Vakar, 30. septembrī, Ministru kabineta sēdē

Akceptē piena ražošanas kvotas sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtību.

Akceptēti noteikumi “Piena ražošanas kvotas sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtība”. Noteikumu mērķis — sakārtot piena ražošanas nozari. Noteikumi paredz, ka piena ražošanas kvotas var saņemt jebkurš ražotājs, kurš ir nodevis pienu pārstrādei vai pārdevis pienu vai piena produktus tieši patērētājam. Neatkarīgi no saimniecības lieluma pienu var ražot gan vienas, gan 50 govju ganāmpulka īpašnieks piešķirtās kvotas ietvaros.

Lai nodrošinātu Latvijas valsts iestāšanās Eiropas Savienības oficiālā dokumenta sadaļas “Lauksaimniecība” nosacījumu izpildi, Latvijā ir jāievieš piena ražošanas kvotu administrēšanas pamatprincipi, lai pēc iestājas ES piena produktu ražotāji kļūtu līdzvērtīgi ES kopējā tirgus dalībnieki.

Noteikumi nosaka piena ražošanas kvotas sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtību.

Noteikts, ka piena kvota ir piena pārdošanas daudzums kvotas gadā (no 1.aprīļa līdz 31.martam). Latvijai piešķirtā piena ražošanas kvota 2004. un 2005.kvotas gadam ir 695,3 tūkstoši tonnu piena.

Piena kvotas iedalījums: piegādes kvota — termiski neapstrādāta piena daudzums, kas iegūts no vienas vai vairākām govīm, ko saskaņā ar šo noteikumu prasībām pārdod slaucamo govju ganāmpulka īpašnieks uzņēmējsabiedrībai (komercsabiedrībai), kura iepērk pienu. Piegādes kvota ir 468,9 tūkstoši tonnu piena. Tiešās tirdzniecības kvota — piena vai piena produktu daudzums, kas pārrēķināts pienā, ko ražotājs pārdod tiešajā tirdzniecībā patērētājam. Tiešās tirdzniecības kvota ir 226,4 tūkstoši tonnu piena. Piena kvotas nacionālā rezerve — piena daudzums, kas nav sadalīts starp ražotājiem un kas rodas no neizpildītajiem piena ražošanas kvotas daudzumiem, ko piešķir ražotājam saskaņā ar šo noteikumu prasībām. Nacionālajai rezervei atstāj ne mazāk kā vienu % no piegādes kvotas un vienu % no tiešās tirdzniecības kvotas.

Noteikts, ka piena kvota nav piešķirama ražošanas daudzumam, ko ražotājs patērē pašpatēriņam un izmanto lopbarībai. Rezervē kvotu precizēšanai atstāj ne mazāk kā vienu % no piegādes kvotas un ne mazāk kā vienu % no tiešās tirdzniecības kvotas.

Pienu drīkst iepirkt pircējs, kurš līdz 2003.gada 1.novembrim valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” ir iesniedzis pieteikumu.

Pircējam jāatbilst šādiem nosacījumiem: ir reģistrēts Pārtikas un veterinārajā dienestā, par ko liecina izziņa; piena iepirkšanu un uzskaiti veic saskaņā ar šo normatīvo aktu prasībām; ir reģistrēts uzņēmumu reģistrā (komercreģistrā), par ko liecina reģistrācijas apliecība; Valsts ieņēmuma dienesta izziņa, ka nav nodokļu parāds.

Pircēju apstiprināšanai, piena kvotas precizēšanai, nacionālās rezerves sadalei un piena ražotāju strīdus gadījumu izskatīšanai tiek izveidota komisija septiņu cilvēku sastāvā. Komisijā iekļauj pārstāvjus no piena ražotāju asociācijām, piena pārstrādātāju organizācijām, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Datu centra, Lauku atbalsta dienesta.

Pēc Ministru prezidenta Einara Repšes ierosinājuma akceptēts rīkojums “Par policijas darbinieku tiesībām apturēt transportlīdzekli”.

Rīkojums izstrādāts, pamatojoties uz likuma “Par policiju” 12.panta otro daļu, kurā ir paredzēta iespēja valdībai noteikt kārtību, kādā policijas darbinieki izmanto likuma “Par policiju” 12.panta pirmajā daļā noteiktās tiesības.

Rīkojuma nepieciešamība ir saistīta ar to, ka pašlaik sastopami gadījumi, kad policijas darbinieki, apturot transportlīdzekli, nepamatoti (bez īpašas vajadzības) pieprasa transportlīdzekļa vadītājam izkāpt no transportlīdzekļa paskaidrojuma sniegšanai vai protokola sastādīšanai. Šāda rīcība bieži vien ir saistīta ar ceļu satiksmes dalībnieka goda un cieņas aizskārumu, kā arī veicina korupcijas attīstību ceļu satiksmes drošības jomā.

Rīkojums paredz aizliegumu policijas darbiniekiem bez pamatotas nepieciešamības pieprasīt transportlīdzekļa vadītājam izkāpt no apturēta transportlīdzekļa vai aicināt vadītāju iekāpt policijas darbinieka dienesta transportlīdzeklī, izņemot gadījumus, ja šāds pieprasījums (aicinājums) ir nepieciešams, lai policijas darbinieks varētu realizēt citas likumā “Par policiju” paredzētās tiesības un pienākumus (piemēram, atstādināt no transportlīdzekļa vadīšanas personas, kurām ir konstatētas alkohola, toksisko vai narkotisko vielu lietošanas pazīmes; aizturēt personu, kura izvairās no kriminālsoda).

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”.

Likumprojekts pilnvaro Ministru kabinetu izstrādāt noteikumus, kas noteiktu Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzības (apsardzes) nodrošināšanas kārtību, paredzot konkrētas iesaistīto iestāžu funkcijas un tiesības, kā arī aizsardzības (apsardzes) apjomu atkarībā no minēto pārstāvju apdraudētības pakāpes. Tas pilnībā palīdzēs atrisināt jautājumu par transportlīdzekļa eskorta nodrošinājumu minētajiem pārstāvjiem, nekavējot Valsts policiju to tiešo pienākumu veikšanā, kā arī atrisinās jautājumu par to, ka šobrīd nav neviena ārēja normatīvā akta, kas regulētu minēto jautājumu.

Akceptēts rīkojums “Par mācību un pāraudzināšanas iestādes “Pilcene” likvidāciju”.

Pamatojoties uz Izglītības likuma 23.panta 1.daļu, nolemts ar 2003.gada 1.decembri likvidēt izglītības un zinātnes ministra padotībā esošo valsts budžeta iestādi – mācību un pāraudzināšanas iestādi “Pilcene”.

Noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir iestādes tiesību un saistību pārņēmēja. Izglītības un zinātnes ministram uzdots izveidot iestādes likvidācijas komisiju, kura veiks iestādes materiālo un finanšu līdzekļu inventarizāciju. Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots nodrošināt, ka iestādes audzēkņiem audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana tiek turpināta mācību un pāraudzināšanas iestādē “Strautiņi”.

Ar likvidāciju saistītos izdevumus uzdots segt no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta līdzekļiem.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 15. janvāra noteikumos Nr.29 “Elektroenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšanas un izvietojuma kārtība, ja elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus””.

Grozījumi paredz papildināt noteikumus ar nosacījumu, ka, ja Ekonomikas ministrijā iesniegtajos pieteikumos jaunu jaudu uzstādīšanai hidroelektrostacijām ar uzstādīto jaudu līdz 2 MW un elektrostacijām, kuras izmanto biogāzi, ar uzstādīto jaudu līdz 7 MW pieprasītais jaudu apjoms pārsniedz Ministru kabineta noteikto apjomu attiecīgajam gadam šīm grupām, Ekonomikas ministrija atļauju piešķiršanai rīko konkursu, kura vērtēšanas kritēriji noteikti šo noteikumu pielikumā.

Akceptēts protokollēmums “Par grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam””.

Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm uzdots līdz šā gada 6. oktobrim sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumus tehniskajiem grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”, nepalielinot valsts budžeta fiskālo deficītu, un paskaidrojumus par tiem.

Finanšu ministrijai uzdots sagatavot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam””, paskaidrojumus un līdz šā gada 13. oktobrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Nolemts Ministru kabineta 14.oktobra sēdē izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”” un paskaidrojumus.

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.28 “Noteikumi par pasažieru izlidošanas nodevu””.

Grozījums nosaka, ka pasažieru izlidošanas nodeva veido Satiksmes ministrijas pamatbudžeta pašu ieņēmumus un ir izmantojama lidostas “Rīga” infrastruktūras attīstības finansēšanai.

Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 18.jūlija noteikumos Nr.237 “Azartspēļu automātu un iekārtu marķēšanas noteikumi””.

Grozījumi paredz noteikt, ka, lai saņemtu marķējuma zīmi, azartspēļu organizētājs katru azartspēļu automātu un iekārtu pirms uzstādīšanas vai ekspluatēšanas (arī pirms izmantošanas mācību mērķiem) reģistrē inspekcijā. Inspekcija iekļauj azartspēļu automātu vai iekārtu azartspēļu automātu un iekārtu reģistrā un piešķir identifikācijas numuru, kas paliek nemainīgs visā azartspēļu automāta vai iekārtas ekspluatācijas laikā.

Noteikts, ka valsts nodeva par katras marķējuma zīmes izsniegšanu ir 15 latu. Valsts nodevu azartspēļu organizētājs ieskaita valsts pamatbudžetā.

Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

Izskatīts jautājums par valsts un pašvaldību nekustamā īpašuma privatizācijas un atsavināšanas turpmāko tiesisko regulējumu.

Nolēmts uzdot Ekonomikas ministrijai sagatavot, steidzamības kārtā saskaņot ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju un ekonomikas ministram divu nedēļu laikā iesniegt Ministru kabinetā izskatīšanai kā Ministru kabineta lietu: likumprojektus “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”; “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” un “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, kas atbilst Ministru kabineta 2003.gada 4.augusta rīkojumam Nr.486 “Par Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģiju (pamatnostādnēm)” un nosacījumiem, kas tika ietverti spēku zaudējušajos Ministru kabineta 2003.gada 12.augusta noteikumos Nr.455 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, 2003.gada 12.augusta noteikumos Nr.456 “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” un 2003.gada 12.augusta noteikumos Nr.457 “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, iekļaujot tajos: privatizācijas un atsavināšanas nosacījumus; likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” nosakāmo valsts zemes, valsts nekustamo īpašumu (kas nav valsts uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības mantas sastāvā) privatizācijas izbeigšanas kārtību un valsts īpašuma objektu ieguldīšanas uzņēmējsabiedrībās, kurās ir privātais kapitāls, izbeigšanas kārtību, kā arī latu un privatizācijas sertifikātu attiecību, privatizējot vai atsavinot valsts un pašvaldību zemi pilsētās un lauku apvidos; zemes vērtības noteikšanas kārtību, privatizējot vai atsavinot valsts un pašvaldību zemi; maksāšanas līdzekļu attiecību maiņu, privatizējot vai atsavinot valsts un pašvaldību zemi, pēc iepriekšminēto likumu stāšanās spēkā.

Noteikts, ka grozījumus Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumos “Noteikumi par maksāšanas līdzekļu attiecību un maksāšanas kārtību, privatizējot vai atsavinot valsts un pašvaldību zemi pilsētās un lauku apvidos”, nosakot maksāšanas līdzekļu attiecību, kurā īpašuma kompensācijas sertifikātu apjoms, atsavinot zemi, ir 80 procenti, bet īpašuma kompensācijas sertifikātu apjoms, privatizējot zemi, nav mazāks par 80 procentiem (īpaši atbalstāmajās teritorijās, kas noteiktas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, nav mazāks par 90 procentiem) no zemes pārdošanas cenas, kas būs spēkā līdz attiecīgo likumu spēkā stāšanās dienai.

Akceptēts rīkojums “Par valstij piederošo publiskās akciju sabiedrības “Poligrāfists” kapitāla daļu pārdošanu”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.jūlija noteikumu Nr.418 “Valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošanas nosacījumi un kārtība” 5.punktu nolemts pārdot valstij piederošās un valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās valsts kapitāla daļas publiskajā akciju sabiedrībā “Poligrāfists” (18 700 akcijas) Komercreģistrā reģistrētajai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Apgāds Zvaigzne ABC”.

Nolemts akcijas pārdot par cenu 1,04 lati par akciju, un maksājumi izdarāmi latos.

Akceptēti “Noteikumi par valsts nodevas likmi par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu 2004.gadā”.

Noteikumi nosaka valsts nodevas likmi (latos) 2004.gadā par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu atsevišķi katram regulējamās nozares sabiedrisko pakalpojumu veidam, pamatojoties uz regulējamo sabiedrisko pakalpojumu gada neto apgrozījumu 2003.gadā un regulatora darbības nodrošināšanai nepieciešamajiem izdevumiem 2004.gadā.

Noteikts, ka valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji maksā par katru sabiedrisko pakalpojumu veidu, kura regulēšanas nepieciešamību saskaņā ar likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 2.panta ceturto daļu valsts regulējamās nozarēs ir noteicis Ministru kabinets, bet pašvaldību regulējamās nozarēs – attiecīgā pašvaldība.

Valsts nodevas likme 2004.gadā katram valsts regulējamās nozares sabiedrisko pakalpojumu veidam ir divi lati par katriem 1000 latiem (0,2 procenti), bet katram pašvaldības regulējamās nozares sabiedrisko pakalpojumu veidam – četri lati par katriem 1000 latiem (0,4 procenti) no uzņēmuma sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma 2003.gadā.

Ja 2004.gadā samaksātā valsts nodeva pārsniedz 0,2 procentus valsts regulējamās nozarēs vai 0,4 procentus pašvaldību regulējamās nozarēs no uzņēmuma sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma 2003.gadā, samaksāto summu precizē, veicot 2004.gada pēdējo maksājumu.

Ja 2004.gadā samaksātā valsts nodeva pārsniedz regulatora darbības nodrošināšanai 2004.gadā nepieciešamās izmaksas, 2005.gadā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam valsts nodevu par pārmaksāto summu samazina proporcionāli katra sabiedrisko pakalpojuma sniedzēja iemaksātās valsts nodevas lielumam 2004.gadā.

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kuri 2004.gadā sāk sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, aprēķina valsts nodevu no uzņēmuma plānotā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma pirmajā darbības gadā.

Valsts nodevu 2004.gadā valsts regulējamās nozarēs un pašvaldību regulējamās nozarēs sadala četrās vienādās daļās. Pirmo valsts nodevas daļu samaksā līdz 2004.gada 10.janvārim, otro – līdz 2004.gada 10.aprīlim, trešo – līdz 2004.gada 10.jūlijam, ceturto – līdz 2004.gada 10.oktobrim.

Pašvaldības budžetā iemaksāto valsts nodevu pašvaldību regulējamās nozarēs piecu dienu laikā ieskaita pašvaldības regulatora kontā.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments