ATSAUCĒ IETVERT:
Plenārsēdes stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.10.2003., Nr. 136 https://www.vestnesis.lv/ta/id/79490
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Plenārsēdes stenogramma:
2003. gada 25. septembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, sākam šā gada 25.septembra sēdi.
Pirms sākam izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 25.septembra sēdes darba kārtībā, iekļaujot ceturtajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā 1.punktu pirms 17.punkta — likumprojekta “Grozījums likumā “Par muitas nodokli”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!
Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz iekļaut likumprojektu “Par Bertrama Zariņa atzīšanu par Latvijas pilsoni” izskatīšanai pirmajā lasījumā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” pēc 40. darba kārtības punkta — likumprojekta “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izslēgt no Saeimas šā gada 25.septembra sēdes darba kārtības 18.punktu — likumprojektu “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!
Saeimas Juridiskā komisija lūdz izslēgt no darba kārtības 13.punktu — lēmuma projektu “Par Arnolda Valda Laufmaņa atbrīvošanu no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!
Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par muitas nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 1, atturas — 5. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Solovjova, Deņisova, Fjodorova un Bartaševiča iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. “Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Privatizācija nav pabeigta, bet sertifikātiem termiņš jau beidzas. Tāpēc mēs piedāvājam nevis pagarināt derīguma termiņu, bet atstāt sertifikātiem beztermiņa ilgumu. Šajā gadījumā tā nauda, kura bija solīta Latvijas iedzīvotājiem, paliks viņiem.
Lūdzu nobalsot par mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. “Pret” neviens deputāts pieteicies runāt nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 40, atturas — 26. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Orlova, Golubova, Ozoliņa, Fjodorova un Klementjeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Vitālijs Orlovs. Lūdzu!
V.Orlovs (TSP). Cienījamā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Kāpēc radās visi šie grozījumi? Pirms iestāšanās... pirms referenduma mēs visi aģitējām tautu balsot “par”, un uz jautājumu, ka palielināsies cenas medikamentiem un precēm, mēs apsolījām, ka darīsim visu, lai samazinātu šo sociālo spiedienu. No 1.maija, kad Latvija būs oficiāli pieņemta ES, no Valsts zāļu reģistra būs izsvītroti aptuveni 10% no visiem medikamentiem, tajā skaitā 500 medikamenti ir tie, kuri ražoti Bulgārijā, Indijā, Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā un citās valstīs, kur ražotājiem nav labas ražošanas prakses. Starp šiem medikamentiem ir tādi pazīstami un lietojami medikamenti kā validols, korvalols, citramons, aktivētā ogle. Būs izsvītrots allazols, kuru izgudroja Leopolds Ozoliņš, būs izsvītrots remantadīns, kuru sintezēja šeit mūsu zinātnieki. Un, lai atrastu iespēju atstāt kaut kādu daļu no šiem medikamentiem, bezrecepšu medikamentiem, tas nozīmē, ka tie nav kaitīgi, tiek piedāvāts šis priekšlikums.
Mēs dodam iespēju Veselības ministrijai un Farmācijas departamentam pašam nolemt, kādiem medikamentiem jābūt sarakstā. Man liekas, ka tā ir viena no tām izejām, kur mēs varam cīnīties ar cenu paaugstinājumu medikamentiem.
Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka mēs visi esam apdrošināti un mums tas faktiski neinteresē. Tā vai tā par mums maksās apdrošināšanas kompānija, un ceru, ka nākamajā gadā noteikumi būs vēl labāki. Bet mums vajag padomāt arī par parastajiem cilvēkiem, par pensionāriem.
Ceru uz to, ka jūs tomēr atbalstīsiet priekšlikumu, tā nav nekāda politika, tas ir konkrēts risinājums konkrētai problēmai. Paldies!
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Viesturs Šiliņš. Lūdzu!
V.Šiliņš (JL). Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Manuprāt, mēs tomēr esam nobalsojuši par iestāšanos Eiropas Savienībā, un labas klīniskās prakses sertifikāts un medikamentu drošība ir absolūta nepieciešamība, lai mēs garantētu savas sabiedrības veselību un tās ārstēšanas kvalitāti.
Es pieņemu, ka varētu būt dažādas atlaides, domājot par šiem medikamentiem, kuri varbūt nemaz nebija tik slikti un kurus varētu turpmāk lietot. Tomēr Farmācijas departamentam Veselības ministrijā ir jāsastāda šis saraksts, jo citādi mēs nonāksim pie ļoti lieliem strīdiem, kas ir šī medikamentu grupa un ko tajā ietvert.
Es lūdzu balsot “pret”. Paldies!
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 42. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ciltsdarba likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Pasaules tūrisma organizācijas statūtiem” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mūrnieces, Jaunupa, Brigmanes, Kušķa un Liepiņas iesniegto likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 11, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ingrīdas Labuckas iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu no šā gada 7.oktobra līdz 9.oktobrim. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātei! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Atvaļinājums deputātei piešķirts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Pētera Simsona iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 9.oktobrī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Pēterim Simsonam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — 1. Bezalgas atvaļinājums deputātam piešķirts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Jura Stukāna iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra virzīto iesniegumu par Jura Stukāna iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi un ir atbalstījusi šo lēmuma projektu. Un lūdzu Saeimu to atbalstīt! Paldies!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par Jura Stukāna iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi!” Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret — 1, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Arta Kampara saukšanai pie administratīvās atbildības”.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP). Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi jautājumu par deputāta Arta Kampara saukšanu pie administratīvās atbildības un ir piekritusi deputāta Kampara saukšanai pie administratīvās atbildības par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu. Tomēr Mandātu un iesniegumu komisija, izskatot šo jautājumu un uzklausot arī deputāta Kampara paskaidrojumus šajā jautājumā, ir nosūtījusi vēstuli Tukuma domei ar lūgumu izvietot attiecīgas ceļa zīmes tajā krustojumā, kur bija noticis šis satiksmes negadījums, lai turpmāk izvairītos no šādu situāciju iespējamības, jo lielā mērā tieši ceļa zīmju trūkums ir bijis par pamatu šim ceļu satiksmes negadījumam.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL). Godātā priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Uzskatu par savu pienākumu tomēr paskaidrot šo situāciju, lai visi ir lietas kursā, par ko jūs izdodat mani sodīšanai.
Es esmu viens no tiem deputātiem, kas ikdienā brauc pie stūres un ikdienā veic vismaz 150 kilometru pie automašīnas stūres. Un tie kolēģi, kas dara to pašu, mani diezgan labi sapratīs, ka ikdienā atgadās tādas situācijas, kas, nu ... nosauksim tās par nestandarta situācijām, vai tās ir, nu, uz ceļa... Situācijas, kas nav prognozējamas. Un tāpēc es varbūt neaizkavēšu jūs ar šīs situācijas izklāstu, jo mēs to gari un plaši izrunājām Mandātu un iesniegumu komisijā, ko Labuckas kundze arī atzīmēja. Tomēr šis konkrētais gadījums, es uzskatu, nebija stipri viennozīmīgs, jo tas iemesls, kāpēc tika izraisīts šis negadījums, bija pilnīga ceļa nepārredzamība. Un to varēja atrisināt, un arī turpmāk, es ceru, šīs situācijas nākotnē tiks atrisinātas, ja tiks izvietotas pareizas ceļa zīmes. Bet, ņemot vērā to, ka, lai neizceltu deputāta kādas īpašās privilēģijas, apstrīdētu kādas policijas tiesības vai policijas lēmumus, es pieņēmu, nu, tādu iekšēju lēmumu, ka es uzskatīju, ka tomēr es esmu vainīgs. Un tāpēc lūdzu jūs, cienītie kolēģi, atbalstīt manu saukšanu pie šīs atbildības. Un es ceru, ka šī zīme šajā vietā tiks izvietota un turpmāk arī tādi gadījumi nenotiks. Paldies!
Aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Arta Kampara saukšanai pie administratīvās atbildības”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 6, atturas — 3. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalību operācijā Afganistānā Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko drošības atbalsta spēku Vācijas Federatīvās Republikas kontingenta sastāvā”.
No Ministru kabineta puses vārds Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram Dzintaram Rasnačam. Lūdzu!
Dz.Rasnačs (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Labrīt, godātie deputāti! Šā gada 8.februārī Saeima ir pieņēmusi lēmumu par mūsu misijas dalību daudznacionālajos drošības spēkos Afganistānā. Saskaņā ar starptautiski pieņemto praksi, ik pēc noteikta laika notiek daudznacionālo bruņoto spēku vai šajā gadījumā drošības atbalsta spēku vadības rotācija. Šajā situācijā no Nīderlandes Karalistes vadību pārņem Vācijas Federatīvā Republika. Tātad šis Saeimas lēmuma projekts skar tikai un vienīgi šo vadības rotāciju, un Ministru kabinets aicina atbalstīt šo lēmuma projektu, ar kuru mēs nonākam Vācijas Federatīvās Republikas kontingenta vadībā.
Atgādinu, ka Afganistānā šobrīd ir astoņi mūsu cilvēki. Četri no tiem ir mediķi, un četri ir šoferi, īpaši apmācīti medicīnas mašīnu šoferi. Paldies!
Sēdes vadītāja. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 2, atturas — 7. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalīšanās termiņa pagarināšanu NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā”.
Iesniedzēju vārdā — Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Rasnačs. Lūdzu!
Dz.Rasnačs (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie deputāti! Arī šis lēmuma projekts ir apstiprināts Ministru kabineta 16.septembra sēdē, un sakarā ar to, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome šā gada 11.jūlijā ir pieņēmusi jaunu rezolūciju, ar kuru tiek pagarināts piedalīšanās termiņš daudznacionālajos stabilizācijas spēkos, tad arī mūsu parlamentam kā šajā situācijā augstākajam lēmējam un pilnvarotajam lēmējam, būtu jāpieņem atbilstošs lēmums. Paldies!
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Cienījamie Latvijas cilvēki! No mums tiek prasīts pagarināt dienesta termiņu Bosnijā izvietotajai Latvijas bruņoto spēku vienībai. Mēs varam nedaudz iedziļināties vēsturē un atcerēties, kāpēc šis Latvijas vads atrodas tālākajā Balkānu zemē. Patiešām, Bosnijā un Hercegovinā bija viens no asiņainākajiem bruņotajiem konfliktiem 20.gadsimta beigās. Bet tas beidzies ar Deitonas līgumu, kuru parakstīja ASV prezidents Bils Klintons un Dienvidslāvijas prezidents Slobodans Miloševičs. Pēc tam sekoja Monika ovālajā kabinetā, Dienvidslāvijas bombardēšana, 11.septembris, Irāka, un viena no Deitonas līguma parakstītājiem — Miloševiča kunga — sūtīšana uz Hāgu valsts maizē. Pasaule ir pilnīgi izmainījusies, bet Latvijas kontingents joprojām ir Bosnijā.
Es gribētu pats pajautāt jums, godātie kolēģi, vai tiešām Latvija ir tik bagāta valsts, lai uzturētu militāros formējumus piecās pasaules valstīs vienlaicīgi — Afganistānā, Irākā, Bosnijā, Kosovā, Maķedonijā? Vai jums nešķiet, ka mēs varam atteikties no viena punkta šajā militārā tūrisma maršrutā un līdz ar to ietaupīt naudu, kura tik vajadzīga mūsu zemniekiem, ārstiem un skolotājiem?
Lūdzu balsot pret kontingenta pilnvaru laika pagarināšanu!
Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es saprotu, ka reizēm ir jāsaka tā: “Klausās, ka kaut kur zvana, bet nezina, kas zvana!”
Lieta ir tāda, ka vispirms pirms kaismīgām runām vajadzētu izanalizēt to, cik cilvēku sūta Latvija un cik tas mūsu valstij izmaksā. Un tad nākt šeit un runāt. Vispārīgus kaismīgus vārdus runāt par to, ka mums nekur nekas nav jādara, tur nav vajadzīga nekāda māka. Bez tam es gribētu aizrādīt to, ka mēs esam uzņēmušies pildīt zināmas starptautiskas saistības. Ja jau mēs esam nolēmuši iestāties NATO, tad mums ir arī jāpilda tādas saistības, kādas pilda šodien NATO dalībvalstis, un tādas saistības, kādas piedāvā pildīt kandidātvalstīm.
Tā ka neredzu nekādu iemeslu balsot “pret” un gribētu vēl vienu reizi atgādināt. Ja cilvēks savu galvu slauka ar valsts simboliku, viņš, iespējams, no savas galvas kaut ko ārā ir arī izslaucījis un tāpēc paliek jocīgs.
Aicinu šādas te lietas ar smaidu noklausīties!
Sēdes vadītāja. Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie deputāti! Es uzskatu par nepieciešamu sniegt vairāk vai mazāk, bet tomēr izsmeļošu atbildi deputātam Kabanovam.
Tātad, pirmkārt, runa ir nevis par kādu atsevišķas valsts iniciatīvu, bet runa ir par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju. Ja ir kāds deputāts, kas neatbalsta Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes lēmumus, nu... tad te nav komentāru.
Otrs, tātad par izšķērdību un lielajiem līdzekļiem. Tad varu minēt, ka šobrīd šajā vietā atrodas un tuvākajā laikā ir paredzēts tur būt vienam, es atkārtoju, vienam sakaru virsniekam no mūsu valsts, un arī mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir pārstāvētas šajā vietā, un tas izskatītos vienkārši savādi, ja mēs rīkotos citādi nekā mūsu kaimiņvalstis, kuras arī ir uzņēmušās konkrētas starptautiskas saistības. Vēl jo vairāk, mūsu saistības ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, es domāju, neapstrīdēs neviens no politiskajiem spēkiem.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalīšanās termiņa pagarināšanu NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 6, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts...
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumu šā gada 25.septembra sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” izskatīšanu pirmajā lasījumā pēc 16.darba kārtības jautājuma. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā likumprojekts ir iekļauts.
Tātad nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe... Solvita Āboltiņa, es atvainojos.
S.Āboltiņa (JL). Labrīt, cienījamie kolēģi! Pašlaik saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 77.panta 7.daļas 3.teikumu izņēmuma gadījumos krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem, ja tie saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, drošības līdzekļa apcietinājuma termiņu virs viena gada un 6 mēnešiem var pagarināt Augstākās tiesas senāts, bet šī likuma norma ir bijusi ļoti strīdīga, un Satversmes tiesa šā gada 27.jūnijā ir noteikusi, ka šīs normas ir neatbilstošas Satversmes 92.pantam, jo cilvēkiem, kas ir aizturēti, kaut arī par smagiem noziegumiem, ir jādod tiesības izteikt savu viedokli jāuzklausa viņu viedoklis par to, vai un kāpēc viņi atrodas apcietinājumā. Un iepazīties ar tiem apsvērumiem, kāpēc šis apcietinājuma termiņš tiek vai netiek attiecīgi pagarināts, un izteikties sevis aizstāvēšanai.
Tātad no 1.oktobra šī norma tiks svītrota. Rezultātā 1.oktobrī varētu iestāties situācija, ka šī norma vairs nav spēkā, un tas nozīmētu, ka pašreiz apcietinājumā aizturētie par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, kā es jau minēju, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, rezultātā diezgan ievērojams skaits šādu cilvēku varētu būt atbrīvojami, tātad vienkārši... jo iestātos “tiesiskā nulle”, ka nebūtu normas, kas regulētu šī te apcietinājuma iespēju... pagarināt šo te apcietinājumu.
Tāpēc Juridiskā komisija piedāvā pieņemt attiecīgi piedāvātos likuma grozījumus, kuri nodrošinātu apcietinātajai personai tiesības iepazīties ar tiesas lūgumu par apcietinājuma termiņa pagarināšanu virs viena gada un 6 mēnešiem, tātad būtu novērsta pretruna ar Satversmes 92.pantu. Viņiem būtu iespējas sniegt rakstveida paskaidrojumus augstākās instances tiesai. Savukārt tiesai likumīgi būtu atļauts pagarināt šo termiņu virs šiem 6 mēnešiem nepilngadīgajiem, virs gada un 6 mēnešiem — pieaugušajiem.
Tātad Juridiskā komisija, izstrādājot šos likuma grozījumus, uzskatīja, ka tie ir atzīstami par steidzamiem, jo, kā jau es minēju, Satversmes tiesas spriedums stājas spēkā 1.oktobrī... tātad atzina šos likuma grozījumus par steidzamiem un lūdz pieņemt tos pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
S.Āboltiņa. Tā kā likumprojekts ir patiešām steidzams un 1.oktobris ir jau nākamnedēļ, es lūgtu, ja deputātiem nav iebildumu, pieņemt šo likumprojektu šodien arī tūlīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par muitas nodokli””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.
B.Brigmane (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā izskatīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par muitas nodokli””, kurā ir paredzēts, ka no muitas nodokļa tiek atbrīvoti pasta paku sūtījumi, kuru vērtība nepārsniedz zināmu summu, šobrīd pirmajā lasījumā izskatāmajā likumprojektā tātad tā būtu 100 latu vērtībā.
Es gribētu atgādināt, ka šie grozījumi spēkā var būt tikai 8 mēnešus, jo pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Eiropas Savienības ietvaros mums muitas nodokļa maksājumu nebūs.
Tāpēc komisija uzskata, ka šie grozījumi likumā ir jāveic steidzami, un uzskata šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par muitas nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret — 5, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
B.Brigmane. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā!
B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 25.septembris, šodien pulksten 10.00. Un lūdzu arī šo likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt šīsdienas sēdē.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25.septembris pulksten 10.00. Izskatīšana šīsdienas sēdē. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Tātad šodien viens no svarīgākajiem jautājumiem — likumprojekts “Grozījumi likumā par ostām”. Dokumenta nr.1049c. Tā kā likumprojektam ir steidzamība, skatām otrajā lasījumā un centīsimies panākt normālu likumprojekta veidošanu.
1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kalvītis. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, lai novērstu lieku birokrātiju.
Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. 2.priekšlikumu iesniedzis deputāts Maksimovs. Paredz izslēgt Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta 1.pantu. Līdz ar to atgrieztos vecajā redakcijā, ja mēs nobalsotu par šo priekšlikumu. Komisija vienprātīgi, nevar teikt, ka vienprātīgi, bet ar balsu vairākumu šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Kur dvielis? Paņem dvieli līdzi!”)
N.Kabanovs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Cienījamie Latvijas cilvēki! Par Maksimova kunga priekšlikumu. Nesen viens drosmīgs Latvijas politiķis raksturoja pašreizējo situāciju valstī kā diktatūras priekšvakaru. No vēstures pieredzes mēs zinām, ka katrai diktatūrai ir savas ekonomiskās motivācijas. Vienkāršākā iespēja norēķināties ar saviem kreditoriem ir viņu, maigi sakot, neitralizācija. Kā saka jaunie krievi: maksā tikai gļēvuļi. Vēršos pie mūsu realitātēm. Kāpēc mēs ilgi un strīdīgi apsveram ostas likumu. Tāpēc, ka valdošajai partijai jāturpina ietekmēt sfēru dalīšanu. Viss, ko mums runā par korupcijas apkarošanu, ir tikai tukšs troksnis, lai paslēptu savas mantkārīgās intereses.
Mani īpaši pārsteidz, ka tas viss notiek laikā, kad Rīgas brīvosta attīstās īpaši sekmīgi. 49% pieaugums pēdējā mēneša laikā! Paņemiet statistiku, un jūs paši redzēsiet, ka laikā, kad Ventspilij iet švaki, Rīgas brīvosta attīstās. Lūdzu! Rokas nost no Rīgas brīvostas! Atbalstiet Maksimova kunga priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 2. — deputāta Maksimova priekšlikumu! Pirms mēs balsojam, komisijas vārdā vēl deputāte Anna Seile.
A.Seile. Jā, es gribu pateikt. Pat ja Saeimas vairākums nobalsotu par Maksimova priekšlikumu, nākamie priekšlikumi būtu skatāmi, jo viņi paredz šo pantu izskatīt citā redakcijā. Bet komisijas vārdā aicinu noraidīt Maksimova priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 2. — deputāta Maksimova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 53, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile. 3., 4. un 5.priekšlikums. Visi ir iesniegti par galvenajām Ostas pārvaldes funkcijām. Un 3.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Kalvītis. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi tāpēc, ka viņš pilnā mērā ir ierosinājis atstāt spēkā esošā likuma redakciju, kur nekas nemainītos. (Starpsauciens: “Bravo!”)
Komisija aicina neatbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 3. — deputāta Kalvīša priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 53, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile. 4.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, bet pēc tam izveidotajā darba grupā šī redakcija tika uzlabota, tāpēc komisija iesaka neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu un pievērsties pēc tam nākošajiem. Tātad komisija aicina šo Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 4. — Juridiskā biroja priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. 5.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, iestrādājusi ļoti daudzu padomnieku priekšlikumus un lūdz Saeimu atbalstīt šo 5.priekšlikumu, kas paredz, ka Ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, un tālāk ir runa par nolikumiem un paraugnolikumiem, kā tos izstrādāt un kas tos apstiprina.
Tātad lūdzu atbalstīt 5. — komisijas izveidoto priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 44, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Seile. 6.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija un lūdz šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. 7.priekšlikumu iesniedz deputāts Kalvītis. Tas ir — izsvītrot vienu no Ostas pārvaldes funkcijām. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 7. — deputāta Kalvīša priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, atturas — 2 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile. 8.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Maksimovs. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 8. — deputāta Maksimova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 53, atturas — 1 deputāts. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile. Nākošie priekšlikumi attiecas uz 8.pantu, kurā nosaka Ostu valdes sastāvu. Un 9.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Kalvītis, un komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, jo tas faktiski atkārto visu veco redakciju, kāda bija spēkā esošajā likumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par deputāta Kalvīša 9.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 53, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile. 10.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, kura paredz, ka Rīgas un Ventspils ostu valdēs katrā būs septiņi valdes locekļi un pienācīgā skaitā gan pašvaldības, gan valsts pārstāvji, nosakot arī, no kurām ministrijām tiek izvirzīti kandidāti šiem valdes locekļiem. Komisija ir vienojusies par šo kompromisa variantu un lūdz to atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 10. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 42, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Seile. 11.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un šajā priekšlikumā tiek noteikts, kādā veidā ieceļ un atbrīvo no amata valdes priekšsēdētāju un ostas valdes locekļus. Komisija lūdz šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. 12.priekšlikumu... (Starpsauciens: “Balsot! Par vēlu!”)
Sēdes vadītāja. (Balsis zālē.) ... Par vēlu... Jūs pārāk klusi runājāt... Lūdzu turpinām.
A.Seile. 12.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Kalvītis — izslēgt 15.1 pantu no spēkā esošā likuma, un komisija to atbalsta, jo šis priekšlikums ir likumu sakārtojošs.
Sēdes vadītāja. Pret 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. Arī 13.priekšlikumu iesniedz deputāts Kalvītis, un komisija to ir atbalstījusi daļēji, un tā koncepcija ir iestrādāta precīzākā redakcijā 14. — atbildīgās komisijas sagatavotajā priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 13. un 14.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. 15.priekšlikumu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ostās ir iesniedzis deputāts Kalvītis, un komisija to nav atbalstījusi ar tādu domu, ka nav jāmaina šie nosacījumi, kādi ir ostās, veicot nekustamā īpašuma atsavināšanu vai mainīšanu, dāvināšanu vai nomas jautājumus.
Sēdes vadītāja. Par 15.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 54. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile. 16.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kalvītis. Arī šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Par 16.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par 16. — deputāta Kalvīša priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, 1 — atturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile. 17.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un ar šo priekšlikumu tiek noteikts, ka ostas pārvaldes kārtības maiņa Ministru kabinetam ir jānosaka līdz šī gada 31.oktobrim, lai paspētu sagatavot visus nepieciešamos normatīvos aktus. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Pret 17.priekšlikumu — atbildīgās komisijas priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. 18.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Dzintars Zaķis, un komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, jo, ja likums stājas spēkā nākošajā dienā pēc tā izsludināšanas, kā Zaķa kungs ierosina, tad nevar paspēt visus dokumentus sakārtot. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 18.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. 19.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu atbalsta un precīzi ieraksta datumu, kādu padomu mums bija devis Juridiskais birojs, nosakot šā likuma spēkā stāšanās laiku — 2003.gada 31.oktobri. Tātad lūdzam atbalstīt 20.priekšlikumu, kurā ir ietverts arī 19. — Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Tad atklājam debates par 19. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu, deputāts Aigars Kalvītis.
A.Kalvītis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es gribu vērst deputātu uzmanību, ka ir nez kādēļ no tabulas pazudusi pirmā lasījuma redakcija, kur bija valdības priekšlikums par pārejas noteikumiem saistībā ar šī likuma ieviešanu no 1.oktobra, un šīs redakcijas šobrīd nav. Tā tabula ir sastādīta nekorekti no komisijas puses.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Komisijas vārdā... Tātad komisijas vārdā deputāte Anna Seile neko nevēlas teikt.
Tātad... Tad vai deputāti lūdz balsojumu par 19. — Juridiskā biroja priekšlikumu?
A.Seile. Godātā priekšsēdētāja! Par šo priekšlikumu faktiski nevar balsot, jo tajā nav ierakstīts šis datums, un 20.priekšlikumā komisija ir precizējusi Juridiskā biroja priekšlikumu, datumu ierakstījusi. Tātad, ja nevienam nebūtu iebildums par 19.priekšlikumu, tad vajadzētu atbalstīt 20.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Tad pret komisijas viedokli par 19. un 20.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Paldies!
A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 44, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Likumā par ostām” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas konvenciju par Eiropas farmakopejas izveidi ar grozījumiem, kas izdarīti ar tās 1989.gada 16.novembra protokolu””. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.
I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Mēs šo likumprojektu izskatījām Saeimas Ārlietu komisijā. Tā kā tas ir tīri tehnisks labojums, aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likums “Grozījums likumā “Par Eiropas konvenciju par Eiropas farmakopejas izveidi ar grozījumiem, kas izdarīti ar tās 1989.gada 16.novembra protokolu”” pieņemts. Paldies!
I.Vaidere. Paldies!
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu nr.3”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.
I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Uz otro lasījumu Ārlietu komisija netika saņēmusi priekšlikumus par šo likumprojektu. Aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likums “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu nr.3” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par 1999.gada 15.jūnija grozījumiem 1981.gada 28.janvāra Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi (ETS nr.180), atļaujot Eiropas Kopienām pievienoties”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.
I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Par šo likumprojektu Ārlietu komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu, un tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ārlietu komisija savā sēdē nolēma atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Pret Juridiskā biroja 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
I.Vaidere. Līdz ar to aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likums pieņemts. Paldies!
I.Vaidere. Paldies!
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Informācijas atklātības likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1096 — likumprojekts “Grozījums Informācijas atklātības likumā”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja minēto likumprojektu. Un tātad virza to izskatīšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Sokolovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 30.septembris.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 30.septembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP). Godātie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija rūpīgi izvērtēja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. Un uzklausīja Finanšu ministrijas ekspertus.
Es gribētu nedaudzos vārdos informēt, ko tad jaunie grozījumi groza spēkā esošajā ziedošanas kārtībā, jo faktiski valdības iesniegtie grozījumi skar tikai vienu šajā likumā reglamentētu problēmu, proti, kārtību, kādā valsts un pašvaldību uzņēmumi var ziedot mantu vai naudu tajos gadījumos, ja valsts un pašvaldības kapitāls, atsevišķi vai kopumā, attiecīgajā uzņēmumā ir vairāk nekā 50%.
Šobrīd spēkā esošā sistēma ir tāda, ka tajos gadījumos, kad valsts un pašvaldību kapitāls ir lielāks par 50%, ziedot vai dāvināt mantu un naudu var tikai tad, ja ir saņemta finanšu ministra atļauja. Jaunie grozījumi, kā komisija konstatēja, faktiski samazina līdz minimumam iespēju šiem valsts uzņēmumiem ziedot mantu un naudu tiem mērķiem, kādi ir fiksēti likuma 2.1. pantā. Tātad turpmāk, ja mēs pieņemsim šos grozījumus, tie valsts un pašvaldību uzņēmumi, kuru kapitāls — valsts kapitāls un pašvaldību kapitāls — pārsniedz 50% un kuri sniedz tā saucamos sabiedriskos pakalpojumus, kuri ir regulējami likumā noteiktā kārtībā — un šādi uzņēmumi mūsu valstī ir pietiekami daudz —, tātad šie uzņēmumi turpmāk vispār nevarēs ziedot ne santīmu neatkarīgi no tā, kādam mērķim būs šis ziedojums, lai cik tas būtu cēls un valstisks.
Savukārt tie uzņēmumi, kuri nesniedz tā saucamos sabiedriskos pakalpojumus, regulējamos sabiedriskos pakalpojumus, varēs ziedot ierobežotā apjomā. Un, proti, gada laikā ne vairāk kā 5000 latu.
Pirms komisija pieņēma lēmumu, mēs uzklausījām, kā jau es teicu iepriekš, Finanšu ministrijas iesniegto oficiālo informāciju, un mēs vēlējāmies pārliecināties par to, vai spēkā esošais likums dod iespēju kaut kādā veidā izšķērdēt valsts un pašvaldību uzņēmumiem mantu un naudu. Ko komisija secināja? Komisija secināja, iepazīstoties ar Finanšu ministrijas informāciju, ka 2001.gadā pavisam ir ziedojuši tikai 4 valsts uzņēmumi. Kuri tie ir? Tātad: valsts akciju sabiedrība “Latvijas Gaisa satiksme”, “Lattelekom”, “Latvenergo” un Nekustamo īpašumu aģentūra.
Savukārt iepriekšējā — 2002.gadā — ir tikai divi uzņēmumi, valsts uzņēmumi, veikuši ziedojumus šiem mērķiem: mākslas, kultūras, izglītības, sociālajiem mērķiem, vides aizsardzības mērķiem, ko nosaka likums. Un, proti, šie divi uzņēmumi ir: valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” un valsts akciju sabiedrība “Nekustamo īpašumu aģentūra”. Kādi tad ir mērķi, kuriem šie valsts uzņēmumi ir ziedojuši, un kam ir ziedojuši galu galā.
Tātad 2001.gadā 40 tūkstoši latu ir ziedoti Latvijas Basketbola savienībai, lai nodrošinātu mūsu izlases sagatavošanos 32.Eiropas čempionāta finālam. “Lattelekom” ir ziedojis 50 tūkstošus latu Hokeja federācijai, lai nodrošinātu mūsu jauniešu un junioru piedalīšanos starptautiskajās sacensībās, tajā skaitā arī Pasaules junioru čempionātā. Tāpat “Lattelekom” ir ziedojis 50 tūkstošus latu nacionālās vīriešu basketbola izlases sagatavošanai 33.Eiropas čempionātam un arī sieviešu basketbola izlasei. Savukārt “Latvenergo” ir ziedojis ļoti ievērojamu summu — 680 tūkstošus latu, kurus, neapšaubāmi, valsts budžetā nevarēja atrast, Latvijas Olimpiskās komitejas dažādām programmām — hokejam, volejbolam, futbolam un tā tālāk. Tie ir tie sporta veidi, kurus mēs skatāmies un jūtam līdzi.
Kultūras fonds ir saņēmis 60 tūkstošus latu Spīdolas balvas pasniegšanas pasākumam. Visi mēs skatījāmies televīzijā un priecājāmies par to. Ir saņēmis arī mūsu kolēģa Andra Bērziņa vadītais Bērnu fonds... 60 tūkstošus projektam “Atveseļošanas centrs jauniešiem un narkomāniem”. Arī labam mērķim. Latvijas Kultūras fonds ir saņēmis 5 tūkstošus latu, nelielu naudas summu Latvijas bojāgājušo kara lidotāju piemiņas... kapa vietas sakopšanai, 5 tūkstošus latu Kultūras fonds ir saņēmis kamerorķestra “Kremerata Baltica” tehniskajam nodrošinājumam. Savukārt 2002.gadā 5 tūkstošus latu ir ziedojusi valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” Vaiņodes pagastam sociālās palīdzības sniegšanai, savukārt Valsts nekustamo īpašumu aģentūra ir ziedojusi 40 tūkstošus latu kultūras pasākumam — Latvijas ekspozīcijas veidošanai Venēcijas arhitektūras biennālē.
Godātie kolēģi! Tas ir viss, ko šie valsts uzņēmumi pēdējos divos gados ir ziedojuši. Es gribētu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka iepriekšējā gadā... tas ir, šajā gadā, proti, 2003.gadā, finanšu ministrs nav devis atļauju veikt nevienu ziedojumu. Pieņemot šos grozījumus, kolēģi, sekas būs tādas, ka pat finanšu ministrs tajos gadījumos, kad valdībai nebūs naudas dažādu pasākumu finansēšanai, kultūras un sporta pasākumu finansēšanai, nevarēs atļaut ziedot valsts uzņēmumiem naudu vai mantu.
Komisijas lēmums ar balsu vairākumu bija tāds — atbalstīt šo Ministru prezidenta Einara Repšes 2002.gada 24.decembrī ierosināto likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Dzintars Zaķis... Dzintars Ābiķis, es atvainojos!
Dz.Ābiķis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Deputāts Lagzdiņš, kurš ziņoja komisijas vārdā, jau pauda savu, var teikt, nostāju, kaut gan informēja, ka komisijas vairākums ir pretējās domās, un atbalsta šo “Jaunā laika” jauno likumdošanas iniciatīvu, tāpēc arī es gribētu dažus vārdus vēl jums teikt.
Kas tad cietīs visvairāk, pieņemot šo likumu? Jo tiks faktiski, kā jau Lagzdiņa kungs teica, zaudēta iespēja ziedot. Pirmkārt, cietīs kultūras un sporta aktivitātes, cietīs bērni, cietīs jaunieši. Es vēlreiz atgādinu klātesošajiem kolēģiem, ka līdz šim bija stingra kārtība un atļauju ziedot deva finanšu ministrs. Un faktiski šis valdības ierosinātais likums izsaka neuzticību šī brīža finanšu ministram un varbūt arī nākošajiem.
Lagzdiņa kungs jau informēja jūs, kas tad saņēma šos ziedojumus iepriekšējos gados. Ar visu atbildības sajūtu varu teikt, ka nav neviens ziedojums tāds, kuru varētu kaut nedaudz kaut kādā veidā apšaubīt. Saņēma Kultūras fonds atsevišķām kultūras aktivitātēm. Lagzdiņa kungs laikam nepieminēja, ka arī novadu kultūras projektiem, tātad mūsu novadu kultūras dzīvei. Saņēmis ir Bērnu fonds, un saņēmušas ir sporta organizācijas. Un pamatā sporta organizācijas lietām, kas saistītas tieši ar jaunatnes sportu, ar bērnu sportu.
Es vēlreiz atgādinu, ko kādreiz teica, apspriežot iepriekšējā gada budžetu un atsevišķus citus lēmumus tieši “Jaunā laika” deputāti, kad arī tika faktiski samazināts finansējums tieši sporta vajadzībām: “Mēs visu kompensēsim no budžeta. Mēs visu atdosim jums, un nekādu zaudējumu nebūs.” Bet, kolēģi, mēs taču visi zinām, kaut vai sporta spēļu atbalsta gadījumā, kad tika solīts kompensēt šo tabakas akcīzi 700 000 latu apmērā, ko būtu saņēmušas sporta spēles, bet diemžēl valdība kompensēja tikai pusi no šiem izdevumiem un vairāki sporta veidi saņēma pigu. Un te jau Lagzdiņa kungs minēja, ka “Latvenergo” tieši šim mērķim ir izdarījis vienu ziedojumu un kaut kā vismaz kompensēja tām sporta vajadzībām to, ko neiedeva valdība no budžeta, neskatoties uz to, ka deputāti te ļoti skaisti no tribīnes solīja.
Un man ir pilnībā jāpiekrīt tam, ko savā sabiedrības saziņas līdzekļos izplatītajā paziņojumā teica Latvijas Olimpiskās komitejas vadība un Sporta federācijas padomes valde, ka Latvijas Olimpiskā komiteja un Sporta federācijas padomes valde izsaka satraukumu par valsts politikas maiņu sporta attīstības jautājumu risināšanā. Valsts sporta finansēšanas sistēma tiek sagrauta! Es atkārtoju: tiek sagrauta! Un mēs visi te, vai daļa — pozīcija, piedalās šajā sagraušanā.
Un es gribētu piebilst vēl pie sporta vadītāju teiktā, ka tiek sagrauta zināmā mērā šobrīd arī kultūras norišu finansēšana.
Tautas partija nekad nevar atbalstīt un nevarēs atbalstīt likumprojektu, kas vēršas pret kultūru, pret sportu, pret jaunatnes un bērnu vajadzībām.
Es aicinu balsot “pret” un vēlreiz atgādinu, un tie piemēri to liecina, ka līdzšinējā kārtība, ka atļauju izsniedz finanšu ministrs, izslēdza iespēju kaut kādiem apšaubāmiem ziedojumiem. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Esta.
J.Esta (TP). Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Šobrīd valdībā un Saeimā nav citu domu vai citu viedokļu kā: visi ir korumpēti, valsts ir izzagta, viss tiek izšķērdēts un tā tālāk, un tā tālāk. Un mēs citu vairs neko nedzirdam, it kā... tad ir jādomā, kā uzrunāt kolēģus. Vai viņus saukt par korumpantiem vai par deputātiem, vai kaut kā tā.
Bet es gribētu parunāt šinī gadījumā saistībā ar šo likumprojektu par to daļu, kas attiecas uz kultūru. Te jau Lagzdiņa kungs minēja ziedojumus, kurus valsts uzņēmumi ar finanšu ministra atļauju ir ziedojuši dažādiem kultūras projektiem. Bet tā ir tā lielā daļa, tā ir tā redzamā daļa. Un neviens nevar apšaubīt to, ka šie projekti nav mantas izšķērdēšana. Mēs ļoti labi zinām, kas ir kultūra, ka kultūra nav pelnoša nozare, ka kultūrā ir jāinvestē lieli līdzekļi, lai citas nozares pelnītu, lai visi mēs kopā kļūtu bagātāki. Tas ir visiem skaidrs.
Bet es gribētu piezemēties un runāt pavisam vienkāršas, saprotamas lietas. Kā tad ir pašvaldībās? Kā ir mazās pašvaldībās, mazpilsētās?
Ja mēs pieņemam normu, ka pašvaldības, neteiksim, iestāde, bet uzņēmums vairs nevarēs ziedot saviem mērķiem — izglītības projektiem, kultūras projektiem. Mēs ļoti labi zinām, ka valstī ir 135 mūzikas un mākslas skolas, ka tie ir savi kultūras centri, ka šie mazie kultūras centri gadā realizē vairākus simtus projektu, pie tam starptautiskus, kur visur ir vajadzīgi finanšu līdzekļi, ko nevar nodrošināt ne pašvaldība, ne valsts budžets. Un mēs liedzam šobrīd pašvaldības uzņēmumiem, kuri varēja līdz šim vecā redakcijā ar domes atļauju ziedot kaut vai dažus desmitus vai dažus simtus latu, mēs praktiski šobrīd liedzam šo iespēju.
Nu tas nav normāli, kolēģi! Par ko mēs balsojam? Ja mēs visur redzēsim tikai un vienīgi mantas izšķērdēšanu, tad drīz mēs nonāksim pie tā: ja mums tiešām būs jāārstē pirksts, tad cirtīsim nost visu roku.
Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi! Arī es gribētu izteikt savu personīgo, deputāta, viedokli par šo grozījumu. Jo vairāk tādēļ, ka šis projekts savulaik ir tapis manā vadībā (šķiet, tas bija 6.Saeimā), un mūsu mērķis tolaik bija radīt tādu ziedošanas sistēmu, kas, no vienas puses, veicinātu kultūras un mākslas attīstību un, no otras puses, nepieļautu kaut kādas ļaunprātības ziedojumu izsniegšanā. Un visus šos gadus darbojās ļoti vienkārša sistēma, ka finanšu ministrs kā atbildīgā persona par valsts naudas maku ir tas, kas izvērtē katrā konkrētā gadījumā, vai valsts uzņēmums, kurā valsts un pašvaldību kapitāls ir lielāks par 50%, var ziedot šiem mērķiem.
Manuprāt, šis ierosinājums grozīt likumu ir radies nu tādā... nu, mūsu Saeimā un šajā pēdējā laikā valdošā tādā, nu, nepamatotu aizdomu gaisotnē, ka mēs uzskatām, ka visi, kas dod naudu, nu ne tā, kā kāds cilvēks iedomājas, ka tie visi ir noziedzīgi mērķi. Un šajā likumā jau ir ieliktas ļoti stingras normas, kas nepieļauj kaut kādu izšķērdēšanu, varbūt pat par stingru ir šīs normas. Un turklāt ar šo grozījumu mēs nedosim iespējas ziedot šo naudu arī pašvaldību uzņēmumiem. Arī pašvaldību uzņēmumiem, kas darbojas autonomā režīmā. Un pašvaldību domes, padomes, kuras dod atļauju, var katrā konkrētā gadījumā atbildīgi izvērtēt, vai ir pieļaujama vai nav pieļaujama ziedošana. Un, manuprāt, sagatavojot otrajam lasījumam šo likumprojektu, būtu jākoriģē šīs normas.
Un es aicinātu savā vārdā (kaut gan es biju ziņotājs), es aicinātu šo likumprojektu diemžēl šodien neatbalstīt!
Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es nerunāšu par tik augstām lietām kā olimpisko spēļu dalībnieku atbalstīšana vai lielu kultūras pasākumu atbalstīšana, kur ir izlietotas lielas summas, kā šeit tika minēts. Es tikai lūdzu pievērst uzmanību piedāvātā likumprojekta anotācijas sestajai sadaļai, kur ir notikušas konsultācijas ar Nevalstisko organizāciju centru. Un Nevalstisko organizāciju centrs neatbalsta šādus grozījumus pēc būtības, jo uzskata, ka līdzekļu ziedošana sabiedriskajām organizācijām nav uzskatāma par līdzekļu izšķērdēšanu un likuma grozījumu pieņemšana varētu būtiski ietekmēt nevalstiskā sektora darbību, kā arī sabiedrisko organizāciju iespējas saņemt starptautisko finansējumu.
Es pat negribu runāt par tādu lietu kā starptautisko finansējumu vai kaut kādiem naudas līdzekļiem. Es gribu runāt par ārkārtīgi vienkāršu pēc būtības problēmu, kad valsts iestādes laika gaitā nomaina savu biroju iekārtas, kuras pēc tam var likvidēt, var norakstīt, var sadedzināt, bet nedrīkst nodot nevienai sabiedriskai organizācijai, kurai šie krēsli, šie galdi, šie skapji, varbūt veca rakstāmmašīna vai tagad kāds vecs, nolietots kompjūters, tā ir manta, kas ir zelta vērta.
Es pats pārstāvu sabiedrisku organizāciju, kurai, paldies Dievam, vēl ir no padomju armijas atstātās mēbeles, ko mēs varam lietot. Un, ja kāds grib pārliecināties, kā dzīvo sabiedriskās organizācijas un kā iztiek, tad laipni lūdzam apmeklēt un pat dabūt kā vēstures relikviju šīs mantas.
Pieņemsim, ka arī šeit, Saeimā, tiek nomainītas mēbeles. Mēs zinām, kur tās paliek. Šobrīd valsts stingri reglamentē šo kārtību. Jā, protams, viena valsts iestāde var nodot otrai valsts iestādei, tur tiek izsludināta šo mantu izsole vai izdalīšana, bet sabiedriskās organizācijas ir pilnībā no šādas iespējas izslēgtas. Un tāpēc, lai cik tas būtu žēl, labu domu, kā sargāt valsts mantu, es domāju, ka mēs nevaram atbalstīt tieši tādā aspektā, ka vienmēr būs nabagi, kuriem būtu jāiztiek ar pārpalikumu no turīgāko galda, šinī gadījumā es domāju sabiedriskās organizācijas, kurām, strādājot tajās pašās jomās, ar ko nodarbojas valsts iestādes, aktivizējot sabiedrību valsts iestāžu darba izpratnei un atbalstīšanai, un veicināšanai, un papildināšanai, tiek liegta, lūk, šī niecīgā palīdzība dabūt to, ko valsts iestādes vairs nelieto, kas tām vairs nav vajadzīgs, un ko viņa būtu ar mieru sabiedriskajām organizācijām iedot.
Tāpēc, protams, es balsošu pret šādu priekšlikumu. Un, ja kolēģi būs solidāri, tad es aicinātu arī neatbalstīt šādu priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītāja. Deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es domāju, jautājums ir par to — mēs skatāmies, kā šis likums saucas: “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”. Tāpēc es gribētu akcentēt jūsu uzmanību uz to, ka šeit nav runa par vispārīgiem ziedojumiem vai dāvinājumiem. Te ir attiecībā uz to, ka valsts un pašvaldību uzņēmumi, kur uzņēmējsabiedrībās šis valsts vai pašvaldību kapitāls ir lielāks par 50%, nedrīkstētu šo mantu tā vienkārši izšķērdēt un vienkārši šo mantu nelietderīgi dāvināt. Un te zināmā veidā, es domāju, šis likumprojekts daļēji sakārtos šo normu, ka netiks šie valsts un pašvaldību līdzekļi nelietīgi izmantoti.
Jo, kā jūs dzirdējāt no Lagzdiņa kunga ziņojuma, tie pārsvarā ir lielie valsts uzņēmumi. Un tāpēc šo uzņēmumu skaits arī nav liels. “Latvenergo” un tie daži citi. Un tādā sakarībā es gribētu teikt, ka tas jau neierobežos veikt šo pārējo atbalsta politiku gan kultūrai, gan sportam, gan izglītībai caur citu mehānismu.
Otra lieta. Šeit pieminēja pašvaldības. Skaidrs, ka pašvaldībām ir savas funkcijas jāpilda, nevis jādāvina savi līdzekļi, teiksim, no šīm sabiedrībām, no sava kapitāla organizācijām vai privātpersonām un tamlīdzīgi. Tāpēc pašvaldībām ir savi budžeti, un šo budžetu ietvaros tās var rīkoties. Gan sniegt sociālo palīdzību, gan arī piedalīties atbalsta programmās, gan arī risināt šīs sociālās funkcijas. Un tāpēc es neredzu šeit nekādu pretrunu ar to, ka šis likumprojekts būtu neatbalstāms.
Komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu! Paldies!
Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Esta — otro reizi.
J.Esta (TP). Godātie deputāti! Es gribētu mazliet precizēt attiecībā uz pašvaldībām. Mēs zinām, ka pašvaldību uzņēmumi ir saimnieciski patstāvīgi.
Pašvaldībai pieder kapitāldaļa, pie tam lielākā vairumā tā ir 100%, un šinī gadījumā ar pašvaldības atļauju šis pelnošais uzņēmums nevarēs dāvināt, piedodiet, 50 latus kaut kādam izglītības vai kultūras projektam.
Es aicinu tomēr balsot pret šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP). Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šķestera kungs ļoti precīzi pateica. Likums ir pret mantas izšķērdēšanu, un ļoti precīzi likumā ir norādīts. Tātad visi ziedojumi... kultūra ir izšķērdēšana, sports ir izšķērdēšana, sabiedriskās organizācijas ir izšķērdēšana. Visas! Ļoti, ļoti precīzi jūs to raksturojāt. Un tur jau ir tā problēma. Tas, ka kontroles mehānismam, ka lietderībai un tā tālāk ir jābūt. Nosauca visus ziedojumus, cik ar finanšu ministra atļauju, bet šobrīd tas, kas tiešām mūs uztrauc, ka sports, kultūra un sabiedriskās organizācijas... tiek paziņots par naudas izšķērdēšanu. Tātad šeit nauda nav paredzama.
Otrs. Paskatīsimies, kā ir veicies šīm te nozarēm, teiksim, jaunajos laikos, kad ir mainījusies šī situācija, kad ir atcelts, nojaukts vecais, jo ārdīšanai jau daudz prāta nevajag. Tur jau vajag buldozeru vai kaut ko citu, ar helikopteriem tas padodas grūtāk, bet ar buldozeriem viegli. Bet kas vietā? Paskatīsimies sporta finansējumu! Paskatīsimies, kādi, teiksim, bija arī rezultāti iepriekš vai kā mums veicas sportā šobrīd. Jūs domājat, ka visas tās neveiksmes, kas tagad te ir, un mūsu neattaisnotās cerības gan vieglatlētikā, gan basketbolā, gan varbūt citur... nu, tas ir, protams, arī sports. Bet apmeklējiet jebkuru no sporta pasākumiem. Mēs ar Strēļa kungu bijām vienā pasākumā, kas saistīts ar basketbolu. Nu, tas, ka tur kaut kādu naudiņu beigās iedeva, vai dzirdējāt jūs pateicības vārdus, vai sports ir sajutis šīs valdības kaut mazāko atbalstu? Nauda ir samazināta ievērojami. Budžetā ir samazināts pusotrs miljons. Tika solīts, ka, teiksim, nu, tiks aizstāts sporta spēļu federācijām šis finansējums. Tas nav atjaunots. Šobrīd vesela virkne izlašu, kas jau ir spējīgas startēt pasaules, Eiropas čempionātos, junioru, jauniešu grupās, praktiski izlemj — braukt vai nebraukt. Un ir pirmie gadījumi, kad Latvijai ir iespēja un nevar aizbraukt. Vai tiešām tas ir valstiski? Vai tiešām tā ir mantas izšķērdēšana? Ko lietuviešiem deva uzvara basketbolā Eiropas čempionātā? Visi viņu politiķi un visi varbūt iepriekšējā periodā, lai veicinātu Lietuvas atpazīstamību, noteikti ir devuši daudz. Bet Lietuvas uzvara Eiropas čempionātā deva ļoti daudz.
Tāpēc es domāju, ka, protams, līdzekļu izlietošanai ir jābūt racionālai, bet pasludināt ar likumu, nobalsojot, ka kultūra, sports un sabiedriskās organizācijas ir naudas izšķērdēšana pēc būtības, jebkurš santīms, kas tam tiek tērēts, tam es piekrist nevaru un tam pievienoties arī nevaru. Aicinu jūs to apsvērt!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Tātad komisijas vārdā deputāts Lagzdiņš nevēlas neko teikt. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 24, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Lagzdiņš. Aicinātu iesniegt priekšlikumus līdz 10.oktobrim.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Deputāts Staņislavs Šķesters. Lūdzu!
S.Šķesters (ZZS). Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 30.oktobris. Lai mēs varam nopietni izdiskutēt šo jautājumu. Paldies!
Sēdes vadītāja. Tātad 2003.gada 30.oktobris. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 2003.gada 30.oktobris. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 2003.gada 30.oktobris. Paldies!
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu šā gada 25.septembra sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas un pēc darba kārtības 26.punkta — likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” izskatīšanas... Nē... Vienu sekundīti! Tātad pēc 26.darba kārtības punkta iekļaut likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”. Vai deputātiem ir iebildumi? Kā arī izskatīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā””. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!
Cienījamie deputāti! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, visas Saeimas vārdā es vēlētos sveikt apaļā jubilejā Alekseju Vidavski, novēlēt veselību un laimi. (Aplausi.)
Kā arī Saeimas vārdā pusapaļā jubilejā vēlētos sveikt Gunti Bērziņu un novēlēt daudzas labas, gaišas un pilnvērtīgas dienas! (Aplausi.)
Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.
B.Brigmane (JL). Uzmanību Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija! Pulcējamies uz sēdi pulksten 10.45!
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Silvai Bendrātei.
S.Bendrāte (JL). Sociālo un darba lietu komisijas sēde — arī pulcējamies Sociālo un darba lietu komisijas sēžu telpā tūliņ pat.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.
J.Reirs (JL). Frakciju padomes sēde pulksten 10.45 Sarkanajā zālē uzreiz pēc Prezidija sēdes. Jautājums par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu kandidātu iesniegšanas termiņa pagarināšanu. Paldies!
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jēkabsonam.
Ē.Jēkabsons (LPP). Pulksten 10.30 Dzeltenajā zālē tiek dibināta Latvijas un Turcijas parlamentu sadarbības grupa.
Sēdes vadītāja. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Liene Liepiņa, Inese Šlesere, Arvīds Ulme. Paldies!
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja. Turpinām Saeimas sēdi.
Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par 1954.gada 14.maija Hāgas konvenciju par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā un 1954.gada 14.maija protokolu par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.
I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja pirmajā lasījumā minēto Hāgas konvenciju. Jau darba grupa, kas tika pērn izveidota ar Ministru prezidenta rīkojumu, secināja, ka uz šo brīdi ir iespējams izpildīt tās saistības, kuras uzliek konvencija un arī šīs konvencijas protokols. Arī vairākums NATO valstu, izņemot Amerikas Savienotās Valstis un Lielbritāniju, kā mūs par to informēja komisijas sēdē, ir konvencijas un protokola dalībvalstis, un arī pārējās Baltijas valstis ir pievienojušās konvencijai.
Ārlietu komisija atzīmēja, ka minētā konvencija ir ļoti svarīga. Īpaši ir aktualizējusies tās nozīme Tuvo Austrumu konflikta laikā. Un Ārlietu komisijā izskanēja doma, ka arī pārējām NATO valstīm — tātad ASV un Lielbritānijai — būtu jāapsver pievienošanās iespējas šajā konvencijā.
Aicinu Saeimu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Vai deputāts Mihails Pietkevičs ir pieteicies par procedūru runāt? Nē? Netīšām kāds laikam ir nospiedis...
Tad lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Vaidere. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 30.septembri.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 30.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpēju palīdzību muitas lietās”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.
I.Vaidere (TB/LNNK). Paldies! Likums ir nepieciešams, lai izpildītu savukārt likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” prasības attiecībā uz līgumu spēkā stāšanos. Uz šā gada sākumu Latvijas Republikā ir stājušies spēkā savstarpējās administratīvās palīdzības līgumi muitas lietās ar pavisam 16 valstīm, piemēram, ASV, Baltkrieviju, Dāniju, Lielbritāniju, Nīderlandi, Norvēģiju, Somiju, Zviedriju un citām. Parakstīšanai ir sagatavoti līgumi ar Turciju un Azerbaidžānu, dažādās stadijās ir līgumi ar Itāliju, Franciju, Moldovu, Poliju. Un, ņemot vērā, ka muitas administratīvās palīdzības līgumi ar visām Latvijas Republikas robežvalstīm ir noslēgti un stājušies spēkā, var ņemt vērā tādus faktorus kā: vai konkrētā valsts ir riska preču grupu pārvadātāja vai tranzītvalsts. Un process ir atkarīgs, protams, arī no konkrētās valsts ieinteresētības slēgt minēto līgumu. Ar likumu apstiprinātais līgums veidos līgumtiesisko pamatu tālākai savstarpējai administratīvai palīdzībai starp Latvijas Republiku un Turcijas Republiku.
Tāpēc aicinu atbalstīt, tāpat kā to izdarīja Ārlietu komisija, minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Vaidere. Lūdzu arī šim likumprojektam noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 30.septembri.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 30.septembris. Paldies!
I.Vaidere. Paldies!
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP). Labdien, cienījamie deputāti, cienījamais Prezidij! Tātad strādāsim ar dokumentu nr.1139 — likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”. Sociālo un darba lietu komisija, izskatot iesniegtos grozījumus, konsultējās ar Labklājības ministrijas Darba departamentu, ar Darba devēju konfederāciju un ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Un likums nosaka prasības darba devēju, nodarbināto un viņu pārstāvju, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un savstarpējās attiecības darba aizsardzībā.
Esošā likuma 9.panta 5.daļa nosaka, ka Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt tikai pašus komercdarbības veidus, kuros darba devējam obligāti jāpiesaista kompetenta institūcija, bet neļauj noteikt kārtību. Un likumprojektā noteiktā likuma redakcija nodrošina atbilstošu juridisku pamatu Ministru kabineta noteikumu projektiem. Noteikumi par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude, un noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējiem obligāti jāpiesaista kompetentas institūcijas.
Likumprojekts uzlabos darba devēju izpratni par obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību, tādējādi uzņēmumos uzlabosies nodarbināto situācija, jo obligātās veselības pārbaudes tiks veiktas tiem, kam tās patiešām nepieciešamas, kas savukārt ļaus savlaicīgi atklāt darba vides problēmas un veikt profilaksi un nodrošinās drošu veselības stāvokli darba ņēmējiem.
Protams, Sociālo un darba lietu komisija arī saprot, ka likuma normas būtu arī nedaudz jāmaina. Simtprocentīgi mēs to atbalstījuši neesam, bet komisija pieņēma lēmumu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 3.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 3.oktobris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas lēmuma projekts “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā””.
Vai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā kāds vēlas izteikties? Lūdzu, Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL). Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisijā, kad mēs saņēmām abus likumus par ostām, mēs saņēmām gan Rīgas brīvostas likumu, gan Ostu likumu. Darba gaitā mēs atradām kompromisu, kas faktiski tika atspoguļots Ostu likumā. Un tas nozīmē to, ka Rīgas brīvostas likumu šobrīd vairs pēc būtības nav nepieciešams labot. Tas nozīmē, ka komisija ierosina atcelt steidzamību, un tad jau laika gaitā mēs skatīsimies, vai tur vajadzīgas izmaiņas. Un, ja tās ir vajadzīgas, tad arī pēc būtības mainīsim, bet šobrīd steidzamība nav nepieciešama. Tāpēc lūdzu atbalstīt komisijas viedokli un noraidīt steidzamību šim likumam!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā””. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāte Linda Mūrniece... Tātad Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā tomēr uzstāsies deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK). Es tā rūpīgi biju savācis te visu... Tātad reģistrācijas numurs likumprojektam ir 318. Šajā likumprojektā ir ietverti vairāki grozījumi Krimināllikumā, kas paredz plašākas iespējas piemērot tādus soda veidus, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, un arī tie grozījumi, kas paredz atbilstoši noziedzīgā nodarījuma raksturam piemērotākus sodus.
Varbūt es nosaukšu kādus trīs piemērus. Piemēram, par mantkārīgo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu tiesa var pēc izvēles — naudas sodu noteikt divkāršā apmērā no tā, kas ir paredzēts Sevišķās daļas panta sankcijā.
Otrs. Ir jauns pamatsoda veids, un tā ir mantas konfiskācija.
Un trešais, ko varētu minēt, ir, ka vairākās sankcijās tiek ietverts soda veids — piespiedu darbs. Nu, es aicinātu atbalstīt konceptuāli šos grozījumus un tālāk strādāt otrajā un trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dobelis. 31.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 31.oktobris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK). Dokumenta reģistrācijas numurs 317. Šis likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu, kuru mēs nupat izskatījām, ar šiem grozījumiem Krimināllikumā. Jo ir nepieciešams arī Sodu izpildes kodeksā precizējums, kas nosaka, ka mantas konfiskācija var būt kā pamatsoda veids, un arī par kriminālsoda izpildes institūciju. Tātad tas ir Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departaments, rajona vai pilsētas tiesas izpildītājs.
Aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dobelis. 31.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 31.oktobris. Paldies!
Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK). Dokumenta reģistrācijas numurs 241. Šis likumprojekts paredz saskaņot Krimināllikumu ar Medību likumu, kuru mēs Saeimā pieņēmām šā gada 8.jūlijā. Medību likums nosaka darbības, ko atzīst par nelikumīgām medībām. Savukārt Krimināllikumā vajadzētu precizēt tos gadījumus, kuros par nelikumīgām medībām ir paredzēta kriminālatbildība.
Aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 16, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dobelis. 15.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 15.oktobris. Paldies!
Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Valsts probācijas dienesta likums”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL). Cienījamie deputāti! Valsts probācijas dienesta likums ir ļoti sen un ilgi gaidīts un ļoti vajadzīgs likums, jo Latvija ir pirmajā vietā starp Eiropas Savienības valstīm un Eiropas Savienības kandidātvalstīm ar ieslodzīto skaitu. Latvijā ir 350 ieslodzītie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Rezultātā valsts tērē par katru no šiem cilvēkiem 3,61 latu dienā, bet gadā tas sastāda 1317,65 lati uz vienu cilvēku. Un vidēji ik gadu ieslodzījuma vietās atrodas 8800 ieslodzīto. Un mēs izceļamies tieši ar to, ka mēs bieži vien cilvēkiem piespriežam šo brīvības atņemšanas sodu, ko viņi šajā cietumā pavada, bet diemžēl tas rezultāts ne vienmēr ir tāds, kādu to gribētu sabiedrība, ka šie cilvēki izciestu sodu, labotos un pēc tam kļūtu atkal par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem un dalībniekiem.
Tātad šis te Probācijas dienests, kāda līdz šim Latvijā nav, bet kurš ļoti veiksmīgi darbojas daudzās pasaules valstīs, varētu šo brīvības atņemšanas sodu sviru pagriezt uz otru pusi, un šis dienests būtu atbildīgs par to, lai vairāk tiktu realizēti un uzraudzīti tādi soda veidi kā piespiedu darbs. Probācijas dienests būtu atbildīgs arī par darbu ar nosacīti notiesātajiem, jo, kā jūs zināt, ir arī šis nosacītais sods, kurš tiek piespriests, tomēr bieži vien cilvēks domā, ka tas ir formāli, bet tātad arī ar šiem cilvēkiem, kas kādu pārkāpumu ir izdarījuši, kādam ir jāstrādā, un ir jāmēģina, kā jau es teicu, izskaidrot viņiem to un mēģināt, lai šie cilvēki tiešām būtu par sabiedrībai derīgiem cilvēkiem un sabiedrībā varētu normāli iekļauties un strādāt.
Tāpat arī diezgan grūts ir process — cilvēku, kas tomēr ir saņēmuši šo reālo brīvības atņemšanas sodu, pēc tam atgriešanās atpakaļ sabiedrībā. Tas atkal ir viens ļoti liels un problemātisks jautājumu loks, kuru realizēšanai un uzraudzīšanai, lai šie cilvēki nejustos izstumti un lai sabiedrība viņus varētu pieņemt, nepieciešams, lai kāds ar to strādātu un ar to nodarbotos.
Tātad šis Probācijas dienests ir radīts tieši tam. Šis likums ir izstrādāts, tiešām ņemot vērā to valstu praksi, kur tas darbojas ļoti veiksmīgi. Diemžēl, kā jau es teicu, šis likums ir nācis ļoti ilgi un ļoti lēni. Tāpēc Juridiskā komisija, izskatot savā sēdē šo te likumprojektu, viennozīmīgi atbalstīja šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimu atbalstīt šī likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 15.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 15.oktobris.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 25.septembra sēdes darba kārtībā, iekļaujot 4.sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pēdējo punktu likumprojekta “Grozījums likumā “Par muitas nodokli”” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Darba kārtībā iekļauts.
Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.
B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1218. Komisija ir saņēmusi 38 priekšlikumus, un sākam izskatīt šos priekšlikumus attiecīgi kārtībā, sākot no 1.priekšlikuma, kuru ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 2.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 3.priekšlikumu — Juridiskā biroja priekšlikumu — atbalstām.
Sēdes vadītāja. Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā nr.5, un lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 4. un 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts 7. — komisijas priekšlikumā, un lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 6. un 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 8. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstāms.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 9. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts 10. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 11.— Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstāms.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 12.— Juridiskā biroja priekšlikums — iestrādāts 13. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 12. un 13.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 15. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 16. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 17. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 18. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 19. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. Arī 20. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 21. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts 22. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret 21. un 22.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 23. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 24. — Juridiskā biroja priekšlikums — iestrādāts 25. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 24. un 25.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 26. — Juridiskā biroja priekšlikums — arī ir iestrādāts 27. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 26. un 27.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 28. — Juridiskā biroja priekšlikums — iestrādāts 29. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 30. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 31. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 32. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 33. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 34. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 35. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 36. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret 36.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 37. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 38. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu komisija nav saņēmusi un lūdz pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 2.oktobris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.
B.Brigmane (JL). Kolēģi, izskatāmā dokumenta numurs 1219. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 2 priekšlikumus grozījumos Kredītiestāžu likumā un lūdz izskatīt 1. — Juridiskā biroja priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 2.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs. Arī šo komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 2.oktobris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.
B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi, dokumenta numurs 1221. Komisija ir izskatījusi iesniegto priekšlikumu.
Tas ir viens, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs attiecīgi grozījumos likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, un komisija ir atbalstījusi šo Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. Tas arī bija vienīgais priekšlikums. Tāpēc lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 2.oktobris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK). Reģistrācijas numurs 213. Saņemti 7 priekšlikumi.
1.priekšlikums — iesniedzis iekšlietu ministrs Gulbja kungs. Komisija šo priekšlikumu noraida.
Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Dobelis. 2. priekšlikums. Tas pats iesniedzējs. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja. Pret 2. — iekšlietu ministra priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.
J.Dobelis. 3.priekšlikums. Tas pats, kas otrajā. Iesniedzējs tas pats un atbalsta.
Sēdes vadītāja. Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Dobelis. 4.priekšlikums. Atkal tas pats iesniedzējs, un atkal ir atbalsts.
Sēdes vadītāja. Pret 4. — iekšlietu ministra Gulbja kunga priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.
J.Dobelis. 5. — atkal Gulbja kunga priekšlikums. Un atkal atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
J.Dobelis. 6. — Gulbja kunga priekšlikums — tiek iekļauts nākamajā — 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 6. un 7. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Dobelis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
J.Dobelis. 15.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 15. oktobris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK). Dokumenta reģistrācijas numurs 209. Otrajam lasījumam saņemti trīs priekšlikumi.
1. priekšlikums. Iesniedzis iekšlietu ministrs Gulbja kungs. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
J.Dobelis. 2.priekšlikums. Tas pats iesniedzējs. Šoreiz komisija noraida priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Pret komisijas viedokli par priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Dobelis. 3. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Un lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu... Es atvainojos!
J.Dobelis. Visi priekšlikumi... Es gribēju teikt, ka visi priekšlikumi ir izskatīti.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā” otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
Dobelis. 15. oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 15.oktobris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL). Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1227. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Ir izskatāmi divi priekšlikumi.
1.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Golubovs. Tiek daļēji atbalstīts un ir iekļauts 2. — atbildīgās komisijas priekšlikumā. Komisijas viedoklis — atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. Tie ir visi priekšlikumi, kas ir iesniegti uz otro lasījumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 30.septembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 30.septembris. Paldies!
Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile. Lūdzu!
A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokumenta numurs 1228. Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 31, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Seile. Komisija lūdz noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 2.oktobri.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2.oktobris. Paldies!
Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Aigars Kalvītis.
A.Kalvītis (TP). Dokuments ar numuru 1229. Saņemti pavisam 38 priekšlikumi.
1.priekšlikums nāk no komisijas un ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 2.priekšlikums — Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas kundzes. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 3. — komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 4.priekšlikumu iesniegusi Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Bušmane. Arī redakcionāli precizēts, un komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 5.priekšlikums — Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucaua. Priekšlikums netiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 6.priekšlikumu iesniegusi Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Bušmane. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 7.priekšlikums — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 8.priekšlikums — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 9.priekšlikums — Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 10.priekšlikums nāk no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien mēs izskatām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, kas paredz novērst joda deficītu Latvijā, kas paredz, ka mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā tiek izplatīts tikai jodētais sāls, un Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā jodēto sāli izplata un izmanto pārtikas ražošanā.
Šis priekšlikums, kā jau es minēju, ir izstrādāts tādēļ, lai novērstu joda deficītu Latvijā. Ir jau pierādīts, ka Latvijā ir joda deficīts. Ir pierādīts pētījumos, kurus ir veicis Latvijas pārtikas centrs sadarbībā ar UNICEF un šā pētījuma rezultātā, kur tika pētīti bērni, vairāk nekā 600 bērni 20 Latvijas skolās, ir secināts, ka Latvijas iedzīvotājiem ir vidēji izteikts joda trūkums organismā un ka 77% bērnu ir šis te joda deficīts organismā.
Kādas ir sekas šim joda trūkumam organismā? Varbūt tas neizklausās tik nopietni, bet šis ir ļoti nopietns jautājums, jo joda trūkums izraisa gan vairogdziedzera saslimšanas, gan ietekmē garīgo veselību. Var izraisīt intelekta un darbaspēju samazināšanos. Un Latvijā konstatētais joda deficīta līmenis var palielināt risku neatgriezeniski izraisīt jaundzimušo smadzeņu bojājumus, nopietni iespaidojot bērna garīgo un fizisko veselību. Agrīnā vecumā joda deficīts iespaido bērna attīstību, kas izpaužas kā nespēja uztvert izglītības programmu, uzmanības trūkums ar nespēju koncentrēties. Un es domāju, ka to mēs visi ļoti labi uzskatāmi arī redzam daudzās lauku skolās un it īpaši arī bērnunamos un arī internātskolās, kur ļoti daudzi bērni apmeklē nevis normālās skolas, bet dodas uz palīgskolām, jo viņiem ir visas šīs te pazīmes, kas ir novērotas tajos gadījumos, kad trūkst joda organismā.
Pasaulē šī nav jauna problēma. Un arī Pasaules veselības organizācija, kā arī ANO Ģenerālās asamblejas speciālās sesijas par bērniem noslēguma dokuments paredz, ka dalībvalstīm viens no saistošajiem pasākumiem ir joda deficīta novēršana pasaulē līdz 2005.gadam.
Un, ja mēs runājam par joda deficīta novēršanu, ir iespējamas tikai divas metodes. Viena metode ir sabiedrības informēšana, kas diemžēl ir saistīta ar ļoti lielu, ievērojamu līdzekļu ieguldīšanu, un turklāt šī metode sola rezultātus tikai pēc 20—30 gadiem. Un tieši tādēļ ļoti daudzas valstis pasaulē, ļoti daudzas valstis arī Eiropas Savienībā, gan Austrija, gan Nīderlande, gan Somija, kā arī daudzas citas valstis ir izvēlējušās universālo sāls jodēšanu, ko arī mēs piedāvājam šodien. Šis rezultāts tādā gadījumā būs sasniegts pēc 2–3 gadiem.
Un, kā jau es minēju, šī universālā sāls jodēšana notiek vairākās Eiropas Savienības valstīs, un arī es, rūpīgi pētot šo jautājumu, gribēju saprast, kāds tad ir iemesls, kādēļ kāds var neatbalstīt šādu priekšlikumu. Un šeit min divus iemeslus: viens ir, ka tiek lobētas vai tiek pārstāvētas kāda sāls tirgotāja intereses, ko es arī uzreiz gribu noraidīt, jo Latvijā esošās sāls tirdzniecības un fasēšanas kompānijas ir atzinušas, ka tās ir spējīgas nodrošināt arī jodētā sāls pietiekamu daudzumu Latvijas tirgū un ka viņiem būtībā ir vienalga, kādu sāli iepirkt, jo Latvijā sāli neražo, to importē. Un šis apgalvojums neiztur kritiku.
Otra lieta ir tā, ka saka, kas tad būs mums Latvijas laukos, kur ļoti daudzi mājsaimniecībā grib marinēt gurķus un kur šis jodētais sāls nebūtu ieteicams. Šeit es gribētu norādīt, ka ir Ministru kabineta noteikumi par tirdzniecību tirgos, gadatirgos un atklātās vietās un šeit visur parastais sāls būtu pieejams.
Tādēļ, cienītie kolēģi, es aicinātu tomēr atbalstīt, ņemot vērā arī to, ka Ministru kabinets izstrādās noteikumus par sāls vispārējā nekaitīguma prasībām un arī par tā jodēšanas pamatprincipiem, lai šis sāls nevienam nevarētu nodarīt nekādu kaitējumu, lai mēs nevarētu runāt par pārāk lielu joda daudzumu organismā. Kā jau es minēju, nav neviena argumenta, kas pateiktu, ka šis priekšlikums varētu kādam kaitēt vai kādu mēs aizstāvam. Šis priekšlikums ir vērsts tikai uz bērnu interesēm, uz to, lai mums būtu nākotnes sabiedrība normāla, un joda deficīta novēršana ir viens no nedaudzajiem, bet noteikti nepieciešamajiem pasākumiem, kas Latvijai būtu jāveic.
Tādēļ ļoti aicinu balsot par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Paldies!
Sēdes vadītāja. Deputāts Viesturs Šiliņš.
V.Šiliņš (JL). Godātie kolēģi! Es gribētu nesalīdzināmi īsāk teikt vienu lietu. Mums tomēr ir jārūpējas par mūsu sabiedrību, par to, ko mēs atļaujam un neatļaujam šeit masveidā ieviest un lietot ikdienas pārtikā. Mums ir jārēķinās ar to, ka Latvijā ir izdarīts tikai viens uz tirgu orientētais pētījums par joda deficītu, ko ir apmaksājusi Latvijas sāls tirdzniecības kompānija. Un es gribētu uzsvērt, ka pret zinātni vajadzētu atnesties ļoti nopietni un pārdomāt, ko mēs uz šo mirkli gribam.
Jods ir arī pienā, jods ir pat jūras tuvumā gaisā, jods ir zivīs. Un, ja gadījumā mūsu uz šo mirkli pētījumā ir pierādīts, ka joda deficīts ir tikai Latgales reģionā, tad es domāju, ka pret šo jautājumu būtu jābūt ļoti piesardzīgiem un ir jābūt sabiedrības informētības periodam. Ir jābūt ģimenes ārstu apmācībai, un tikai tad mēs varētu runāt par šādu likumdevēja atbildību joda ikdienas lietošanā.
Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Vispirms diezgan savāda izjūta, ka kāds mani ar likuma palīdzību pārliecina vai pat piespiež, kas man būtu jāēd un kas man nebūtu jāēd. Tas ir vairāk nekā savādi! Un kas ir kaitīgs un kas ir nekaitīgs — par to zinātne ļoti bieži gadu desmitiem, pat simtiem ir strīdējusies. Es atceros, manā agrajā jaunībā tika izplatīts uzskats, ka esot ļoti kaitīgi ēst tomātus, jo no tā vēzis rodoties. Es tomātus ēdu no pirmsskolas vecuma, nu, var jau būt, ka kādreiz būs kaut kādas sekas...
Tagad — kur un kā jods iedarbojas un uz ko — lai man te viens atnāk un pasaka precīzi! Tādu cilvēku vēl pagaidām pasaulē nav, kam būtu precīzi pētījumi par joda iedarbību.
Pirmkārt, ir cilvēki, kam par daudz joda ir kaitīgi. Lūk! Un ko jūs piedāvājat? Jūs piedāvājat: “Mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā tiek izplatīts tikai jodētais sāls.” Tātad, ja es nevēlos jodēto sāli, tad es nevaru aiziet ne uz vienu sabiedriskās ēdināšanas iestādi. Nu, draugi mīļie, nu, lūdzu, ja jūs gribat kaut ko kaut kur dabūt iekšā, dariet to gudri! Nu nenāciet šeit! Cilvēki ar pieredzi sēž gadu desmitiem dažādās nozarēs un nevar mums tā nu tik klaji uzspiest obligāti to. Jo vairāk es apbraukāju pasauli, jo vairāk es redzu, no kā tikai to cilvēku nebaida. Piens par treknu, maize par rupju, to drīkst ēst, to nedrīkst ēst... Es aizbraucu uz vienu otru rietumvalsti, it īpaši uz Amerikas Savienotajām Valstīm, un redzu tik daudz resnu cilvēku vienā dienā, cik es neesmu redzējis visā savā mūžā.
Un tāpēc, lūdzu, mīļie draugi, esiet uzmanīgi ar piespiedu pasākumiem! Lūk, man tiešām ir ļoti savādi, ka vesela komisija ir šādu priekšlikumu atbalstījusi. Kur ir jūsu pētījumi? Kur ir jūsu skaitļi? Es jums varu pateikt, ka ir tāds augs, jūrā peld tur tādas aļģes, jūras aļģes, saucas laminārijas. Tās ir pārsātinātas ar jodu. Kā man tagad darīt: iet uz jūru peldēties vai neiet? Pa kurieni viņas manā organismā ies iekšā vai ārā? Lūk!
Tā ka es domāju, ka lūdzu izvairīsimies no tā, ka mēs ar likumu palīdzību sāksim spiest cilvēkam: to drīkst ēst un to nedrīkst ēst. Lūk! To, ko Dieviņš ir katram licis nodzīvot, viņš tāpat nodzīvos. Un ar šādiem piespiedu pasākumiem cilvēki ir ārkārtīgi daudz reižu sabojājuši savu veselību un nevis uzlabojuši. Ļoti cienot iesniedzējus, cienot viņu viedokli, es personīgi šādu priekšlikumu atbalstīt nevaru.
Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Es gribētu piekrist Dobeļa kungam šai sadaļā, ka tiešām pietiek mums dažādu ķīmisku komponentu un it īpaši joda, jo pētījumu par joda iedarbību uz cilvēka organismu ir pietiekami daudz, kas apliecina to, ka šis preparāts izsauc — nu, joda jons galvenokārt — alerģiskas reakcijas, un tādu reakciju ir ļoti daudz. Mums ir pietiekami jau pārbaudīti pārtikas produkti un to visdažādākās konservēšanas iespējas, mums nevajag jaunus konservantus, jaunus nepārbaudītus, kā Dobeļa kungs pareizi teica, neizpētītus un mazizpētītus joda sāļus atļaut lietot pārtikā.
Un tāpēc es arī aicinu atbalstīt komisijas lēmumu — neatbalstīt šo te priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Deputāte Silva Golde. Deputāte Silva Golde... Deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL). Cienījamie kolēģi! Šoreiz mēģināšu komisijas — Tautsaimniecības komisijas — vārdā aicināt atbalstīt komisijas viedokli. Savukārt uz trešo lasījumu mēs varam atrast arī šajā jautājuma sakarīgu kompromisu. Bet tad, kad šis jautājums atnāca uz mūsu komisiju, mums nebija neviena viedokļa, kas varētu loģiski paskaidrot. Tāpēc es lūdzu šīs debates pārcelt pie mums uz komisiju uz trešo lasījumu, kur mēs varēsim sakarīgi izskatīt un atrast pareizo lēmumu. Paldies!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā deputāts Aigars Kalvītis vēlas ko teikt?
A.Kalvītis. Dzintars Zaķis jau motivēja. Es iesaku neatbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 10. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 29, atturas — 33. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Kalvītis. 11.priekšlikumu iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Bušmane. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. Tāpat 12.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. Tieši tāpat, šie paši iesniedzēji — 13.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 14.priekšlikums. Iesniegusi Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Bušmane. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 15. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 16. — Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 17.priekšlikums. Tieši tāpat. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis.18.priekšlikums. Arī Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucauas kundze. Daļēji atbalstīts.
19. — Deputāta Deņisova priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
20. ir komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 18.,19. un 20. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 21.priekšlikumu ir izstrādājusi komisija. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 22.— arī komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 23.— Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 24.priekšlikums. Tieši tāpat. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 25.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 26.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 27.priekšlikums. Izstrādājusi Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucaua. Daļēji atbalstīts.
28.priekšlikums — komisijas redakcija. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 27. un 28.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 29.— Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 30.priekšlikums. Tieši tāpat.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 31.priekšlikumu arī izstrādājusi Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucaua. Tas ir daļēji atbalstīts un ietverts 32.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 31. un 32.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 33.— Lucauas priekšlikums. Diemžēl komisijas neatbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 34.priekšlikums. Atbalsta. Tas ir komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 35.— Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 36.priekšlikums. Atbalstīts.
A.Kalvītis. 37.priekšlikumu iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. 38. — Lucauas kundzes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Kalvītis. Kopumā aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 97, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Kalvītis. 10.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 10.oktobris. Paldies!
Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju nr.1/2002 “Par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā””. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.
I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie deputāti! Ārlietu komisija secināja, ka Eiropas Komisija, ievērojot visu tā sauktajā paneiropas kumulācijā iesaistīto valstu intereses, ir pieņēmusi lēmumu 2002.gadā aizstāt spēkā esošo protokolu par izcelsmes produkcijas definējumu un administratīvās sadarbības metodēm ar konsolidēto šī protokola versiju.
Protokols kopš 1997.gada ir ticis grozīts vairākas reizes, tāpēc, protams, ir bijusi nepieciešamība šos grozījumus apvienot. Tā kā preču izcelsmes noteikumi ir brīvostas tirdzniecības līgumu neatņemama sastāvdaļa, ir nepieciešams šajos brīvās tirdzniecības līgumos aizstāt šīs izcelsmes protokolus ar Eiropas Savienības likumdošanai atbilstošiem protokoliem. Tāpēc ir arī radies šis likumprojekts, kurš paredz veikt grozījumus Igaunijas, Latvijas un Lietuvas brīvās tirdzniecības nolīgumā. Latvijai būs jāizdara līdzīga procedūra visos brīvās tirdzniecības līgumos, noslēgti ar Eiropas Savienības valstīm, asociētajām valstīm un Eiropas Brīvās tirdzniecības līguma dalībvalstīm.
Tāpēc aicinu atbalstīt jūs, tāpat kā to izdarīja Ārlietu komisija, šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajā lasījumā!
I.Vaidere. 30.septembris tas varētu būt.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 30.septembris. Paldies!
Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.
I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie deputāti! Otrajam lasījumam Ārlietu komisija bija saņēmusi vairākus priekšlikumus grozījumiem Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā. Tātad sāksim skatīt šo dokumentu atkarībā no priekšlikumiem.
1.priekšlikums — deputātu Buzajeva un Sokolovska priekšlikums. Komisija nolēma neatbalstīt, jo priekšlikums nebija sastādīts atbilstoši tam tekstam, uz ko tas bija paredzēts.
Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
I.Vaidere. Tieši tas pats ir attiecībā uz 2.priekšlikumu, ko komisija nolēma neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
I.Vaidere. Ārlietu komisija izstrādāja 3.priekšlikumu un nolēma virzīt šo priekšlikumu atbalstam uz Saeimu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
I.Vaidere. Arī 4. ir Ārlietu komisijas priekšlikums, kas precizē spēkā esošo redakciju, un ir aicinājums atbalstīt mūsu komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
I.Vaidere. 5.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
I.Vaidere. Arī 6. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija nolēma atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
I.Vaidere. 7. — 14.lapaspusē — arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija nolēma atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
I.Vaidere. 8. arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
I.Vaidere. 9. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Pret 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
I.Vaidere. Arī 10. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
I.Vaidere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisijas viedoklis ir — atbalstīt. Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Vaidere. Lai deputāti varētu labāk iepazīties ar šiem grozījumiem un izstrādāt rūpīgāk savus priekšlikumus, ierosinu 7.oktobri.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 7.oktobris. Paldies!
I.Vaidere. Paldies!
Sēdes vadītāja. Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Bertrama Zariņa atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Pirmais lasījums.
Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (TP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Izskatām likumprojektu, kura numurs ir 1156. Tajā ir tikai viens teikums, kurš vēstī, ka likumprojekta būtība ir atzīt Bertramu Zariņu par Latvijas pilsoni.
Likumprojekta sagatavotajā anotācijā ir minēti tie pamatiemesli, kādēļ Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ir šādu lēmumu pieņēmusi un, izskatot pirmajā lasījumā, sagatavojusi to arī Saeimai balsojumam un atbalstam pirmajā lasījumā.
Tikai īsumā atgādināšu iemeslu, kādēļ Latvijas parlamentam Bertramam Zariņam būtu jāpiešķir viam Latvijas pilsonība.
Bertrams Zariņš ir dzimis 1942. gadā Tukumā, Latvijā. Viņa vecāki Rihards un Marija arī ir bijuši Latvijas pilsoņi. Bertrams Zariņš ir šobrīd asociētais klīniskās ortopēdijas profesors Hārvardā, un savulaik tad, kad Latvija tapa par neatkarīgu valsti, deviņdesmitajos gados un arī pirms tam, ir izdarījis ļoti lielu ieguldījumu Latvijas valstiskuma atjaunošanā.
Tas ir viens no tiem valstiskajiem argumentiem, kuru mēs varētu šodien izmantot kā motivāciju šā likumprojekta pieņemšanai.
Taču ne tik vien ir viņa nopelni. Viņa nopelni ir arī tādi, ka kopš 1987. gada viņš strādā ar Latvijas studentiem medicīnas jomā, lasīdams viņiem lekcijas. Viņš ir ieguldījis arī ļoti daudz pūļu pasaules latviešu ārstu pirmā kongresa sarīkošanā, kas notika 1989.gadā atmodas laikā, gatavojoties Latvijas neatkarības atgūšanai. Šajā laika posmā no 1989. līdz 1994. gadam Bertrams Zariņš ir arī Latvijas Ārstu un zobārstu apvienības prezidents. Ne velti šajos ieteikumos, kurus jūs varat izlasīt dokumentu apkopojumā, ir šo sabiedrisko organizāciju, proti, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Traumatologu un ortopēdu asociācijas un Latvijas Ceļa locītavas ķirurģijas, artroskopijas un sporta ortopēdijas asociācijas, ieteikumi piešķirt Bertramam Zariņam Latvijas pilsonību. Bertrams Zariņš ir ieguldījis arī savus privātos līdzekļus, lai sekmētu Latvijas ārstu apmācību šajos sarežģītajos un ļoti nepieciešamajos medicīnas virzienos.
Kur ir bijusi problēma? Tā nav slēpjama. Bertrams Zariņš ir šobrīd ASV pilsonis, ko viņš ir saņēmis kā mītnes zemes iedzīvotājs, kā Latvijas emigrantu dēls. Taču, kā varētu varbūt nedaudz... nedaudz varbūt tā nenopietnāk sakot vai maigi sakot, cilvēks, kurš bija ļoti aizņemts savā darbā, un, būdams ar ļoti tādu profesora attieksmei raksturīgu pieeju, viņš ir palaidis garām to brīdi līdz 1995.gadam, kas ir noteikts Pilsonības likumā, kad viņš varētu reģistrēties par Latvijas pilsoni.
Tas ir ļoti cilvēcīgi saprotams, un viņš to ļoti, var teikt, tā sirsnīgi arī nožēlo, un tas nav īpaši varbūt tas īstais iemesls, kura dēļ mēs viņam šobrīd to piešķiram. Iemesls ir tas, ka viņa apņemšanās ir turpmāk vēl vairāk kalpot Latvijas tautas un valsts interesēs, viņa intereses ir saistīt savu darbību ar Latviju, un viss, ko viņš līdz šim ir darījis, un viss, ko viņš ir iecerējis darīt, tas, protams, mūs pilnībā pārliecināja. Mēs esam konsultējušies ar sabiedriskajām organizācijām, kuras es minēju. Jūsu rīcībā ir arī Bertrama Zariņa paša rakstītais iesniegums, kurā viņš pasaka visus iemeslus, kādēļ viņš līdz šim nav saņēmis Latvijas pilsonību. Ir arī viņa solījums par uzticību Latvijas Republikai, iegūstot Latvijas pilsonību.
Un tādēļ es arī lūdzu jūs, godātie kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, kā to ir darījusi arī Pilsonības likuma izpildes komisija.
Vēl es lūdzu arī atzīt šo likumprojektu par steidzamu, tādēļ ka tajā ir tikai viens teikums, lai nevilktu pārāk ilgi lietas garumā, lai likumprojekts divos lasījumos varētu tikt pieņemts galīgi.
Tātad šodien vispirms par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Vai deputāts Leopolds Ozoliņš vēlas runāt par steidzamību? Nē. Tad lūdzu deputātus vispirms balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lai gan man teica, lai es nerunājot, jo steidzās, it kā pēdējais jautājums... Bet es nevaru liegt savām jūtām tomēr izpausties un dalīties ar jums, jo, strādājot Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskajā institūtā, šajā laikā, kad parādījās pie mums Bertrams Zariņš, es varu raksturot šo cilvēku kā īstu, patiesu, no sirds Latvijas patriotu. Viņa ieguldījums gan operāciju demonstrējumos, gan mūsu ķirurgu apmācībās, gan viņa lekcijas ir neaizmirstamas gan ar savu erudīciju, gan ar pasniegšanas manieri, gan ar tām jaunajām atziņām un vērtīgām viņa pieredzes izklāsta detaļām, kuras sajūsmināja ne vienu vien studentu un ārstu.
Aicinu nešaubīgi atbalstīt pilsonības piešķiršanu Bertramam Zariņam kā Latvijas patriotam un goda cilvēkam! Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
A.Rugāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 29. septembris. Un izskatīšana otrajā lasījumā nākamajā sēdē — 2.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 29.septembris un izskatīšana 2.oktobra Saeimas sēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par muitas nodokli””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.
B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.1258. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojekts “Grozījums likumā “Par muitas nodokli”” un piedāvā to šodien skatīt otrajā lasījumā. Un šajā te likumprojektā ir iekļauts kā priekšlikums arī likumprojekta, kuru mēs saņēmām šodien no Ministru kabineta, “Grozījums likumā “Par muitas nodokli””. Tāpēc lūdzu pievērst jūsu uzmanību, ka 1.priekšlikums tā arī fiksēts “Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts”, kur ir rakstīts, ka nelielas komerciālas vērtības preču sūtījumu, kuru adresātam Latvijas Republikā nogādā ar vēstuļu, korespondences sūtījumu vai pasta paku sūtījumu un kuru vērtība nepārsniedz 50 latus, atbrīvo no muitas nodokļa.
Par šo summu diskutējām komisijā, un komisija tomēr ar balsu vairākumu atbalstīja šo priekšlikumu, nevis to, ko mēs balsojām pirmajā lasījumā — 100 latus, jo 50 lati ir tā summa, kur ir prognozējams, kas tiek pārsūtīts šajās pakās, un arī Latvijas pasts ir pieradis strādāt ar pakām, kuras nāk šādā apjomā. Tātad tas neradītu kaut kādas neprognozējamas sekas tam, ja mēs mainītu šo summu.
Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo 1.priekšlikumu, kuru arī komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 2.priekšlikumu ir sagatavojusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, jo ir nepieciešams, lai nebūtu sastrēguma Latvijas pasta darbā, ievērojami paātrināt likuma stāšanos spēkā. Un tāpēc mēs lūdzam, lai nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas likums stātos spēkā.
Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Paldies!
B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav. Tāpēc lūdzu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā likumu “Grozījums likumā “Par muitas nodokli””.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — 1, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījums likumā “Par muitas nodokli”” pieņemts.
Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Un deputātiem reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Ārlietu komisijas vadītājai Inesei Vaiderei. Lūdzu!
I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie Ārlietu komisijas deputāti! Lūdzu pulcēties uz Ārlietu komisijas sēdi tūlīt Ārlietu komisijas sēžu zālē! Paldies!
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (JL). Cienījamie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti un Radio un televīzijas apakškomisijas deputāti! Lūdzu pulcēties uz sēdi Sarkanajā zālē pēc piecām minūtēm — pulksten 12.16!
Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Silva Golde, Ēriks Jēkabsons, Oskars Kastēns, Uldis Mārtiņš Klauss, Arnolds Laksa un Māris Kučinskis. Paldies!
Sēdes vadītāja. Līdz ar to Saeimas 25.septembra sēde ir slēgta. Paldies!