Cik līdzīgas un dažādas ir mūsu valstis

Šodien, 1.oktobrī, Ķīnas Tautas Republikas valsts svētki — Proklamēšanas diena

Dzji Janči, Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks, — “LV”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Valsts ar piekto daļu pasaules iedzīvotāju

— Ķīnas iedzīvotāju skaits veido apmēram piekto daļu no visas cilvēces. Līdz ar to Ķīnas ekonomiskā un politiskā situācija ir aktuāla arī citām valstīm.

— Es teiktu, ka Ķīnā pašlaik valda politiska stabilitāte un dinamiska ekonomikas attīstība. Pērn notika Ķīnas Komunistiskās partijas 16. kongress, kuram bija liela nozīme valsts attīstībā, jo tika ievēlēta jauna partijas vadība. Šogad martā notika Ķīnas parlamenta 10. sesija, kurā pieņēma Ķīnas attīstības programmu divdesmit gadiem. Tika ievēlēts arī jauns Ķīnas prezidents un apstiprināta jauna valdība. Mūsu valstī tagad ir pilnīgi jauna vadība.

Kopumā var teikt, ka Ķīnas tauta cītīgi strādā, ceļot sociālismu ar īpašo Ķīnas specifiku. Paredzēts, ka līdz 2020. gadam Ķīnas nacionālais kopprodukts pieaugs četras reizes salīdzinājumā ar 2000. gada līmeni. Ik gadu paredzēts pieaugums par 7 — 8 procentiem. Pastāvot šādam attīstības tempam, Ķīna šā gadsimta vidū būs sasniegusi pasaules attīstītāko valstu caurmēra līmeni, vērtējot pēc katra iedzīvotāja dzīves kvalitātes. Tas ir mūsu mērķis, un domāju, ka mēs to arī sasniegsim, ja vien nenotiks kādas stihiskas nelaimes un, protams, ja nebūs kara. Šogad, kā jau zināt, mūsu ekonomika diezgan stipri cieta no SARS epidēmijas. Ievērojami samazinājās tūristu plūsma, zaudējumi skāra servisa sistēmu. Taču, neraugoties uz šīm grūtībām, Ķīnas nacionālais kopprodukts gada pirmajā pusē pieauga par 8,2 procentiem.

Šobrīd šī epidēmija ir pilnībā pārvarēta, valstī vairs nav konstatēts neviens saslimšanas gadījums. Taču mēs joprojām saglabājam ļoti stingru kontroli, lai epidēmijas briesmas neatkārtotos.

— Kā jūs raksturotu Ķīnas jauno prezidentu Hu Cintao?

— Salīdzinot ar iepriekšējiem Ķīnas vadītājiem, prezidents Hu Cintao ar saviem sešdesmit gadiem ir samērā jauns cilvēks. Pie mums Ķīnā tas skaitās jauns vadītājs, it īpaši pašā augstākajā valsts amatā. Hu Cintao tiek uzskatīts par ļoti pieredzējušu un enerģisku vadītāju. Viņš ilgus gadus strādājis dažādās Ķīnas provincēs un labi izprot vietējās problēmas, taču viņam ir arī solīda darba pieredze valsts centrālajos varas orgānos.

— Ņemot vērā jūsu valsts ievērojamo iedzīvotāju skaitu — 1,3 miljardi — Ķīnā jau gadiem ilgi tiek īstenota dzimstības ierobežošanas politika, ar ekonomiskiem līdzekļiem panākot, ka ģimenē ir tikai viens bērns. Rietumu cilvēkiem šo realitāti bieži grūti saprast.

— Jā, Ķīnā jau gandrīz divdesmit gadus tiek īstenota dzimstības ierobežošanas politika, kas ir attaisnojusies. Piemēram, pašlaik Ķīnā ir 1,3 miljardi iedzīvotāju, bet bez dzimstības ierobežošanas politikas šis skaitlis ātri pieaugtu līdz 1,5 vai 1,6 miljardiem.

— Tādā gadījumā jau viena ceturtā daļa planētas iedzīvotāju būtu ķīnieši.

— Tieši tā. Jā, es zinu, ka daudzās valstīs mūs nesaprot un kritizē mūsu politiku. Es arī saprotu, ka Latvijā, tieši otrādi, ir jāatbalsta daudzbērnu ģimenes. Taču dzimstības ierobežošana Ķīnā ir mūsu ieguldījums arī visas cilvēces attīstībā. Padomāsim reāli: būtiski pieaugot Ķīnas iedzīvotāju skaitam, mums pašiem vairs nebūtu iespējams savus iedzīvotājus pabarot. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem relatīvi mazu daļu valsts teritorijas, jo Ķīnā ir daudz kalnainu un tuksnešainu rajonu. Dinamisks iedzīvotāju skaita pieaugums tik lielā valstī radītu arī lielas grūtības, kā nodrošināt visiem bērniem augstvērtīgu izglītību. Tādēļ, es domāju, dzimstības ierobežošana Ķīnā ir nozīmīga gan mums pašiem, gan visai pasaulei.

Lai katrs kaķis ķertu peles

— Jūs, vēstnieka kungs, minējāt terminu “sociālisms ar ķīniešu specifiku”. Paskaidrojiet, lūdzu, šī apzīmējuma būtību. Ir zināms, ka Ķīnā ļoti liela un pieaugoša nozīme ir brīvā tirgus ekonomikai, kas ir raksturīgs kapitālistiskās ekonomikas elements.

— Jā, runājot par sociālismu, cilvēki vispirms iztēlojas centralizēti plānoto ekonomiku, bet kapitālisma jēdzienu saista vienīgi ar brīvā tirgus ekonomiku. Manuprāt, nevajag uz visu raudzīties no ideoloģiskām pozīcijām. Gan tirgus, gan plānveida ekonomika ir cilvēces kopīgs ieguvums. Šo ekonomiku nav radījusi tikai kapitālistiska vai sociālistiska sabiedrība. Ķīnas reformu aizsācējs Dens Sjaopins uzskatīja, ka tirgus ekonomikā ir plānveida ekonomikas elementi — un otrādi. Es domāju, šos jēdzienus nevajag uztvert pārāk kategoriski. Es pat teiktu, ka arī jūsu valstī pastāv plānveida ekonomikas elementi. Jo, kas gan cits ir valsts budžets, ja ne ekonomikas plānošana.

— Tomēr Latvijas iedzīvotājus pēc pusgadsimtu ilgā okupācijas laika būtu grūti pārliecināt par sociālisma priekšrocībām. Taču Ķīnas tautai ir cita pieredze. Acīmredzot tas pirmām kārtām apliecina vēl kādu Dena Sjaopina tēzi: “Nav svarīgi, kādā krāsā ir kaķis, svarīgi, lai kaķis ķertu peles”. Citiem vārdiem — ekonomisks pragmatisms tautas labākas dzīves vārdā.

— Jā, es varu piekrist jūsu formulējumam. Runājot par sociālismu ar ķīniešu specifiku, mēs ņemam vērā arī mūsu valsts īpatnības. Ķīna ir milzīga valsts ar daudzveidīgu kultūru un daudzām tautībām. Ķīnā ir gan ļoti bagāti rajoni, īpaši valsts austrumos pie jūras, gan ļoti nabadzīgi reģioni, pārsvarā valsts rietumos. Jāņem arī vērā mūsu milzīgās tautas psiholoģiskā īpatnība — straujas pārmaiņas tik milzīgā valstī būtu bīstamas. Visi jauninājumi pie mums jāievieš pakāpeniski. Mūsu tauta vēlas redzēt stingru vadību — tā ir vēsturiski izveidojusies ķīniešu nacionālā savdabība. Ķīnu jau ilgāk nekā pusgadsimtu vada Komunistiskā partija, kas pastāv jau astoņdesmit gadus. Taču partija tagad nav diktatoriska — tā gan kritizē, gan arī nodarbojas ar paškritiku. Piemēram, pašlaik Ķīnā notiek vērienīga cīņa pret korupciju. Par korumpētību no amata jau atceltas un notiesātas astoņas valsts augstākās amatpersonas. Daži notiesāti pat ar mūža ieslodzījumu, kas ir otrs bargākais sods Ķīnā pēc nāvessoda, piemēram, notiesāts ir bijušais parlamenta vicespīkers un kādas provinces gubernators.

Par Latviju no Ķīnas skatupunkta

— Jūs esat jau ceturtais Ķīnas vēstnieks Latvijā kopš deviņdesmito gadu vidus, un arī trīs jūsu priekšgājēji bija ļoti aktīvi mūsu valstu divpusējo attiecību veicināšanā.

— Jā, man ir liels gandarījums, ka varu strādāt tieši Latvijā, jo mūsu divpusējās attiecības ir ļoti dinamiskas. Notikusi vizīšu apmaiņa visaugstākajā līmenī, sekmīgi ir regulārie kontakti valdības un ministriju līmenī. Paplašinās un padziļinās mūsu attiecības visos līmeņos. Piemēram, samērā neilgā laikā, kopš esmu Rīgā, Latvijā jau viesojušās trīs Ķīnas delegācijas, sākot ar augsta līmeņa sporta darbinieku delegāciju. Pēc tam ieradās Ķīnas municipalitāšu delegācijas, pēdējā bija Ķīnas banku vadītāju delegācija. Visām Latvijā bija auglīgas sarunas par sadarbību. Taču es domāju, ka joprojām pastāv neizmantotas iespējas mūsu attiecību tālākajai padziļināšanai. Mūsu cilvēki cits citu joprojām maz pazīst, jo Ķīnu un Latviju šķir liels ģeogrāfiskais attālums. Mums ir ļoti atšķirīga kultūra. Tāpēc joprojām daudz darāms, lai latvieši un ķīnieši cits citu jo labāk iepazītu.

— Iepazīstot Latviju un latviešus, acīmredzot jāņem vērā arī mūsu tautas centieni pēc stratēģiskās drošības, kuras vārdā Latvija jau pavisam drīz kļūs par Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsti.

— Es ļoti priecājos, ka man bija izdevība būt Latvijā jūsu vēsturiskā referenduma laikā. Es ar lielu interesi vēroju jūsu tautas pārliecinošo atbalstu valdības lēmumam iestāties ES. Oficiālā Ķīna šo Latvijas lēmumu vērtē ar izpratni un cieņu. Latvija vienmēr ir piederējusi pie Eiropas, un Latvijai bija jāatgriežas mājās. Līdzīgi, ar cieņu un izpratni, oficiālā Pekina vērtē arī Latvijas lēmumu iestāties NATO.

— Vēstnieka kungs, mēs esam pazīstami jau kopš 1994. gada, kad jūs bijāt Ķīnas vēstniecības pirmais sekretārs. Vai jums bija iespēja pašam ietekmēt savas nākamās darbavietas izvēli?

— Nē, man tas nāca pilnīgi negaidīti. Nebiju pat domājis, ka mani atkal nosūtīs strādāt uz Latviju. Šādi gadījumi mūsu Ārlietu ministrijas praksē ir visai reti. Es arī neprotu latviešu valodu. Taču šis norīkojums mani ļoti iepriecināja. Toreiz es Latvijā strādāju ļoti īsu laiku, tikai pusotru gadu. Tagad vēlos jūsu valstī strādāt daudz ilgāk, lai pagūtu iespējami vairāk izdarīt Ķīnas un Latvijas attiecību labā.

— Kā jūs tagad, pēc astoņiem gadiem, jūtaties Latvijā?

— Astoņos gados Latvijā notikušas ļoti lielas pārmaiņas. Atceros, kad biju šeit pirmo reizi, inflācija bija 26 procenti, tagad — 1,4. Būtiski pieaugusi arī vidējā alga valstī — tolaik tā bija apmēram 87 ASV dolāri, tagad — 186. Jums ir izveidota teicama servisa sistēma. Rīga tagad izskatās pavisam citāda, īpaši kad raugos uz Rīgas panorāmu no Daugavas kreisā krasta. O, tas ir neaizmirstams skats! Tolaik, pirms astoņiem gadiem, Rīga bija daudz tumšāka. Protams, patīkami arī, ka tagad Rīgā jau ir kādi septiņi vai astoņi ķīniešu restorāni. Man arī prieks Rīgas veikalos redzēt vairāk Ķīnas preču, ieskaitot augstas kvalitātes ķīniešu televizorus par ļoti pieņemamu cenu. Taču tie ir pirmie iespaidi, jo Rīgā esmu vēl tikai divus mēnešus. Man bija ļoti patīkami sastapt daudzus senus paziņas. Daudzi no maniem agrākajiem sadarbības partneriem Latvijas Ārlietu ministrijā vairs nav Rīgā, jo tāds jau ir diplomātiskā dienesta darbinieku liktenis — pastāvīgi mainīt darba un dzīves vietu, pārceļoties no valsts uz valsti. Taču man ātri veidojas jauni kontakti.

— Kā nokārtota jūsu personīgā dzīve? Vai arī jūsu ģimene jau ir Rīgā?

— Nē, pagaidām esmu Rīgā viens, vispirms gribu iekārtoties, pēc tam atbrauks sieva. Meitai pašlaik ir 15 gadu, viņa mācās vidusskolā, ceru, ka atbrauks skolas brīvlaikā. Rīgā dzīvot gan viņa nevarēs, jo tad vajadzētu pārtraukt mācības, bet viņa pēc trim gadiem grib iestāties augstskolā, un arī šajā jomā pie mums tagad ir liela konkurence.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors