Ar kurzemnieku skatījumu uz savām lietām

Par situāciju Rendas pagastā un pagaidu administrācijas veikumu

Vaira Brūdere

Ainārs Zābers

Aizvadītās nedēļas nogalē bez skaļas liekvārdības, politiskām domstarpībām un pretēji prognozētajam negatīvajam iznākumam Kuldīgas rajona Rendas pagastā viss atkal nostājās savās vietās. Ar balsu vairākumu, piecām balsīm “par” un vienam atturoties, tika ievēlēta jaunā Rendas pagasta padomes vadība. Par padomes priekšsēdētāju ir ievēlēta Inta Freiberga, par viņas vietnieku kļuvis Māris Balodis.

Ar šo brīdi savas pilnvaras nolika Saeimas 2003. gada 19. jūnijā ieceltā Rendas pagasta pagaidu administrācija. Par to, ko nozīmē uz laiku “cita mājā valdīt un saimniekot”, ko izdevies trijos mēnešos padarīt un kādu nākotni šai teritorijai redz pagaidu administrācijas pārstāvji, dienu pirms vēlēšanām “Latvijas Vēstnesis” uz sarunu aicināja pagaidu administrācijas vadītāju, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra padomnieku Aināru Zāberu un pagaidu administrācijas locekli, Kuldīgas rajona padomes izpilddirektori Vairu Brūderi. Trešā Rendas pagasta pagaidu administrācijas locekle bija Finanšu ministrijas Budžeta departamenta Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības nodaļas vecākā referente Inese Runkovska, kura šajā sarunā nepiedalījās.

Pašiem lemt, kā savu darbu darīt

— Ir pagājuši trīs mēneši, kopš sākāt pildīt uzticētos pienākumus kā pagaidu administrācija Kuldīgas rajona Rendas pagastā. Šādas pieredzes Latvijā līdz šim nav bijis. Kāds bija šis laiks, un ko nozīmē strādāt pagaidu vietējās varas statusā?

Ainārs Zābers: — Neraugoties uz vasaru un atvaļinājumiem, mums Rendā ir pagājuši trīs spraiga darba mēneši. Pirms stāstām par padarīto, vēlos atgādināt, kāpēc Saeima izšķīrās par šādu soli un tika pieņemts likums “Par Kuldīgas rajona Rendas pagasta padomes atlaišanu”. Vairāku iemeslu dēļ līdzšinējā Rendas pagasta padome nebija spējīga strādāt un pieņemt lēmumus atbilstoši mūsu valstī esošajiem likumiem, kas reglamentē pašvaldību darbu. Pagaidu administrācijas uzdevums bija uz laiku līdz jaunās padomes ievēlēšanai nodrošināt pašvaldību funkciju izpildi Rendas pagastā.

Diemžēl likumā nav noteikts, kā tiek reglamentēts pagaidu administrācijas darbs. Tā bija mūsu pašu kompetence, gribētos pat teikt — balstoties uz likumiem, brīva improvizācija, kā strādāt. Tika izstrādāts pagaidu administrācijas nolikums, kas bija viens no mūsu darbības pamatdokumentiem. Tajā tika noteiktas galvenās mūsu darbības.

Vaira Brūdere: — Mana pārliecība un pieredze pašvaldību darbā ir tā, ka lēmējvara no izpildvaras ir noteikti jānodala. Likums kā obligātu šo prasību nosaka lielajās pašvaldībās, taču arī pagasti daudzviet Latvijā ir ieviesuši izpilddirektora institūciju. Ja Rendā būtu bijis šāds varas sadalījums, iespējams, mūsu vietā vēlētās varas darbu uz laiku būtu turpinājusi izpildvara. Taču tā nebija.

— Likums noteica pagaidu administrāciju trīs cilvēku sastāvā. Vai trīs cilvēku vadībā pašvaldība var lemt un strādāt?

V.Brūdere: — Es domāju, ka visu nosaka esošā situācija. Ja ir cilvēki, kas strādā, iespējams, pietiek ar vienu administratoru, kas vada pārējo komandu. Un šeit nav runa par politiskajām kaislībām, bet gan par izpildvaras vadību. Šoreiz vislielākais darba smagums no dokumentācijas sagatavošanas līdz reālai pašvaldības vadībai gūlās uz Zābera kunga pleciem. Ne mans, ne otras pagaidu administrācijas locekles Ineses Runkovskas tiešais darbs neļāva ikdienā būt Rendā un strādāt tikai Rendas pagastā.

Ainārs Zābers: — Strādāt noteikti var, taču uzskatu, ka šis gadījums nedrīkst kļūt par paraugu. Jo kas gan tā par pašvaldību, kurā vara nav pašu ievēlēta, bet gan no augšas iecelta!

— Cik izpilddirektoru strādā Kuldīgas rajona pašvaldībās? Vai iepriekš tikāt Kuldīgas rajonā rosinājuši pašvaldībām nepieciešamību nodalīt lēmējvaru no izpildvaras?

V.Brūdere: — Lielajās pašvaldībās izpilddirektori strādā, kā to paredz likums, taču mazākajās lielākoties to nav. Rajona padomei nav pārraudzības, bet gan padomdevēja funkcijas. Esam līdzās pilsētu un pagastu pašvaldībām vienādā līmenī.

A.Zābers: — Likumdevējs ir noteicis, ka izpilddirektoram pašvaldībā noteikti jābūt, ja tās teritorijā ir vairāk par pieciem tūkstošiem iedzīvotāju. Šobrīd valstī ir nedaudz mazāk kā 200 pašvaldību, kurās izpilddirektora amats ir apstiprināts un tie strādā.

— Kādi bija jūsu mērķi?

A.Zābers: — Darbu Rendā pagaidu administrācija uzsāka 2.jūlijā. Pirmās dienas iepazināmies ar pašvaldības un tās iestāžu darbu, kā arī ar tajās strādājošajiem. Jāatzīst, ka ļoti apjomīgs un nopietns bija lietu pieņemšanas un nodošanas process. Lai vēlāk nerastos pārpratumi, viss tika inventarizēts.

Savukārt, lai pašvaldības darbs ritētu normālās sliedēs, tika izveidotas trīs komisijas — Finanšu komisija, Saimnieciskā komisija un Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komisija. Komisiju sastāvu arī noteica administrācija, iekļaujot tajās mūs pašus, pašvaldības darbiniekus, kā arī pašvaldības iestāžu vadītājus. Mums kā ienācējiem bija nepieciešami labi padomdevēji, kas pārzina vietējo situāciju, un tos redzējām pašvaldības iestāžu vadītājos.

V.Brūdere: — Es vadīju Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komisiju. Patiešām, noteiktu personāliju iekļaušana komisiju darbā nebija apzināta. Taču sadarbība mums izveidojās, manuprāt, ļoti veiksmīga. Rendā nestrādā sociālais darbinieks, iepriekšējās pagasta padomes laikā sociālās lietas tika nodotas vienas deputātes pārziņā. Lielu atbalstu informācijas sniegšanā mūsu komisijai sniedza pagasttiesa. Lai gan komisijas locekļi bija no dažādiem politiskajiem spēkiem un kandidēja arī uz deputāta amatu, politisku domstarpību komisijas darbā vispār nebija. Iespējams, ka to sekmēja mana attieksme — vadīt komisijas darbu lietišķi, nevis emocionāli. Uzskatu, ka komisija nebija dāsna naudas tērēšanā. Pabalstu piešķiršanai, piemēram, katru mēnesi atvēlējām vienu sestdaļu no atlikušajiem sociālā budžeta līdzekļiem. Deklarāciju iesniedzējus apsekoja komisijas locekļi.

A.Zābers: — Pašvaldības darbs, iesaistot vēlētos deputātus, tiek nodrošināts ar komiteju starpniecību. Šajā gadījumā komiteju mums nebija, to vietā jautājumus izlēma komisijas. Taču līdztekus tika atjaunots iepriekšējās padomes izveidoto sešu pastāvīgo komisiju darbs, turklāt būtiski nemainot cilvēku sastāvu tajās. Arī pastāvīgo komisiju darbu var vērtēt kā rezultatīvu.

Bezcerība un ietiepība nav sabiedrotais risinājumu meklējumos

— Pārņemot lietas un iepazīstoties ar tām, kā jūs raksturotu situāciju, kādā bija nonākusi Rendas pašvaldība?

A.Zābers: — Jau minējām, ka lietu pārņemšana noritēja ļoti nopietni. To veica trīs īpaši šim nolūkam izveidotas komisijas. Lietas nodeva bijusī pagasta vadība, tās priekšsēdētājs un vietniece, arī padomes sekretāre, pieņēmām mēs. Ir izveidota apjomīga 182 lappuses bieza mape, kas apliecina lietu pieņemšanas un nodošanas procesu.

V.Brūdere: — Mēs izvēlējāmies iet šādu garu un sarežģītu ceļu tādēļ, lai pēc mūsu pilnvaru beigām nerastos nevajadzīgi pārpratumi. Turklāt šis ir likumā noteikts process.

A.Zābers: — Runājot par, ja tā var nodalīt, labo — Rendas pagasta iestrādnēm, kā perspektīvs, manuprāt, jāmin sagatavotais projekts par sociālā centra “Ausmas” izveidi Rendā. Savulaik nepabeigto bērnudārza būvi ir iecere atjaunot un izvietot tur pirmsskolas izglītības iestādi, veco ļaužu mītni un biocentru. Šī iecere ir ļoti nepieciešama pagasta attīstībai, tomēr tās īstenošanai vajadzīgi pietiekami apjomīgi finanšu resursi, tai skaitā pašvaldības līdzfinansējums. Šobrīd pašvaldība nevar atļauties ieguldīt naudu šādā projektā. Tai pašā laikā ārzemju sadarbības partneri jau ir snieguši finansiālu atbalstu projekta realizēšanai. Projekts arvien ir bez virzības, tikai dokumentācijas stadijā. Tas arī liecina, ka apsīkumam ir gan objektīvi, gan subjektīvi iemesli. Kā zināms, bez pašu naudas ieguldījuma nav iespējams apgūt ārzemju finansējumu. Tomēr deputāti vienbalsīgi, apzinoties, ka naudas šī projekta īstenošanai reāli nav, bija lēmumu pieņēmuši. Tikai tad, ja pašvaldībai izdosies iegūt papildu finansējumu (piemēram, Ozolu kūdras purva veiksmīga pārdošana), būs iespēja īstenot ne vien šo, bet veselu virkni citu labu ieceru un vajadzību.

— Kādi, jūsuprāt, ir iemesli pagasta varas atlaišanai?

V.Brūdere: — Strādājot esmu mēģinājusi analizēt, kāpēc deputāti nespēja sastrādāties, un īstu pamatojumu atrast nespēju. Rendā ir aizsāktas ļoti daudzas labas un pagasta nākotnei vajadzīgas lietas, pašvaldība atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā. Taču, kāpēc strīdi nonāca tik tālu, to vislabāk zina bijušie deputāti.

A.Zābers: — Es pašvaldību darbā esmu nostrādājis desmit gadus. Salīdzinot Rendu ar līdzīga lieluma pašvaldībām, jāatzīst, ka Renda nav nekāds īpašais izņēmums Latvijas pašvaldību vidū. Jebkurā vietā ir cilvēki, kas ieņems neapmierinātās personas pozu, taču ir arī pietiekami daudz strādātgribošu ļaužu. Manuprāt, būtiskākais iemesls nespējai sastrādāties ir padomes deputātu nesaskaņas par Ozolu kūdras purva turpmāko likteni. Ne vien deputātus, arī Rendas sabiedrību Ozolu kūdras purva nākotnes jautājums ir sašķēlis divās nometnēs. Visu laiku pārliecinoši dominē divi viedokļi: vieni ir par purva pārdošanu, otri — par iznomāšanu.

— Kādā situācijā bija pašvaldības finanšu lietas? Plašsaziņas līdzekļi snieguši ziņas, ka Rendas pagastam ir nopietnas finansiālās grūtības.

A.Zābers: — Gan iepazīstoties ar lietām, gan šobrīd, kad gatavojos pilnvaras nolikt, varu teikt, ka finansiālā situācija ir ļoti smaga, taču nav bezcerīga. Nenoliedzami trīs mēnešos ir izdevies daudz paveikt arī šajā jautājumā. Bijām spiesti lūgt Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu, kontroles un pārraudzības padomei pārskatīt Rendas pagasta padomei izsniegtā aizņēmuma — 136 tūkstošu latu — nosacījumus. Šāds kredīts pašvaldībai bija piešķirts uz desmit gadiem ar procentu likmi 8,28% gadā. Par iegūto naudu pašvaldība iegādājās divus autobusus skolēnu pārvadāšanai, par pārējo — un arī lielāko — daļu naudas tika veikti dažādi remonti un labiekārtošanas darbi pašvaldības iestādēs (skolā, tautas namā, pagasta padomes ēkā).

Šobrīd aizdevuma procentu likme ir samazināta uz 5,39% un ir par apmēram 300 latiem mazāka, kas pašvaldībai mēnesī jāmaksā tikai par kredīta procentiem.

Situācijas nopietnību apliecināja arī fakts, ka pašvaldības kase bija tukša, krājās neapmaksātie rēķini, pieauga nenomaksāto nodokļu parāds valstij. Naudas izteiksmē tie bija 111 tūkstoši latu. Lai rastu risinājumu šim strupceļam, kā arī pamatojoties uz vairāku augstākstāvošu un pašvaldību darbu pārraugošu institūciju ieteikumiem, tika lūgts īstermiņa kredīts budžeta un finanšu vadībai. Kredīts tika piešķirts mazāks, nekā bijām plānojuši saņemt. Pamatojoties uz likumu “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldības finansiālās darbības uzraudzību”, parāda saistības nedrīkst pārsniegt 20% no pašvaldības gada budžeta. Piešķirtos 37 tūkstošus latu pagaidu administrācija pēc pārrunām nolēma izlietot, sedzot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un nodokļa parādu, kā arī iepirkt malku skolas, bibliotēkas, pirmsskolas izglītības iestādes un abu ciematu vajadzībām ne aiz kalniem esošajai apkures sezonai. Nedaudz līdzekļu tika piešķirts remontdarbiem, piemēram, jumta nomaiņai ūdens tornim Ozolu ciematā.

Ņemot vērā smago situāciju, pagaidu administrācija uzskatīja par nepieciešamu sociālajiem pabalstiem atvēlēto budžeta līdzekļu apjoma samazināšanu. Iepriekšējā gadā šim mērķim tika tērēts līdz desmit tūkstošiem latu. Analizējot izmaksas, mani atsevišķos gadījumos pārsteidza pagasta padomes dāsnums gan medicīnisko pakalpojumu apmaksai, gan komunālo maksājumu parādu dzēšanai.

Cāļus skaita rudenī

— Ko izdevās šajā laikā paveikt?

A.Zābers: — Trīs mēnešu laikā ir notikušas sešas pagaidu administrācijas sēdes. Pašvaldības šā gada budžets tika apstiprināts jūlijā. Savu darbu veicām godprātīgi, ekonomējot pašvaldības līdzekļus, tai skaitā darbinieku darba samaksai un jaunu pašvaldības vēlēšanu sarīkošanai. Sēdēs izskatīti visdažādākie jautājumi — no nekustamā īpašuma, dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanas līdz iedzīvotāju un dažādu juridisko personu iesniegumiem. Iedzīvotāji Rendas pašvaldībai piecus gadus ir parādā apmēram 20 tūkstošus latu par komunālajiem pakalpojumiem un 13 tūkstošus latu par nenomaksātiem nekustamā īpašuma nodokļiem. Jāatzīst, ka līdz šim šai problēmai nebija pievērsta vajadzīgā uzmanība. Un iemesli tam ir dažādi. Man ir pieredze šādu problēmu risināšanā, strādājot par izpilddirektoru pašvaldībā, man izdevās iedzīvotāju parādu pusotra gada laikā samazināt pieckārt, taču tas ir nopietns, neatlaidīgs un nepateicīgs darbs. Skaidrs ir tas, ka, tikai prasot vai atgādinot, rezultāti būs visai niecīgi. Likumā noteiktā kārtībā ir jābrīdina parādnieki, jādod laiks parāda atmaksai un arī turpmāk jārīkojas atbilstoši situācijai.

Esam sākuši strādāt ar komunālo maksājumu parādniekiem, un tam jau ir rezultāti — pašvaldības kasē jau iemaksāti trīs tūkstoši. Lai tiktos ar iedzīvotājiem, esmu klauvējis pie dzīvokļa durvīm gan ļoti agrā rīta stundā, gan vēlu vakarā, kad cilvēki sastopami savās mājvietās.

V.Brūdere: — Renda nav izņēmums, un, līdzīgi kā lielā daļā Latvijas pagastu, te iedzīvotāju iztikas līdzekļi ir ļoti niecīgi. Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komisijā, izskatot iedzīvotāju iesniegtās deklarācijas sociālā pabalsta piešķiršanai, secinājām, ka stāvokli pasliktinājusi konservu ražotnes slēgšana Sabilē. Rendā lielākais uzņēmums, kas nodarbina strādājošos, ir SIA “Renda”. Un nevienam nav noslēpums, ka šobrīd samaksa par lauksaimniecības produkciju ir zema.

A.Zābers: — Mani pārsteidza deklarācijā minētās ļoti zemās darba algas, kādas iedzīvotāji saņem, strādājot pašvaldības teritorijā esošajos dažādos uzņēmumos. Piemēram, Vidzemē cilvēki uzņēmumos saņem ne mazāk kā valstī noteikto minimālo darba algu. Un tas tiek ievērots. Protams, nebūsim naivi, “aplokšņu algas” pastāv visur, nauda tiek papildus maksāta arī aploksnēs. Acīmredzot Kurzemē situācija ir citāda, tam apliecinājumu es guvu ne vien no sarunām, bet reāli redzot, kā cilvēki dzīvo.

— Kā parādnieki uztvēra šo pagaidu administrācijas rīcību?

A.Zābers: — Es nesastapos ar neizpratni vai klaju ignorēšanu, gluži otrādi. Tādu cilvēku, kas kategoriski noraidītu pašvaldības prasību segt komunālo maksājumu parādu, nebija. Protams, runa ir par laiku, kurā būtu iespējams iekrāto parādu samaksāt. Šīs tikšanās ar iedzīvotājiem nebija vien saruna par parādiem, bet arī par viņu redzējumu uz pašvaldības turpmāko likteni. Te nedrīkst nerēķināties ar iedzīvotājiem un viņu iespējām, bet gan ir jārisina problēmas ar izpratni, dodot laiku. Es nevēlos pārvērtēt pagaidu administrācijas trīs mēnešos padarīto, taču iedzīvotāji neslēpa, ka līdz šim dialogs ar pašvaldību tiem nav veidojies veiksmīgi, jo pietrūcis vietējās varas ierosmes. Vairāki cilvēki atzina, ka šīs ir pirmās sarunas ar pagasta pārstāvi, kurā tiek vaicāts iedzīvotāja viedoklis, uzklausītas viņa sāpes, vēlmes un ieceres.

Šajā laikā ir notikušas astoņas kopējās sanāksmes, kurās tikāmies ar daudzdzīvokļu māju iemītniekiem un pārējiem pagasta ļaudīm. Tajās nerunājām par individuāliem grēkiem vai problēmām, jo publiska izskaidrošanās un parādnieku nosodīšana nekādus labos rezultātus nenesīs un uzticību nevairos. Man palika priekšstats, ka iedzīvotāju uztvere bija pozitīva un viņi pārdomās iespējas, kā situāciju uzlabot.

— No stāstītā var noprast, ka rendenieki pagaidu administrāciju uztvēra pozitīvi?

A.Zābers (smaidot): — Jāteic vēlreiz, ka nevēlamies sevi slavināt, un, iespējams, tas skanēs nedaudz dīvaini, taču savs patiesības grauds šādos vārdos bija ielikts. Pēc šīm sanāksmēm iedzīvotāji ierosināja pagaidu administrācijai arī turpmāk strādāt Rendā, kļūstot par tautas ievēlētu varu.

V.Brūdere (smaidot): — No likuma viedokļa mēs, protams, neesam tiesīgi piedalīties šīs pašvaldības vēlēšanās. Domāju, lielākoties mūs uztvēra kā situācijas glābējus, un patīkami, ka mums ticēja.

A.Zābers: — Arī psiholoģiski domāju, ka neesam gatavi šeit darbu turpināt. Jāpiebilst, ka par mūsu darbu bija arī divas sūdzības, kas nosūtītas kādām augstākstāvošām iestādēm. Tas liecina, ka sabiedrība Rendā ir dažādi domājoša, tātad normāla.

Ieteikumi nav obligāti pildāmas prasības

— Strīdus ābols — Ozolu kūdras purvs. Ko iesakāt ar to darīt jaunajai Rendas pagasta varai?

A.Zābers: — Neesam oficiāli pauduši pagaidu administrācijas viedokli šajā jautājumā. Arī tiekoties ar iedzīvotājiem, paudām nostāju, ka pagaidu administrācija iespēju robežās nebūs tā, kas izlems, kā rīkoties. Es ieteiktu veikt ekonomiskos aprēķinus. Jaunajai pagasta padomei būtu, kopīgi apspriežoties, jānosaka gan purva pārdošanas, gan iznomāšanas iespēju stiprās un vājās puses, iespējas un draudi. Nedomāju, ka šis jautājums būtu jālemj iedzīvotāju aptaujas ceļā. Iedzīvotāji, izvēlot savus priekšstāvjus, izsaka uzticību viņu lēmumiem. Arī notikušajā priekšvēlēšanu kampaņā deputātu kandidāti ir pietiekami nopietni strādājuši, stāstījuši, kā uzskata par nepieciešamu rīkoties ar Ozolu kūdras purvu. Iepriekšējā pagasta padome lēma par purva pārdošanu, jaunajai būs jālemj, kā rīkoties turpmāk. Es, piemēram, uzskatu, ka purvs ir jāpārdod.

V.Brūdere: — Piebilst var to, ka padomei ir jāizlemj, kā rīkoties ar iegūto naudu, ja purvs tiek pārdots.

— Cik naudas pašvaldība var iegūt, purvu pārdodot?

V.Brūdere: — Summu nosaka izsole. Sākotnējā cena tika noteikta 750 tūkstoši latu. Taču es neesmu pamatīgāk iepazinusies ar izstrādāto izsoles dokumentāciju, kas noteica izsoles sākotnējo cenu. Manuprāt, noteiktā sākumcena ir par zemu.

A.Zābers: — Purva novērtējums, ņemot vērā tā resursus, izstrādes iespējas un tirgus vērtību, ir 6,5 miljoni latu. Uz pirmās izsoles dienu 30. jūniju bija pieteikušies pieci pretendenti. Tas liecina, ka interese par šo objektu ir.

Vēl jāpiebilst, ka masu saziņas līdzekļi šajā jautājumā ir publicējuši nepatiesu informāciju, nesaņemot to no pirmavota. Nupat “Lauku Avīzē” ir ziņots, ka purva pārdošana izsolē ir apturēta, kas neatbilst patiesībai. Pats kārtoju Zemesgrāmatas nodaļā lietas, lai Ozolu kūdras purvam tiktu noņemts apgrūtinājums un izsoles noteiktajā dienā — 10.novembrī — izsole varētu notikt. Lēmums par apgrūtinājuma noņemšanu, pamatojoties uz Kurzemes apgabaltiesas lēmumu, no Kuldīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas ir saņemts. Ir vajadzīga tikai vietējās varas politiskā griba izsoli rīkot.

— Kādi ir pagaidu administrācijas ieteikumi jaunajai Rendas pagasta padomei?

A.Zābers: — Kā visiem zināms, Rīga nekad nav uzceļama un arī pašvaldībā darbi nekad nav padarāmi. Svarīgi ir izvēlēties prioritātes un mērķtiecīgi tās īstenot. No mūsu iesāktā es aicinātu pagasta padomi turpināt darbu ar komunālo un īpašuma nodokļa parādu piedziņu. Pašvaldībai būtu ieteicams pieņemt darbā sociālo darbinieku, lai profesionāli risinātu šīs lietas. Redzot pagasta iedzīvotāju zemo maksātspēju, es sliecos ieteikt domāt par pašvaldības sociālajiem dzīvokļiem un to statusa noteikšanu. Saimnieciskā ziņā ir jāturpina malkas iepirkšana, jo nauda šim nolūkam pašvaldības kasē ir. Jādomā, kā iespējami ātri nodrošināt apkuri Rendas pamatskolas sporta zālē. Tālākas nākotnes jautājums ir ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas sakārtošana un ūdens kvalitātes uzlabošana.

Sarunās ar iedzīvotājiem izskanēja viedoklis par vietēja preses izdevuma — avīzītes vai informatīvās lapas — izdošanu. Priekšvēlēšanu laikā informatīvā materiāla bija ļoti daudz, jācer, ka šī iniciatīva neapsīks. Jāturpina dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbs. Apmēram puse no pašvaldībai piederošā dzīvojamā fonda jau ir privatizēta. Nevajadzētu kavēties ar pašvaldības īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatā. Domājot par nākotni, jāturpina pagasta attīstības plānojuma izstrāde, kā arī jāīsteno aizsāktie projekti. Darbu sarakstu, protams, varētu turpināt.

V.Brūdere: — Vispirms es ieteiktu jaunajiem deputātiem nopietni lasīt likumu “Par pašvaldībām” un likumu “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”, kā arī nekautrēties jautāt pieredzējušākiem kolēģiem. Kas attiecas uz pašvaldības nākotni, ir nopietni jādomā par novada veidošanu. Rendai ir divas iespējas — pievienoties Kuldīgas vai Sabiles novadam. Esmu lielo novadu izveides piekritēja, jo atzīstu par spēcīgu esošu finansiālo pamatojumu, kas lielam novadam būs lielāks un dos lielākas iespējas piedalīties projektos un saņemt atbalstu.

— Vai nācās saskarties ar kādām netiešām grūtībām?

A.Zābers: — Jā, bija divas iestādes, kas ar mums nerēķinājās kā ar nopietnu un ar pilnvarām esošu spēku. Kuldīgas rajona padome mūs neaicināja piedalīties rajona padomes sēdēs, kā arī valsts Nekustamā īpašuma aģentūra oficiāli attiecās ar mums kārtot kādus darījumus.

V.Brūdere: — Pieņemu kritiku, kas vērsta pret Kuldīgas rajona padomi. Tam bija savi iemesli. Protams, varējām aicināt Rendas pagaidu administrāciju noklausīties rajona padomes sēdes. Kuldīgas rajona padome uz laiku pārtrauca Rendas pagasta padomei izmaksāt ceļu fonda līdzekļus. Tiklīdz sāks strādāt jaunā padome, nauda tiks pārskaitīta. Taču jāmin kāds pozitīvs fakts — šajā laikā Rendas pagasts daļēji nokārtoja parādsaistības ar Kuldīgas rajona būvvaldi.

— Kādi ir būtiskākie secinājumi šobrīd, kad gatavojaties savas pilnvaras nodot jaunajai pagasta varai?

A.Zābers: — Gribētos vēlēt jaunajai padomei veiksmi un prasmi sastrādāties. Lai šādi gadījumi Latvijā neatkārtotos, likumdevējam noteikti ir jāstrādā pie deputāta atbildības paaugstināšanas. Par šo salīdzinoši īso laika posmu Rendas dzīvē varētu runāt vēl ļoti daudz. Mums nebija citas pieredzes, kā vien sava vai daudz zinošu padomdevēju. Domāju, kolēģes man piekritīs, ka uz laiku godprātīgi iedziļinājāmies šīs vietas problēmās un mēģinājām palīdzēt tās atšķetināt.

V.Brūdere: — Jāatzīst, ka esmu daudz pamatīgāk iepazinusi Rendu, tās ļaudis un problēmas, kādas bijušas pirms tam. Novēlot veiksmi, domāju, ka arī turpmāk ar interesi sekošu līdzi šī pagasta dzīvei un jaunās padomes darbam.

Post scriptum

Uz pirmo pagasta padomes sēdi nebija ieradies iepriekšējā sasaukuma pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Bergmanis. Ziņu aģentūrai “Leta” D. Bergmanis pastāstījis, ka Latvijas Zaļā partija Rīgas Centra rajona tiesā un Kuldīgas rajona tiesā apstrīd Rendas pagasta padomes vēlēšanu rezultātus, jo uzskata, ka šī padome apstiprināta nelikumīgi. Bijušais priekšsēdētājs nepiedalīšoties jaunās pašvaldības darbā, kamēr tiesā nebūs izskatīta Latvijas Zaļās partijas sūdzība. Taču, ja tiesa sūdzību atzīs par nepamatotu, viņš iesaistīsies jaunās pašvaldības darbā. Šeit jāatgādina, ka tieši par nepiedalīšanos pagasta padomes sēdēs savulaik bijušais priekšsēdētājs izteica kritiku toreizējai pagasta padomes opozīcijai un tas arī bija viens no iemesliem pagasta padomes atlaišanai.

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas un pašvaldību lietu redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”