Atmodas cilvēks un aktieris Uldis Dumpis svin 60 un gatavojas nākamajiem gadiem

Foto: Andris Tone — “Latvijas Vēstnesim”

Pats gaviļņieks kopā ar dzīvesbiedri Dainu pašlaik bauda Grieķijas sauli un mājās solās būt tikai nākamnedēļ. Tālab Nacionālais teātris viņa jubilejas izrādes izsludinājis tikai oktobra otrajā pusē. Bet jau pavisam drīz mēs katrs mājās varēsim tikties ar iemīļoto aktieri, jo apgāds “Pētergailis” gatavo izdošanai Diānas Spertāles grāmatu par Uldi Dumpi.

Autore atzīst, ka viņai tā bijusi liela uzdrīkstēšanās: “Izdevniecības piedāvājums man nāca kā negaidīts izaicinājums. Neesmu ne teātra zinātniece, ne kritiķe. Kā žurnāliste biju Uldi Dumpi intervējusi vienu pašu reizi, šķiet pirms kādiem pieciem gadiem. Un jau tad sapratu, ka viņš aprakstniekam ir ciets rieksts. Ļoti draudzīgs, atvērts, bet ne atklāts. Tiklīdz tu uzdod kādu jautājumu par mākslu, par kādām augstām lietām, viņš kļūst izvairīgs — sak, tas nav sarunas temats. Tomēr uzdrošinājos piedāvājumu pieņemt, jo man, tāpat kā daudziem, viņš ir viens no sirdij vistuvākajiem aktieriem.”

Vaicāta, kā radies grāmatas nosaukums, Diāna skaidro: “Jau pašā sākumā sapratu, ka nevaru cerēt uz mākslinieka dvēseles atklāsmēm, uz viņa personības tiešu izzināšanu.

Nolēmu viņu attēlot tādu, kādu viņu redz apkārtējie — tuvinieki, draugi un paziņas, kolēģi no teātra pasaules, arī režisori un kritiķi. Es it kā skatos uz Uldi Dumpi, bet patiesībā redzu viņu citu cilvēku acīm. Spoguļattēlā. Negaidīti daudz uzzināju no viņa skolasbiedriem, jo viņi — Bauskas 1. vidusskolas Laimoņa Liepas audzinātās 11.c klases 1961. gada izlaidums — tiekoties katru gadu. Pavisam intervēju ap 80 cilvēku. Uldis ar Dainu jau apvaicājās, vai man tur nebūšot kopotie raksti. Kad visus ierakstus biju atšifrējusi, arī pati nobijos no lielā apjoma. Grāmatas rakstīšanai man bija atvēlēti trīs gadi, bet bija brīži, kad likās, ka ar milzīgo papīru jūru nekad netikšu galā un līdz jubilejai nepaspēšu grāmatu uzrakstīt. Tad Uldis Dumpis mani iedrošināja — nu labi, viņš teica, neuzrakstīsi tagad, uzrakstīsi pēc pieciem gadiem, padarītais darbs jau nekur nepazudīs.”

Autore cer, ka lasītājiem grāmata pateiks arī kaut ko jaunu, jo visi, kas viņai stāstījuši par Uldi Dumpi, to darījuši no sirds, izgaismodami katrs savu viņa daudzveidīgās un bagātās personības šķautni. “Ļoti aizkustināja Astrīdas Kairišas vēstule, jo viņa nepavisam neesot piedabūjama uz rakstīšanu. Šoreiz uzrakstīja, jo viņai griboties, lai grāmatā būtu arī kāds vārds no viņas. Visi kolēģi atcerējās Uldi Atmodas laikā, kad viņš izpaudies kā īsts latvietis un kļuvis par teātra dvēseli. Bet kā aktieris viņš pēc gluži vienprātīga atzinuma ir mākslinieks ārpus kāda viena ampluā, jo var nospēlēt pilnīgi visu — gan komēdiju, gan drāmu un traģēdiju. Trāpīgi viņu raksturojis lietuviešu aktieris Roms Ramanausks, kas tēloja Rihardu mūsu filmā “Ilgais ceļš kāpās”. Pēc viņa domām, Uldī aiz vīrišķības, skepses un pašironijas slēpjas liels bērns. Viņš nekad nebūs pieaudzis vai vecs.”

Grāmatā var izlasīt arī Ulda Dumpja dzejoli, ko viņa Kangars veltījis Astrīdas Kairišas Spīdolai. Īpaši zīmīgās šķiet rindas:

Uldis Dumpis ar kundzi Dainu

Ik vārds lai ir Tavs,

to turi iekš sevis,

Ne teksts ir svarīgs,

ko autors devis.

Ar izdevniecības vadītājas Ingunas Cepītes un autores laipnu atļauju mūsu lasītāji var iepazīties ar dažiem jaunās grāmatas fragmentiem.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore