Par jaunu pakāpi sabiedrības attīstībā

Tieslietu ministrs Aivars Aksenoks:

Pamatojoties uz Latvijas Sodu izpildes kodeksā ietvertajām tiesību normām un pateicoties valdības piešķirtajam finansējumam, šogad oktobrī darbu sāks Valsts probācijas dienests. Kas ir probācija un kāpēc nepieciešams to ieviest?

Citu valstu prakse rāda, ka sodam nav jābūt bargam, tam jābūt nenovēršamam un efektīvi organizētam. Tikai pastāvot likumā noteiktiem apstākļiem (noziedzīgā nodarījuma smagums) un nepieciešamībai, persona ievietojama cietumā — tas ir galējs pasākums.

Cietumsods organizējams, paturot prātā divus elementus — sodošo (režīms, uzraudzība) un koriģējošo (sociālās uzvedības korekcija jeb labošana). Abi tie ir vienlīdz svarīgi. Ja kāda no tiem nav, soda izpilde nevar būt efektīva. Viena no probācijas funkcijām ir darbs ar personām, kuras izcieš cietumsodu, tieši realizējot šo otro soda elementu — sociālās uzvedības korekciju. Otra probācijas funkcija saistībā ar cietumsoda izpildi — notiesātā sagatavošana atbrīvošanai, pēc iespējas novēršot recidīva faktorus.

Neapšaubāmi probācija ir jauna lappuse ne tikai sodu izpildes vēsturē, bet arī pakāpiens mūsu sabiedrības attīstībā, kurā ir augsts tiesiskās apziņas, atbildības un iekšējās valsts drošības līmenis. Probācija sniedz iespēju izpildīt kriminālsodus, kura nav saistīta ar personas ilglaicīgu turēšanu cietumā un piemērot drošības līdzekļus kriminālprocesā, kuri nav saistīti ar apcietinājumu. Probācijas uzdevums ir veikt efektīvu un profesionālu personu sociālās uzvedības korekciju cietumos, kā arī atbrīvot personas no cietumsoda izciešanas, aizstājot to ar efektīvu uzraudzību brīvībā, turpinot cietumā iesākto sociālās korekcijas programmu. Probācija ir uzraudzības un personas sociālās uzvedības korekcijas sistēma, lai novērstu likumpārkāpumu izdarīšanu.

“DIENA”; pēc A. Aksenoka raksta “Kas ir probācija?”