Par Eiropas un Latvijas tiesvedību

Tieslietu ministre Ingrīda Labucka preses konferencē vakar, 12. jūnijā

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 12.jūnijā, tieslietu ministre Ingrīda Labucka rīkoja preses konferenci, kurā žurnālisti tika informēti par iepriekšējās nedēļas vizīti Lielbritānijā, Londonā, tur notikušo Eiropas valstu tieslietu ministru XXIII konferenci.

Ingrīda Labucka teica: "Eiropas valstu tieslietu ministru konference, manuprāt, bija ļoti interesanta, tās galvenais temats — tiesas procesu modernizēšana, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī juridiskās palīdzības sniegšana iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka šie jautājumi ir svarīgi ne tikai mūsu valstī, bet arī citur. Izvērsās lietišķas diskusijas, iegūti interesanti materiāli, un nobeigumā mums bija iespējams noskatīties virtuālo tiesas procesu. To uzskatāmi, cerams, varēsim demonstrēt tiesu priekšsēdētāju apspriedē, kas paredzēta 16.jūnijā.

Par ko tad runāja tādu attīstīto valstu kā Šveices, Austrijas, Norvēģijas, Vācijas un citu bloku ministri?

Pirmais secinājums: tiesu procesi ir pārāk gari. Protams, tajā virtuālajā procesā, ko mums parādīja, tas ilga 10 dienas. Uz Latvijas fona šis ir ļoti īss laiks, jo, piemēram, Rīgā gads vai pusgads šādos procesos līdz tiesas sprieduma pasludināšanai jau skaitās labs laiks. Tātad ir par ko domāt, pēc kā tiekties.

Kolēģi kā vienu no galvenajiem jautājumiem tiesu procesa saīsināšanā uzsvēra tehnisko modernizāciju, kas, protams, prasa lielas investīcijas. Tomēr arī no mūsu valsts viedokļa tas atmaksātos, jo samazinātos laiks un ietaupītos līdzekļi dokumentu sagatavošanai, informācijas vākšanai un citiem darbiem. Turklāt stingrāk tiktu ievērotas cilvēktiesības, ko konferencē īpaši uzsvēra. Jāgādā, lai katram indivīdam konkrētajā lietā šis tiesvedības process būtu maksimāli ātri un lēti izejams un maksimāli ātri tiktu saņemta informācija par jebkurām procedūrām. Tāpēc gan no valsts, gan no indivīda viedokļa tiesvedības procesa modernizācija ir izdevīga. Moderno tehnoloģiju ieviešana varētu uzlabot arī darba kvalitāti.

Ministre uzsvēra, ka tam pamatā jābūt precīzai likumdošanas bāzei.

Konferencē tieslietu ministri uzsvēruši tos uzdevumus, kuri risināmi pirmām kārtām: precīza likumdošana, augsti kvalificēti tiesneši, pareizi sagatavoti dokumenti tiesvedības procesam, kur parādās arī prokuroru, advokātu darba kvalitāte, un tikai pēc tam — jauno tehnoloģiju ieviešana. Šie ir tie četri principi, virzieni, kādos būtu jāstrādā.

Runājot par pasaules valstu pieredzi, ministrei radies iespaids, ka no Eiropas valstīm vislabāk jaunās tehnoloģijas kalpo Austrijā un Anglijā, bet no citiem kontinentiem — Austrālijā un ASV. Izraisījušās gan pārrunas, piemēram, ar Zviedrijas tieslietu ministri, vai šajos procesos tiesnesim jābūt tik bezpersoniskam, cik tas attaisnojas no psiholoģiskā viedokļa. Par to konferencē domas dalījušās. Daudzviet pasaulē vērojami centieni mazākos pārkāpumos lietu izspriest mierizlīguma ceļā, nemaz līdz tiesai nenonākot.

Tieslietu ministre informēja arī par konferencē spriesto juridiskās palīdzības sniegšanā, par advokātu kvalifikācijas paaugstināšanu. Dažās valstīs šis līmenis nav īpaši augsts. Norvēģu kolēģi kā lielu sasniegumu minējuši konsultācijas, ko bez maksas sniedz juristi. Tātad jāatzīst, ka arī Latvija, Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, šajā virzienā gājusi pareizo ceļu, sākot piemērot šādu praksi.

Tieslietu ministre atbildēja uz vairākiem žurnālistu jautājumiem. Piemēram, uz "LV" jautājumu, cik ilgā laikā varētu modernizēt mūsu tiesas, visas apgādāt ar datoriem, I.Labucka attiecībā uz datorizāciju minēja divus gadus. Diemžēl arī 2001. gadam investīcijas šajā jomā ir nepietiekamas. Ir aplēsts: lai sasniegtu labu līmeni, modernizētu tiesas, arī Tieslietu ministrijas darbu, būtu nepieciešams ieguldīt aptuveni 40 miljonus latu. Kopā sasaistot ar likumdošanas bāzi un dažiem citiem pasākumiem, tad, iespējams, arī tiesnešu skaitu nevajadzētu palielināt.

Rita Belousova, "LV" nozares redaktore