Par “neefektīvo” Latvijas darbinieku

Latvijas darba produktivitātes rādītāji pēdējos gados pakāpeniski uzlabojas, taču šis pieaugums acīmredzot nav pietiekami straujš — darba produktivitāte Latvijā pērn sasniedza tikai 33% no Eiropas Savienības vidējā rādītāja un ir viszemākā ES kandidātvalstu vidū. Lietuva un Igaunija, kurām deviņdesmito gadu vidū bija līdzīgi darba ražīguma radītāji, tagad ievērojami apsteidz Latviju. Pēc “Eurostat” datiem, sliktāki rādītāji nekā Latvijai ir tikai Bulgārijai — 28,5%.

Latvijas zemais darba ražīgums saistāms ar relatīvi zemo iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, jo Latvijas tautsaimniecības struktūrā dominē darbības veidi ar zemu pievienoto vērtību. Arī Latvijas eksportētās preces galvenokārt ir kokmateriāli, tekstils un metāli, nevis augstās tehnoloģijas, mašīnbūves industrijas preces. Aprēķinot darba ražīgumu, tiek ņemts vērā IK pieaugums, kas Latvijā deviņdesmito gadu sākumā līdz ar rūpniecības sabrukumu un vairāku lielo uzņēmumu slēgšanu strauji kritās, līdz ar to saruka arī darba produktivitāte. Īpaši zems darba ražīgums Latvijā ir lauksaimniecības jomā, kur nodarbināti 17% darbspējīgo iedzīvotāju, taču viņi saražo tikai 5% no kopējās produkcijas.

Situāciju varētu uzlabot investīcijas, ko savukārt var veicināt Latvijas pievienošanās ES. Investējot tehnoloģijās un ražošanā ar augstu pievienoto vērtību, celsies arī darba produktivitāte. Nākotnē darba ražīguma pieaugums būs atkarīgs no investīcijām uzņēmumu attīstībā, kā arī no darbinieku izglītības līmeņa un kvalifikācijas. Jo augstāka kvalifikācija, jo lielāka darbinieku atdeve jebkurā jomā. Pašlaik tā ir viena no Latvijas vājajām vietām. Rūpniecība Latvijā attīstās lēni, trūkst kvalificētu inženieru, vāja ir zinātnes nozare, jo tai trūkst finansējuma. Tieši investīcijas un izglītības un zinātnes attīstība ir bijusi pamatā vairāku valstu straujai izaugsmei. Tā dēvētie Āzijas tīģeri to pierādīja.

Investēt varētu ne tikai augstākajās tehnoloģijās, bet iekārtu modernizācijā un ražošanas attīstībā. Piemēram, vajadzētu pāriet no apaļkoksnes un papīrmalkas uz mēbeļu ražošanu, kam ir augstāka pievienotā vērtība, un tas dos darba ražīguma pieaugumu. Nepieciešami arī zinātniskie pētījumi un inovācijas. To lomu parāda ASV attīstība, kur darba ražīgums pēdējos gados pārsniedzis ES rādītājus vidēji par 20% un ko eksperti skaidro ar investīcijām augstajās tehnoloģijās. Žurnāls “Business Week” skaidro, ka modernās tehnoloģijas izrādījušās vēl produktīvākas, nekā ekonomisti bija gaidījuši. Vairāki uzņēmumi tikai tagad sākuši pilnībā izmantot datorus un programmatūru, ko iegādājās augsto tehnoloģiju iepirkšanas drudža laikā, kas beidzies 2000. gadā. Speciālisti atzīst, ka jauno tehnoloģiju apguvei un to izmantošanas iespēju izpētei nepieciešams no diviem līdz septiņiem gadiem. Taču tehnoloģijas nav vienīgais produktivitātes kāpuma iemesls, arī atsevišķu pakalpojumu iepirkšana no specializētajām firmām (outsourcing), līgumstrādnieku izmantošana, biznesa procesa pārstrukturizēšana ir ASV pozitīvās pieredzes pamatā.

“DIENAS” pielikums “LIETIŠĶĀ DIENA”; pēc J. Sizovas raksta “Neefektīvākais darbinieks Eiropā”