Par Latvijas ekonomiku ilgtermiņa stratēģijā

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā “Ziņojumu par progresu Latvijas ilgtermiņa ekonomiskās stratēģijas īstenošanā”. Ziņojumā ietverta Ekonomikas ministrijas veiktā Latvijas tautsaimniecības attīstības analīze.

Ziņojuma autori pēdējo triju gadu ekonomisko izaugsmi Latvijā raksturo šādi:

ekonomiskā izaugsme Latvijā ir bijusi viena no visstraujākajām Eiropā;

augstos izaugsmes tempus nodrošina stabilā iekšējā pieprasījuma dinamika un eksporta iespēju paplašināšanās.

Ņemot vērā to, ka pasaules ekonomikas attīstība 2001. gadā būtiski palēninājās (stagnācijā vai tuvu tai bija galvenie pasaules ekonomikas centri — ASV, Japāna un Eiropas Savienība), Latvijā sasniegtais ir jāvērtē ļoti pozitīvi. Ekonomiskās izaugsmes tempi Latvijai ir būtisks arguments, lai pārliecinātu ārvalstu investorus par investīciju ieguldīšanu tieši mūsu zemē. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2003.gada kopējā izaugsme var sasniegt 7 procentus.

“Ziņojumā par progresu Latvijas ilgtermiņa ekonomiskās stratēģijas īstenošanā” ir sniegts tautsaimniecības izaugsmes raksturojums — analizēta iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamika un tautsaimniecības nozaru attīstība, produktivitāte un algu dinamika, nodarbinātība un bezdarbs, iedzīvotāju ienākumi un investīcijas. Ekonomikas ministrijas speciālisti arī izvērtējuši sociāli ekonomisko politiku stratēģijā izvirzīto prioritāšu kontekstā, analizējot ekonomikas funkcionēšanai labvēlīgu nosacījumu veidošanu, efektīvas un konkurētspējīgas nozaru struktūras izveidošanas stimulēšanu, kā arī sociāli ekonomisko disproporciju un risku mazināšanu.

Ziņojumā Ekonomikas ministrija arī izvērtējusi, kā Latvijas pievienošanās ES ietekmēs valsts turpmāko makroekonomisko attīstību, un izstrādājusi iespējamos attīstības scenārijus.

Tas, cik veiksmīgi attīstīsies Latvijas ekonomika, no ilgtermiņa izaugsmes aspekta būs atkarīgs no diviem pamatfaktoriem: pirmkārt, no tautsaimniecības iekšējās izaugsmes kapacitātes (valdības spējas nodrošināt pāreju no darbietilpīgas ekonomikas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku) un, otrkārt, no ārējiem apstākļiem (globālās attīstības).

Iekļaujoties vienotajā ES tirgū, Latvija varēs izmantot tās priekšrocības, ko dod plašs un stabils tirgus, brīva preču un pakalpojumu, darbaspēka un kapitāla kustība. Līdzdalība ES nodrošinās Latvijai visizdevīgākos nosacījumus ES tirgū. Tarifu un netarifu barjeru atcelšana samazinās reālās ārējās tirdzniecības izmaksas un atvieglos tirdzniecību ar ES; radīs iespējas pašiem piedalīties spēles noteikumu veidošanā un sniegs lielāku drošību Latvijas tirgum pret pasaules mēroga ekonomiskajiem riskiem, kurus nevar novērst neliela valsts vienatnē; samazinās finanšu tirgus risku, radot Latvijas uzņēmējiem iespēju saņemt lētākus kredītus; palielinās konkurētspēju attiecībās ar trešajām valstīm, jo Latvija starptautiskajos ekonomiskajos sakaros piedalīsies ES kopējās ārējās tirdzniecības politikas ietvaros, — tas var uzlabot attiecības ar Krieviju.

Stratēģijā izvirzītos mērķus izdosies sasniegt tikai tad, ja tās īstenošana kļūs konsekventāka, sistēmiskāka un aktīvāka. Nepietiek tikai ar stratēģisko mērķu un prioritāšu definēšanu, bet jābūt arī izstrādātām procedūrām, kas padara ekonomiskās politikas veidošanas un realizēšanas procesu mērķtiecīgu un elastīgu laikā un telpā, sistematizējot stratēģiskās plānošanas programmdokumentus. Lai uzlabotu ekonomiskās politikas koordināciju, viens no neatliekamajiem uzdevumiem ir izstrādāt Tautsaimniecības vienoto stratēģiju. Tam būtu jākļūst par dokumentu, kas kopīgā sistēmā definētu valdības ekonomiskās politikas ilgtermiņa mērķus un prioritātes (10-30 gadiem), sasaistot tos ar vidēja termiņa uzdevumiem (5-10 gadiem) un kārtējiem pasākumiem (1-3 gadiem).

Latvijas ilgtermiņa ekonomisko stratēģiju Ministru kabinets akceptēja 2001.gada 17.jūlijā. Ekonomikas ministrijai reizi gadā ir jāveic stratēģijas aktualizēšana un jāsniedz informācija MK par progresu stratēģijas īstenošanā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko  attiecību un informātikas nodaļa