Sākas 2004. gada budžeta apspriešana

Vakar, 1.oktobrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē notika nākamā gada valsts budžeta projekta pirmā apspriešana

Pirms Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes: Ministru prezidents Einars Repše un finanšu ministrs Valdis Dombrovskis Foto: A.F.I.

Vakar, 1.oktobrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas paplašinātajā sēdē notika valdības 30.septembrī iesniegtā 2004.gada valsts budžeta projekta pirmā apspriešana. Komisijas sēdē piedalījās Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Saeimas deputāti, Ministru prezidents Einars Repše, finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, kā arī Finanšu ministrijas pārstāvji un citi interesenti.

Ministru prezidents, komentējot valsts budžeta projektu 2004.gadam, norādīja uz vairākiem pozitīviem faktoriem valsts finansēs šā gada pirmajā pusgadā un valdības ieguldīto darbu valsts budžeta projekta sagatavošanā, veidojot to pēc jauniem principiem. Šā gada pirmajā pusgadā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums ir 7%, un valdība prognozē arī nākamgad sagaidīt IKP pieaugumu 6% līmenī, tādēļ E.Repše norādīja uz Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un tās iespējām. “Varam sākt ar gaišākām domām raudzīties uz nākotnes plāniem, protams, neaizmirstot par savas saimniecības sakārtošanu un nepieciešamību nešķiesties ar naudu. Nevienam nav jāatgādina, ka budžeta veidošana notika pēc jauniem principiem, kas sākotnēji tika uztverti ar lielu pretestību. Bija grūti pieņemt, ka ir beidzies ierastais ministriju vēlmju izpildes režīms. Uzskatu, ka rezultāts ir labs, jo valdības sēdē budžeta projekts tika apstiprināts vienprātīgi,” atzina premjers.

Komentējot valsts budžeta likumprojektā nākamajam gadam paredzēto izdevumu summu, kas noteikta 2,07 miljardu latu apjomā un ir par 220,5 miljoniem latu vairāk nekā šogad, E.Repše nosauca galvenās jomas, kurās plānots finansiālo tēriņu pieaugums. Tā, piemēram, sociālajai nodrošināšanai, kas veido vienu trešdaļu valsts budžeta izdevumu, plānots piešķirt 688 miljonus latu. Veselības aprūpei plānots finansējuma pieaugums par 14%. Valdības sociālās politikas īstenošanas sastāvdaļa ir arī minimālās darba algas palielināšana, kā arī šogad aizsāktais algu palielinājums mediķiem, pedagogiem, tiesnešiem un policistiem.

Atgādinot par budžeta veidošanas jaunajiem noteikumiem, tika uzsvērta lielāka ministriju patstāvība un plašākas lēmumu pieņemšanas iespējas, savukārt iepriekšējo budžeta veidošanas pieredzi E.Repše nodēvēja par vēl nenomedīta zvēra sadalīšanu. “Nākotnē paredzēto nodokļu ieņēmumu palielinājums tika jau iepriekš izšķērdēts. Tam ir pielikts kategorisks punkts. Lai domātu par saprātīgu un uz attīstību vērstu lēmumu pieņemšanu, bija jāievieš disciplīna. Jaunā kārtība ir laba tāpēc, ka, palielinoties ieņēmumiem, būs iespēja tos, demokrātiski apspriežot, sadalīt pēc noteiktajām prioritātēm,” atzina premjerministrs. Turklāt valsts budžeta ieņēmumu daļas palielinājums netiek nodrošināts, palielinot nodokļus, bet gluži otrādi – laikā, kad tos samazina.

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis īsumā informēja par 2004.gada valsts budžeta projekta pamatnostādnēm. Prioritātes ir Latvijas pilnvērtīga integrācija Eiropas Savienībā un NATO. Kopējie valsts budžeta ieņēmumi ir paredzēti 1,92 miljardu latu apmērā, savukārt plānotie valsts budžeta kopējie izdevumi ir 2,07 miljardi latu, kas ir par 220,5 miljoniem vairāk nekā šogad. Atbilstoši iepriekš noteiktajai politikai, 2004.gadā valsts budžeta deficīts būs 137,15 miljoni latu, t.i., 2% no IKP.

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis atzīmēja, ka Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvei un administratīvās kapacitātes celšanai ir paredzēti 50 miljoni latu. Savukārt otrai prioritātei – integrācijai NATO — plānots atvēlēt 2% no IKP, t.i., 121,9 miljonus latu.

Finanšu ministrs, uzsverot, ka valsts sociālās politikas mērķis ir paaugstināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti, norādīja, ka 2004.gada budžetā tam ir pievērsta īpaša loma. Paredzēts gan minimālo pensiju, gan minimālās darba algas palielinājums, kā arī dažādu jau šogad ieviesto valsts sociālo pabalstu apmēra pieaugums un īpaši izveidots Uzturlīdzekļu fonds, kas palīdzēs nodrošināt bērnu vajadzības.

Nodokļu sloga samazināšanu, uzņēmumu ienākuma nodokli samazinot no pašreizējiem 19% līdz 15%, finanšu ministrs vērtēja kā soli, kas pozitīvo ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem parādīs ne īstermiņā, bet gan ilgākā laikā, stimulējot valsts ekonomisko attīstību.

Pēc Ministru prezidenta un finanšu ministra uzstāšanās tika uzdoti divi jautājumi – par valsts atbalstu lauksaimniekiem un subsīdiju programmas pārskatīšanas iespējām un par līdzekļu piešķiršanu vēstures pieminekļu saglabāšanai. Finanšu ministrs apliecināja, ka valsts nenovērsīsies no lauksaimniekiem un šai jomai līdzekļi ir paredzēti, kā arī tiek domāts par lauksaimniecības atbalsta programmu pārveidošanu atbilstoši ES prasībām. Savukārt Ministru prezidents norādīja, ka Saeimas deputātiem būs iespējas strādājot pierādīt dažādu projektu nepieciešamību un šīm parlamentāriešu iniciatīvām nākamā gada budžetā būs atvēlēti 500 tūkstoši latu.

“LV” informācija