Lai apzināmies: saistīta un nedalāma ir pašvaldību un valsts labklājība
Par Latvijas administratīvi teritoriālās reformas modeļiem, iespējām un ekonomisko pamatu
Pēc spraiga darba cēliena pavasarī un vasarā, kad pašvaldībām bija jāizsaka savs viedoklis par administratīvi teritoriālo reformas (ATR) 102 novadu modeli un konkrētu novadu veidošanu, šķiet, bija nedaudz pierimusi apņēmība novest līdz galam kopš 1993. gada projektos, koncepcijās un likumā deklarēto un vairākkārt pārstrādāto administratīvi teritoriālo reformu. Pašvaldību priekšlikumu apkopojums nosacīti radīja piecus citus novadu veidošanas variantus, ar kuriem valdību šā gada jūlijā iepazīstināja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters. Jo īpaši mazās pašvaldības — pagasti — ko visvairāk skars novadu izveidošana, arvien vēl nespēj vienoties par pieņemamu novadu izveides variantu un sola uzsākt nevardarbīgu pretošanos, ja valdība lems tos apvienot pēc savas izvēles.
Nopietnā darbā, saspringti meklējot ceļus tēriņu samazināšanai valsts pārvaldes līmenī, top 2004.gada valsts budžeta projekts. Līdztekus notiek valdības un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ikgadējās sarunas par naudu, kas nākamgad tiks piešķirta pašvaldībām. Vai naudas nelietderīga tērēšana tiek piedēvēta arī pašvaldībām un vai arī tās skars taupības politika, kā arī par domstarpībām valsts un pašvaldību kompetences sadalījumā Rīgas brīvostā un ATR ieilgušo, “Latvijas Vēstnesim” viedokli izsaka LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Foto: A.F.I.