Nacionālās intereses ir augstākas
Vakar, 1.oktobrī, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga tikās ar Saeimas priekšsēdētāju, Ministru prezidentu un ārlietu ministri
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Pirms tikšanās: ārlietu ministre Sandra Kalniete, Ministru prezidents Einars Repše, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre |
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vadībā vakar, 1. oktobrī, notika valsts augstāko amatpersonu — Valsts prezidentes, Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres, Ministru prezidenta Einara Repšes un ārlietu ministres Sandras Kalnietes — tikšanās, kuras laikā tika runāts par ārpolitiskajām aktualitātēm.
Amatpersonas apsprieda Latvijas nacionālo nostāju ES Starpvaldību konferencē, kura tiks atklāta sestdien, 4. oktobrī. Ministru prezidents ziņoja par vakar Ministru kabinetā apstiprināto dokumentu, kurā izklāstīta valsts pozīcija. Sarunā tika panākta vienošanās, ka amatpersonas koordinēti un saskaņoti aizstāvēs Latvijas nacionālās intereses šajā konferencē un citos starptautiskos pasākumos. Valsts prezidente šo nostāju atspoguļos arī savā uzrunā Eiropas Parlamentam 9. oktobrī Briselē.
Tikšanās gaitā tika apspriesta arī Latvijas gatavošanās pilntiesīgai dalībai ES, kā arī novembrī gaidāmais EK progresa ziņojums par neatliekamiem uzdevumiem, kas Latvijai jāveic, lai no 2004. gada 1.maija varētu pilntiesīgi darboties ES. Valsts augstākās amatpersonas izklāstīja arī viedokļus par ES iestāšanās līguma ratifikācijas gaitu. Plānots, ka jau šodien, 2. oktobrī, Saeima uzsāks līguma ratifikācijas procesu.
Pēc šīs tikšanās Ministru prezidents Einars Repše žurnālistiem pastāstīja, ka Latvijas galvenās prioritātes Starpvaldību konferences darbā būs — panākt, lai Eiropas Komisijā katru dalībvalsti pārstāvētu viens komisārs un visi komisāri būtu līdztiesīgi un ar balsstiesībām. Latvija iestāsies arī par to, lai Eiropas Parlamentā ikvienai dalībvalstij būtu vismaz 5 deputāti, jo pretējā gadījumā tiktu samazināta mazo valstu ietekme un izjaukts līdzsvars starp lielajām un mazajām dalībvalstīm. Valdības apstiprinātajā Latvijas nostājā Starpvaldību konferencē ietvertas vēl vairākas pozīcijas, kuru mērķis ir galvenokārt stiprināt Latvijas un citu mazo valstu pozīcijas. Protams, nav skaidrs, vai Latvijai pilnīgi visās pozīcijās izdosies panākt to, ko tā vēlas, jo diskusijās savas vēlmes paudīs vēl 24 citas valstis.
Amatpersonas bija vienisprātis, ka šobrīd nav juridiska pamata jauna referenduma rīkošanai par Eiropas konstitucionālo līgumu, jo šobrīd valstu apspriešanai nodots ir tikai šī līguma projekts. Vaira Vīķe-Freiberga vērsa uzmanību arī uz to, ka konstitucionālais līgums neparedz nekādas fundamentālas izmaiņas tajā ES uzbūvē un būtībā, par ko Latvija jau ir vienojusies pievienošanās līgumā. Līguma projektā ir skarti galvenokārt organizatoriski jautājumi.
Savukārt E. Repše norādīja: ja nav paredzētas būtiskas izmaiņas tajos nosacījumos, par ko Latvijas tauta nobalsoja jau 20. septembrī, tad nav nekāda pamata atkal rīkot jaunu referendumu par tehniskiem jautājumiem.
Augstāko amatpersonu tikšanās laikā pārrunātas arī citas Latvijas ārpolitiskās aktualitātes.
“LV” informācija