēt sarunu procedūru ar pašvaldībām.

— Cik ilgs laiks, jūsuprāt, būs nepieciešams, lai dialoga ceļā tiktu izveidota abām pusēm pieņemama valsts atbalsta programma un Latvijas novadu modelis?

— Lai tas notiktu, ir nepieciešama motivācija un pietiekams ieinteresēto personu skaits. Motivācija un vēlme strādāt pašvaldībām ir. Programmas izstrādāšanas laiks, manuprāt, ir cieši saistīts ar valsts finansiālajām iespējām. LPS uzskata, ka, pirmkārt, ir atbalstāmas tās teritorijas, kas jau izlēmušas veidot konkrētus novadus. Valdības atbalsts pašvaldību attīstībai būs pozitīvs signāls arī tiem, kas kādu iemeslu dēļ nespēj vienoties. Ja veidojam novadus, domājot par cilvēkiem, kam tajos jādzīvo, es neredzu citu ceļu kā dialogu uz savstarpēji pieņemamiem noteikumiem. Acīmredzot pašvaldībām, kas nespēj vienoties, ir kādi savi spriedumi par to. Man nav šaubu, ka administratīvi pieņemts lēmums būs tikai īslaicīgs risinājums.

— Vai, jūsuprāt, šodien Latvijā būtu iespējams izvairīties no pašvaldību protesta, administratīvā ceļa pieņemot lēmumu par novadu izveidošanu?

— Ja valdība izvēlētos nerēķināties ar pašvaldību viedokli, pieņemtu administratīvu lēmumu novadu veidošanā, rūgtu neapmierinātība šajās pašvaldībās. Visas neveiksmes, kas notiktu šajās pašvaldībās neatkarīgi no patiesajiem iemesliem, tiktu noveltas uz administratīvo lēmumu. Un “bumerangs” atgrieztos, turklāt zaudētāji būtu visi.

— Kāpēc administratīvi teritoriālā reforma Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu arvien netiek uz priekšu?

— Esmu pabijis Lietuvā, un jāatzīst, ka ATR reformas rezultāti tur nav vērtējami pozitīvi. Lietuvā šodien domā, kā būtu iespējams palielināt pašvaldību skaitu. Tas ir gan dārgs, gan smags process, un nav pārliecības, kā to ar mazākām sāpēm veikt. Lietuvas kolēģi mums ieteica ļoti pārdomāt, pirms tiek pieņemts izšķirošais lēmums. Jāatzīst, ka mūsu pagasti, kas veiksmīgi savstarpēji sadarbojas un realizē dažādus projektus, attīstības ziņā ir spēruši krietni lielāku soli uz priekšu. Manuprāt, Latvijai visatbilstošākais novadu skaits būtu ap 150. Taču ir jābūt godīgiem un jāatzīst, ka, samazinot pašvaldību skaitu, tiek bremzēta šo apdzīvoto vietu attīstība. Var stāstīt simtkārt, kā viss notiks, bet realitāte ir citāda. Tā ir mūsu izšķiršanās, cik un kādiem būs būt Latvijas attīstības centriem.

— Vai pašvaldības ir gatavas uz kompromisiem?

— Jā, pašvaldības ir gatavas uz kompromisiem. Uz tādiem kompromisiem, kuru rezultātā pašvaldība varēs saskatīt ieguvumus savas teritorijas attīstībai.

Latvijas Radio:

Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, 25.septembrī

Pēc intervijas Latvijas Radio 25. septembra raidījumā “Aktuālā intervija” pulksten 12.35. Vada žurnālists Jānis Krēvics

— Joprojām Latvijā nav skaidrs, kā tiks veidoti novadi. Daži jau uz brīvprātības pamata ir apvienojušies, citi saka, ka neredz ekonomisko pamatu to darīt, un arī norāda valsts virzienā, ka tā neko nedara, lai pašvaldībām palīdzētu. Pēdējā valdības sēdē secināts, ka nav noteikta sarunu procedūra starp pašvaldībām un valsti. Laikam jāpiekrīt izglītības un zinātnes ministra izteikumam šajā sēdē, ka pašreizējos tempos reformas rezultātus nāksies gaidīt 45 gadus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs strādā nu jau gandrīz gadu. Un tikai tagad secināts, ka nav zināms, kā lai valsts un katra konkrētā pašvaldība sarunājas. Kopš pagājušā gada novembra tā arī nav izdevies atrast kopīgu valodu. Kādēļ?

Andris Jaunsleinis: — Sarunu procedūras jautājums faktiski kļuva aktuāls pēc tam, kad Ministru kabinets lūdza pašvaldības izteikt savu viedokli par piedāvāto 102 novadu modeli. Tas tika izsūtīts visām pašvaldībām, un tur deputāti pieņēma padomes lēmumu par to, kādu vietu viņi redz valdības piedāvātajā modelī. Un apspriešana daudzviet notika ne tikai deputātu starpā, pat tika rīkotas iedzīvotāju sapulces, un diezgan plaši iesaistījās sabiedrība šā lēmuma pieņemšanā. Rezultātā daļa no šiem lēmumiem pilnīgi skaidri definēja savu attīstību, savu pozīciju, bet daļa no šiem lēmumiem bija savstarpēji pretrunīgi. Sarunu procedūru izvirzīja Pagastu apvienības valde jau pirms aptuveni trim nedēļām, un Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums, ka ar tām teritorijām, kur ir šie pretrunīgie lēmumi, ir vajadzīgas sarunas, jānoskaidro abu pušu viedokļi un argumenti, kāpēc pašvaldības pieņēmušas tādu vai citādu lēmumu, kāpēc tās tādā veidā redz savu attīstību. Un, protams, blakus visai šai problēmai otra lieta ir tā, ka vēl līdz šim brīdim diemžēl nav valsts atbalsta programmas novadu veidošanai, par ko mēs esam daudzkārt runājuši.

— Pašvaldību ministrs vēlas, lai par pamatu administratīvi teritoriālajai reformai apstiprinātu 102 novadu modeli. Pašvaldību vadītāji šajā valdības sēdē, kad premjers aicināja pacelt roku tiem, kas ir par šo modeli, neviens tā arī nepacēla. Tad ko tas nozīmē — vai ministrs nesaprot pašvaldības?

A.Jaunsleinis: — Atbildes par to 102 modeli jau iesūtīja padomju deputātu lēmumu veidā, un atbilde par šo modeli ir sniegta. Jo faktiski 102 novadu modelis ir vienīgais, kurš bijis nosūtīts visām pašvaldībām, domēm un padomēm apspriešanai un par kuru ir saņemti padomju un domju lēmumi. Pārējie modeļi šādā veidā vispār nav skatīti nemaz.

— Valsts joprojām aicina pašvaldības veidot novadus, bet vai finansiālais atbalsts tam ir pietiekams? Piemēram, vairums novadu saņēmuši tikai divreizēju valsts atbalstu, un daudzi, piemēram, Brocēnos, izsakās, ka neko vairāk nemaz arī negaida. Mazākais atbalsts ir aptuveni sešarpus tūkstoši Ciblas novadam, piemēram.

A.Jaunsleinis: — Kad tikko notika valdības sēde, tad novadu apvienības vadītāja Neilandes kundze, kas pārstāv novadus, bija speciāli vākusi informāciju no esošiem novadiem – kādu tad viņi saņēmuši valsts atbalstu, un tā varbūt ir vislielākā problēma, jo tiešā veidā, teiksim, novadu infrastruktūras attīstībai, jaunizveidota novada infrastruktūras attīstībai šī valsts atbalsta diemžēl nav bijis. Un tas ir zināmā mērā politiskais signāls, iznāk, ka novadu veidošana ir vajadzīga tikai pašām pašvaldībām, un valsts, izņemot to, ka viņi pasludina, ka vajadzētu, teiksim, reformēties un izveidot citu pārvaldes struktūru, nekādu tiešu atbalsta mehānismu nesniedz. Tas arī faktiski visus šos procesus bremzē.

— Vai jums ir skaidrs novadu veidošanas ekonomiskais pamatojums?

A.Jaunsleinis: — Es varu pateikt vienu: tie ir mīti, kas tiek radīti sabiedrībā, ka liels ir labs un mazs ir slikts. Gan lielai pašvaldībai, gan mazai pašvaldībai ir savi plusi un mīnusi. Un pasaules praksē mēs zinām piemērus, ka efektīvi funkcionē gan mazas, gan arī ļoti lielas pašvaldības. Atbilde varētu būt kaut kur pa vidu.

— Ko nozīmē – pa vidu?

A.Jaunsleinis: — Pa vidu — tas nozīmē to, tādu modeli, kāds ir optimāls tai iedzīvotāju kopienai, kuri dzīvo šajā pašvaldībā. Un ja šajos pārveidojuma modeļos būs iesaistīta tās teritorijas iedzīvotāju daļa – vai caur deputātiem vai tieši — , kur notiks šīs pārmaiņas (un tas šodien ir noticis brīvprātīgi veidotajos novados, lielākā vai mazākā mērā tas notiek ar sabiedrības un deputātu atbalstu), tad šiem modeļiem es redzu kaut kādu attīstības perspektīvu. Ja mēs kaut kur mēģināsim administratīvi ieviest, ja pateiksim: jums ir šāds modelis un jums būs tagad jādzīvo un jāstrādā tā, tad šis modelis būs uzspiests no augšas, tas nebūs saņēmis sabiedrības atbalstu, un tās pretrunas, kas tur būs palikušas, tad, kad šis lēmums tiks pieņemts, tur paliks un turpinās gruzdēt kā oglītes.

— Gaters saka, ka Latvija ir viena no pēdējām valstīm, kur uzsākts novadu veidošanas process, tāpēc mums ir lieliska iespēja analizēt citu valstu pieredzi un nepieļaut tās pašas kļūdas. Vai tas tiek darīts?

A.Jaunsleinis:— Es ceru, ka galarezultātā tomēr tiks ņemtas vērā citu valstu pieļautās kļūdas šajos procesos, un viena no bīstamākajām lietām ir tā, ka mēs mēģinām izvirzīt divas it kā sliktas lietas – mēs mēģinām nosaukt skaitli, cik pašvaldībām ir jābūt, it kā mums obligāti būtu jāturas pie šī matemātiskā lieluma. Otra lieta – mēs mēģinām definēt kādus ātros termiņus, kad mums tā kā padomju laikos līdz tādiem un tādiem svētkiem būtu kādam jāziņo, ka šī reforma ir pabeigta. Protams, ilgas reformas ir dārgas, bet nevajag aizmirst, ka šī reforma skar faktiski visu valsti, izņemot lielās republikas pakļautības pilsētas, kaut arī tās netiešā veidā ietekmē, jo neveiksmīgas reformas rezultātā daļa cilvēku var pārcelties dzīvot uz lielajām pilsētām, kur ir attiecīgā infrastruktūra. Jo valdības un pašvaldības domas par šo reformu atšķiras, man liekas, vienā būtiskā jautājumā – pašvaldību cilvēki raugās uz šo reformu kā attīstības instrumentu, lai teritorija varētu attīstīties un cilvēki nebrauktu projām, lai viņiem tur būtu darbs, lai būtu skolas, kur bērniem mācīties, lai atrisinātu tās problēmas, kas gadiem ir sakrājušās, kā piemēru es varu minēt sporta zāļu celtniecību. Pēc tikko savāktiem datiem 33 procentiem vispārizglītojošo skolu nav savas sporta zāles. Bērni šodien sporto koridoros, trīspadsmit gadus pēc neatkarības atgūšanas. Tas tikai viens piemērs, bet tādu mums ir daudz.

— Bet ko dara otra puse?

A.Jaunsleinis: — Otrai pusei, teiksim, varbūt pat ne valdības, bet politisko partiju līmenī, droši vien vienkārši ir savi mērķi.

— Kādi?

A.Jaunsleinis: — Es domāju – izveidot pēc iespējas mazāku skaitu pašvaldību, lai būtu vieglāk piedalīties vēlēšanās, kurās varētu tikt ievēlēti tikai no politiskām partijām, un šo vēlēšanu rezultātā iegūt varu. Tas ir normāli. Katra politiskā partija valstī tiek dibināta tikai ar vienu mērķi – lai iegūtu varu.

— Ministrs Gaters saka, ka strupceļa cēlonis ir nebeidzamās konsultācijas, uz kurām aicina pašvaldības. Tātad jūs esat tie vainīgie, kas visu bremzē.

A.Jaunsleinis: — “Vaina” ir tā, ka mēs aicinām runāt, tikties, diskutēt pirms lēmuma pieņemšanas, nevis to darīt jau pēc lēmuma pieņemšanas un pilnīgi citādās formās. Tādā gadījumā tiešām mēs esam “vainīgi”, ka aicinām runāt un izdiskutēt šīs lietas pirms lēmuma pieņemšanas.

— Tad jūs uzskatāt, ka pašvaldības pārāk daudz nerunā?

A.Jaunsleinis: — Nē, pašvaldības ir pietiekami skaidri definējušas, kā tās redz savu attīstību, un gaida, kad pietiekami skaidri un precīzi no valsts puses valdības personā tiks definēta valdības pozīcija, un tie ir tie divi punkti, kas tagad nonākuši dienaskārtībā, — jautājums par pilnīgi skaidri definētu Ministru kabineta sarunu sistēmu ar tām teritorijām, kur ir šie dažādie lēmumi, bet valdība grib redzēt kādu rezultātu, kā nonākt pie kopīgā rezultāta. Ir jābūt skaidriem spēles noteikumiem jeb procesam. Un otra lieta — mēs tomēr budžetā ieliekam šo rindiņu, vienalga vai tā būs novada atbalstam vai vienalga, kā mēs to sauksim, bet kopā ar pašvaldību lēmumiem ir vesels saraksts ar nepieciešamajiem darbiem, un valdības uzdevums ir līdz 20. decembrim apkopot visus šos darbus un sagatavot nepieciešamo programmu.

— Tad kā jūs vēlaties – vai kādu konkrētu procentu no nodokļiem?

A.Jaunsleinis: — Es domāju, šeit jāskatās reāli, tās visas lietas mūsu sabiedrībā ir vajadzīgas, es minēju tikai vienu piemēriņu ar šīm sporta zālēm.

— Bet kā jūs domājat šo finansējumu iegūt?

A.Jaunsleinis: — Es domāju, ka to mēs varam atrisināt varbūt piecos, septiņos gados, protams, ir jāizvērtē …

— Bet nākamā gada budžetā nav piešķirts neviens lats, un pašvaldības uz to norāda kā iemeslu, kādēļ novadu veidošana ir apstājusies. Bet varbūt Gatera uzdevums tagad ir novilcināt šo reformu līdz laikam, kad parādīsies šī nauda?

A.Jaunsleinis: — Man ir grūti uz to atbildēt, viņam pašam jāatbild, kādi viņam doti uzdevumi, bet katrā gadījumā pagaidām šie novadu veidošanas procesi tiešām tiek bremzēti, apzināti vai neapzināti — man grūti pateikt.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Nākamgad naudas nevienai pašvaldībai nebūs mazāk

— Ir notikušas LPS sarunas ar Finanšu ministriju par 2004. gada budžetu. Kādas ir prognozes?

— Sarunas jau ir noslēgušās. Tas jau ierasti ir smags process. Tiek gatavots LPS un valdības domstarpību un vienošanās protokola projekts. Sarunās ar Finanšu ministriju esam vienojušies par tādu variantu, kas nodrošinātu pašvaldību attīstību nākamajā gadā. Nākamais gads būs smags pašvaldībām arī saistībā ar minimālās darba algas palielinājumu un energoresursu sadārdzināšanos, ko vajadzēs kompensēt no pašvaldību budžeta. Tomēr pēc ilga laika nākamgad Latvijā nevajadzētu būt nevienai pašvaldībai, kuras budžets salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinātos. Kaut arī vēl ir neskaidrs procedūras ceļš, esam vienojušies par pietiekamu nodrošinājumu ES strukturālo fondu līdzfinansējumam. Ceru, ka šīs vienošanās tiks ietvertas arī mūsu sarunu noslēguma protokolā. Līdzās vienošanās jautājumiem joprojām pastāv arī domstarpības.

— Vai valdības taupības politika skars arī pašvaldības?

— Tiešā veidā valdības taupības politika pašvaldības neskars. Saskaņā ar iepriekš panākto vienošanos gan ieņēmumu prognozes, gan dotāciju apjoms pašvaldību izlīdzināšanas fondam tiks saglabāti šā gada līmenī. Kopumā tas paredz ieņēmumu palielinājumu un stabilitāti pašvaldību budžetos. Taupības politika, nosacīti, skar investīciju apjomu — mēs to vēlētos redzēt krietni lielāku.

Draugi, partneri vai ienaidnieki

— Kādā no valdības sēdēm jūs Ministru kabineta locekļiem teicāt: “Mēs neesam jūsu ienaidnieki.” Kādas ir LPS attiecības ar valdību, un kāpēc izskanēja tāda replika?

— Mūsu attiecības ir normālas. Šie mani vārdi bija pašvaldību aicinājums valdībai sākt konkrētu dialogu. Tas bija saistīts ar novadu veidošanas pieciem modeļiem, un to zināmā mērā izaicināja valdības nevēlēšanās runāt par pašvaldību iesniegtajiem priekšlikumiem. Grūti saprast, kāpēc tā notika. Pašvaldības nav ieinteresētas dzīt ķīli attiecībās ar valdību.

— Vai, jūsuprāt, ir mazinājusies vai pat izskausta iepriekšējo laiku pieredze deleģēt pašvaldībām funkcijas bez finansējuma?

— Situācija salīdzinājumā ar iepriekšējo pieredzi ir krietni mainījusies pozitīvā virzienā. Valdība, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, kā arī pats Ministru prezidents seko līdzi, lai netiktu pieņemti tādi normatīvie dokumenti, kam nav finansiāla seguma.

— Kā vērtējat valdības vēlmi mainīt pārvaldi Rīgas brīvostā?

— Uzskatu, ka tā noteikti nav pareiza rīcība. Ja Rīgas brīvostā ir pārkāpumi, kas būtu krimināli sodāmi, tad darbības jāveic atbilstošiem dienestiem. Tas ir mēģinājums veikt Rīgas brīvostas “nacionalizāciju”, pārsverot spēkus uz valdības pusi, un rezultāts būs negatīvs, tas ostas attīstību neveicinās. Nav iespējams izolēties no konkrētās pašvaldības, kurā objekts atrodas. Manuprāt, ostas attīstībai vispieņemamākais modelis ir izveidots Liepājas ostā, kur līdzsvaroti ir pārstāvētas uzņēmēju, pašvaldības un valsts intereses.

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas  un pašvaldību lietu redaktore