• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar akadēmijas, mecenāta un fondu balvām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.10.2003., Nr. 136 https://www.vestnesis.lv/ta/id/79512

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar zemgaļu sakņojumu Latvijā un Lietuvā

Vēl šajā numurā

02.10.2003., Nr. 136

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar akadēmijas, mecenāta un fondu balvām

Latvijas Zinātņu akadēmijā prieku nesušas pēdējās dienas. Tā

Latvijas Zinātņu akadēmijas, sabiedrības “Itera Latvija” un Izglītības fonda mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” 2003. gada balvu

un stipendiju vakar saņēma divi īpašu atzinību guvušie zinātnieki: LU asoc. prof., Dr.biol. Andris Andrušaitis par darbu kopu “Rīgas jūras līča eitrofikācija un produktivitāte” un LZA īst. loc., Dr.habil. chem., prof. Māris Kļaviņš par darbu kopu “Latvijas ūdeņi un humusvielas tajos”.

Tā jau trešo reizi, kā 2001. un 2002. gadā, tiek pasniegtas divas gada balvas ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un praktiķiem par izcilu veikumu vai mūža devumu vides, zemes un ģeogrāfijas zinātnēs vai par nozīmīgu vides izstrādes sistēmu veicināšanu. Līdz šim balvu saņēmuši LZA kor. loc. Gunārs Andrušaitis, LZA kor. loc. Aija Melluma, LZA kor. loc. Guntis Eberhards un LZA īst. loc. Rihards Kondratovičs.

 

Andris Andrušaitis (dz. 1956.g.) pazīstams kā hidrobiologs, jūras biologs, LU Hidroekoloģijas institūta direktors. Zinātniskās intereses — jūras bioloģijas teorētiskie un praktiskie pētījumi, t.sk. Baltijas jūras produktivitātes un hidroekosistēmu funkcionēšanas izpēte. Īpaša vērība veltīta starptautisko kritēriju ieviešanai saimnieciskās darbības uzraudzībai jūrā. 1995. gadā A.Andrušaitis izveidoja LU Hidroekoloģijas institūtu, kura darbība ieguvusi starptautisku atzinību. Viņa vadībā veikts plašs darbs jūras ekosistēmu monitoringā. A. Andrušaitis kā Latvijas pārstāvis darbojas EK institūcijās un HELCOM/ICES Baltijas jūras reģionālā projekta koordinācijas komitejā. Vairāk nekā 30 zinātnisko publikāciju autors. Papildinājis zināšanas Norvēģijas un Dānijas universitātēs. Vairāk nekā 20 maģistra darbu zinātniskais vadītājs.

Bet Māris Kļaviņš (dz. 1956.g.) ir atzīts vides zinātņu speciālists, kura zinātnisko interešu aplocē — Latvijas dabas vides izpēte, tās aizsardzības nodrošināšana, sekmējot dabas resursu izpēti un to izmantošanas iespēju attīstīšanu. Vairāk nekā 130 publikāciju, t.sk. 8 monogrāfiju un mācību grāmatu autors. LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes dekāns, vada vides zinātnes maģistra un doktora studiju programmas. Stažējies Zviedrijas, ASV un Dānijas universitātēs. M. Kļaviņa paveiktais ir nozīmīgs ieguldījums vides aizsardzības sistēmas izveidē Latvijā. Viņš ir piedalījies LR Vides politikas plāna, Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādņu, vides monitoringa sistēmas un daudzu likumdošanas aktu izstrādē.

Šo dienu, kad tika pasniegtas balvas vides izpētes un sakārtošanas speciālistiem, LZA prezidents profesors Jānis Stradiņš nosauca par “Ūdeņu dienu”. Visi mēs zinām četras stihijas — zemi, ūdeni, gaisu un uguni. Un šodien, pirms runājam par ūdeņu izpēti, gribas ar labu vārdu minēt gāzes elementu, kuru pārstāv “Itera Latvija” un Juris Savickis — firma, kura sadarbojas ar studentiem un zinātniekiem. Mums ir jārūpējas, lai Latvijā nāktu jauni Valdeni, Ostvaldi, Capi. 14. oktobrī mēs godināsim Paulu Valdenu, atklājot viņam pieminekli. Pieminekli, kuru Rīgas pilsētai ar “Iteras” atbalstu dāvinās Latvijas Zinātņu akadēmija. Mēs faktiski ar to godināsim Rīgas zinātnes tradīcijas, un “Itera Latvija” izprot šo tradīciju saglabāšanas nozīmību. LZA Senāts 17. jūnijā jau piešķīra LZA goda mecenāta nosaukumu prezidentam Jurim Savickim. Lai viņam laba veselība, un lai turpinās sadarbība ar zinātni!

Juris Savickis pateicās par augsto goda nosaukumu un uzsvēra, ka “Itera Latvija” ir ieinteresēta Latvijas zinātnes un zinātnes nākotnes attīstībā, jo nākotni iedomāties var tikai un vienīgi kā zinību un zinātņu ietilpīgu. Izmantojot statistiku, Latvijas zinātnes situācija šodien izskatās šāda: piemēram, ja Vācijā un Japānā ir 7 zinātnieki, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, tad Čehijā — 0,2, bet Latvijā — 0, 95. Un SIA “Itera Latvija” tas nepatīk!

Akadēmiķis Raimonds Valters raksturoja katra laureāta ieguldījumu zinātnē, bet akadēmijas prezidents piebilda, ka Andris Andrušaitis ir labs tēva dēls, ar to domādams ne tikai zinātnes tradīciju pārmantošanu, bet arī to, ka pagājušajā gadā balvas laureātu vidū bija arī LZA korespondētājloceklis Gunārs Andrušaitis.

Bet profesors Imants Meirovics uzsvēra, ka šogad atzīmējam desmito zinātnieku sadarbības gadadienu ar “Itera Latvija”. Pa šo laiku ir piešķirtas stipendijas 40 studentiem, jau trešo gadu tiek balvas zinātniekiem.

 

Savukārt aizvadīto piektdien, 26.septembrī,

Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas balvas fonds piešķīra 2003.gada Rīgas balvu.

Par tās laureātiem kļuvis LZA īstenais loceklis, arheologs, profesors, Dr.habil.hist. Andris Caune, LZA korespondētājloceklis, mākslas vēsturnieks Dr.habil.art. Ojārs Spārītis un LZA goda loceklis, kultūras vēsturnieks Ojārs Zanders.

 

Andris Caune Rīgas balvu saņem par darbu kopumu “Pētījumi Rīgas arheoloģijā un senākajā vēsturē”. Izvirzītais darbu kopums ir pēdējo trīs gadu (2001–2003) publicējumi, ko veido trīs viņa sastādītās un rediģētās grāmatas par Rīgas arheoloģiju un vēsturi: “Senā Rīga–3” un “Senā Rīga–4”, kur līdzās LU Latvijas Vēstures institūta un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja līdzstrādnieku, ASV un Vācijas vēsturnieku rakstiem par Rīgas senāko vēsturi publicēti arī A.Caunes raksti, kā arī mirušā vēsturnieka Jāņa Zemzara monogrāfija “Rīgas pilsētas paraugmēru vēsture”, kurai A.Caune rakstījis priekšvārdu un komentārus.

 

Ojārs Spārītis apbalvots par Rīgas arhitektūras, kultūras un mākslas vērtību pētniecību, viņš aktīvi darbojas starptautiskos zinātniskos projektos un Rīgas vēsturei un kultūras sakariem veltītās konferencēs. Viņa ieguldījums Rīgas vēstures un kultūras popularizēšanā saistīts ar 2001.gadā notikušo Starptautisko Hanzas dienu koncepcijas izstrādi un virkni konferenču. O.Spārītis ir astoņu monogrāfiska rakstura darbu un aptuveni 150 rakstu autors gan Latvijā, gan ārzemēs par kultūras mantojuma, tostarp Rīgas kultūras vērtību, izpēti un aizsardzību. O.Spārītis ir Rīgas domes Pieminekļu padomes priekšsēdētājs, latviešu-vāciešu centra “Domus Rigensis” valdes priekšsēdētājs, viens no Melngalvju nama atjaunošanas iniciatoriem un tā direktors.

 

Ojārs Zanders gūst Rīgas balvu par mūža ieguldījumu Rīgas grāmatniecības vēstures izpētē. Tās ir grāmatas “Senās grāmatas Rīgā” (ceļvedis izstādei Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, 1988), “Tipogrāfs Mollīns un viņa laiks. Pirmās Rīgā iespiestās grāmatas (1588–1625)” (1988), grāmata “Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā” (2000), grāmata “Gadsimtu silueti Rīgas bruģakmeņos” (2002), kā arī virkne publikāciju dažādās valodās par Rīgas grāmatniecību un kultūrvēsturi.

Ilga Tālberga, Alma Edžiņa — “Latvijas Vēstnesim”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!