Tieslietu ministrijas instrukcija

Rīgā 2003. gada 29. septembrī

Administratīvās tiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtība

Izdota saskaņā ar likuma “Par tiesu varu”  52.panta ceturto daļu un 107.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Kārtība nosaka administratīvās tiesas tiesneša amata kandidāta atlasi, stažēšanos un kvalifikācijas eksāmena kārtošanu.

2. Audio, foto vai video ierakstu izdarīšana testa, testa izvērtēšanas, mutiskās intervijas vai kvalifikācijas eksāmena laikā nav atļauta.

II. Atlases kārtība

3. Persona, kas atbilst likuma “Par tiesu varu” 52.pantā noteiktajām prasībām un kas vēlas kļūt par rajona administratīvās tiesas vai administratīvās apgabaltiesas tiesnesi, iesniedz pieteikuma vēstuli, dzīves aprakstu (CV) un izglītību apliecinošus dokumentus Tieslietu ministrijas Personālvadības departamentā.

4. Tiesneša amata pretendentus izraugās atlases komisija, izmantojot:

4.1. testu;

4.2. mutiskas intervijas.

III. Atlases komisijas izveidošana un uzdevums

5. Lai izraudzītos tiesneša amata kandidātus, tieslietu ministrs izveido atlases komisiju (turpmāk — komisija).

6. Komisijas uzdevums ir veikt pretendentu atlasi un pēc testa un mutiskās intervijas rezultātiem ieteikt tieslietu ministram kandidātus virzīšanai kvalifikācijas eksāmena kārtošanai.

7. Komisijas darbu organizē un komisijas sēdes vada komisijas priekšsēdētājs. Komisijas sēdes protokolē sekretārs.

8. Lēmumu pieņemšana notiek vienojoties vai, nepieciešamības gadījumā, balsojot — ar balsu vairākumu.

9. Katram komisijas loceklim ir viena balss.

10. Komisijas locekļiem ir aizliegts izpaust ziņas, kas viņiem kļuvušas zināmas, pildot komisijas locekļa pienākumus.

IV. Pieteikumu izskatīšana un pretendentu saraksta sastādīšana

11. Komisija trīs mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas izskata pieteikumu un pārbauda personas atbilstību likuma “Par tiesu varu” 52. un 55. panta prasībām. Ja persona minētajām prasībām atbilst, komisija to aicina kārtot testu tieslietu ministra noteiktajā laikā un vietā.

12. Aicināšanu uz testa kārtošanu veic sekretārs, informējot pretendentus vismaz piecas dienas pirms noteiktās testa dienas.

13. Sekretārs sagatavo pretendentu šifrēto sarakstu, kurā piešķirtos numurus izmanto testā un mutiskajās intervijās.

V. Tests

14. Testa mērķis ir pārbaudīt pretendenta profesionālo un psiholoģisko sagatavotību.

15. Tests ietver:

15.1. vispārējā izglītības līmeņa pārbaudi;

15.2. profesionālo zināšanu pārbaudi šādās jomās:

15.2.1. tiesību teorija;

15.2.2. juridiskās metodes mācība;

15.2.3. administratīvās tiesības;

15.2.4. administratīvā procesa tiesības;

15.2.5. tiesnešu ētika;

15.3. psiholoģisku testu vispusīgai domāšanas pārbaudei, kurā vērtē pretendenta spēju analizēt, sintezēt un vispārināt; spēju uztvert un izprast sakarības, kā arī pārnest un pielietot tās jaunā situācijā; spēju strādāt ar nepilnīgi strukturētiem uzdevumiem un pieņemt patstāvīgus lēmumus.

16. Testa izstrādāšanu nodrošina Tieslietu ministrija. Izstrādāto testu apstiprina komisijas priekšsēdētājs.

17. Tests nav publiski pieejams.

18. Tiesneša amata pretendents testu pilda rakstiski.

19. Testa aizpildīšanas laikā tiesneša amata pretendentam nav atļauts izmantot saziņas līdzekļus (telefonus, peidžerus, rācijas u.c.) un palīgmateriālus (grāmatas, pierakstus u.c.).

20. Testa rezultātu izvērtēšanu nodrošina komisija. Komisijai ir tiesības pieaicināt ekspertus.

21. Testa rezultātus vērtē punktos. Tiesneša amata pretendents testu ir nokārtojis sekmīgi, ja ieguvis vismaz tik punktu, cik veido kopējais testu kārtojošo pretendentu iegūtais vidējais punktu skaits, bet ne mazāk kā 40 procentu no kopējā punktu skaita.

22. Testa rezultātus paziņo individuāli.

23. Pēc sekmīgi nokārtota testa tiesneša amata pretendentu uzaicina uz mutisko interviju.

VI. Mutiskā intervija

24. Mutiskajā intervijā izvērtē:

24.1. personas motivāciju kļūt par tiesnesi;

24.2. šādas spējas:

24.2.1. argumentēt un aizstāvēt savu viedokli;

24.2.2. analizēt savu rīcību, uzklausīt kritiku un mācīties no kļūdām;

24.2.3. iegūt un analizēt informāciju, lai izdarītu pamatotus secinājumus;

24.2.4. pieņemt lēmumus, izvērtējot informāciju un izmantojot dažādas pieejas;

24.2.5. saglabāt emocionālu līdzsvaru stresa situācijās;

24.2.6. rast iesaistītajām pusēm pieņemamu risinājumu.

25. Aicināšanu uz mutisko interviju veic sekretārs, sazinoties ar pretendentu vismaz divas dienas pirms noteiktās intervijas dienas.

26. Mutisko interviju ar katru pretendentu veic divi atlases komisijas locekļi, no kuriem viens vada interviju, bet otrs — protokolē. Intervijas jautājumus uzdot pēc iepriekš sagatavota plāna.

27. Pēc mutiskās intervijas komisijas locekļi individuāli nosaka uzvedības novērtējumu katrai spējai skalā no 1 līdz 4. Spējas vērtē, izmantojot pretendenta atbildes uz intervijas jautājumiem, kā arī pretendenta uzvedību intervijas laikā. Nepieciešamības gadījumā izmanto protokolā fiksēto informāciju.

28. Pēc individuālo vērtējumu noteikšanas abi komisijas locekļi vienojas par kopīgu vērtējumu.

29. Vērtēšanas rezultātus kandidātam sekretārs paziņo 15 dienu laikā pēc mutiskās intervijas.

30. Ja pretendents uzrādījis pietiekamas spējas, viņu uzaicina stažēties.

VII. Stažēšanās

31. Stažēšanās ir mācības un prakse tiesās un valsts pārvaldes iestādēs.

32. Pretendenta individuālo stažēšanās plānu apstiprina tieslietu ministrs.

33. Prakses ilgums atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 52.panta piektajā daļā noteiktajam termiņam nosakāms stundās.

34. Piedalīšanās mācību kursos ir obligāta.

35. Par praksi atbildīgā persona sniedz tieslietu ministram atsauksmi par pretendentu.

36. Pretendents slēdz līgumu, ko paraksta tieslietu ministrs un kurā ir noteikts stažēšanās ilgums, un kura neatņemama sastāvdaļa ir individuālais stažēšanās plāns.

37. Stažēšanās laikā tiesneša amata pretendentam, kas neturpina līdzšinējās darba tiesiskās attiecības vai atrašanos amatā (izņemot amatu, ko viņš ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai rīkojumiem, kā arī pedagoga, zinātnieka un radošo darbu) maksā kompensāciju 50 procentu apmērā no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatalgas.

VIII. Kvalifikācijas eksāmens

38. Kvalifikācijas eksāmenu tiesneša amata kandidāts kārto pēc stažēšanās beigām par mācību programmā ietvertajiem jautājumiem.

39. Kvalifikācijas eksāmena jautājumus apstiprina Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

40. Kvalifikācijas eksāmena rezultātus vērtē 10 ballu sistēmā (10 — izcili, 9 — teicami, 8 — ļoti labi, 7 — labi, 6 — gandrīz labi, 5 — apmierinoši, 4 — gandrīz apmierinoši, 3 — vāji, 2 — ļoti vāji). Tiesneša amata kandidāts kvalifikācijas eksāmenu ir nokārtojis sekmīgi, ja tā vērtējums ir ne mazāks par 6 ballēm.

41. Tienešu kvalifikācijas kolēģija sniedz tieslietu ministram atzinumus par kandidātiem.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks