Pēc 2003.gada 25.septembra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas vārdā es apsveicu Latviju ar skaidro nostāju par iestāju Eiropas Savienībā. Atliek vien vēlēties, lai Eiropa mūs saprastu un lai likumdošana turpmāk būtu labvēlīga arī mūsu valsts iedzīvotājiem.

Runājot par šodienas Saeimas sēdi, frakcijas bija samērā vienprātīgas — Saeimā pēc visām neskaidrībām, kas virmoja šonedēļ un pagājušās nedēļas nogalē, bija normāls darbs. Varētu pat teikt, ka dienas kārtības “nagla” bija likumprojekta “Grozījumi “Likumā par ostām”” pieņemšana galīgajā lasījumā. Tika pieņemts kompromisa variants, un to atbalstīja visas koalīcijā esošās partijas. Piebildīšu, ka šādu kompromisu panākt nebija viegli, īpaši man, jo es vadīju darba grupu. Tāpēc bija nepieciešams frakcijas deputātu un arī iedzīvotāju atbalsts, ko mēs saņēmām gan telefoniski, gan arī citādi.

Visi runā par to, ka ir iestājies pamiers. Manuprāt, pamiers jau pamazām pārtop mierā. Un, protams, šī pamiera laikā jāpārtrauc apšaude, kas notiek starp frakcijām un premjeru. Tad viss būs kārtībā — noritēs normāls darbs! Esmu lepna arī par to, ka mūsu frakcija tomēr gribēja novērst visas domstarpības, savā balsojumā atbalstot Jutas Strīķes kandidatūru Korupcijas novēršanas un apkarošana biroja vadītāja amatā. Žēl, ka mēs visi par to nevarējām kopīgi vienoties. Bet es domāju, ka strādājot turpmāk visi jautājumi atrisināsies vieglāk, un varbūt koalīcijas brokastis vairs nenotiks un tiks aizstātas ar pēcpusdienas tēju vai vieglām vakariņām.

R.Pīks (Tautas partijas frakcija): Mana kolēģe Seiles kundze jau informēja, ka pretēji iepriekšējiem brīdinājumiem Saeimas sēde noritēja normāli un bez asumiem. Arī iepriekš par lakmusa papīru koalīcijas stabilitātei sauktais likumprojekts “Grozījumi “Likumā par ostām”” tika pieņemts galīgajā lasījumā bez sevišķiem starpgadījumiem. Mēs uzskatām, ka šie grozījumi ostu likumā liecina par premjera Einara Repšes vēlmi centralizēt varu. Līdzšinējais likums noteica, ka ostu valdēs pašvaldības un valsts pārstāvji ir līdzsvarā. Ja kādu neapmierināja valsts pārstāvju darbs, tad tos varēja nomainīt. Tāpēc jau nebija jāgroza likums, kas tagad nosaka, ka ostu valdēs ir trīs attiecīgās pašvaldības un četri Ministru kabineta iecelti valsts pārstāvji. Uzskatu, ka nākotnē šajā jautājumā varētu rasties sarežģījumi. Bet, lai nu tā būtu!

Runājot par mieru vai pamieru, jāatzīst, ka šī ne īpaši korektā savstarpējā vārdu apmaiņa izskan arī starptautiskajā sabiedrībā. Nesen biju Strasbūrā, Eiropas Parlamentā, kur esmu viens no deviņiem Latvijas parlamenta novērotājiem, un tur mūs, protams, apsveica ar pozitīvo referenduma rezultātu, īpaši atzīmējot lielo balsotāju aktivitāti salīdzinājumā ar pēdējām Saeimas vēlēšanām. Šos sveicienus nododu arī jums. Bet tajā pašā laikā man bija grūti atbildēt uz jautājumiem; vai taisnība, ka jūsu premjers ir aicinājis uz barikādēm; vai tas nozīmē, ka viņš nav apmierināts ar referenduma rezultātiem; ko tas nozīmē, ja viņš aicina tautu uz barikādēm? Demokrātiskās valstīs nevar saprast, kāpēc premjers, kuram ir vairākums parlamentā, draud aicināt uz barikādēm. Jebkuras partijas vai frakcijas vadītājam vai arī Saeimas deputātam jābūt uzmanīgam savos izteikumos, jo dažus izteikumus ziņu aģentūras varbūt neuztvers un neizplatīs, bet, ja viens no valsts vadītājiem izsakās pārsteidzoši, tad, protams, tas tiek izplatīts.

Es uzskatu, ka pašlaik, kad ir noslēgts viens ļoti svarīgs posms — noticis referendums par Latvijas iestāšanos ES, tā vietā, lai nodarbotos ar apsaukāšanu par korumpantiem, ir jāķeras pie darba un jāizstrādā jauna valsts ārpolitikas koncepcija. Galvenie mērķi, kas tika uzstādīti pirms pieciem gadiem vai pat ātrāk, tuvojas noslēgumam — tie ir sasniegti, un tāpēc es aicinu kolēģus strādāt. Tautas partija jau sestdien rīko konferenci, kur spriedīs un izteiks savus priekšlikumus nākotnei tieši par šiem jautājumiem.

A.Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Zaļo un Zemnieku savienība šajās saspringtajās dienās ļoti rūpīgi sekoja politiskajai situācijai valstī, pirmajā vietā uzstādot mūsu sabiedrības — elektorāta — viedokli. Mēs to nedrīkstam ignorēt, jo tas ir nepārprotams atbalsts premjeram Einaram Repšem un viņa vadītajai politikai. Acīmredzot arī mūsu apvienībai tas ir jāņem vērā. Mēs savā frakcijā šo situāciju analizējām un pieņēmām lēmumu, ka tik tiešām ir jānoslēdz miers un savstarpēja akmeņu mešana ir jāizbeidz, un šie akmeņi jāsavāc. Mums visiem šī bija diezgan rūgta mācību stunda, bet labāk agrāk nekā vēlāk mums, visiem politiķiem, jāsaprot, ka savas personiskās ambīcijas jāliek malā un pirmajā vietā jebkuram, neatkarīgi no politiskās piederības jāliek tautas viedoklis. Tautas viedoklis šobrīd ir skaidrs, un ar to mums visiem jārēķinās, atmetot savas iekšējās ambīcijas un kašķus, jo valdībai jāstrādā stabili. Tā ir mūsu pārliecība, un to mēs arī turpmāk darīsim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”): Šodien notika tā Saeimas sēde, par kuru iepriekš tika daudz runāts, gaidot dažādus rezultātus, bet es gribu apgalvot, ka pats svarīgākais un galvenais šodien pieņemtais lēmums bija grozījumi ostu likumā. Tas nozīmē, ka koalīcijas partijas savā starpā tomēr spēj vienoties un dialogā rast optimālu risinājumu. Par to es tiešām saku paldies koalīcijas partneriem, jo jautājums, kas sākumā izskatījās šķietami grūti atrisināms, sarežģījumus neradīja.

Lai neliktos, ka šobrīd, kā tiek stāstīts, tiek ieviests kāds ļoti nesaprotami stingrs režīms no valsts puses ostu valdēs, gribu teikt, ka tā tas nav. Ostu valdes sastāvs tiek mainīts ar vienu cilvēku par labu Ministru kabinetam, respektīvi, četrus valdes locekļus ieceļ Ministru kabinets, bet trīs — no attiecīgās pašvaldības, kas reāli atspoguļo gan īpašuma, gan citu lietu sadalījumu šajās ostās. Tādējādi šajā stratēģiski svarīgajā objektā dominante turpmāk būs valsts.

K.Peters (Latvijas “Pirmās partijas” frakcija): Šodien, kā jau kolēģi atzīmēja, uzmanības centrā bija balsojums par grozījumiem ostu likumā, kas paredz valsts kontroles palielināšanu Rīgas un Ventspils ostās. Atgādināšu, ka jau sākotnēji tieši šādu risinājumu piedāvāja Latvijas Pirmās partijas frakcija. Laikam jau šis Saeimas atbalstītais vienlīdzības princips un juridiski korektais risinājums bija tā vērts, lai mēs, Latvijas Pirmās partijas deputāti, sarktu savu tuvinieku, draugu un partijas biedru priekšā, kad mūs šī priekšlikuma izvirzīšanas dēļ daži koalīcijas deputāti pēc savas paviršās iepazīšanās ar minētajiem likuma grozījumiem sauca par noziedzīgu interešu lobētājiem un korumpantiem. Es izsaku savu gandarījumu par šodienas Saeimas balsojumu, faktiski atbalstot Latvijas Pirmās partijas iniciatīvu, kura kliedē šaubu ēnu par mūsu partijas un frakcijas mērķiem un motivāciju darbam Saeimā. Lai arī turpmāk neizraisītu smagu apsūdzību lavīnu, es aicinu kolēģus deputātus rūpīgi iepazīties ar komisijās iesniegtajiem grozījumiem likumprojektos un, apzinoties savu atbildību vēlētāju priekšā, padomāt, pirms publiski komentēt citu frakciju iniciatīvas.

M.Bekasovs (“Latvijas Sociālistiskās” partijas frakcija): Latvijas Sociālistiskās partijas politpadomes birojā ir pieņemts lēmums vērsties Latvijas konstitucionālajā tiesā ar iesniegumu izskatīt juridiski nekorektos referenduma rezultātus, kas neatbilst Satversmes 1. un 2.pantā noteiktajam, jo 500 000 Latvijas likumīgajiem iedzīvotājiem, kuriem ir izdota pase un piešķirts nepilsoņa statuss, nav tiesību piedalīties referendumā un izteikt savu viedokli. Latvijas Sociālistiskā partija uzskata, ka referendumu, kurā nav tiesību piedalīties vienai ceturtajai daļai valsts iedzīvotāju, nevar saukt ne par visas tautas, ne par demokrātisku aptauju. Tas ir diskriminējoši attiecībā pret katru ceturto valsts iedzīvotāju un nodokļu maksātāju, kuram valsts izdotā pase apstiprina cilvēka likumīgo piederību Latvijas iedzīvotājiem. Kāds spriedums būs konstitucionālajā tiesā, mēs nezinām, bet, ja tas būs negatīvs, mēs griezīsimies starptautiskajā cilvēktiesību tiesā Strasbūrā.

V.Orlovs (“Tautas saskaņas” partijas frakcija): Es nerunāšu par kaut kādu lielo politiku, bet gan par citu problēmu, kas skars jebkuru Latvijas iedzīvotāju. Šodien izskatīšanai komisijās tika nodoti grozījumi Farmācijas likumā, kurus sagatavoja deputāti mediķi no dažādām frakcijām. Tādējādi tiks atrisināts svarīgs jautājums, par kuru runāsim pēc nākamā gada 1.maija. Mēs jau nobalsojām par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, un tas nozīmē, ka no Valsts zāļu reģistra ar 2004.gada 1.maiju tiks izsvītroti lētie medikamenti — korvalols, validols, aktīvā ogle, citramons un citi, jo tie neatbilst labas ražošanas praksei. Piedāvātajos grozījumos mēs iestrādājām jaunu definīciju — sociālās zāles. Tas nozīmē, ka tie ir bezrecepšu medikamenti, ko var izplatīt pēc Ministru kabineta apstiprināta saraksta. Tādējādi tiks radīta iespēju tās tomēr izplatīt. Tas nozīmē, ja mūsu priekšlikumi galīgajā lasījumā tiks atbalstīti, tad arī pēc nākamā gada 1.maija visi Latvijas iedzīvotāji varēs iegādāties šos visiem tik ļoti nepieciešamos medikamentus.

Saeimas preses dienests