Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 2.oktobra sanāksmē

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumos Nr.332 “Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu””.

Grozījumi noteikumos izstrādāti, pamatojoties uz likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 7.pantu un ņemot vērā Eiropas Savienības 1998. gada 13. oktobra direktīvu 98/70/EC par benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti.

Pašlaik saskaņā ar Latvijas likumdošanu vasaras periodā (no 1.maija līdz 30.septembrim) tvaika spiediens benzīnam nedrīkst pārsniegt 60 kPa. Latvija atrodas klimatiskajā zonā, kas tiek klasificēta kā klimatiskā B arktiskā klase, t.i., klimatiskajā zonā ar zemāku temperatūru. Eiropas Savienības direktīvā 98/70/EC norādītais pieļaujamais tvaika spiediens benzīnam vasaras periodā klimatiskajās zonās ar zemāku temperatūru ir 70kPa. Šāds pieļaujamais tvaika spiediens benzīnam vasaras periodā līdz ar to ir atbilstošs Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Nepieciešams saskaņot Latvijas likumdošanu ar Eiropas Savienības direktīvas prasībām, lai ieviestu vienotas prasības tvaika spiediena parametriem benzīnā vasaras periodā konkrētajā klimatiskajā zonā.

Nepieciešams papildināt noteikumus, nosakot, ka ziemas periodā (no 1.novembra līdz 31.martam) cetānskaitlis dīzeļdegvielai nav mazāks par 47. Latvijā, līdzīgi kā tas ir Igaunijā un Lietuvā, ziemas periodā zemo gaisa temperatūru dēļ ir nepieciešams lietot trešās arktiskās klases dīzeļdegvielu ar cetānskaitli 47 atbilstoši Latvijā adaptētajam Eiropas standartam LVS EN 590, bet šobrīd saskaņā ar Latvijas likumdošanu cetānskaitlis realizācijai paredzētajai dīzeļdegvielai ir noteikts ne mazāks kā 51, neizdalot ziemas un vasaras periodus un tādējādi neņemot vērā klimatiskās zonas, kurā atrodas Latvija, īpašības. Grozījumi paredz arī to, ka Latvijā realizējamajai dīzeļdegvielai ir jābūt norādītai degvielas klimatiskajai klasei atbilstoši standartam LVS EN 590, lai tādējādi informētu patērētāju par iegādājamā produkta īpašībām.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

 

 

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 7.augusta noteikumos Nr. 351 “Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma sertifikātiem””.

Hidroelektrostaciju (HES) hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāta būtība ir panākt, lai HES valdītāji nodrošinātu sabiedrībai un videi drošus elektroenerģijas ražotājus.

Ministru kabineta noteikumu darbības laikā prakse ir pierādījusi, ka normatīvā aktā nav atrunāts gadījums, ka drošuma interesēs ir anulēt HES hidrotehnisko būvju drošuma sertfikātu, ja ir notikusi HES hidrotehnisko būvju avārija, kas ir bijusi par iemeslu, lai pārtrauktu HES darbību. Šāds gadījums ir paredzēts normatīvā akta projektā.

Efektīvākais HES hidrotehnisko būvju drošuma uzturēšanas mehānisms ir elektroenerģijas iepirkšanas pārtraukšana gadījumos, ja tiek anulēts drošuma sertifikāts vai arī izbeidzies tā derīguma termiņš.

Normatīvā akta būtība ir paaugstināt drošību hidroelektrostacijās un samazināt apdraudējumu fizisko un juridisko personu īpašumiem un videi.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

 

 

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par hidrometeoroloģisko dienestu darbību valsts apdraudējuma gadījumā”.

Šobrīd nav reglamentēts, kādā veidā valsts hidrometeoroloģijas (meteoroloģijas) iestādes sadarbojas valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī nevar tikt panākta maksimāla efektivitāte resursu izmantošanā un taupīga valsts budžeta līdzekļu izmantošana, jo nav noteikti NBS un civilo hidrometeoroloģijas (meteoroloģijas) dienestu pienākumi, darba kārtība un precizēts informācijas apjoms, kas jānodrošina mobilizācijas gadījumā.

Noteikumu projekts sagatavots atbilstoši Mobilizācijas likuma 9.panta 10.punkta deleģējumam. Projekts nosaka: hidrometeoroloģisko dienestu darba plānošanu; hidrometeoroloģisko dienestu darba kārtību valsts apdraudējuma gadījumā. Tajā tiek definēti NBS un civilo hidrometeoroloģijas (meteoroloģijas) dienestu plānošanas pienākumi un darba kārtība valsts apdraudējuma gadījumā.

Tiesību akts dod iespēju veikt savlaicīgu efektīvu un mērķtiecīgu NBS un civilo hidrometeoroloģijas (meteoroloģijas) dienestu darbības plānošanu un koordināciju apdraudējuma situāciju pārvarēšanai vai to seku likvidācijai valsts apdraudējuma situācijās. Pamatojoties uz tiesību aktu, NBS un civilie hidrometeoroloģijas (meteoroloģijas) dienesti spēs izstrādāt savstarpējas sazināšanās un sadarbības sistēmu, kura būs pielietojama valsts apdraudējuma gadījumā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

 

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””.

Grozījumi likumā paredz noteikt: likuma ievērošanu kontrolējošas institūcijas (Valsts būvinspekcijas) lomu HES hidrotehnisko būvju drošuma klases noteikšanā, kā arī uzdot šai institūcijai sagatavot ikgadēju ziņojumu “Par HES hidrotehnisko būvju drošumu Latvijā”, kā arī HES valdītāja atbildību par HES avārijas rezultātā nodarītu kaitējumu videi un fizisko un juridisko personu īpašumiem, neraugoties uz drošuma sertifikāta esamību.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Iekšlietu, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

 

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 19.jūnija noteikumos Nr. 257 “Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma programmām un deklarācijām””.

Ministru kabineta noteikumu darbības laikā ir pierādījies, ka HES valdītāji un Valsts būvinspekcija neviennozīmīgi traktē drošuma programmas iesniegšanas termiņus.

Drošuma programmu sastādīšanas pieredze ir pierādījusi, ka Ministru kabineta noteiktā kvalifikācijas prasība (juridiskas vai fiziskas personas, kurām saskaņā ar Būvniecības likumu ir tiesības nodarboties ar HES hidrotehnisko būvju projektēšanu) atsevišķiem HES valdītājiem ir radījusi birokrātiskus šķēršļus šo dokumentu izstrādāšanā, jo inženiera hidrotehniķa kvalifikāciju ieguvušiem speciālistiem ar pieredzi hidrotehnisko būvju ekspluatācijā nav tiesību izstrādāt šos dokumentus.

Normatīvā akta būtība ir novērst iespēju dažādi tulkot noteiktās prasības, kā arī novērst birokrātiskus šķēršļus HES hidrotehnisko būvju drošuma programmu un deklarāciju izstrādāšanā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

 

 

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā”.

Saskaņā ar Militārā dienesta likuma (MDL) 9.pantu Garnizona un sardzes reglaments ir dokuments, kas nosaka garnizona un sardzes organizāciju, dienesta izpildi un militārās ceremonijas, un to apstiprina Ministru kabinets. Garnizona sardzes reglamentā ir jāatrunā garnizona un sardzes uzbūve un darba organizācija, kā arī militāro ceremoniju rīkošanas organizatoriskie jautājumi, respektīvi, jautājumi, kas atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73.pantam ir atrunājami iekšējos normatīvajos aktos.

Grozījumi likumā paredz, ka: garnizona un sardzes reglaments būs aizsardzības ministra apstiprinātais dokuments. Atsevišķos gadījumos, lai nokomplektētu vienības dalībai starptautiskajās operācijās, aizsardzības ministrs slēgs profesionālā dienesta līgumu, nosakot individuālu līguma termiņu. Valsts aizsardzības interesēs karavīram var uzdot pildīt akreditācijas valstī nerezidējoša militārā atašeja amatu uz laiku līdz trim gadiem. Lai saņemtu MDL paredzētās sociālās garantijas, atvaļinoties no dienesta, ir jāpierāda slimības cēloņa sakarība ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Veselības ministrijā, Valsts kancelejā.

 

 

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.197 “Kārtība, kādā piesakāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu un organizējama preces vai pakalpojuma ekspertīze””.

Grozījumi noteikumos izstrādāti, lai precizētu atsevišķus jautājumus, kas saistīti ar patērētāja prasījuma pieteikšanu, kā arī paredzot kārtību, kādā patērētājs patstāvīgi var pieteikt ekspertīzi. Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumus Nr.197 nepieciešams grozīt arī tādēļ, lai padarītu tajā esošās prasības skaidrākas un saprotamākas patērētājam.

Noteikumu projekts nodrošinās iespējami ātru un kvalitatīvu patērētāju sūdzību izskatīšanu par līgumam neatbilstošām precēm vai pakalpojumiem.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, Patērētāju interešu aizstāvības asociācijā, Latvijas Tirgotāju asociācijā.

 

 

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem””.

Likums “Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem” pārņem Eiropas Savienības direktīvas 85/374/EEC un 1999/34/EC.

Likumprojekts precizē likumu atbilstoši ES ekspertu ieteikumiem, kā arī tajā ietverti grozījumi, kas stāsies spēkā ar īpašu likumu un kas nepieciešami sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un kļūšanu par tās iekšējā tirgus sastāvdaļu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

 

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”.

Spēkā esošais Preču un pakalpojumu drošuma likums pilnībā pārņem Eiropas Savienības direktīvas 87/357/EEC un 92/59/EEC. 2001.gada 3.decembrī tika pieņemta jauna direktīva 2001/95/EC preču drošuma jomā, kas ar 2004.gada 15.janvāri aizstās direktīvu 92/59/EEC. Lai ieviestu direktīvas 2001/95/EC prasības, nepieciešams izdarīt grozījumus likumā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām””.

Likums “Par ieguldījumu sabiedrībām” regulē ieguldījumu sabiedrību darbību un ieguldījumu fondu izveidošanu un pārvaldīšanu. Likums nosaka, ka ieguldījumu sabiedrības vienīgais darbības veids ir ieguldījumu fondu pārvalde un šo fondu ieguldījumu apliecību emisija un ar to tieši saistītās darbības. Papildus minētajai darbībai ieguldījumu sabiedrības drīkst pārvaldīt privāto pensiju fondu un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus saskaņā ar likumu “Par privātajiem fondiem” un Valsts fondēto pensiju likumu. Likums paredz, ka ieguldījumu fondu var nodibināt kā atvērto vai slēgto ieguldījumu fondu. Eiropas Kopienas normatīvie akti nosaka vienotas prasības tikai atvērto ieguldījumu fondu izveidošanai un darbībai. Slēgto ieguldījumu fondu darbības noteikumi ir katras valsts nacionālās likumdošanas kompetencē, ievērojot vienīgo nosacījumu: ja ieguldījumu sabiedrībām tiek atļauts pārvaldīt slēgtos ieguldījumu fondus, tad ir jānodrošina atbilstoša šādu fondu uzraudzība.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai ieviestu Direktīvu 2001/107/EK, kā arī pilnībā ieviestu Direktīvu 95/26/EC un 2000/64/EC.

Ievērojot, ka tiek papildināti pakalpojumi, kurus ir tiesīgas sniegt ieguldījumu sabiedrības, likumprojekts paredz aizstāt terminu “ieguldījumu sabiedrība” ar terminu “ieguldījumu pārvaldes sabiedrība”. Šāda terminoloģijas maiņa ir nepieciešama, lai būtu nepārprotama norāde uz tiem pakalpojumiem (t.i., kolektīvo un individuālo ieguldījumu pārvaldīšana), kurus minētās komercsabiedrības ir tiesīgas sniegt, kā arī lai novērstu pārpratumus, kuri rodas, tulkojot likuma normas, jo saskaņā ar Direktīvu “ieguldījumu sabiedrība” (investment company) ir pielīdzināma “ieguldījumu fondam”, kuru vienīgā atšķirība ir juridiskā forma: ieguldījumu sabiedrība ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kuru dibina kā kapitālsabiedrību, bet ieguldījumu fonds — kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kuru dibina kā lietu kopību. Līdz ar to likumprojekts paredz mainīt likuma nosaukumu no “Likums “Par ieguldījumu sabiedrībām”” uz “Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums”.

Likumprojekts paredz paplašināt tos pakalpojumu veidus, kurus ir tiesīgas sniegt ieguldījumu pārvaldes sabiedrības. Tajā ir noteikts, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pamatdarbība ir ieguldījumu fondu pārvalde. Ja ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir uzsākusi šī pakalpojuma sniegšanu, tā var papildus arī pārvaldīt individuālos portfeļus, kā arī sniegt konsultācijas jautājumos par ieguldījumiem finanšu instrumentos. Minētie pakalpojumi kopumā projektā tiek definēti kā pārvaldes pakalpojumi, un likumprojekts paredz, ka līdzšinējās “licences ieguldījumu sabiedrības darbībai” vietā tiks izsniegta “licence pārvaldes pakalpojumu sniegšanai”, kurā tiks norādīti tie pakalpojumu veidi, kurus ir tiesīga sniegt ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.

Likumprojekts paredz ieviest vienotās licences principu ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbībā. Tās ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kuras ir saņēmušas licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, ar atvieglotiem noteikumiem varēs uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā. Analoģiski noteikumi ir paredzēti arī Latvijas Republikā licencētām ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kuras vēlēsies sniegt pārvaldes pakalpojumus dalībvalstīs. Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka noteikumi par vienotās licences ieviešanu stāsies spēkā ar īpašu likumu.

Tā kā tiek paplašināti ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbības veidi, atļaujot tām pārvaldīt arī individuālos portfeļus, kas ir viens no ieguldījumu pakalpojumiem, kurus sniedz brokeru sabiedrības (saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumprojektā lietoto terminoloģiju “ieguldījumu brokeru sabiedrības”), uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām tiek attiecinātas kapitāla pietiekamības un citas regulējošās prasības, kuras ir noteiktas ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

Likumprojekts paredz, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kuras dibinās atvērtos ieguldījumu fondus, būs jāsagatavo divi ieguldījumu fonda prospektu varianti: saīsinātais un pilnīgais. Projekts paredz precizēt kārtību, kādā tiek izdarīti grozījumi ieguldījumu fonda prospektā un fonda pārvaldes nolikumā.

Likumprojektā ir ietverti noteikumi par kārtību, kādā var iegūt būtisku līdzdalību ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā.

Likumprojekts paredz noteikt kārtību, kādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija apmainās ar informāciju ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām par jautājumiem, kas ir saistīti ar ieguldījumu pārvaldes sabiedrību licencēšanu un uzraudzību.

Likumprojektā ir iekļauti noteikumi par ieguldījumu pārvaldes sabiedrību licencēšanas kārtību.

Tā kā ar likumprojektu ir paredzēts ieviest vienotās licences principu, ir nepieciešams pārstrādāt arī likuma nodaļu par uzraudzību. Likumprojektā ir saglabātas tās tiesību normas, kas regulē Latvijas Republikā licencēto ieguldījumu pārvaldes sabiedrību uzraudzību, par kuru pilnībā ir atbildīga Komisija, kā arī ir iekļautas jaunas tiesību normas, kuras nosaka kārtību, kādā tiek uzraudzītas tās Latvijas Republikā licencētās ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kuras sniedz pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī, un kādā tiek uzraudzītas tās dalībvalstī licencētās ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kuras sniedz pārvaldes pakalpojumus Latvijas Republikā.

Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””.

Likums “Par privātajiem pensiju fondiem” nosaka kārtību, kādā tiek pārvaldīti privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļi, un paredz, ka pensiju plānu līdzekļus ir tiesīgas pārvaldīt atbilstošajam darbības veidam licencēta banka, brokeru sabiedrība, ieguldījumu sabiedrība vai apdrošināšanas sabiedrība.

Likumprojekts paredz saskaņot terminoloģiju ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā lietoto.

No likuma tiek izslēgta prasība pensiju plānu līdzekļu pārvaldītājam noguldīt drošības naudu 50 000 latu apmērā un papildus turēt pašu aktīvus 1% apmērā no pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem. Minētā prasība tiek aizstāta ar prasību, kas paredz, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kuras vēlas pārvaldīt pensiju plānu līdzekļus, jāsaņem atļauja pārvaldīt individuālos portfeļus Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā iekļautajiem noteikumiem šādām sabiedrībām ir noteiktas papildu prasības kapitālam, kā arī citas to darbību regulējošās prasības. Tāpat Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā ir noteikts, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām kapitāls jāpalielina par apjomu, kuru aprēķina, ņemot vērā sabiedrības pārvaldīšanā esošo līdzekļu apmēru, tajā skaitā pensiju plānu līdzekļus.

Lai ieviestu noteikumus, kuri ir iekļauti likumprojektā, ir noteikts pārejas periods. Ieguldījumu sabiedrībām, kuras līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai jau pārvalda pensiju plānu līdzekļus, līdz 2004. gada 31. decembrim ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai tās atbilstu likuma prasībām. Ar drošības naudu un pašu aktīviem ieguldījumu sabiedrība varēs brīvi rīkoties tikai pēc tam, kad tā būs izpildījusi kapitāla pietiekamības un citas tās darbību regulējošās prasības un vienojusies ar privāto pensiju fondu, kura pensiju plāna līdzekļus tā pārvalda, par tiesībām brīvi rīkoties ar noguldīto drošības naudu, vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārtraukusi pensiju plānu līdzekļu pārvaldi.

Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”.

Valsts fondēto pensiju likums nosaka, ka valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus drīkst pārvaldīt ieguldījumu sabiedrība, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi speciālo atļauju (licenci) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai.

Likumprojekts paredz saskaņot terminoloģiju ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā lietoto.

Likumprojekts paredz izslēgt prasību valsts fondēto līdzekļu pārvaldītājam (ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai) noguldīt drošības naudu 50 000 latu apmērā un papildus turēt pašu aktīvus 1% apmērā no pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem, kuri pārsniedz 5 000 000 latu. Minētā prasība tiek aizstāta ar noteikumu, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kura vēlas pārvaldīt valsts fondēto pensiju līdzekļus, ievēro un izpilda prasības, kas ir noteiktas sabiedrībām, kuras Ieguldījumu sabiedrību pārvaldes likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmušas atļauju pārvaldīt individuālos portfeļus. Šāds nosacījums uzliek par pienākumu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam (ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai) ievērot papildu prasības kapitāla pietiekamībai un citas to darbību regulējošās prasības. Saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā iekļautajiem noteikumiem šādām sabiedrībām ir noteiktas papildu prasības kapitālam, kā arī citas to darbību regulējošās prasības. Tāpat Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā ir noteikts, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām kapitāls jāpalielina par apjomu, kuru aprēķina, ņemot vērā sabiedrības pārvaldīšanā esošo līdzekļu apmēru, tajā skaitā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus.

Lai ieviestu noteikumus, kuri ir iekļauti likumprojektā, ir noteikts pārejas periods. Ieguldījumu sabiedrībām, kuras līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai jau pārvalda valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, līdz 2004. gada 31. decembrim ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai tās atbilstu likuma prasībām. Ar drošības naudu un pašu aktīviem ieguldījumu sabiedrības varēs brīvi rīkoties tikai pēc tam, kad tās būs izpildījušas Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā noteiktās kapitāla pietiekamības un citas darbību regulējošās prasības vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārtraukušas valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldi.

Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumos Nr.28 “Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā””.

Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā noteikts, ka nepieciešams novērst to, ka šobrīd valsts nodeva par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā 2% apmērā no darījuma vērtības vai kadastrālās vērtības līzinga darījumos tiek uzlikta divreiz, t.i., pirmo reizi — noslēdzot līzinga darījumu vai līzinga darījuma laikā, kamēr īpašuma tiesības pieder līzinga devējam, otro reizi — līzinga darījuma noslēguma daļā, kad īpašuma tiesības pāriet no līzinga devēja pie līzinga ņēmēja. Tādējādi noteikumu projekts paredz atbrīvojumu līzinga darījumiem no dubultās aplikšanas ar minēto valsts nodevu, kas pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi.

Paredzēts noteikt, ka valsts nodevu par notariālo darbību izpildi iekasē notāri, izpildot notariālas darbības, valsts nodeva par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā maksājama pirms šo tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā. Valsts nodeva pilnā apmērā maksājama arī pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā uz maiņas līguma pamata.

Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu ministrijā.

 

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarāciju”.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai apstiprinātu jaunu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, kura precizēta, ņemot vērā 2001.gada 22.novembrī un 2003.gada 19.jūnijā izdarītos grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”.

Deklarācija papildināta ar jaunām rindām, kurās tiks atspoguļotas nodokļa apliekamā ienākuma korekcijas atbilstoši likumam, piemēram, korekcijas, veicot uzņēmumu reorganizāciju, korekcijas, kas paredz izslēgt no apliekamā ienākuma ieņēmumus un izdevumus, kas radušies, izmantojot kuģi starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbības.

Atsevišķas deklarācijas rindas precizētas un sadalītas sīkāk, lai padarītu deklarāciju pārskatāmāku.

Deklarācijas sastāvā iekļauti arī divi pielikumi, kuru mērķis ir nodrošināt precīzāku informāciju par konkrētas likuma normas piemērošanu, kā arī uzlabot nodokļu administrēšanu.

Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

 

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Ugunsdrošības preču, ugunsdzēsības iekārtu un ierīču atbilstības novērtēšanas noteikumi”.

Saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 19. panta otro daļu Ministru kabinetam jānosaka obligātajai atbilstības novērtēšanai pakļauto ugunsdrošības preču, ugunsdzēsības iekārtu un ierīču saraksts, kā arī šīm precēm, iekārtām un ierīcēm izvirzāmās būtiskās prasības.

Pašlaik ugunsdrošības preces, ugunsdzēsības iekārtas un ierīces nav iekļautas reglamentētajā sfērā. Sarakstā iekļautās ugunsdrošības preces, ugunsdzēsības iekārtas un ierīces ir saistītas ar cilvēku veselības un drošības nodrošināšanu ugunsgrēka gadījumā, kā arī ar ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbinieku drošību, veicot ugunsgrēku dzēšanu vai glābšanas darbus.

Ugunsdrošības preces, kuras paredzēts stacionāri uzstādīt ēkās un būvēs, ir iekļautas Ekonomikas ministrijas izstrādātajos grozījumos 2001.gada 30.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.181 “Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā”.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Latvijas Pašvaldību savienībā, saskaņojumi jāsniedz līdz 13.oktobrim.

 

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Ugunsdrošības noteikumi”.

Noteikumu projekts nosaka ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas.

2003.gada 1.janvārī stājās spēkā Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums un spēku zaudēja likums “Par ugunsdrošību”, kā rezultātā tika izstrādāts ugunsdrošības noteikumu projekts, lai aizstātu spēkā esošos 1997.gada 30.decembra Ministru kabineta noteikumus Nr.440 “Ugunsdrošības noteikumi”, kuri saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma pārejas noteikumiem ir spēkā līdz šā gada 1.novembrim.

Projekta izstrādes gaitā tika sarīkota projekta sabiedriskā apspriede, ievietojot noteikumu projektu VUGD interneta mājaslapā www.vugd.gov.lv, kā arī tika rīkotas apspriedes ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ekspertu padomi. Apspriedes laikā saņemtie priekšlikumi un piezīmes ir ņemtas vērā, gatavojot noteikumu projekta galīgo redakciju.

Noteikumu projekts precizē agrāk noteiktās normas un neuzdod valsts un pašvaldības institūcijām papildu funkcijas.

Projekts nodots saskaņošanai visās ministrijās, Ministru prezidenta biedra birojā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 13.oktobrim.

 

 

Kultūras ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra noteikumos Nr. 530 “Noteikumi par nesēja atlīdzības par fonogrammu un filmu reproducēšanu personiskām vajadzībām lieluma noteikšanu, iekasēšanu, sadali un izmaksāšanu””.

Projekta izstrādāšana bija nepieciešama, jo, minētajiem noteikumiem stājoties spēkā, tika atklātas iespējas, kā noteikumus varētu piemērot efektīvāk.

Apliecības par importējamiem tukšajiem materiālajiem nesējiem un reproducēšanai izmantojamām iekārtām saskaņā ar noteikumu 3.un 11.punktu izsniedz mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija — Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autortiesību aģentūra (AKKA/LAA). Šīs apliecības līdz šim bija vienreizējas. Tomēr importētāji tukšos materiālos nesējus un reproducēšanai izmantojamās iekārtas importē bieži, reizēm pat katru dienu. Katru reizi izņemt savu apliecību, lai ievestu preces brīvam apgrozījumam Latvijas teritorijā, ir laikietilpīgs un neracionāls process. Tādēļ, ņemot vērā importētāju, muitas un mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju ierosinājumus, izstrādāts noteikumu projekts un tiek ieviestas ilgtermiņa apliecības, kas būs derīgas līdz sešiem mēnešiem, tādējādi atrisinot problēmu, ka importētājam katru reizi no Latvijas robežas nebūs jābrauc uz Rīgu pēc apliecības. Tas ietaupīs gan laiku, gan līdzekļus, kā arī atvieglos muitas un mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbu.

Arī praksē radās situācija, ka muitai uz robežas tika iesniegtas citu organizāciju izsniegtas apliecības, kam saskaņā ar noteikumiem šādu tiesību nav. Līdz ar to autortiesību un blakustiesību subjekti nesaņem sev Autortiesību likumā paredzēto pienākošos atlīdzību par savu darbu reproducēšanu. Tāpēc noteikumu projektā noteikts, ka apliecības drīkst izsniegt tikai viena mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

Grozījumu projektā arī precīzāk norādīts, par kādām reproducēšanai izmantojamām iekārtām un tukšajiem materiālajiem nesējiem jāmaksā atlīdzība, jo līdz šim bija radusies situācija, ka arī par tukšajiem nesējiem, kuros neieraksta autoru darbus, ir jāmaksā nesēja atlīdzība, tādējādi novēršot noteikumos sākotnēji ieviesušās neprecizitātes.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Ģenerālprokuratūrā.

 

 

Kultūras ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu saraksts un šo notikumu raidīšanas kārtība televīzijas raidorganizācijās”.

Noteikumu projektu izstrādāja darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no Kultūras ministrijas, Nacionālās radio un televīzijas padomes, Tieslietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Eiropas integrācijas biroja un Latvijas Nacionālā kinematogrāfijas centra, tas izstrādāts, pamatojoties uz Radio un televīzijas likumu.

Likums nosaka: “Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgus notikumus, kurus pēc iepriekšēja plāna rīko notikumu organizētāji, kas ir tiesīgi pārdot ar šiem notikumiem saistītās tiesības, Latvijas jurisdikcijā esošās raidorganizācijas, izmantojot savas ekskluzīvās tiesības, raida tā, lai vismaz 95 procenti Latvijas iedzīvotāju varētu tiem sekot ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā. Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu raidīšanu tiešraidē vai ierakstā raidorganizācijas saskaņo ar Nacionālo radio un televīzijas padomi. Šādu notikumu sarakstu un to raidīšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets.”

Noteikumu projekts paredz, ka par Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgiem notikumiem tiek noteikti: Vispārējie latviešu dziesmu svētki; Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki; Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”; ziemas un vasaras olimpiskās spēles; pasaules čempionāta finālsacensības hokejā; pasaules kausa izcīņa un Eiropas čempionāta finālsacensības futbolā; pasaules un Eiropas čempionāti olimpiskajos sporta veidos, kas notiek Latvijā. Noteikumi nodrošinās iespēju Latvijas sabiedrībai redzēt nozīmīgus kultūras un sporta notikumus brīvā televīzijā, kā arī aizsargās valsts sabiedrībai svarīgus notikumus, lai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, kad aktivizēsies televīzijas programmu pārraidīšana kā brīvo pakalpojumu kustība un Latvijā varēs uztvert vairāk citu Eiropas valstu raidīto programmu, citas valstis nepārraidītu Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgos notikumus tā, ka liela daļa skatītāju tos neredz.

Noteikumu projekta izstrādē darba grupa balstījās uz Eiropas Padomes Konvencijas par pārrobežu televīziju pastāvīgās komitejas apstiprinātajām vadlīnijām svarīgo notikumu saraksta izstrādei, citu valstu apstiprinātajiem sarakstiem un Latvijas situāciju. To izstrādes laikā notika konsultācijas ar Latvijas Sporta federāciju padomi, Latvijas Olimpisko komiteju, Latvijas Televīziju un citām organizācijām, kā arī projekts tika atbalstīts Nacionālajā kultūras padomē.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Izglītības un zinātnes, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā.

 

 

Labklājības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par ikgadējā atvaļinājuma noteikšanu Valsts kancelejas, ministriju, īpašu uzdevumu ministra sekretariātu un Eiropas integrācijas biroja ierēdņiem un darbiniekiem 2004.gadā”.

Rīkojuma projekts izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 15.decembra sēdē nolemto, kurā ir noteikts, ka Labklājības ministrijai ik gadu gada beigās jāsagatavo rīkojuma projekts par ikgadējā atvaļinājuma laikposmu nākamajā kalendāra gadā.

Rīkojuma projektā paredzēts, ka Valsts kancelejas, ministriju, īpašu uzdevumu ministra sekretariātu un Eiropas integrācijas biroja ierēdņiem un darbiniekiem ikgadējā atvaļinājuma laikposms 2004.gadam lielākajai daļai ir no 2.augusta līdz 29.augustam. Ikgadējā atvaļinājuma laikā Valsts kancelejai, ministrijām, īpašu uzdevumu ministra sekretariātiem un Eiropas integrācijas birojam jānodrošina attiecīgās iestādes funkciju izpilde, paredzot tam nepieciešamo darbinieku skaitu.

Valsts kancelejai, ministrijām, Īpašu uzdevumu ministra sekretariātiem un Eiropas integrācijas birojam, sastādot atvaļinājuma grafiku 2004.gadam, jāņem vērā Ministru kabineta rīkojumā paredzētais nosacījums.

Saskaņā ar 1998.gada 15.decembrī Ministru kabinetā apstiprināto koncepciju “Par ikgadējiem atvaļinājumiem Ministru kabineta locekļiem, Valsts kancelejas un ministriju centrālā aparāta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) un darbiniekiem” ikgadējā atvaļinājuma laikposmam netiek ieplānotas nekādas papildu aktivitātes, tai skaitā sagatavojot ministriju darba plānu 2004.gadam.

Projekts nodots saskaņošanai visās ministrijās, Ministru prezidenta biedra birojā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

 

 

Labklājības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā pamatnostādņu projektu “Par pasākumiem nelegālās nodarbinātības samazināšanai darba jomā”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 4.septembra rīkojumu Nr.492 “Par Latvijas nacionālo nodarbinātības plānu 2002.gadam” Labklājības ministrija izveidoja darba grupu, lai izstrādātu koncepcijas projektu par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos un citiem pasākumiem nelegālās nodarbinātības samazināšanai un nodokļu ieņēmumu palielinājumam. Pamatnostādnes “Par pasākumiem nelegālās nodarbinātības samazināšanai darba jomā” tika izstrādātas, par pamatu ņemot koncepcijas projektu “Koncepcija par pasākumiem nelegālās nodarbinātības samazināšanai un ar to saistītajam nodokļu ieņēmumu palielinājumam”.

Pamatnostādnēs pasākumus nelegālās nodarbinātības samazināšanai ir paredzēts veikt trijos galvenajos virzienos: Valsts darba inspekcijas administratīvās kapacitātes paaugstināšana un kontroles pilnveidošana; kontrolējošo institūciju sadarbības pilnveidošana; sabiedrības informēšanas un tiesiskās kultūras veicināšanas pasākumu veikšana.

Valsts darba inspekcijas administratīvās kapacitātes paaugstināšanai un kontroles pilnveidošanai ir paredzēts veikt dažādus uzdevumus, kuri jāiekļauj piecu gadu darbības plānā nelegālās nodarbinātības samazināšanai.

Kontrolējošo institūciju sadarbības pilnveidošanai ir paredzēts izstrādāt sadarbības modeli operatīvai informācijas apmaiņai, kas nodrošinātu nelegālās nodarbinātības iespējamības konstatēšanu un likvidēšanu. Tas attiecināms uz Valsts darba inspekciju, Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts kontroli, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Valsts robežsardzi, Nodarbinātības valsts aģentūru, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, Uzņēmumu reģistru, Valsts būvinspekciju, pašvaldībām un institūcijām, kuras izsniedz licences komercdarbībai.

Sabiedrības informēšanai un tiesiskās kultūras veicināšanai pamatnostādnēs paredzēts veikt dažādas informatīvas kampaņas darba tiesību jautājumos, īpaši nelegālās nodarbinātības jautājumu izskaidrošanas organizēšanai, izmantojot televīziju, radio, internetu, mājaslapas, izstrādājot un izplatot speciālus informatīvus materiālus, organizējot apmācības, seminārus, kā arī paredzēts izstrādāt izglītības programmas un papildu mācību kursus izglītības iestādēm gan vispārējā izglītībā, gan profesionālajā izglītībā par darba tiesībām, nelegālo darbu un ar to saistītām sekām.

Pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanai paredzēts izmantot valsts un pašvaldību institūcijām piešķirto tiešo funkciju veikšanai paredzētos valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus. Valsts darba inspekcijas administratīvās kapacitātes paaugstināšanai un kontroles pilnveidošanai iespējama ES strukturālo fondu līdzekļu piesaiste atbilstošu Valsts darba inspekcijas rīcības plāna pasākumu īstenošanai, sākot ar 2005.gadu, ņemot vērā struktūrfondu ieviešanas nosacījumus.

Projekts nodots saskaņošanai visās ministrijās, Ministru prezidenta biedra birojā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 13.oktobrim.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Tiesu administrācijas nolikums”.

Noteikumu projekts nosaka, ka Tiesu administrācija ir Tieslietu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Tiesu administrācijas funkcijas: veikt šādas rajonu (pilsētu) tiesu, administratīvās rajona tiesas, zemesgrāmatu nodaļu, apgabaltiesu un administratīvās apgabaltiesas darba nodrošināšanas funkcijas: personālvadība; tiesnešu apmācības nodrošināšana; grāmatvedības uzskaite un budžeta plānošana; saimniecisko vajadzību nodrošināšana; tiesu informatizācijas vadība; sabiedrisko attiecību jautājumi; kā arī veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

Lai nodrošinātu minēto funkciju izpildi, Tiesu administrācija: sadarbībā ar Tieslietu ministriju nodrošina tiesu sistēmas darbības analīzi un plānošanu; organizatoriski vada rajonu (pilsētu) tiesas, administratīvo rajona tiesu, zemesgrāmatu nodaļas, apgabaltiesas un administratīvo apgabaltiesu: organizē tiesnešu kandidātu atlasi; sagatavo priekšlikumus par tiesas piesēdētāju skaitu un tiesas piesēdētāju vēlēšanām; organizē tiesnešu un tiesu darbinieku apmācību un kvalifikācijas celšanu; finansiāli un materiāltehniski nodrošina tiesu darbu, kā arī nodrošina tiesu namu uzturēšanu un celtniecību; organizē tiesu darba statistisko uzskaiti un apkopo informāciju par tiesu praksi, atbild par tiesu vienotās informatīvās sistēmas izveidi un lietošanu; nodrošina valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas organizatorisko un tehnisko uzturēšanu; rūpējas par tiesu nodrošināšanu ar darbam atbilstošām telpām.

Tiesu administrācijas tiesības: ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no privātpersonām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

Noteikts, ka Tiesu administrāciju vada direktors, kurš ir tieši pakļauts tieslietu ministram.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Tiesu administrācijas izveidošanu”.

Saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” un Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.243 “Tieslietu ministrijas nolikums” pašlaik tiesu organizatorisko vadību realizē Tieslietu ministrija.

2003.gada 28.augustā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.547 tika apstiprināta Tiesu administrācijas koncepcija, kurā paredzēts, ka no 2004.gada 1.janvāra darbu uzsāks jauna Tieslietu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde — Tiesu administrācija, kas no Tieslietu ministrijas pārņems tiesu darba nodrošināšanas funkcijas.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu ministrijā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Kriminoloģisko pētījumu centra likvidāciju”.

Lai nodrošinātu valsts pārvaldes atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteikumiem, kā arī atbilstoši Ministru kabineta lēmumam “Par valsts budžetu 2004.gadam un fiskālās situācijas stabilizāciju” par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu izdevumu samazināšanu par 6,45% ir sagatavots rīkojuma projekts, kas paredz ar 2004.gada 1.janvāri likvidēt Tieslietu ministrijas padotībā esošu valsts iestādi “Kriminoloģisko pētījumu centrs”.

Centrs ar Ministru kabineta 1997.gada 27.augusta rīkojumu Nr.433 “Par valsts iestādi “Kriminoloģisko pētījumu centrs”” tika nodots Tieslietu ministrijas pārziņā. Centra galvenie darbības virzieni ir zinātniski pētnieciskā darbība noziedzības apzināšanai un izvērtēšanai valstī, priekšlikumu izstrāde noziedzības novēršanas jomā, kriminoloģiskās informācijas datu bāzes veidošana.

Ievērojot to, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz tikai divas padotības formas — pakļautību un pārraudzību — un to, ka centra darbība galvenokārt ir zinātniskā pētniecība, līdz ar ko centru nav paredzēts reorganizēt par valsts pārvaldes iestādi, kā arī ievērojot efektivitātes principu, centrs kā valsts iestāde ir likvidējams.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Iekšlietu ministrijā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu “Par valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” tiesībām iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumus”.

Koncepcijas projekts izstrādāts ar mērķi nodot funkciju, ko veic Valsts ieņēmumu dienests, valsts aģentūrai “Maksātnespējas administrācija”, kas ir atbildīga par valsts politikas īstenošanu maksātnespējas procesa jautājumos.

Valsts ieņēmumu dienesta funkcija maksātnespējas jomā — iesniegt maksātnespējas pieteikumus tiesā un, piedaloties kreditoru sapulcēs, t.i., pārstāvot valsts intereses, — netiek izdalīta kā atsevišķa funkcija, bet ietverta nodokļu parādu piedziņas procesā. Līdz ar to nav iespējams noteikt un plānot procesa izmaksas uz vienu darba vietu no Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Ievērojot, ka valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” veic līdzīgas funkcijas, ir aprēķināts finansējums, kāds nepieciešams funkcijas pārņemšanas gadījumā, — aptuveni 78 tūkstoši latu gadā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ekonomikas, Labklājības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”.

Grozījumi Informācijas atklātības likumā paredz 15.panta otrajā daļā saskaņot terminoloģijas lietojumu ar Administratīvā procesa likumu. Grozījumi 16.panta otrajā daļā paredz aizstāt vārdus “ir tiesīgs iesniegt tiesā prasību pret vainīgo personu par” ar vārdiem “var prasīt”, jo Administratīvā procesa likumā ir noregulēta valsts atbildība, kas iestājas, ja ar administratīvo aktu vai faktisko rīcību ir nodarīts kaitējums personai.

Paredzēts, ka likums stājas spēkā 2004.gada 1.februārī vienlaikus ar Administratīvā procesa likumu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Vides ministrijā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”.

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā paredz izteikt 51.pantu jaunā redakcijā, lai personām tiktu nodrošinātas Administratīvā procesa likumā paredzētās tiesības administratīvo aktu vispirms apstrīdēt iestādē, tad augstākā iestādē un tikai pēc tam tiesā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.

Grozījumi likumā paredz izslēgt 15.panta otrās daļas otro teikumu un 22.panta otrās daļas 2.punkta otro teikumu. Administratīvā procesa likums paredz, ka process iestādē ir bez maksas. Gadījumi, kad Ministru kabinets ir tiesīgs atbilstoši likumam noteikt nodevu par tāda administratīva akta izdošanu, kas tiek izdots uz personas iniciatīvas pamata, neattiecas uz šīm likuma normām.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības, Zemkopības ministrijā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””.

Grozījumi likumā paredz: aizstāt visā likuma tekstā vārdu “pieteikums” ar vārdu “iesniegums”, lai likumā lietoto terminoloģiju saskaņotu ar Administratīvā procesa likumu, izteikt 32.pantu jaunā redakcijā, lai tiktu nodrošinātas Administratīvā procesa likumā paredzētās personas tiesības administratīvo aktu apstrīdēt vispirms augstākā iestādē un tikai pēc tam tiesā. Līdz ar to, ja tiek grozīta šī norma, ir nepieciešams izslēgt 34.pantu.

Paredzēts, ka likums stājas spēkā 2004.gada 1.februārī vienlaikus ar Administratīvā procesa likumu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”.

Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā paredz izslēgt 5.panta trešās daļas otro teikumu un 20.panta trešo daļu, jo saskaņā ar Administratīvā procesa likuma normām administratīvais process iestādē ir bez maksas. Līdz ar to šo normu izslēgšana no likuma teksta izslēgs liekas tiesību normu kolīzijas.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””.

Likumprojekts paredz izslēgt: 12.panta pirmo daļu. Citos likuma pantos ir noteikti gadījumi, kad nepieciešama attiecīgo institūciju atļauja sapulču, piketu un gājienu rīkošanai. Šī norma rada neizpratni tās pielietošanā, tādēļ ir izslēdzama; 13.panta pirmās daļas 2.punktu, saskaņojot likumu ar Satversmes 103.pantu, kurā teikts, ka valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību. Tiek grozīta 13.panta otrā daļa, ietverot nosacījumu, kad par 13.pantā pirmajā daļā noteiktajiem pasākumiem iesniedzams iesniegums.

Administratīvā procesa likumā nav paredzēti īsi termiņi lietas izskatīšanai. Saskaņā ar likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” jēgu lietas par administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu attiecībā uz sapulču, gājienu vai piketu rīkošanu būtu jāizskata ātri, tādējādi nodrošinot personai iespēju sarīkot sapulci, gājienu vai piketu tai aktuālā laikā, tādēļ likums tiek papildināts ar 17.1 pantu, kurā tiek reglamentēta saīsināta administratīvā procesa kārtība. Likuma 17.pants tiek izteikts jaunā redakcijā, saskaņojot ar Administratīvā procesa likumu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Iekšlietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Administratīvā procesa likumā”.

Likums izstrādāts, lai saskaņotu izstrādātā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” normas ar Administratīvā procesa likumu. Administratīvā procesa likumā nav paredzēti īsi termiņi lietas izskatīšanai. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 190.pantu pēc pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis trīs dienu laikā tikai izlemj par pieteikuma pieņemšanu. Tomēr saskaņā ar likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” jēgu lietas par administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu attiecībā uz sapulču, gājienu un piketu rīkošanu būtu jāizskata ļoti ātri, tādējādi nodrošinot personai iespēju pārsūdzot panākt, ka sapulci var pagūt sarīkot tās rīkošanai vēl aktuālajā laikā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes, Vides ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2004.gadā”.

Noteikumu projekts nosaka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru — likmi (latos), maksāšanas kārtību un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu. Darba devējs, kuru saskaņā ar likumu var pasludināt par maksātnespējīgu, maksā uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par nodrošinājumu darbinieku prasījumu apmierināšanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem un citiem likumā paredzētiem mērķiem. Valsts nodevas apmērs par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, pārskata mēnesī ir 0,20 lati.

Darbinieku prasījumu kopsumma, kuru apmierina no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, nedrīkst pārsniegt 600 latus vienam darbiniekam. Šajā kopsummā netiek ieskaitīta no apmierinātās darbinieku prasījumu summas aprēķinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļa.

Valsts nodevu par pārskata mēnesi uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) samaksā līdz nākamā mēneša 15.datumam šajos noteikumos noteiktajā apmērā, to ieskaita valsts pamatbudžetā. Valsts nodevu administrē Valsts ieņēmumu dienests.

Par aprēķināto riska valsts nodevu katru mēnesi darba devējs iesniedz ziņojumu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kurā tas reģistrējies kā nodokļu maksātājs, termiņā, kāds noteikts atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ziņojuma iesniegšanai par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaita Ls 604 052 no valsts nodevas ieņēmumu kopsummas.

Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes, Vides ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks