Par VID pārbaudēm un sabiedrības informēšanu

Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli jautājumā par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudēs konstatēto pārkāpumu publicēšanu plašsaziņas līdzekļos, šā gada augustā tika veikta Latvijas iedzīvotāju aptauja. Aptaujas rezultāti liecina, ka vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vēlas uzzināt uzņēmumu nosaukumus, kas nemaksā nodokļus (61,2%), iegūt informāciju par VID atklātajiem muitas pārkāpumiem un šo noteikumu pārkāpējiem (53,4%). Ievērojama daļa aptaujāto iedzīvotāju vēlas zināt arī to uzņēmumu nosaukumus, kuros VID ir atklājis nodokļu un grāmatvedības pārkāpumus (44,8%) un algu maksāšanu aploksnēs (42,5%). Tikai 6,4% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka par konstatētajiem pārkāpumiem Latvijas uzņēmumos nav jāinformē sabiedrība.

Aptaujas mērķis bija noskaidrot, par kuriem Latvijas uzņēmumos konstatētajiem pārkāpumiem, pēc iedzīvotāju domām, VID pēc pārbaudes uzreiz būtu jāinformē sabiedrība ar preses starpniecību, norādot arī konkrētu uzņēmuma nosaukumu. Aptaujā piedalījās 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem, aptverot visus Latvijas reģionus. Kā aptaujas izlases metode tika izmantota stratificētā nejaušā izlase. Aptauja veikta no šā gada 15.augusta līdz 2.septembrim.

Kā liecina aptaujas rezultāti, vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sabiedrība ar preses starpniecību uzreiz pēc pārbaudes jāinformē par nodokļu nesamaksāšanu (61,2%) un muitas pārkāpumiem (53,4%). Biežāk nekā caurmērā uz nodokļu nesamaksāšanu kā vienu no tēmām, par kurām vajadzētu sabiedrību uzreiz informēt ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, norādījuši aptaujātie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem (65,6%), darbinieki valsts vai pašvaldības iestādēs (65,4%), ierindas darbinieki privātajā sektorā (67,9%). Salīdzinot dažādos reģionos dzīvojošo iedzīvotāju atbildes, vērojams, ka nodokļu nesamaksāšanu biežāk nekā caurmērā min Vidzemē (69,1%) un Zemgalē (66,2%) dzīvojošie iedzīvotāji. Savukārt to, ka sabiedrība būtu jāinformē par muitas pārkāpumiem, biežāk nekā caurmērā nosaukuši aptaujātie vecumā no 35 līdz 44 gadiem (57,1%), valsts sektorā nodarbinātie (63%), pašnodarbinātie (59,5%), aptaujas dalībnieki, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz Ls 42 (60,9%) vai ir virs Ls 127 (58,8%).

Nedaudz mazāks aptaujāto iedzīvotāju skaits kā pārkāpumus, par kuriem VID uzreiz būtu jāinformē sabiedrība, ir norādījuši nodokļu un grāmatvedības pārkāpumus (44,8%). Vairākums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kuri norādījuši, ka sabiedrība ar preses starpniecību noteikti būtu jāinformē par šādiem pārkāpumiem, ir bijuši vecumā no 35 līdz 44 gadiem (47,8%), mājsaimnieces (51,9%), darbinieki valsts vai pašvaldības iestādēs (47,2%), pensionāri (46,5%), ierindas darbinieki privātā sektorā (44,5%) un strādnieki (44,9%).

Pētījuma rezultāti liecina, ka algas maksāšanu aploksnēs par pārkāpumu, par kuru VID būtu jāinformē sabiedrība, uzskata 42,5% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Par algas izmaksāšanu aploksnēs iegūt informāciju no plašsaziņas līdzekļiem vairumā gadījumu vēlas iedzīvotāji vecumā virs 35 gadiem (45,6%), bezdarbnieki (51,6%), pensionāri (47,2%), darbinieki valsts vai pašvaldības iestādēs (46%), ierindas darbinieki privātajā sektorā (44,2%), kā arī ievērojama daļa vadītāju un vadošo speciālistu (42,2%). Par šo pārkāpumu nedaudz biežāk nekā caurmērā informāciju vēlas iegūt iedzīvotāji, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir no Ls 43 līdz Ls 84 (45,4%) un no Ls 85 līdz Ls 126 (44%), kā arī Vidzemē (52,2%) un Zemgalē (50,9%) dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji.

31 aptaujas dalībnieks ir norādījis arī uz citiem pārkāpumiem, no kuriem biežāk minētie pārkāpumi ir korupcija, kukuļdošana, valsts amatpersonu, politiķu un ierēdņu pārkāpumi, darba drošības noteikumu pārkāpumi un nelaimes gadījumi darbā.

Tikai 6,4% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka par konstatētajiem pārkāpumiem Latvijas uzņēmumos nav jāinformē sabiedrība, savukārt 12,8% aptaujāto iedzīvotāju nebija noteikta viedokļa šajā jautājumā.

Valsts ieņēmumu dienesta Komunikācijas nodaļa