Latvijā jauni ārvalstu diplomātiskie pārstāvji

Vakar Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga saņēma akreditācijas vēstuli no Zviedrijas vēstnieka Jērana Hokansona

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 30. septembrī, Rīgas pilī saņēma akreditācijas vēstuli no Zviedrijas Karalistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Jērana Hokansona (Göran Hākansson). Uzrunājot vēstnieku, Valsts prezidente, paužot prieku par pārliecinošo rezultātu Latvijas referendumā par valsts dalību Eiropas Savienībā, pateicās Zviedrijai par atbalstu un partnerību ES integrācijas gaitā.

Abas puses pārrunāja Latvijas ES referenduma un Zviedrijas referenduma par eiro ieviešanu rezultātus. Prezidente arī pauda pārliecību par Latvijas uz Zviedrijas veiksmīgās sadarbības un draudzības turpināšanos nākotnē: “Svarīgi, ka esam domubiedri arī skatījumā uz Eiropas nākotni.

Gan Latvija, gan Zviedrija vēlas redzēt tādu Eiropas Savienību, kas ir tuva iedzīvotājiem, kurā visu dalībvalstu viedoklis ir vienlīdz svarīgs un kas ir nozīmīgs partneris starptautiskajā drošībā un ekonomisko procesu attīstībā. Latvija ir gatava kopā ar Zviedriju un pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm piedalīties vienotas Eiropas veidošanā.”

Abas puses pārrunāja dialogu starp ES un Krieviju. Prezidente atzīmēja, ka attiecībām starp Latviju kā ES turpmāko dalībvalsti un Krieviju ir iespējas pāriet jaunā kvalitātē.

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Vakar, 30.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Zviedrijas vēstnieku Jēranu Hokansonu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējās attiecības, kā arī abās valstīs notikušos referendumus.

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre Latvijas un Zviedrijas divpusējās attiecības raksturoja kā ļoti labas, sadarbība daudzās jomās attīstījusies veiksmīgi. Abas puses bija vienisprātis, ka pēc nesen notikušās tautas nobalsošanas par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) Latvija un Zviedrija turpmāk strādās kopā jau kā ES dalībvalstis.

Runājot par tautas nobalsošanas rezultātiem, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda gandarījumu par to, ka Latvijas dalībai šajā organizācijā tika teikts pārliecinošs “jā”.

Savukārt, vaicāts par Zviedrijas referenduma par pievienošanos eiro rezultātu vērtējumu, vēstnieks minēja, ka liela nozīme bijusi iedzīvotāju skeptiskajai attieksmei pret eiro ieviešanu, kā arī nacionālajai valūtai kā vienam no tautas identitātes apliecinājumiem.

Saeimas priekšsēdētāja arī informēja vēstnieku, ka šajā dienā Saeimai iesniegts nākamā gada budžeta projekts.

Vakar Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga saņēma akreditācijas vēstuli no Kolumbijas vēstnieces Dorijas Sančesas de Vetsellas

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Rīgas pilī saņēma akreditācijas vēstuli no Kolumbijas Republikas ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Dorijas Sančesas de Vetsellas (Dory Sanchez de Wetzell).

Abas puses uzsvēra, ka diplomātiskās attiecības starp Latviju un Kolumbiju ir nodibinātas jau 1922. gadā. “Lai arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas abu valstu sadarbība nav bijusi aktīva, šodien paveras iespējas tās izvērst visās jomās, tajā skaitā starptautiskajā arēnā, ekonomikā, kultūrā, zinātnē, izglītībā,” sacīja prezidente, augstu novērtējot faktu, ka Kolumbija nav atzinusi Latvijas prettiesisko inkorporāciju PSRS.

Kolumbijas vēstniece sveica Latvijas tautas pieņemto lēmumu par valsts dalību ES.

V.Vīķe-Freiberga un D.Sančesa de Vetsella bija vienisprātis, ka Latvijas pilntiesīga dalība ES pavērs plašākas iespējas arī aktīvākiem tirdzniecības sakariem ar Kolumbiju.

Vēstniece informēja par aktualitātēm Kolumbijas politiskajā un ekonomiskajā ikdienā, kā arī interesējās par Latvijas pieredzi cīņā pret terorismu, nelegālām finanšu plūsmām, narkotiku izplatību un citiem kriminālnoziegumiem.

Vēstniece nodeva V.Vīķei-Freibergai Kolumbijas prezidenta ielūgumu viesoties Kolumbijā.

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Saeimas priekšsēdētāja vakar tikās ar Kolumbijas vēstnieci Doriju Sančesu de Vetsellu, kura bija ieradusies iepazīšanās vizītē.

Tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumus, kas skar sadarbības veicināšanu starp Latviju un Kolumbiju.

Kolumbijas vēstniece informēja, ka līdz ar Kolumbijas vēstnieka akreditēšanos tiek pavērta jauna lappuse abu valstu kontaktu intensificēšanā, jo līdz šim Kolumbijai nebija sava vēstnieka Latvijā. D. de Vetsella uzsvēra, ka Kolumbija nekad nav atbalstījusi Latvijas inkorporāciju PSRS sastāvā un apbrīnojusi valsts straujo attīstību. “Domāju, ka mums ir labs pamats paplašināt gan divpusējos kontaktus, gan arī sadarbību starptautiskajās organizācijās,” teica vēstniece.

Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka neatkarība Latvijas valstij devusi iespēju attīstīt savu valstiskumu, valodu un kultūru. Jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Latvijas politiķi par savu ārpolitisko virsuzdevumu izvirzījuši valsts integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. “Politiķi mainījās, bet mūsu ārpolitiskie mērķi palika nemainīgi. Un tomēr – tie nebūtu sasniegti, ja savu atbalstu to īstenošanai nedotu tauta nupat notikušajā referendumā,” teica I.Ūdre. Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, paveras jaunas attīstības iespējas visdažādākajās jomās. “Mēs esam pazīstami ar savām neaizsalstošajām ostām, ko iespējams izmantot kravu pārvadājumiem,” norādīja Saeimas priekšsēdētāja.

Kolumbijas vēstniece Latvijā izrādīja patiesu ieinteresētību jautājumā par iespēju izmantot Latvijas ostas Kolumbijas preču eksportam uz Eiropas valstīm. Viņa arī izteica cerību, ka ekonomiskā bilance, kas pašlaik ir ļoti neliela, līdz ar Latvijas kļūšanu par ES dalībvalsti palielināsies. Pārrunāti arī konkrēti ekonomiskās sadarbības aspekti.

Saeimas priekšsēdētāja un Kolumbijas vēstniece Latvijā uzsvēra nepieciešamību Latvijas un Kolumbijas parlamentos izveidot sadarbības grupas, kas sekmētu ciešāku parlamentāro kontaktu izveidi.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga saņēma akreditācijas vēstuli no Serbijas un Melnkalnes vēstnieka Dejana Vasiljeviča

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Rīgas pilī saņēma akreditācijas vēstuli no pirmā Serbijas un Melnkalnes ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā Dejana Vasiljeviča (Dejan Vasiljevic).

Valsts prezidente, uzrunājot vēstnieku, pauda Latvijas atvērtību sadarbībai ar Serbiju un Melnkalni, daloties savā eirointegrācijas un reformu pieredzē: “Mērķtiecīga Eiropas Savienības vērtību un kritēriju īstenošana ir sekmējusi ilgtermiņa progresu valstī. Latvija vēlas būt aktīva jaunās vienotās Eiropas veidotāja un gatava dalīties pieredzē un zināšanās, kuras tā guvusi savā eirointegrācijas procesā. Pirms dažām dienām tiekoties ar jūsu prezidentu Svetozaru Maroviču Ņujorkā, es aicināju viņu veidot ciešāku sadarbību mūsu valstu starpā šajā jomā.”

Vēstnieks informēja prezidenti par Serbijas un Melnkalnes iekšpolitikas aktualitātēm, apliecinot, ka pārmaiņas noris sekmīgi. Vēstnieks pauda apņēmību strādāt pie abu valstu attiecību attīstīšanas visdažādākajos līmeņos – parlamentārajā, ekonomiskajā, izglītības un kultūras.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre vakar tikās arī ar Serbijas un Melnkalnes vēstnieku Dejanu Vasiljeviču.

Tikšanās gaitā pārrunāti divpusējo attiecību jautājumi, kā arī sadarbības paplašināšanas iespējas.

Serbijas un Melnkalnes vēstnieks norādīja, ka abu valstu sadarbības pamats varētu būt kopīgās intereses, kā arī ekonomiskie kontakti. Viņš pauda vēlmi līdzdarboties amatpersonu vizīšu apmaiņas organizēšanā, kā arī pastāstīja par savas valsts iekšpolitisko situāciju – notiekošajām reformām un rīcības plāna sagatavošanu un apstiprināšanu, kas paver ceļu drīzu sarunu uzsākšanai ar Eiropas Savienību par Stabilizācijas un asociācijas līgumu.

I.Ūdre pauda izpratni par Serbijā un Melnkalnē notiekošo un norādīja uz parlamentārās sadarbības lomu valstu divpusējo attiecību paplašināšanā.

Puses pārrunāja arī reģionālās sadarbības nozīmi. Serbijas un Melnkalnes vēstnieks pastāstīja par paveikto labu kaimiņattiecību veidošanā, savukārt I.Ūdre uzsvēra Baltijas asamblejas būtisko lomu sekmīgā reformu īstenošanā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī ietekmes palielināšanā starptautiskajā arēnā.

Saeimas priekšsēdētāja un Serbijas un Melnkalnes vēstnieks bija vienisprātis par nepieciešamību abu valstu parlamentos izveidot sadarbības grupas, kā arī intensificēt līgumtiesiskās bāzes izveidi.

Valsts prezidenta preses dienests, Saeimas preses dienests