Par dzelzceļiem un Dzelzceļu sadraudzības organizācijas sanāksmi

No 5.līdz 9.jūnijam Rīgā notika Dzelzceļu sadraudzības organizācijas (DZSO) ministru sanāksmes kārtējā, XXVIII sesija, kuras darbā piedalījās Eiropas un Āzijas valstu transporta ministriju vai šo valstu centrālo transporta iestāžu galvenie speciālisti. DZSO sesijā bija pārstāvēti arī 25 Āzijas un Eiropas valstu — Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Bulgārijas, Čehijas, Ungārijas, Gruzijas, Igaunijas, Krievijas, Ķīnas, Korejas, Latvijas, Lietuvas, Moldovas, Mongolijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Tadžikistānas, Turkmenistānas, Uzbekistānas, Ukrainas, Vjetnamas — dzelzceļi.

DZSO ir starptautiska organizācija, nodibināta 1956.gada 28.jūnijā par dzelzceļa transportu atbildīgo ministru sanāksmē Sofijā. Savukārt ministru sanāksmes XXI sesijā Varšavā DZSO nolikumā tika veikti būtiski grozījumi, kas paplašināja šīs organizācijas dalībnieku iespējas un turpmāk ļāva tās darbībā asociētā biedra, novērotāja vai pievienotā uzņēmuma statusā piedalīties daudzām firmām un organizācijām, kuru darbība cieši saistīta ar dzelzceļu.

Novērotāja statusā pārstāvēti Vācijas, Francijas, Grieķijas, Somijas un Dienvidslāvijas dzelzceļi un Starptautiskā dzelzceļu savienība, kā arī Starptautiskā dzelzceļu kongresu asociācija. Pievienotā uzņēmuma statusā DZSO pārstāvētas dažādu valstu firmas un kompānijas, kuru pamatdarbībai dzelzceļa transporta nozares attīstībā ir nozīmīga loma, piemēram, Vācijas a/s "Siemens" (elektronisko izstrādājumu ražošana), Austrijas "Plasser&Theurer" (sliežu uzturēšanas tehnikas ražošana), Francijas "Reltex International" (sliežu metināšanas darbi un metināšanas iekārtu ražošana), Ukrainas Dņepropetrovskas Valsts dzelzceļa transporta institūts u.c.

Nozīmīgs DZSO darbības virziens ir priekšnosacījumu izveidošana un sadarbība dzelzceļa pārvadājumos starp Eiropas un Āzijas valstīm, kontaktu un vienota viedokļa veidošana, risinot transporta ekonomiskās, juridiskā nodrošinājuma un ekoloģiskās problēmas. DZSO svarīga loma ir arī nolīgumu par starptautisko pasažieru un kravas pārvadājumu satiksmi, līguma par starptautisko dzelzceļa pasažieru tarifu un citu ar starptautiskajiem pārvadājumiem saistīto dokumentu ieviešanā, vienoto starptautisko transporta tiesību vispārējo principu formulēšanā un citu jautājumu risināšanā.

DZSO ministru sanāksmes XXVIII sesijas ietvaros darba grupas sāka strādāt jau 5.jūnijā. Tika izskatīti vairāki jautājumi, tostarp — pārskats par DZSO darbību aizvadītajā gadā; par ātrgaitas un sevišķas ātrgaitas dzelzceļu līniju izstrādes rezultātiem DZSO dalībvalstīs; par situāciju Nolīguma par organizatoriskajiem un ekspluatācijas aspektiem kombinētajos pārvadājumos satiksmē starp Eiropu un Āziju īstenošanā. Tika spriests arī par robežsardzes, muitas, dzelzceļa organizāciju un transporta ministriju starpresoru sanāksmju rezultātiem, risinot jautājumus par valsts robežas šķērsošanas laika saīsināšanu un par ESKATO projekta par dzelzceļa transporta konteineru pārvadājumu attīstību maršruta vilcienu satiksmē starp Eiropu un Āziju pirmā posma izstrādes rezultātiem un otrā posma uzdevumiem. Tika analizēti arī ANO EEK konvencijas par starptautisko muitas tranzītu dzelzceļa kravu pārvadājumos projekta izstrādes rezultāti un spriests par DZSO darbības programmu 2001.gadam un uzdevumiem turpmākajā laika posmā.

Informējot par DZSO XXVIII sesiju, šīs organizācijas komitejas priekšsēdētājs

Tadeušs Šozda sacīja:

— Sanāksmē tiek apspriesti svarīgi jautājumi par dzelzceļa ekspluatācijas pilnveidošanu, konkurētspējas paaugstināšanu, jaunu tehnoloģiju ieviešanu pārvadājumu procesā un tā organizācijas uzlabošanā, tajā skaitā — efektīvu kombinēto pārvadājumu plašāku lietošanu, izmantojot konteinervedējus vilcienus maršrutos, kas savieno punktus, kuros koncentrētas lielas kravu plūsmas.

T.Šozda uzsvēra, ka sekmīgi tiek īstenots arī DZSD un ANO EEK kopīgais projekts par dzelzceļa transporta konteineru pārvadājumiem Eiropas un Āzijas maršrutos, un īpaši tiek plānots paraugprojekta demonstrējums konteinervilcieniem visos izvēlētajos maršrutos, lai parādītu to konkurētspēju un efektivitāti. Savu ieinteresētību piedalīties šajā projektā apliecinājusi arī Ukrainas un Ungārijas Republikas delegācija, sacīja T.Šozda. Viņš arī informēja, ka īpaša vērība tikusi veltīta jautājumiem, kas saistīti ar ātrgaitas un sevišķas ātrgaitas dzelzceļa līniju izveidi. Pašlaik norit veiksmīgs darbs dzelzceļa līniju modernizācijā, un 2005.gadā pasaules ātrvilcieni varēs attīstīt 160 km/h un vēl lielāku ātrumu kopumā 5680 kilometru garā ceļā. Pēc ieplānoto pasākumu īstenošanas kopējais pasažieru vilcienu pārvietošanās ilgums samazināsies par 23,6 procentiem. 1999.gadā ļoti svarīga tēma bija komplekso pasākumu izstrāde un realizēšana, lai samazinātu robežšķērsošanā patērēto laiku, un ANO EEK konvencijas par starptautisko muitas tranzītu dzelzceļa kravu pārvadājumos projekta izstrāde, lai vienkāršotu muitas procedūras robežstacijās. DZSO XXVIII sesijā izskatīti arī Ministru sanāksmes stratēģiskās darbības jautājumi. Kā informēja T.Šozda, nākamā sesija 2001.gada jūnijā notiks Baku, Azerbaidžānā.

Savukārt satiksmes ministrs

Anatolijs Gorbunovs,

kopsavelkot tikšanos, teica:

— Pirmām kārtām esam gandarīti par to, ka Rīgā ieradušās 28 delegācijas un mums izdevās izskatīt visus darba kārtībā iekļautos tematus. Runājot par vispārējiem jautājumiem, kas skar Latviju, vēlos uzsvērt, ka mums ir ļoti svarīgi, lai tiktu noteikti tā dēvētie konteinerpārvadājumu koridori. Īpaši svarīgi tas ir mūsu ostām — Rīgai un Ventspilij —, un vēl svarīgāk — lai tiktu likti pamati vispārējās konteinerpārvadājumu normatīvās bāzes izstrādei. Protams, tas ir šā darba sākumposms, taču mums tas ir ļoti svarīgi, jo dzelzceļš taču nebeidzas līdz ar Latvijas robežām, un mēs ceram uz pārvadājumiem arī citās valstīs.

Runājot par atsevišķiem jautājumiem, kas skar tieši Latviju, kā svarīgu minēšu diskusiju par muitas procedūrām. Pozitīvi tas, ka muitas procedūra visās šajā forumā pārstāvētajās valstīs tuvojas ES pieņemtajai kārtībai šajā sfērā. Tas nozīmē, ka tiek samazināts arī stāvēšanas laiks uz robežām. Šajā sakarā mums ļoti būtiski bija arī dažādi tiesiskie jautājumi, kas skar dzelzceļa transportu un tika šajā sesijā aplūkoti. Nosacīti varētu teikt, ka ir dzelzceļa Austrumeiropas un Rietumeiropas daļa. Ja šo abu daļu juridiskā bāze tiek tuvināta, arī tas nes lielu labumu, jo arī šajā gadījumā samazinās uz robežām zaudētais laiks. Attiecībā uz tarifiem — es domāju, ka šādos starptautiskos forumos ļoti svarīgi izstrādāt vienotus tarifu politikas principus. Latviju pilnīgi apmierina tas, ka mēs redzam šo vienoto pieeju tarifu politikai. Protams, tālāk jau pašas dzelzceļa kompānijas nosaka, kādus konkrētus tarifus piemērot attiecīgiem pārvadājumiem, attiecīgām valstīm utt. Es saprotu, ka vēsturiski ļoti jutīgs ir jautājums par tarifiem, ko Krievijas dzelzceļš piemēro attiecībā pret Latviju; tiešām nav vienotu principu tarifu noteikšanā attiecībā pret mūsu valsti, Igauniju, Lietuvu un Baltkrieviju. Domāju, ka patlaban šī vienotā pieeja soli pa solim tiek īstenota un turpmākais jau ir Latvijas un Krievijas dzelzceļa divpusējās sadarbības jautājums.

DZSO komitejas priekšsēdētāja vietnieks Ivans Berezins, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, informēja par Transsibīrijas maģistrāli — virzienā no Āzijas uz Eiropu tās caurlaides spēja ir 100 miljoni tonnu, un tā pašlaik noslogota aptuveni 60 procentu apmērā. Galvenais uzdevums — nodrošināt tādus apstākļus, lai kravas no Āzijas reģiona uz Eiropu arvien plašākā apmērā no jūras transporta tiktu pārvietotas uz dzelzceļu. Maģistrāles attīstībai izstrādāta plaša investīciju programma, kas paredz vairāku tiltu un tuneļu modernizāciju, pilnībā paredzēts pabeigt elektrifikāciju Tālajos Austrumos un veikt nozīmīgus pasākumus dzelzceļa satiksmes ātruma paaugstināšanai un kravu drošības palielināšanai.

Mudīte Luksa, "LV" privatizācijas lietu redaktore