Par valsts pārvaldi kopumā un dažādībā

Jānis Lagzdiņš, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Tikai pirms pāris nedēļām kļuvāt par Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju. Kā jūtaties šajā amatā?

— Teikšu tā — kā vecā, ierastā laivā, ko jau esmu airējis trīs gadus piektās Saeimas laikā. Nekas jau īpaši nav mainījies, turklāt līdz šim es vadīju Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas dzīvokļu jautājumu apakškomisiju. Papildus nācis klāt tikai tas, ka jāvada visas šīs pastāvīgās komisijas sēdes un jāorganizē tās darbs. Droši vien vairāk nekā iepriekšējā komisijas vadītāja laikā tās locekļiem nāksies pievērsties tieši likumdošanas darbam — tātad deputātu pamatuzdevumam.

— Kādas tuvākajā nākotnē ir paredzamas prioritātes komisijas darbā?

— Turpmāk mūsu komisija galvenokārt strādās divos ļoti svarīgos, bet, kā mēdz teikt, "aizlaistos" virzienos jeb lauciņos.

Līdz šim neviena valsts institūcija, ministrija vai Saeimas komisija nebija nopietni, plānveidīgi un sistemātiski mēģinājusi sakārtot un modernizēt mūsu dzīvokļu un dzīvokļu īres likumdošanu. Tā, lūk, būs viena no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas prioritātēm. Tas ir jautājums, kas skar ļoti daudzus mūsu valsts iedzīvotājus. It īpaši šobrīd, kad valstī sāk dominēt privātais dzīvojamo namu fonds, kad veidojas pavisam jaunas īres attiecības starp namīpašniekiem un īrniekiem. Jāteic, milzīga problēma šajā jomā ir tā, ka tuvākajos 5–10 gados valstī dominēs tā sauktais pusprivatizētais dzīvojamais fonds. Tāpēc būs vajadzīgi tādi normatīvie akti, kas varētu līdzēt šo dzīvokļu fondu kārtīgi apsaimniekot.

Otra joma, kur mēs nopietni strādāsim, ir likumdošana, kas attiecas uz valsts pārvaldes institūciju darba un funkciju sakārtošanu. Šīs mūsu komisijas darbības sfēras nepieciešamību nosaka ne vien tas, ka vēl ļoti haotiski un nesakārtoti ir tie normatīvie akti, kas reglamentē valsts un pašvaldību iestāžu darbu, bet arī tas, ka Eiropas Savienības vadība ir norādījusi: viens no galvenajiem trūkumiem ceļā uz šo starptautisko organizāciju mums ir tas, ka nav pieņemti eiropeiski jeb mūsdienīgi normatīvie akti šajā jomā.

Ceram, ka, šos darbus veicot, mums būs laba sadarbība ar jauno īpašu uzdevumu ministru valsts reformu lietās Jāni Krūmiņu. Tiesa, iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka galvenais darba smagums tomēr jāuzņemas Saeimai. Jo valsts pārvaldes sistēmas sakārtošanā ne visai ir ieinteresētas dažādo nozaru ministrijas. Ir radusies tāda bēdīga prakse, ka nozaru ministrijas, izstrādājot likumus, Ministru kabineta noteikumus un citus normatīvos aktus, kas reglamentē attiecīgās nozares pārvaldi no valsts puses, mēģina atklāt jaunu Ameriku vai izgudrot jaunu velosipēdu. Tiecas radīt savā nozarē kaut kādu specifisku, it kā šai nozarei vispiemērotāko valsts pārvaldes modeli. Tā rezultātā mūsu valsts pārvalde ir bez jebkādas sistēmas, haotiska, neizprotami ļoti dažāda, tāda, kurā nevar orientēties ne vien valsts iedzīvotāji, bet kas arī nav saprotama speciālistiem — ne pašmāju, ne ārzemju. Faktiski šāda mūsu valsts pārvaldes sistēma ir kļuvusi par vienu no galvenajiem korupcijas cēloņiem jeb korupciju veicinošiem apstākļiem. Turklāt šādā birokrātiskā valsts pārvaldes un pašvaldību normatīvo aktu jūklī cilvēki nespēj orientēties un saņemt tiem likumīgi pienākošos pakalpojumus. Tātad mūsu uzdevums ir radīt vienkāršu, efektīvu un lētu valsts pārvaldi un arī tādu dzīvokļu likumdošanu, kas, cik vien iespējams, pilnīgāk nodrošinātu iedzīvotāju tiesības.

Protams, mēs strādāsim arī pie tā, lai straujāk virzītos uz priekšu administratīvi teritoriālā reforma. Tālab precizējams un uzlabojams likums par pašvaldībām. Patlaban spēkā esošais pašvaldību likums pamatā ir tapis 1994.gadā, kad es, tāpat kā tagad, vadīju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Bet aizvadītajā laikā tas, neapšaubāmi, ir mazliet novecojis.

Tāpat mēs strādāsim pie vienotas valsts amatpersonu un valsts darbinieku sociālo garantiju sistēmas ieviešanas, jo šobrīd mūsu valstī ir ļoti dažādas garantijas, pabalsti, atalgojuma sistēmas dažādās valsts un pašvaldību iestādēs. Tās iestādes, ministrijas vai citas institūcijas, kas ir tā sauktās saimnieciskās, var nodrošināt itin labu atalgojumu saviem darbiniekiem, dažkārt atvēlot viņiem pat nepamatoti dāsnas sociālās garantijas. Taču tādas nepelnošas nozares kā izglītība vai kultūra faktiski atrodas pastāvīgā naudas trūkumā. Mēs centīsimies arī šo jomu — valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atalgojuma sistēmu — sakārtot un tajā ieviest skaidru un noteiktu sistēmu.

Katrā ziņā, kopš 1990.gada maija desmit gadus strādājot Latvijas valsts parlamentā, man pat reizēm liekas, ka es kā pieredzējis ārsts visas tās slimības, kas nomoka mūsu valsti, spēju labāk diagnosticēt un laikus novērst. Manuprāt, tieši līdzšinējā parlamentārā darba pieredze man ļoti labi palīdz, veicot gan deputāta, gan Saeimas komisijas priekšsēdētāja pienākumus.

— Bet kas šobrīd ir aktuālākais komisijas darbā, kad līdz Saeimas pavasara sesijas beigām ir palikušas tikai dažas nedēļas?

— Mūsu uzdevums ir, lai pirmajā lasījumā Saeimā tiktu pieņemts jaunais likums par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā. Tas būs pavisam atšķirīgs un īpašs likums, kas atbilst Latvijas sociāli ekonomiskajiem apstākļiem. Tam stājoties spēkā, trūcīgas vai darba nespējīgas personas, kā arī daudzbērnu ģimenes varēs saņemt maksimāli lielu palīdzību no pašvaldībām. Tas būs likums, kas nepieļaus korupciju dzīvokļu izīrēšanā. Tas būtu principiāli jauns normatīvais akts, kas galīgajā trešajā lasījumā jāpieņem šā gada rudenī vienlaikus ar grozījumiem dzīvokļu īres likumā, kas jau ir akceptēti Saeimā divos lasījumos. Ceram, ka pirmsjāņu nedēļā šis iedzīvotājiem īpaši svarīgais likums tiks pieņemts. Faktiski šobrīd komisija galvenokārt strādā pie šī likumprojekta sagatavošanas.

Rudens pusē paredzams smags darbs pie abu dzīvokļu likumu pieņemšanas galīgajā variantā. Arī pie diviem lēmumiem, kas regulē valsts pārvaldi, — proti, pie aģentūru likuma un likuma par valsts pārvaldes iekārtu pieņemšanas otrajā un trešajā lasījumā.

Tātad šobrīd komisijas darbā ir divas skaidri saredzamas prioritātes — dzīvokļu un valsts pārvaldes likumdošana.

— Kā veidojas komisijas attiecības ar nupat amatā iecelto īpašo uzdevumu ministru valsts reformu lietās Jāni Krūmiņu?

— Attiecības ar viņu veidojas lietišķas un kostruktīvas. Reizi divās nedēļās ministrs komisijas sēdes laikā informē tās locekļus par viņa iecerēto un par to, kā valdība risina valsts pārvaldes un pašvaldību jautājumus. Mūs priecē tas, ka jaunais ministrs grib strādāt ne tikai pie likumu izstrādāšanas un administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem, bet arī tiecas pārraudzīt, kā valstī atbilstoši Saeimas pieņemtajiem likumiem tiek ieviesta jaunā valsts pārvaldes sistēma. Tas ir ļoti smags un grūts darbs, un šajā ziņā ministrs neapšaubāmi sastapsies ar citu nozaru ministriju pretestību. Bet šajā ziņā ministrs var sagaidīt no mums — Saeimas deputātiem — vislielāko atbalstu.

— Bet vai pēdējā laikā nav bijušas arī kaut kādas domstarpības ar ministru Jāni Krūmiņu?

— Attiecībā uz tirdzniecību ar alkoholiskajiem dzērieniem nakts laikā Jānim Krūmiņam kā Jaunās partijas deleģētam ministram varbūt ir savas mazliet liberālākas nostājas saistībā ar dzeršanas nelaimi mūsu valstī. Man kā Tautas partijas deputātam šajā ziņā ir koservatīvāks viedoklis. Saprotams, ka šī žūpošanas sērga ir jāapkaro. Bet domāju, ka arī šajā jautājumā mēs atradīsim kopsaucēju.

— Kad beidzot pienāks gals gadiem ilgi apspriestajai administratīvi teritoriālajai reformai Latvijā?

— Šobrīd administratīvi teritoriālās reformas tempus un kārtību nosaka iepriekšējās Saeimas likums. Tagadējās valdības deklarācijā nav noteiktas kaut kādas konkretizētas prioritātes šajā ziņā. Un līdz ar to komisija šajā jomā nekādu iniciatīvu neuzņemsies. Vadīsimies tikai no valdības deklarācijā teiktā, jo administratīvi teritoriālās reformas jautājums ir lielā mērā politisks. Tas ir izlemjams politiskajās partijās un to frakcijās. Tad arī atbilstoši politiķu viedokļiem komisijai kā likumdošanas instrumentam būs jāstrādā.

Savukārt attiecībā uz valsts pārvaldes sistēmu un dzīvokļu jautājumiem tieši mūsu komisija uzņemas iniciatīvu un kļūst par, tēlaināk izsakoties, karognesēju.

Varu vēl piebilst, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tās sastāva ziņā nu ir īpaši kompetenta un profesionāla. No 10 komisijas locekļiem 8 ir bijuši augstāka vai zemāka līmeņa pašvaldību vadītāji. Turklāt komisijas ietvaros darbojas divas apakškomisijas — dzīvokļu jautājumu un valsts pārvaldes reformas. Divi komisijas locekļi — Jānis Škapars un es — jau agrāk esam vadījuši šādu parlamentāro komisiju, bet Jānis Bunkšs ilgāku laiku ir bijis ministrs, kas pārraudzījis valsts pārvaldes reformas un pašvaldību lietas.

Mintauts Ducmanis, "LV"Saeimas lietu redaktors