Par mūsu attīstību eiropiešu skatījumā

Foto: A.F.I.

Eiropas Centrālās bankas administratīvā ģenerāldirektorāta vadītājs Geralds Grise:

Kā jūs vērtējat Latvijas gatavību ES?

Man jāsaka, ka rādītāji ir izcili. Salīdzinājumā ar daudzām citām valstīm tie ir ļoti labi. Es varu jūs apsveikt ar progresu. Jums ir straujš pieaugums, mazi parādi, inflācijas līmenis ir ievērojami pazeminājies. Es varu vienīgi komentēt — tā turpiniet, apsveicu!

Latvijā pašlaik ir strauja izaugsme un arī augsts budžeta deficīts. Vai tas jūs uztrauc?

Šādas straujas izaugsmes periodos, protams, būtu labāk panākt līdzsvarotu budžetu. Raugoties no ārpuses, es tomēr redzu, ka Latvijas ekonomika pašlaik ir ļoti dinamiska un tajā notiek strukturālas pārmaiņas. Es personiski šo problēmu pārāk neuzsvērtu.

Vai pēc pievienošanās ES Latvijai būtu pēc iespējas ātrāk jācenšas kļūt par eirozonas dalībnieci vai arī tam vēl jāgatavojas?

Eirozona ir ļoti atvērta struktūra. Tas atkarīgs no jums — kā jūs redzat savu tālāko ceļu, vai jūs vēlaties pievienoties ļoti ātri vai izmantot iespēju to darīt lēnāk. Eiropas Centrālā banka (ECB) vēros kritēriju izpildi un attiecībā pret Latviju rīkosies kā pret jebkuru citu valsti, tur nebūs nekādas atšķirības.

Savulaik Vācijai bija dominējoša loma monetārās politikas veidošanā Eiropā, tagad tā šo lomu ir zaudējusi. Vai tas ir valsts pašreizējo ekonomisko problēmu cēlonis?

Mans personiskais viedoklis — pēdējā laikā vērojamais Vācijas izaugsmes vājums nepavisam nav saistīts ar monetāro politiku. Procentu likmju līmenis ir ļoti zems. Arī eiro kurss, kad tas bija zems, palīdzēja Vācijas ekonomikai. Vienīgā valsts problēma, kas saistīta ar eiro, ir diezgan augstais maiņas kurss, ar kādu Vācija pievienojās kopējai valūtai. Tas nostādīja šīs valsts ekonomiku ne visai izdevīgā pozīcijā iepretim citām eirozonas valstīm.

Uzskatu, ka Vācijas sarežģījumu galvenais cēlonis ir strukturālas problēmas. Algu līmenis ir pārāk augsts un izspiež uzņēmumus no valsts. Arī nodokļu sistēma ir ļoti komplicēta — to ilustrē fakts, ka 60—70% no visas pasaulē esošās nodokļu literatūras ir tieši par Vācijas sistēmu.

Vai, Latvijai pieņemot eiro, Latvijas Banka turpinās vadāt naudu pa Latviju un tas netiks darīts, piemēram, no liela naudas apstrādes centra kaut kur Ziemeļlietuvas mežos?

Jūs šo jautājumu traktējat precīzi.

Kāds ir ECB vērtējums par pievienošanās ietekmi uz iekšzemes kopprodukta pieaugumu gan jaunajās, gan vecajās dalībvalstīs?

Es nevēlos nosaukt precīzu skaitli. Jebkurš skaitlis būtu prognoze, kas ir pakļauta riskam. Pagātnē daudzas šīs prognozes nav gluži atbildušas realitātei. Es domāju, ka pievienošanās labvēlīgi ietekmēs Rietumu un Centrālo Eiropu kopumā. Mēs zinām, ka šo valstu ekonomikai būs vajadzīgs laiks, lai pielāgotos intensīvākajai konkurencei lielākā ekonomiskā telpā. Es sagaidītu, ka «vecās» tautsaimniecības uz lielākajiem tirgiem reaģēs, cenšoties saglabāt konkurētspēju. Jaunajām dalībvalstīm būs zemāka algu līmeņa priekšrocības. Jautājums — no kura brīža mēs paši skatīsimies uz sevi kā uz vienu lielu ekonomiku ASV nozīmē. Cilvēkiem ir jāpielāgo domāšana. Kopējā ietekme ilgtermiņā būs labvēlīga mums visiem.

Subsīdijas valstīm ES perifērijā var būt ļoti nozīmīgas. Taču nedomāju, ka ilgtermiņa izaugsmes izredzes būtu pārāk jāsaista ar subsīdijām. Mērķis ir radīt vienlīdzīgas iespējas, novēršot salīdzinošos trūkumus — nepietiekamas investīcijas infrastruktūrā, efektu, ko rada attālums no lielākajiem Eiropas centriem.

Viena no populārākajām leģendām eirozonā pašlaik ir šāda — eiro ir pacēlis cenas, bet ne algas. Kāds ir bijis cenu pieaugums eiro ieviešanas dēļ? Vai tas bija 0,6 procenti?

Tas bija pat zemāks. Kopējais pieaugums bija 0,25–0,5% atkarībā no valsts. Tā kā šie ir vidējie skaitļi, dažas cenas, protams, ir pieaugušas vairāk.

Vai eiro ir virzījis ES valstis pretī cenu harmonizācijai?

Ir epizodiski pierādījumi, ka jā. Piemēram, BMW nesen ir noteicis vienu cenu septītās sērijas modelim visā eirozonā. Naudas pārskaitījumu cenas tagad ir pielīdzinātas iekšzemes pārskaitījumiem. Tomēr kopumā ir grūti spriest, kur šobrīd esam ceļā uz harmonizētu cenu līmeni. Taču mēs tur nonāksim.

“DIENA”; pēc P. Strautiņa intervijas “Latvijas rādītāji ir izcili”