Ministru kabineta noteikumi Nr.539

Rīgā 2003.gada 30.septembrī (prot. Nr.52, 1.§)

Piena ražošanas kvotu sadales un piešķiršanas, kā arī informācijas vākšanas un administrēšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības likuma 10.panta sesto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka piena ražošanas kvotu (turpmāk — piena kvota) sadales un piešķiršanas, kā arī informācijas vākšanas un administrēšanas kārtību.

2. Piena kvota ir noteikts piena daudzums kvotas gadā (no 1.aprīļa līdz 31.martam). Kopējā Latvijai piešķirtā piena ražošanas kvota 2004.–2005.kvotas gadam ir 695,3 tūkstoši tonnu piena. Piena kvotas sadalījums ir šāds:

2.1. piegādes kvota — termiski neapstrādāta piena daudzums, kas iegūts no vienas vai vairākām govīm (turpmāk — piens) un ko saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām prasībām slaucamo govju ganāmpulka īpašnieks (turpmāk — ražotājs) pārdod uzņēmējsabiedrībai (komercsabiedrībai), kas apstiprināta atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai un ir tiesīga iepirkt pienu (turpmāk — pircējs). Piegādes kvota 2004.–2005.kvotas gadam ir 468,9 tūkstoši tonnu piena;

2.2. tiešās tirdzniecības kvota — piena vai piena produktu daudzums, kas pārrēķināts pienā (turpmāk — piena ekvivalenta daudzums), ko ražotājs tiešajā tirdzniecībā pārdod patērētājam. Tiešās tirdzniecības kvota 2004.–2005.kvotas gadam ir 226,4 tūkstoši tonnu piena.

3. Piena daudzums, kas nav sadalīts starp ražotājiem un kas rodas neizpildīto piena kvotu dēļ, veido piena kvotas nacionālo rezervi. Piena kvotas nacionālajai rezervei paredz ne mazāk par 1 % no piegādes kvotas apjoma un ne mazāk par 1 % no tiešās tirdzniecības kvotas apjoma.

4. Pienam, ko ražotājs paredzējis patērēt uzturā vai izmantot lopbarībai, piena kvotu nenosaka.

5. Piena kvotu precizēšanai rezervē paredz ne mazāk par 1 % no piegādes kvotas un ne mazāk par 1 % no tiešās tirdzniecības kvotas.

6. Pienu drīkst iepirkt pircējs, kurš līdz 2003.gada 1.novembrim valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” (turpmāk — datu centrs) ir iesniedzis iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu.

7. Lai risinātu ar piena kvotu piešķiršanu saistītos jautājumus, izveido komisiju septiņu cilvēku sastāvā. Komisijā ir pārstāvji no piena ražotāju asociācijām, piena pārstrādātāju organizācijām, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, datu centra, Lauku atbalsta dienesta. Komisijas personālsastāvu apstiprina zemkopības ministrs.

8. Komisijas sēdes notiek reizi mēnesī (ja nepieciešams, var sasaukt ārkārtas sēdi). Komisija darbojas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Komisija ir atbildīga par pieņemtajiem lēmumiem.

9. Komisijai ir šādas funkcijas:

9.1. izvērtēt piena ražotāju strīdus un atbilstoši iespējām rast to risinājumus;

9.2. izvērtēt pircēju atbilstību noteiktajām prasībām un apstiprināt tos;

9.3. izvērtēt un apkopot informāciju par nepieciešamību precizēt piena kvotu;

9.4. izskatīt iesniegumus par piena kvotas piešķiršanu vai palielināšanu no piena kvotas nacionālās rezerves.

10. Komisijas sēdes vada komisijas priekšsēdētājs. Komisijas priekšsēdētāju ievēlē no komisijas locekļu vidus. Komisijas priekšsēdētājs:

10.1. organizē un vada komisijas darbu;

10.2. apstiprina komisijas sēdes darba kārtību un paraksta komisijas sēdes protokolu;

10.3. sasauc un vada komisijas sēdes;

10.4. nosaka komisijas locekļu pienākumus.

11. Komisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz četri komisijas locekļi. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits ir vienāds, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

12. Komisijas sēdes tiek protokolētas.

13. Komisijas sekretariāta funkcijas veic datu centrs.

14. Komisija mēneša laikā pēc pircēja iesnieguma reģistrācijas datu centrā izvērtē iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu par pircēja apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Datu centrs rakstiski informē pircēju par komisijas lēmumu.

15. Zemkopības ministrija apstiprināto pircēju sarakstu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

16. Ražotājs, nepārsniedzot tam piešķirto piena kvotu, var slēgt līgumu ar vienu vai vairākiem pircējiem.

II. Piena kvotu sadale un piešķiršana

17. Datu centrs katram ražotājam individuāli aprēķināto piena kvotu piešķir vienu reizi.

18. Piena kvotas aprēķināšanai izmanto šādu datu centra informāciju par ražotāja realizēto piena daudzumu bāzes (references) gadā (laikposmā no 2002.gada 1.oktobra līdz 2003.gada 30.septembrim):

18.1. pircēja iesniegto informāciju par ražotāja realizēto piena daudzumu (kg);

18.2. ražotāja iesniegto informāciju par tiešajā tirdzniecībā realizēto piena daudzumu (kg).

19. Datu centrs salīdzina piena ražotāju reģistra datus ar dzīvnieku un ganāmpulku reģistrācijas datiem.

20. Katra ražotāja bāzes (references) gada laikā pārstrādei pārdotajam pienam nosaka vidējo piena tauku saturu (procentos) (turpmāk — vidējais tauku procents).

21. Vidējo tauku procentu, izmantojot vienprocentīgā piena metodiku, aprēķina šādi:

21.1. katru mēnesi pārdotā piena tauku saturu (procentos) reizina ar attiecīgajā mēnesī pārdotā piena daudzumu (kg);

21.2. iegūtos skaitļus (t.i., vienprocentīgo pienu) saskaita un summu izdala ar pārdotā piena kopējo daudzumu. Dalījuma rezultāts ir vidējais tauku procents.

22. Ja bāzes (references) gadā noteiktais vidējais tauku procents (4,07) valstī ir mazāks par faktisko vidējo tauku procentu valstī, piena kvotas nacionālajā rezervē no kopējās piena kvotas ieskaita tādu daudzumu, lai izlīdzināšanas rezultātā segtu vidējā un faktiskā tauku procenta piena starpību un lai katra ražotāja pārdotajam pienam aprēķināto vidējo tauku procentu attiecīgi nevajadzētu samazināt.

23. Neizmantoto piena kvotas apjomu pēc piena kvotu precizēšanas ieskaita piena kvotas nacionālajā rezervē.

24. Ja bāzes (references) gadā pārdotā piena daudzums pārsniedz valstij piešķirtās piena kvotas apjomu, katram ražotājam piešķiramo piegādes kvotu un/vai tiešās tirdzniecības kvotu nosaka, izmantojot šādu formulu:

IPK = RRD (2002.1.10.–2003.30.09.) x	EPKD	, kur
	RFD

IPK — ražotāja individuālā piena kvota (kg);

RRD — ražotāja bāzes (references) gadā pārdotais piena daudzums (kg);

EPKD — Latvijai piešķirtā piegādes kvota (kg) (pēc piena kvotas nacionālās rezerves un precizēšanas daudzuma atskaitīšanas);

RFD — valstī faktiski pārdotā piena daudzums (kg) bāzes (references) gadā.

25. Ražotājs, kurš pārdod pienu vai piena produktus tiešajā tirdzniecībā, līdz 2003.gada 15.novembrim datu centrā iesniedz pārskatu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

26. Tiešajā tirdzniecībā pārdoto piena produktu daudzumu izsaka piena ekvivalentā, ievērojot šo noteikumu 2.pielikumā minētos nosacījumus.

27. Ja ražotājs, kuram ir tiešās tirdzniecības kvota, pārdoto piena produktu daudzumu piena ekvivalentā izsaka, izmantojot citu metodi (nevis šo noteikumu 2.pielikumā minētos nosacījumus), viņš to pamato ar dokumentiem.

28. Dokumentus, ko piena ražotājs saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta datu centram, atzīst par derīgiem, ja:

28.1. tie ir nosūtīti šajos noteikumos minētajos termiņos (nosūtīšanas datumu apliecina pasta zīmogs);

28.2. tajos ir norādīta visa pieprasītā informācija;

28.3. tie ir aizpildīti skaidri, nav svītroti vai dzēsti;

28.4. tajos ir norādīts aizpildīšanas datums un (vai) tie ir parakstīti.

III. Piena kvotas administrēšana

29. Piena kvotu administrē pircējs un datu centrs.

30. Pircējs katru mēnesi līdz desmitajam datumam par katru ražotāju datu centram nosūta šādu informāciju par iepriekšējo mēnesi:

30.1. elektroniski:

30.1.1. piena kvotas reģistrācijas numurs;

30.1.2. ganāmpulka reģistrācijas numurs;

30.1.3. iepirktā piena daudzums (kg);

30.1.4. iepirktā piena tauku saturs (procentos), kas noteikts akreditētā piena laboratorijā;

30.2. rakstiski:

30.2.1. kopējais iepirktā piena daudzums (kg);

30.2.2. piena daudzums (kg), kas pārstrādāts;

30.2.3. piena daudzums (kg), kas pārdots citiem pārstrādes uzņēmumiem (norāda uzņēmumus);

30.2.4. piena daudzums (kg), kas iepirkts no citiem pārstrādes uzņēmumiem (norāda uzņēmumus);

30.2.5. uzņēmuma importētā piena daudzums (kg).

31. Datu centrs:

31.1. uztur piena ražotāju reģistru;

31.2. apkopo piena piegādes un tiešās tirdzniecības datus;

31.3. aprēķina piegādes kvotas un tiešās tirdzniecības kvotas;

31.4. nosūta ražotājam izziņu par piešķirto piena kvotu;

31.5. reģistrē iesniegumus;

31.6. informē pircēju par kopējās piena kvotas izpildi;

31.7. kvotas gada beigās valstī veic piegādes kvotas izlīdzināšanu, ņemot vērā faktisko piegādātā piena tauku saturu (procentos) pret vidējo tauku procentu. Izlīdzināšanu veic, izmantojot šādu formulu:

IPD = (FTP – VTP ) x PPD x 0,18, kur

IPD — izlīdzināmais piena daudzums;

FTP — faktiskais tauku procents, ar kādu piens tiek pārdots;

VTP — vidējais tauku procents;

PPD — piegādātais piena daudzums (kg);

0,18 — koeficients;

31.8. uzrauga piegādes līgumu slēgšanu un piena kvotu izpildi.

32. Datu centrs līdz 2003.gada 15.decembrim ražotājam nosūta izziņu par piešķirto piena kvotu (3.pielikums).

33. Ja piešķirtās piena kvotas apjoms ražotāju neapmierina, viņam ir tiesības līdz 2004.gada 15.janvārim griezties datu centrā ar iesniegumu. Iesniegumā ražotājs pamato nepieciešamību precizēt piešķirto piena kvotas apjomu un apliecina to dokumentāri.

34. Ražotājs datu centrā iesniedz:

34.1. ja nepieciešams precizēt piegādes kvotu, — izziņu no pircēja par bāzes (references) gadā pārdoto piena daudzumu pa mēnešiem;

34.2. ja nepieciešams precizēt tiešās tirdzniecības kvotu:

34.2.1. atbilstoši normatīvajos aktos par uzņēmējdarbību noteiktajai kārtībai — dokumentus vai to kopijas, kas apliecina pārdotā piena vai piena produktu daudzumu, ja ražotājs ir nodokļu maksātājs;

34.2.2. saimniecībā veiktās uzskaites datus par piena iegūšanu un realizāciju bāzes (references) gadā, ja ražotājs nav nodokļu maksātājs.

35. Ja ražotājs līdz 2004.gada 15.janvārim datu centrā iesniedz šo noteikumu 34.punktā minētos dokumentus, komisija izskata jautājumu par kvotas precizēšanu. Ja komisija pieņem lēmumu par piena kvotas precizēšanu, datu centrs ražotājam nosūta jaunu izziņu par piešķirto piena kvotu (3.pielikums).

36. Ja ražotājs neiesniedz šo noteikumu 34.punktā minētos dokumentus, komisija var pieņemt lēmumu:

36.1. par kvotas piešķiršanu. Šādā gadījumā piena kvotu nosaka, izmantojot šādu metodi:

36.1.1. ja piena ražotāja govis ir pārraudzībā, saimniecības vidējo izslaukumu reizina ar pārraudzībā esošo govju skaitu;

36.1.2. ja piena ražotāja govis nav pārraudzībā, valstī noteikto vidējo pārraudzībā esošo govju izslaukumu reizina ar piena ražotāja īpašumā esošo govju skaitu;

36.2. par atteikumu piešķirt kvotu.

37. Komisija līdz 2004.gada 30.janvārim precizē piena kvotas un nosūta ražotājam informāciju par precizēto piena kvotu.

38. Pircējs:

38.1. katru gadu līdz 1.martam datu centrā iesniedz noslēgto piena iepirkšanas līgumu sarakstu (4.pielikums);

38.2. kvotas gada laikā uzrauga ražotājam piešķirtās piegādes kvotas izpildi saskaņā ar noslēgto līgumu;

38.3. reizi mēnesī rakstiski informē ražotāju par izpildīto piegādes kvotas apjomu (ja veic izlīdzināšanu, informāciju nosūta pirms un pēc izlīdzināšanas);

38.4. kvotas gada beigās sava uzņēmuma ietvaros proporcionāli starp ražotājiem sadala neizmantoto piegādes kvotu, ņemot vērā piešķirto piena kvotas apjomu un tās izpildi;

38.5. katru gadu līdz 15.maijam pēc neizmantotā piena kvotas apjoma proporcionālas sadales nosūta datu centram deklarāciju par katra ražotāja piegādes kvotas izpildi (5.pielikums).

39. Ražotājs katru gadu līdz 15.maijam datu centram nosūta deklarāciju par tiešās tirdzniecības kvotas izpildi (6.pielikums).

40. Kvotas gadā ražotājs piena kvotu var izpildīt pilnīgi vai daļēji. Ja ražotājs piešķirto piena kvotu izpilda 70 % apmērā vai mazāk, piena kvotas apjomu nākamajam gadam samazina par 5 % un samazinājumu ieskaita nacionālajā rezervē, ražotājam nepiešķirot par to atlīdzību.

41. Šo noteikumu 40.punktā minētos nosacījumus ražotājam nepiemēro un piena kvotu nesamazina, ja ražotājs līdz kvotas gada beigām datu centrā iesniedz:

41.1. Pārtikas un veterinārā dienesta izziņu:

41.1.1. par piespiedu kārtā likvidētajiem dzīvniekiem;

41.1.2. par ugunsgrēku, plūdu un citu dabas stihiju dēļ bojā gājušiem dzīvniekiem;

41.2. attiecīgu institūciju izsniegtu izziņu par neparedzētiem gadījumiem, kas radušies nepārvaramas varas dēļ (force majeure).

42. Ražotājs drīkst pārdot pienu pircējam, ja tas atbilst šo noteikumu 14.punktā minētajam nosacījumam.

43. No piena kvotas nacionālās rezerves ražotājam piešķir piena kvotu vai palielina tās apjomu, ja ražotājs bāzes (references) gada laikā vai kvotas gada laikā ir paplašinājis savu ganāmpulku par 10 un vairāk slaucamām govīm vai investējis piena sektora attīstībā 10000 latu un vairāk.

44. Ražotāju iesniegumus par piena kvotas piešķiršanu vai tās apjoma palielināšanu no piena kvotas nacionālās rezerves izskata reizi gadā.

45. Ja ražotājs vēlas iegūt piena kvotu no piena kvotas nacionālās rezerves vai palielināt piena kvotas apjomu, viņš katru gadu līdz 1.februārim datu centrā iesniedz iesniegumu un dokumentus, kas apliecina:

45.1. saimniecībā ieguldītās investīcijas;

45.2. slaucamo govju un vietu skaitu pirms un pēc investīciju ieguldīšanas;

45.3. paredzamo piena ražošanas pieaugumu;

45.4. slaucamo govju un vietu skaitu uz bāzes (references) gada vai kvotas gada sākumu.

46. Komisija izskata iesniegumu un pieņem lēmumu par piena kvotas piešķiršanu no nacionālās rezerves vai piena kvotas apjoma palielināšanu. Datu centrs līdz 1.martam nosūta ražotājam informāciju par komisijas lēmumu.

47. Ja ražotājam piena kvotu piešķir no piena kvotas nacionālās rezerves un iepriekš nav bijis noteikts vidējais tauku procents, vidējo tauku procentu nosaka 3,8 %. Ja ražotājs, veicot piena analīzes, pierāda, ka faktiskais piena tauku saturs ir atšķirīgs, par vidējo tauku procentu pieņem ražotāja pierādīto faktisko piena tauku saturu.

48. Ja piena kvotas apjoms, ko ražotāji vēlas saņemt no piena kvotas nacionālās rezerves, nav lielāks par piena kvotas nacionālo rezervi, ražotājiem piešķir visu pieprasīto piena kvotas apjomu. Ja ražotāju pieprasītais piena kvotas apjoms ir lielāks par piena kvotas nacionālo rezervi, to proporcionāli samazina visiem pretendentiem.

49. Datu centra un komisijas lēmumu par piena kvotas piešķiršanu, pircēju apstiprināšanu, piena kvotas precizēšanu, nacionālās rezerves sadali un piena ražotāju strīdu izskatīšanu var pārsūdzēt administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

IV. Noslēguma jautājums

50. Noteikumi zaudē spēku ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem.

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministrs M.Roze

1. pielikums
Ministru kabineta
2003. gada 30. septembra
noteikumiem Nr.539

Iesniegums pircēja apstiprināšanai

Zemkopības ministrs M.Roze

2. pielikums
Ministru kabineta
2003. gada 30. septembra
noteikumiem Nr.539

Pārskats par tiešajā tirdzniecībā pārdoto pienu un/vai piena produktiem
(01.10.2002.-30.09.2003.)

Zemkopības ministrs M.Roze

3. pielikums
Ministru kabineta
2003. gada 30. septembra
noteikumiem Nr.539

Izziņa par piešķirto piena kvotu

Zemkopības ministrs M.Roze

4. pielikums
Ministru kabineta
2003. gada 30. septembra
noteikumiem Nr.539

Pircēja noslēgto piena iepirkšanas līgumu saraksts
200__. gada 1. aprīlis - 200__. gada 31. marts

Zemkopības ministrs M.Roze

5. pielikums
Ministru kabineta
2003. gada 30. septembra
noteikumiem Nr.539

Piegādes kvotas gada deklarācija
20___. gada 1. aprīlis - 20___. gada 31. marts

Zemkopības ministrs M.Roze

6. pielikums
Ministru kabineta
2003. gada 30. septembra
noteikumiem Nr.539

Tiešās tirdzniecības kvotas gada deklarācija
20___. gada 1. aprīlis - 20___. gada 31. marts

Zemkopības ministrs M.Roze