Par nākamo NATO ģenerālsekretāru

Holandes diplomātijas šefs Jāps de Hops Šēfers negaidīti ir kļuvis par vienu no nopietnākajiem kandidātiem NATO ģenerālsekretāra amatam Briselē — ziņo informācijas avoti no abiem Atlantijas okeāna krastiem. Vašingtonā laikrakstam GW apstiprināja, ka Baltais nams atbalsta holandiešu diplomātijas vadītāja kandidatūru NATO ģenerālsekretāra amatam. “Tas tomēr nenozīmē, ka Šēferam amats jau ir nodrošināts,” brīdina mūsu informācijas avoti. “Daudzas alianses dalībvalstis viņa kandidatūru neatbalsta un situācijā, kad Baltais nams ir aizņemts ar Irākas problēmām, Šēfers var krist par upuri kompromisiem sarunās.”

Lai gan līdz decembrim, kad no NATO ģenerālsekretāra amata gatavojas atkāpties brits lords Robertsons, vēl ir laiks, sabiedrotie vēlētos jau tagad vienoties par viņa pēcteci, lai viņš pagūtu iejusties jaunajā darbā. Līdzšinējie favorīti — Norvēģijas aizsardzības ministre Kristīne Krona Dēvolde vai Portugāles ES komisārs (bijušais aizsardzības ministrs) Antonio Vitorino — nav guvuši visu deviņpadsmit dalībvalstu atbalstu, jo tajās joprojām ir dzīvas nesaskaņas par attieksmi pret Irākas karu. Norvēģijas kandidāti atbalstīja amerikāņi, taču viņi atzina, ka viņai nav liela starptautiskā pieredze. Savukārt portugālis, kā šķiet, nav iepaticies Pentagona šefam Donaldam Ramsfeldam — viņa galvenais trūkums ir tas, ka Vitorino ir izvirzījušas valstis, kas ir konfliktā ar Vašingtonu.

Pēc Holandes premjera Balkenendes vizītes Vašingtonā Holandes masu mediji uzskata, ka NATO vadītāja jautājumā, iespējams, ir atrasts risinājums. Pieredzējušais Šēfers varētu kļūt par kompromisa kandidātu. Ziemā Holande neparakstīja tā dēvēto “astoņu vēstuli” par atbalstu ASV Irākas jautājumā (tas varētu pārliecināt francūžus un vāciešus). Taču Holande nepiedalījās arī vēlāk notikušajā “četrinieka” galotņu sanāksmē Briselē, kurā Francija, Vācija, Beļģija un Luksemburga vienojās par Eiropas armijas veidošanu, kas būtu neatkarīga no NATO. Transatlantiskajos strīdos Holande izceļas ar mērenību.

Holandes masu mediji pārliecinoši ziņoja, ka prezidenta Buša svētība pagaidām vēl neoficiālajai Jāpa de Hopa Šēfera kandidatūrai jautājumu nokārtos. Laikraksts “Algemeen Dagblad” rakstīja, ka Holandes premjerministrs jau esot izvēlējies Hopa aizvietotāju ārlietu ministra amatā — pieredzējušo diplomātu Benu Botu.

Holandietis NATO vadītāja krēslā varētu no jauna apvienot arvien plašāk izklīstošās sabiedroto rindas, tajā pašā laikā uzstājoties kā starpnieks starp NATO un tādās mokās dzimstošo “Eiropas aizsardzības identitāti”, uzskata GW informācijas avoti. Kā tas izpaustos konkrēti? Par to tuvāko mēnešu laikā būs runa diplomātiskajā tirgū par Eiropas konstitūcijas pieņemšanu.

55 gadus vecā holandieša ievēlēšana nav pilnīgi droša, lai gan daudzas valstis. tai skaitā arī Polija, to noteikti atbalstīs. Šajā sacensībā vadībā atkal ir trijnieks — Jāps de Hops, Krona Dēvolde un tiem pēdējā laikā pievienojies Kanādas vicepremjers un finanšu ministrs Džons Menlijs. Menlija kandidatūra gan Vašingtonai īpaši nepatīk, taču vairākas Eiropas valstis to atbalsta. Kanāda ir distancējusies no amerikāņu politikas Irākas jautājumā un jūtami tuvinājusies Francijai.

Saskaņā ar GW informācijas avotiem, jautājuma izskatīšana par jaunā NATO šefa izvēli tuvākajās dienās var tikt pasteidzināta.

Pēc “GAZETA WYBORCZA”