Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Sāksim šīsdienas sēdi. Pirms izskatām darba kārtības jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām darba kārtībā. Vakar Ministru prezidents iesniedza Saeimas Kārtības ruļļa 51.panta kārtībā lūgumu līdz likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" izsludināšanai atlikt likumprojekta "Par telekomunikācijām" izskatīšanu Saeimā otrajā lasījumā.

Runāt vēlas deputāts Kārlis Leiškalns. Priekšlikums tātad izņemt likumprojekta "Par telekomunikācijām" izskatīšanu otrajā lasījumā no darba kārtības.

K.Leiškalns (LC). Kolēģi un priekšsēdētāja kungs! Es tomēr ierosinu atlikt parastajā kārtībā uz vienu nedēļu, iekļaujot nākamās sēdes darba kārtībā. Es pilnīgi nevaru prognozēt, vai likumprojekts "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" tiks pieņemts šajā Saeimā un izsludināts vispār, bet, ja valdība un parlaments nolems neveidot vienotu regulatoru, tad acīmredzot mums šo likumu nāksies, es meklēšu kādu precīzu vārdu, noglabāt, teiksim, komisijas atvilktnēs. Bet likums "Par telekomunikācijām" ir cieši saistīts ar sarunām par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, un mēs šādā veidā likumus, kaut gan tie cieši savstarpēji saistīti, nevaram savienot. Tā ka es aicinu atlikt 52.panta kārtībā līdz nākamajai sēdei. Un, ja valdībai vai komisijai būs iemesls atkal atturēties izskatīt parlamenta sēdē, mēs sagatavosim attiecīgu lūgumu, balstoties uz likumiem, atkal atlikt likumprojekta izskatīšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Bet šādu priekšlikumu, kā jūs izteicāt, saskaņā ar Kārtības rulli var iesniegt pieci deputāti. Tā ka mums šobrīd ir jālemj par Ministru prezidenta iesniegumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par telekomunikācijām" izņemšanu no šīsdienas sēdes darba kārtības līdz likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" izsludināšanai. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo jautājumu likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts iekļauts darba kārtībā.

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus "Par deputāta Gunta Damberga atsaukšanu no Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā" un "Par deputāta Jāņa Lāčplēša ievēlēšanu Latvijas nacionālajā grupā Starpparlamentu savienībā" . Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu un 31.panta otro daļu lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu "Par Reģionālās attīstības padomes locekļu apstiprināšanu". Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Izskatām Prezidija ziņojumus. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Imantam Burvim. Jūs vēlaties runāt pret? Par. Lūdzu. Viens var runāt par, viens — pret. Par vēlas runāt deputāts Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Ceru, ka jūs atbalstīsiet šo likumprojektu kaut vai aiz sekojošiem apsvērumiem. Latvijā šobrīd ir ārkārtīgi bēdīga pieredze privatizācijas laukā. Šobrīd jau ir atklājušies nelikumīgi mēģinājumi privatizēt Latvijas kūrorta pamatus — urbumus — tātad tieši zemes dzīles.

Notiek mēģinājumi pretēji likumam privatizēt arī pazemes gāzes krātuves, kas arī ir mūsu dabas bagātība — zemes dzīles. Faktiski "Latvenergo" privatizācija arī balstās uz Latvijas dabas bagātības iztirgošanu. Un varam nešaubīties, ka arī naftas urbumus labējo partiju sastādītā valdība, nespēdama pati apsaimniekot to, noteikti mēģinās notirgot. Tātad, protams, Ministru kabineta atbildība ir loģiskāka nekā vienas Ekonomikas ministrijas atbildība. Protams, ja jūs būtu spējīgi pieņemt politisku lēmumu un šo atbildību uzlikt Saeimai, tas būtu bijis daudz loģiskāk un prātīgāk. Un tad varbūt nebūtu vajadzīgs bezcerīgi gaidīt Ģenerālprokuratūras, Valsts kontroles un Latvijas iztirgošanas aģentūras godīgu darbu. Varbūt pat varētu iztikt bez referenduma jautājumā par "Latvenergo" privatizāciju, uz ko es jūs šodien, godātie kolēģi, aicinu arī piedalīties. Jo šajā referendumā pret "Latvenergo" privatizāciju piedalīsies visi Latvijas pilsoņi, kuri netic godīgai privatizācijas iespējai Latvijā. Un tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāts Leons Bojārs vēlas runāt pret? Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jūs redzējāt, pievienota ir Baltijas jūras karte. Mums vēl robežlīnija ekonomiskajā zonā nav novilkta. Bet diemžēl tā tur ir iezīmēta tā, kā to bija steigā parakstījis bijušais Ministru prezidents. Tāpēc tādu likumprojektu izskatīt, kur dokuments sagatavots ar mūsu valsts interešu ignorēšanu, nevar. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi par likumprojekta nodošanu komisijām? Kā lūdzu? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Bekasova, Lujāna, Plinera iesniegto likumprojektu "Grozījums Alkohola aprites likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: "Mums nevajag!") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums alkohola aprites likumā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 7, atturas — 53. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Muižnieces, Dalbiņa, Rugātes, Ābiķa un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Laikam tomēr būtu jāaicina balsot šinī gadījumā arī pret. Un ne jau tā. Es zinu, ka varēs uzrakstīt avīzēs, ka es esmu alkohola tirdzniecības atbalstītājs, bet šeit mēs tikko izdarījām ar diviem balsojumiem, jau ar iepriekšējo balsojumu vien, kārtējo reizi Latvijas tiesiskās kārtības nihilismu. Jo mēs tagad izveidosim divu likumu pretrunu — Alkohola aprites likumu, kurā pašvaldībām tādas tiesības nav deleģētas, un otru likumu — pašvaldību likumu, kurā mēs gribam iekļaut atsevišķu normu par atsevišķu produkcijas veidu tirdzniecības ierobežojumiem. Mums bija jāizskata divās komisijās, jāharmonizē abi divi likumi. Un tādēļ es šinī brīdī aicinātu neatbalstīt šo iniciatīvu, jo tā ir nepareiza.

Sēdes vadītājs. Par vēlas runāt deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Godātais kolēģi Lujāna kungs! Tieši jūs gribat ieviest tiesisko nihilismu. Šajā likumā mēs lemjam par pašvaldību tiesībām — deleģēt pašvaldībām tiesības vai nedeleģēt. Alkohola aprites likumā mēs runājam par alkohola apriti valstī. Par kārtību, kur, kādā veidā, kas drīkst tirgot. Bet mēs nevaram ar Alkohola aprites likumu deleģēt pašvaldībām tiesības savās teritorijās ļaut vai neļaut naktīs, vakaros vai vispār tirgot alkoholu, tā kā mēs šobrīd darām tieši precīzi un pareizi, izejot no tiesiskās kārtības valstī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 10, atturas — nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Arņa Kalniņa, Burvja, Čevera. Labanovska, Leona Bojāra un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikums paredz pāriet no proporcionālas likmes iedzīvotāju ienākuma aplikšanā, kas ir šobrīd 25% apmērā pie jebkura izpeļņas līmeņa, uz lēni kāpjošu progresīvu procenta likmi. Šajos grozījumos no nodokļu maksāšanas paredzēts atbrīvot personas, kuru ienākumi nepārsniedz 60 latu mēnesī. Bez tam nodokļu likme būtiski samazināta un diferencēta maksātājiem, kuru ienākumi nepārsniedz 200 latu. Nodokļu maksātājiem no 200 līdz 400 latiem mēnesī saglabājas esošā likme 25% apmērā. Sākot ar 400 latiem, sākas pakāpenisks un vienmērīgs procentu likmes pieaugums. Virs mēnešalgas 1200 latu mēnesī procenta likme paliek nemainīga 48%. Anotācijas pielikumā šis salīdzinājums starp esošo kārtību un projektēto ir uzskatāmi redzams. Šai kārtībai mēs saskatām sekojošas priekšrocības.

Pirmkārt. Samazināsies nodokļu nasta zemāk atalgotajiem maksātājiem, novēršot materiālās labklājības augošo polarizāciju, veicinot sabiedrības vidusslāņa veidošanos. Ir tāds saucamais džinī koeficients, ko aprēķina starptautiskajā praksē, un Latvija starp Austrumeiropas valstīm šajā ziņā pēc polarizācijas ir viskrasāk izteikta. Valstī jācenšas kavēt šo tālāko ekonomisko noslāņošanos, jo nepamatota ekonomiskā noslāņošanās veicina politisko atstumtību.

Otrkārt. Pārejai uz šādu kārtību būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecību. Samazinot nodokļu nastu zemāk atalgotiem maksātājiem, kuri sastāda galveno strādājošo masu, netieši tiks veicināta pircēju loka paplašināšanās, pieprasījuma pieaugums pēc patēriņa precēm, tas savukārt izsauks nepieciešamību paplašināt ražošanu, uzņēmumu apgrozījumu, palielināsies darbavietu skaits. Un atgriezeniski tas atkal dos iespēju paaugstināt darba algas tiem, kas ražo patēriņa preces.

Trešais pozitīvais moments. Uzskatām, ka nodokļu likmes diferenciācijas rezultātā pašvaldību un valsts budžeta ieņēmumi pašreiz palielinātos apmēram par 2 miljoniem latu gadā, bet turpmāk šis pieaugums plus tiem 2 miljoniem varētu būt klāt vēl puse līdz 1 miljonam katru nākamo gadu. Kopā tuvākajos desmit gados šis papildu ieņēmums budžetā varētu būt ap 40–50 miljoni latu, un kur šī nauda ietu pēc esošās nodokļu likumdošanas vai novirzīta, mums visiem ir skaidrs.

Un ceturtkārt kā pozitīvs moments, piemērojot šo skalu, tā ir tuvināšanās Eiropas Savienības valstīs pieņemtai praksei, kur visās ir diferencētas nodokļu likmes atkarībā no iedzīvotāju ienākuma līmeņa, kaut arī aprēķina skalas ir dažādas. Tajās likmju svārstību galējās robežas ir no 10 līdz 57 procentiem. Ir viedoklis, ka pašreiz pāreja uz progresīvo ienākuma nodokli nav vēl nobriedusi, jāsagaida vidējās darba algas un ienākuma kāpums uz vienu strādājošo, un tad kaut kad nākotnē varētu šo lietu apspriest. Taču pasaules valstu praksē, ja mēs analizējam, parasti gan šāds slieksnis nav bijis. Ar progresīvo ienākuma nodokli sākts vairumā gadījumu jau attiecīgās valsts ekonomikas izaugsmes sākumposmā. Mēs esam šo jautājumu urdījuši, jau sākot no 7.Saeimas darbības sākuma. Agri vai vēlu tam objektīvi ir jānotiek. Saņemsimies šobrīd un virzīsim tālāk šo jautājumu uz atbilstošu Saeimas komisiju diskusiju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāts Imants Burvis vēlas runāt pret? Lūdzu!

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Kā runāja jau deputāts Arnis Kalniņš, sociāldemokrāti atbalsta progresīvo nodokli kā mehānismu, kurš varētu Latvijā izveidot vidusslāni. Kā parādījusi iepriekšējā prakse, kamēr pie varas bijušas tikai labējās partijas, runājot par šī slāņa izveidošanu, tas būtībā pie varas esošajiem nav vajadzīgs. Tāpēc es aicinu visus, kuriem nav vajadzīgs vidējais, spēcīgs vidējais vidusslānis, kurš varētu pats sevi nodrošināt, nodrošināt Latvijā ar darba vietām, ar ienākumiem valsts budžetā, balsot pret. Bet pārējos — atbalstiet Arņa Kalniņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 21, atturas — 38. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Prezidija ziņojumu par likumprojekta "Grozījums Antidempinga likumā" nodošanu komisijām. Saeimas Prezidijs ir lēmis par piecu dienu termiņa saīsināšanu, līdz ar to mēs varam iekļaut šo Prezidija ziņojumu darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Priekšlikums izskatīt šo Prezidija ziņojumu tūlīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Antidempinga likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām sadaļu par atvaļinājumu piešķiršanu .

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andra Šķēles lūgumu piešķirt viņam atvaļinājumu šī gada 8.jūnijā . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. Iesniegums ir apstiprināts.

Deputāts Linards Muciņš lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 8.jūnijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Linardam Muciņam. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. Atvaļinājums ir piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu lūdzam virzīt likumprojektu "Grozījums Antidempinga likumā" izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Priekšlikums ir iekļaut šo likumprojektu pirmajā lasījumā šīsdienas sēdes darba kārtības beigās. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Izskatām lēmuma projektu "Par Induļa Šķibeļa atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli". Vai ir kāds, kurš referēs? Referenta nav. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Juridiskās komisijas priekšsēdētājs ir atvaļinājumā, tā ka nāksies man ziņot par šo jautājumu.

Juridiskā komisija izskatīja valsts kontroliera iesniegto ieteikumu — apstiprināt Induli Šķibeli atkārtoti par Valsts kontroles padomes locekli, un Indulis Šķibelis saņēma Juridiskās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Nenoraidot Juridiskās komisijas viedokli, es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz dažiem faktiem. Jūs visi atceraties to afēru, kas notika ar "Olainfarm", kad notika skaistā Latvijas vārda nešana pasaulē saistībā ar narkotikām. Šo jautājumu pārbaudīja Valsts kontrole, un tieši Šķibeļa kungs bija tas, kurš šo jautājumu pārbaudīja. Es neņemos teikt, vai viņš veica pilnīgi visu pareizi, bet ir pietiekami nopietnas pretenzijas pret Valsts kontroles darbu. Ņemot vērā to, ka Latvijai priekšā privatizācijas procesā pastāv ļoti smagi pārbaudījumi, tādi kā "Latvijas kuģniecība", "Latvenergo" un tā tālāk, un tā tālāk, kur būs ļoti daudz darba Valsts kontrolei, man gribētos, lai jūs, pieņemot savu lēmumu šodien, būtu ciešā pārliecībā, ka arī Šķibeļa kungs vairāk nekad nekļūdīsies, ka nebūs nekādas ļaunas sekas tautsaimniecības attīstībai, un man tas sevišķi biedē tieši tāpēc, ka priekšā mums stāv vēl referendums par "Latvenergo" privatizāciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Par Induļa Šķibeļa atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli". Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 5, atturas — 41. Lēmums nav pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Bekasovs.

M.Bekasovs (PCTVL). Cienījamie deputāti, strādājam ar dokumentu nr. 2008 — "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā". Aizsardzības un iekšlietu komisija saņēma 2 priekšlikumus, deputāts Dalbiņa kunga par to pašu jautājumu. Pirmais un otrais lasījums. Komisija neatbalstīja šo te priekšlikumu un atstāja tā, kā bija pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bekasovs. Tāpēc lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā".

Sēdes vadītājs. Vēl bija arī otrais priekšlikums par pārejas noteikumiem, kurš arī ir noraidīts.

M.Bekasovs. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

M.Bekasovs. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

M.Bekasovs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" , trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamie klātesošie! Tā nu ir iznācis, ka viena šāda šī likuma subjekta vai objekta liktenis ir atrisinājies pats par sevi, es domāju par Kaļvas kungu, bet beigu beigās vēl ir palikuši arī citi, uz kuriem tas varētu attiekties. Un pamatideja visiem šiem labojumiem ir tāda, lai tomēr daļēji slēgtā tipa cietumos vai atklātajos cietumos, tātad no kuriem var aiziet atvaļinājumā un pēc tam, kā jūs zināt, Kaļvas kunga gadījumā, visādas nelaimes un ķibeles rodas, lai šādā daļēji slēgtā tipa ieslodzījuma vietā nenokļūtu recidīvisti vai tie cilvēki, kas ir atkārtoti izdarījuši noziegumu un par kuriem mums acīmredzot vajadzētu būt samērā maz ilūzijām.

Tātad uz trešo lasījumu ir Tieslietu ministrijas papildinājums, kas ir tīri redakcionāls — tātad sodāmība dzēsta vai noņemta. Tā būtība ir tāda, ka sodāmību var arī noņemt soda izciešanas laikā pēc idejas abos gadījumos, tātad faktiski mēs atkārtojam to pašu normu, kas otrā lasījumā, tikai tā ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim...

A.Panteļējevs. 1. priekšlikumam...

Sēdes vadītājs. ... par 1. un 2. priekšlikumu. 3. tālāk.

A.Panteļējevs. Tā, 2. priekšlikums... Tas ir daļēji iestrādāts. Mums pēc tam būs par komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Panteļējevs. Jā. Tad, visu to ņemot vērā, vai komisija piekrīt komisijas variantam, kas ir pēdējā ailītē.

Sēdes vadītājs. Ir jau akceptēts. Izskatām tālāk 3.priekšlikumu

A.Panteļējevs. Paldies! 3.priekšlikums var izraisīt zināmas debates, bet tā ideja tomēr ir tāda, ka, par cik mēs nepiemērojam daļēji slēgtos vai atklāta tipa cietumus tiem noziedzniekiem, kas ir izdarījuši smagus noziegumus, piemēram, slepkavību vai pat vairākkārtēju slepkavību, pašlaik samērā ačgārni iznāk, ka cilvēkam varētu būt, piemēram, septiņpadsmitarpus gadi, un viņš izdara šādu noziegumu, un tomēr uz viņu to neattiecina. Šeit ir tātad mēģināta redakcija, ka, ja runa tomēr ir par smagiem noziegumiem un sevišķi smagiem noziegumiem, tādā gadījumā mēs piemērojam to arī vīriešiem neatkarīgi no tā, vai tas ir bijis septiņpadsmitarpus gados vai sešpadsmit gados. Vai ir kādi iebildumi pret komisijas redakciju?

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 3. — tieslietu ministres priekšlikumam.

A.Panteļējevs. 4. priekšlikums. Tas arī daļēji ir iestrādāts komisijas variantā, un 5. priekšlikums ir pieņemts. Tur arī visur ir šī dzēšamība papildināta ar sodāmību.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 4. un 5. priekšlikumu.

A.Panteļējevs. Un tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas vienkārši sakārto, kādā veidā mēs pārejam no vieniem uz otru, jo pašlaik atklātā tipa cietumos atrodas tomēr cilvēki, kas atbilst iepriekšējam likumam, tāpēc šis pārejas noteikums nosaka, kādā veidā mēs iedarbinām šo likumu. Vai ir iebildumi pret šo?

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Panteļējevs. Tādā gadījumā man ir priekšlikums nobalsot par trešo lasījumu. Kas lūdzu par trešo lasījumu, par šīm izmaiņām?

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu!

A.Panteļējevs. Ne priekšlikumam, bet likumam.

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Soda izpildes kodeksā" pieņemšanu trešajā lasījumā.

A.Panteļējevs. Lūdzu, jā...

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

A.Panteļējevs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumu "Grozījumi Prokuratūras likumā" , likuma otrreizējā caurlūkošana. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 2042. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 31. maija sēdē izskatīja komisijai nodoto likumu "Grozījumi Prokuratūras likumā" otrreizējai caurlūkošanai, tajā skaitā iesniegto priekšlikumu, kas saistīts ar Valsts prezidentes izteiktajiem iebildumiem 2000. gada 11. maijā Saeimā pieņemtajam likumam "Grozījumi Prokuratūras likumā".

Mūsu komisija konstatēja, ka diemžēl, balsojot parlamentā un diskutējot par Prokuratūras likumu, ir pieņemtas pretrunīgas normas. Bet, neskatoties uz to, komisija kopā arī ar ekspertiem — Augstākās tiesas ekspertiem, Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem — ir nākusi pie secinājuma, ka tomēr mums agri vai vēlu būs jāiedibina disciplinārās atbildības kārtība mūsu valsts augstākajām amatpersonām. Mēs tagad esam it kā pieskārušies tikai vienam — ģenerālprokuroram, bet faktiski disciplināram sodam mūsu valstī nav pakļauti SAB direktors, Cilvēktiesību biroja direktors, Nacionālās radio un televīzijas padomes direktors, ģenerālprokurors, valsts kontrolieris un vēl vesela virkne amatpersonu. Faktiski vienīgais sods, kāds šīm augstajām amatpersonām var būt piemērots bez disciplinārsoda, tas ir, atbrīvošana no amata, kas, komisijasprāt, nebūtu diez cik pareizi.

Tāpat, tiekoties ar Augstākās tiesas un prokuratūras pārstāvjiem, mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka problēmas Prokuratūras likumā ir un šo problēmu ir pietiekami daudz. Tieši tāpēc pēc komisijas lūguma Augstākā tiesa, Augstākās tiesas vadība un Ģenerālprokuratūras vadība ir apņēmušās izstrādāt grozījumus Prokuratūras likumā un iesniegt parlamentā līdz šā gada 1.septembrim.

Šā likuma izskatīšanas gaitā ir saņemts viens priekšlikums — Saeimas deputāta Dalbiņa priekšlikums — izslēgt likuma 3.pantu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi augstāk minēto iemeslu dēļ. Aicinu kolēģus atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Ādamsons. Aicinu pieņemt šo likumprojektu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma "Grozījumi Prokuratūras likumā" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" ", trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāte Palmira Lāce.

P.Lāce (TB/LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 393.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet mikrofonā!

P.Lāce. Es nevaru tik augstu. Es esmu maza augumiņa.

1. priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Lāce. 2. priekšlikums — arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Lāce. 3. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Lāce. 4.priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Lāce. 5.priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Lāce. 6.priekšlikums finansu ministra Krastiņa. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Lāce. 7.priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija, ir iestrādāts jau 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt.

P.Lāce. 8.priekšlikums. To ir iesniegusi Juridiskā komisija. Lūdzu noraidīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Lāce. 9.priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Lāce. 10.priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija, ir iestrādāts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

P.Lāce. 11.priekšlikums —Saeimas Juridiskais birojs. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Lāce. 12.priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 12.priekšlikumu. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (LC). Faktiski es negribēju tik daudz debatēt tieši par šo konkrēto priekšlikumu, bet par likumu kopumā. Man jāsaka, ka visi eksperti, kas piedalījās mūsu komisijas sēdē, un arī visi starptautiskie eksperti, ar kuriem man ir nācies runāt, atzīst, ka šis likums būs deklaratīvs tiktāl, kamēr mums nepietiks politiskās gribas ievest tā saucamo nulles deklarāciju. Kamēr mēs neievedīsim šo nulles deklarāciju, tikmēr mēs varam šo likumu te pilnveidot, dažādot, papildināt, savādāk varbūt ar to rīkoties, bet pēc idejas tas ir tikai attiecīgā cilvēka izveicības jautājums, vai viņi izvairās vai neizvairās no šā likuma. Tāpēc es aicinu Saeimu vēlreiz pārdomāt! Mums diemžēl nesanāca valdības deklarācijā ierakstīt nulles deklarāciju, jo nebija tāda vienota griba valdību veidojošām frakcijām, bet es domāju, ka Saeimai tomēr vajadzēs agri vai vēlu nonākt... Starp citu, vakar Krievijā, kā jūs zināt, līdzīgi jautājumi tika izskatīti arī Krievijas domē, un agri vai vēlu mums būs jānonāk pie šī punkta par nulles deklarāciju, jo bez šīs nulles deklarācijas jebkurš ārzemju eksperts jums pateiks, ka šis likums faktiski ir tikai, nu, teiksim tā, veiklības likums jeb barjerskrējiens nelegālās naudas legalizētājiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāts Panteļējevs atbalsta 12.priekšlikumu. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"" . Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Čevers.

J.Čevers (LSDSP). Priekšsēža kungs! Godātie Saeimas locekļi! Izskatām grozījumus likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību". Jūsu uzmanībai dokuments nr. 2040. Tā sakarā atbildīgā komisija saņēmusi piecus priekšlikumus, un 1. ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. To komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Čevers. 2.priekšlikumu arī iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, kas paredz, ka nāvessodu turpmāk Latvijā nepiemēros arī kara draudu apstākļos. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Čevers. Arī 3. — Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Čevers. 4. — Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Dalbiņa kunga priekšlikumu — komisija iestrādājusi savā 5.priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Čevers. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" . Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šodien, es gribētu teikt, mūsu Saeimai ir samērā saspringta diena. Mēs skatām pirmajā lasījumā likumprojektu, kas apmēram jau pusgadu ļoti tieši un netiešā veidā gandrīz desmit gadus viļņo mūsu sabiedrību. Likumprojekts "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" ir tapis ārkārtīgi grūtās diskusijās, un jāsaka, tikpat grūtas to skāra arī šeit, Saeimā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, būdama atbildīgā komisija par šo likumprojektu, faktiski kļuva tā vienīgā komisija, kura pieņēma lēmumu virzīt šo likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā. Jo līdzatbildīgās komisijas — Izglītības, zinātnes un kultūras komisija, likumprojektu neatbalstīja. Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosināja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kā atbildīgajai komisijai, izstrādāt alternatīvu likumprojektu. Kas tam bija par iemeslu? Pamatā un galvenais iemesls bija, ka komisijas neapmierināja piedāvātais šā likumprojekta realizācijai finansēšanas modelis. Un, proti, piemērot projekta realizācijai vai kā garants kredīta atmaksai projekta realizācijai mērķa maksājumus no elektroenerģijas tarifiem. Jāsaka, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā ziņā diskutēja par divām tēmām.

Pirmais. Vai šis likumprojekts mums ir nepieciešams pēc būtības. Un vai mums pēc būtības ir nepieciešama Nacionālā bibliotēka?

Otrs, protams, bija jautājums par šiem finansēšanas avotiem.

Par pirmo sadaļu jāsaka, ka gan likumā tas ir minēts, gan arī mēs komisijā to atzinām, ka likuma mērķis un tātad Nacionālās bibliotēkas celtniecības mērķis ir nodrošināt informācijas izglītības un zinātnes kultūras un komunikācijas centra funkcijas un informācijas pieejamību sabiedrībai.

Es gribētu, teikt, ka, ja mēs skatāmies tālāk perspektīvā, tad ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas konkurences spējas nodrošināšanai mums ir nepieciešami augsti izglītoti pasaules darba tirgū konkurētspējīgs darbaspēks. Un tādu mēs varam panākt tikai izglītojot mūsu jaunatni, izglītojot to jau no skolas gadiem, un mācot, un apmācot visā dzīves laikā. Lai to nodrošinātu, protams, mums ir nepieciešams arī veidot informatizācijas sabiedrības modeli. diemžēl šobrīd esošais projekts, kā mēs to sapratām, tiek traktēts un varbūt tāpēc arī izraisa zināmu sabiedrības negatīvu attieksmi tikai kā Kultūras ministrijas viena sektora konkrēta bibliotēkas nozares projekts. Mēs uzskatām, ka šis projekts ir jātraktē nesalīdzināmi plašāk. Šajā projektā faktiski būtu jāapvieno visas valsts bibliotēkas, ieskaitot Nacionālo, akadēmiskās, speciālās publiskās mācību iestāžu bibliotēkas. Tajā ir jāiesaista ne tikai tātad bibliotēkas, bet tātad visas šās institūcijas, kas pamatā lieto šo informāciju, un faktiski mums šis likumprojekts jāpadara ir par vispār nacionālu... es atvainojos, šis projekts mums ir jāpadara par vispār nacionālu projektu. Tik tālu par šo ideju.

Nākošais. Par projekta izmaksām. Lai šīs projekta izmaksas ir pietiekoši korekti aprēķinātas, cik tās ir lielas, un vai tās ir iespējams Latvijas valdībai pacelt. Kopējās projekta izmaksas ir vērtētas 83 miljoni latu un šeit es gribu uzsvērt, ka tās ir projekta izmaksas. Ne tikai celtniecības izmaksas, jo tās ietver arī visu, kas ir saistīts jau ar šīs ēkas iekārtošanu. Tātad infrastruktūras izveide, komunikāciju tīkli, modernas iekārtas, datori, serveri, un tā tālāk. Tas viss, kas būs attīstījies informācijās un tehnoloģijās līdz tam brīdim.

Par finansēšanas avotiem. Komisijā, līdzīgi kā visā sabiedrībā, ir pietiekoši negatīva attieksme pret šī mērķa maksājuma ieviešanu. Tajā pašā laikā zinot arī, ka mēs mēģināsim dabūt līdzfinansējumu no ārvalstu institūcijām, mēs spriedām par to, ka mums tomēr ir jāpieņem šis politiskais lēmums, un jāsaka — jā, mēs centīsimies uzbūvēt mūsu bibliotēku un tādējādi mums būs vieglāk prasīt arī līdzfinansējumu. Jautājums par iekšējā finansējuma daļu, manuprāt, ir pietiekoši labi diskutējams un tādējādi, šobrīd piedāvājot jums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, es gribētu minēt gan stenogrammai, gan arī jums visiem trīs galvenos punktus, kas bija pamatā pozitīvajam balsojumam komisijas sēdē. Tātad komisija atbalstīja ideju par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību par šī projekta realizāciju, saprotot ar vārdu "bibliotēka" ne tikai šo ēku ar grāmatu krātuvēm un lasītavām, bet plašāku, nesalīdzināmi plašāku ideju, tas ir ideja par iespējām izmantot modernās informācijas sistēmas. Vienlaicīgi komisija nolēma, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, pārstrādāt likumprojekta daļu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizācijas līdzekļiem. Un tātad meklēt alternatīvas mērķa maksājumiem par patērēto elektroenerģiju, un, ja šodien pirmajā lasījumā šis likumprojekts gūs atbalstu, Finansu komisija lems par apakškomisijas izveidi likumprojekta pārstrādāšanai.

Līdz ar to es aicinātu visus atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un visiem kopā strādāt pie šīs idejas attīstības nākotnē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Arnis Kalniņš — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu šajā jautājumā izteikties par finansēšanas modeli. Un piedāvātais modelis, kas ir vienkanālu, viņu vajadzētu pārvērst par daudzkanālu. Un īsas pārdomas par to, kādi var būt šī objekta finansēšanas avoti.

Tātad pirmais jautājums, ko mēs tik tikko noraidījām, tātad bija progresīvais ienākuma nodoklis. Progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. To mēs neizmantojam.

Otrs. Domāju, ka laiks arī skatīt Saeimai jautājumu par progresīvo uzņēmuma ienākuma nodokli diferencēti pēc peļņas absolūtās masas kā tas ir modernajās valstīs — Amerikā un citur. Tātad lieluzņēmumi kā "Lattelekom", "Latvijas Gāze", "Latvenergo" degvielas un citu preču tirdzniecības un tranzīta apkalpes kompānijas, finansu pakalpojumu sniedzēji, bankas, apdrošināšanas sabiedrības varētu nest ar šādu izmainītu uzņēmumu ienākuma nodokļa skalu šim nolūkam naudu.

Trešais. Izskaitot no apliekamās peļņas to naudu, kas ietu mērķa atbalsta fondā šā objekta celtniecībai, tātad no apliekamā ienākuma, izskaitot no uzņēmuma peļņas.

Ceturtais. Pārlūkojot iespējas par valsts atsevišķu nekustamā īpašuma objektu namu pārdošanu, kuri perspektīvā nebūs vajadzīgi valsts funkciju realizēšanai, kā arī valsts zemes pārdošanu daļēju apbūvē. Šo operāciju lietderīgi veikt ar kādas valsts bankas vai valsts nekustamā īpašuma aģentūras starpniecību.

Piektkārt. Protams, var papildus domāt un analizēt par iespējām avotam izvēlēties akcīzes nodokli, kas ir alkoholam, tabakas izstrādājumiem, luksusa precēm.

Sestkārt. Dubulttarifu atcelšana koģenerācijas un vēja stacijām par ražoto un "Latvenergo" sistēmā uzpērkamo elektroenerģiju, kas palielinātu progresīvo uzņēmuma ienākuma nodokļa bāžu akciju sabiedrību "Latvenergo". Tie vienkārši ir ekonomiskais tāda neizpratne jeb manarhonisms, kas notiek šobrīd, kad izpildvara dod licences vēja staciju atklāšanai, kur patērētājam jāapmaksā ir šis tarifs dubultīgi.

Septītkārt. Praksē ir bijuši, arī Latvijas praksē mērķobligāciju izlaišana šādiem nolūkiem uz desmit, divdesmit gadiem, kā kādreiz bija tas Ķeguma spēkstacijas būvniecībā fizisko un juridisko personu vidū. Šobrīd izlaižam valsts vērtspapīrus, bet grūti spriest par šo akumulēto līdzekļu ražīgu izlietošanu spirālveida saimnieciskā efekta nodrošināšanai. Jo vienlaikus samazinās kredītiestādēm aizdevuma izsniegšanas bāzu uzņēmējdarbības paplašināšanai. Tas ir valsts atliktais maksājums, kur ik gadus jāmaksā obligāciju turētājiem tikai augļi, jo šādas mērķobligācijas šim nolūkam izlaistas.

Tīri pirmais avota iespējamais, kur Latvijas valsts ar savu ieguldījumu varētu sniegt šādu finansējumu veidošanai.

Otrais avots, protams, ir visas Latvijas sabiedrības iespējamais ieguldījums vai nu ziedojumu veidā, vai izveidojot nacionāla mēroga loterijas sarīkošanu šim mērķim.

Trešais avots, protams, kā jebkurā tādā saimnieciskā situācijā, ir attiecīgās pašvaldības līdzekļi. Šinī gadījumā Rīgas Domes līdzekļi, jo objekts tiek celts Rīgā un tā izmantošanā pirmām kārtām priekšrocības būs tiem, kas šajā areālā dzīvos.

Ceturtais, protams, avots, ko mums deklarē UNESCO un ārvalstu praktiskais ieguldījums, zināmā mērā vēl ir tīts miglā.

Kas attiecas uz piedāvāto finansēšanas avotu par elektrību, tad šeit ir divi iespējami negatīvi momenti. Pirmkārt, tas izkropļos uzņēmējdarbības konkurētspēju ar citām valstīm. Ko nozīmē uzņēmējam maksāt papildus par elektroenerģiju, salīdzinot ar uzņēmēju līdzīgu profilu Lietuvā vai Igaunijā un tamlīdzīgi? Tā jau šobrīd degvielas cenas Latvijā ir augstākās starp visām Baltijas valstīm, tā jau ir augstākie sakaru pakalpojumi Latvijā uzņēmējiem starp apkārtējām valstīm, tā kā šis būtu jauns moments, lai izkropļotu uzņēmēju konkurētspējas. Tā kā, es domāju, visoptimālākais bija Tautsaimniecības komisijas iznestais lēmums, kuru ieteica Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, lai sagatavotu alternatīvu projektu, izveidojot darba grupu vai kaut kā citādi attiecībā uz šo finansēšanas modeli. Tas ir ļoti būtiski, un tādas reālas iespējas pēc mūsu iepriekšteiktā sabiedrībā pastāv, un tas tiek izmantots daudzu, arī citu valstu praksē līdzīgu objektu izbūvei. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šī mums ir vienīgā iespēja atstāt nākamām paaudzēm sava laikmeta liecību. Latvijas brīvvalsts neatkarības periodi nemēdz būt pārāk gari. Vēsture atgādina par pirmās Latvijas brīvvalsts 22 gadiem, kad savu neatkarību pazaudējām vardarbīgi, turklāt galvenokārt politiski. Otrā Latvijas brīvvalsts nesen atzīmēja savu desmito gadskārtu, un ir pilnīgi skaidrs, ka vēstures kļūdas nevēlamies atkārtot. Tātad mēs labprātīgi atdosim daļu savas neatkarības, galvenokārt ekonomiskās, Eiropas Savienībai. Kaut gan atšķirība ir milzīga, tomēr jāizprot, ka gan Briselei, gan Maskavai mēs liekamies galēja nomale, piemērota vieta atkritumu izgāztuvju iekārtošanai. Atdodot daļu savas neatkarības Briselei, mēs saņemsim atbalstu infrastruktūras izveidei — jaunu ceļu un lidostu būvei. Iespējams, mums pat tiks daža laba starpkontinentālas firmas ražotne. Taču Briselei nu nekādi neinteresēs mūsu nacionālās problēmas un nacionālās kultūras attīstība. Ja mēs šādu projektu virzīsim tikai pēc diviem gadiem, nevis šodien, tad Brisele skaļi iebildīs pret mūsu vēlmēm būvēt Nacionālo bibliotēku un ieteiks labāk līdzekļus tērēt Eiropas konsultantu apmaksai, proti, tādu, kuri atbrauks un mums pastāstīs, kas tad īsti tādā bibliotēkā ir redzams. Desmit gadus brīvvalsts budžetu esam veidojuši pēc apēšanas principa, proti, esam tērējuši gan to, ko esam savākuši nodokļos, gan to, kas iegūts privatizācijā, un bez tam vēl esam pamanījušies allaž pārtērēt. Budžetu esam tērējuši pensijām, veselības aizsardzībai, izglītībai, taču tajā pašā laikā milzīgas ierēdņu masas uzturēšanai un varonīgo bruņoto spēku (lasi — citās valstīs nolietotu trīs kuģu un divu tanku uzturēšanai). Kā investīcijas esam naudu tērējuši jumtu lāpīšanai un sienu piekrāsošanai, vārdu sakot, valstiski neko neesam tādu radījuši, par ko mūsu bērniem pastāstīt. Par mums teiks: bija tāda paaudze, kas dzīvoja pilnīgi neatkarīgā valstī, bet nu nekā aiz sevis neatstāja. Tai bija vairāk vai mazāk neatkarīgs parlaments, kas braši slaucījis asaras nēzdodziņā, dzirdot par grūtdienīšu raudām, bet nekad nepieņēma drošus lēmumus.

Godātie kolēģi! Šodien jums ir iespēja pieņemt grūtu, nepopulāru, bet nākotnē vērstu lēmumu. Vai mums varbūt būs kāds cits projekts, kur mēs varēsim labāk parādīt savu tālredzību? Es domāju, ka ne, jo ģeniālu projektu šajā valstī varēja radīt tikai Gunārs Birkerts, tas ir arhitekts, kuram ir saknes no šīs zemes un no šīs tautas. Tiesa, Jūrmalā piebūvi villai "Marta" projektēja mūsdienu izcilākais vācu arhitekts fon Gerkans, taču, ne šīs ēkas pasūtītājam, ne arhitektam nebija sakņu sajūtas līdz ar arhitekta ģēnija lidojumu, līdz ar to piebūve gan tika celta no sandalkoka un ķiršu koka, dārgiem materiāliem modernā tehnoloģijā, taču tautā tā nekautrīgi tiek dēvēta par siena šķūni. Neticiet, ka tuvākajos gados Rīgā ieradīsies kāds, kas radīs debesu dārzus. Gunārs Birkerts radīja projektu ēkai, kas ir lielākais, ko Latvija un Rīga šobrīd var atļauties. Šis darbs jau ir starptautiski atzīts un novērtēts. Tas bija mans aicinājums — atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, jo es patiesi ticu, ka Latvijas Saeimā šodien visi godprātīgi cenšas atbildēt uz jautājumu, kāpēc es balsošu par šo likumprojektu. Par spīti mūsu ekonomiskajām problēmām, projekta dārdzībai, nepopulāram finansiālam risinājumam. Ne mazāk svarīgs ir jautājums, ko mums uzdod — kāds būs šīs stikla pils piepildījums. Runājot par Nacionālo bibliotēku, mēs domājam izglītību un informāciju. Mūsu mērķis ir informācijas sabiedrība, kurā galvenais mērķis ir informācija un svarīgākais resurss — zināšanas. Tas ir nākamais solis pārejai no industriālas sabiedrības, kur galvenais produkts bija saražotās preces, bet resursi — kapitāls. Projekta mērķis ir iespēja nodrošināt ikvienam valsts iedzīvotājam un organizāciju pieeja zinātniskai, tehniskai, biznesa un finansu, valsts iestāžu, mācību uzziņu un izklaidējošai informācijai. Proti, jebkurai valsts veida informācijai, izveidojot Latvijā XXI gadsimta prasībām un iespējām atbalstošu modernu informācijas apgādes vidi. Projekta realizācijā ir ieinteresēti zinātnieki, pedagogi, ierēdņi, skolnieki, studenti, darba devēji un darba ņēmēji, lai iegūtu pieeju jebkuram informācijas avotam, mācībām un savai profesionālai izaugsmei. Mērķis ir Nacionālās bibliotēkas projektu veidot tā, lai ikviens valsts iedzīvotājs varētu apmierināt savas kultūras intereses. Nacionālās bibliotēkas projekta realizācija ir būtisks priekšnoteikums informācijas sabiedrības izveidei Latvijā. Galvenās institūcijas šo izdevumu izpildē ir visas valsts bibliotēkas, īpaši izdalot Nacionālo bibliotēku un Akadēmisko bibliotēku, kā arī augstāko mācību iestāžu un speciālās bibliotēkas, un es vēl vēlos īpaši piebilst — Latvijas Valsts arhīva un Valsts vēstures arhīvu un muzeju. Informācijas sabiedrību Latvijā var veidot tikai ar nodrošinātu universālu informācijas pakalpojumu pieejamību ikvienam valsts iedzīvotājam neatkarīgi no pilsonības, tautības, vecuma un nodarbošanās, dzīves un darba vietas. Proti, vienādi kvalitatīvai jābūt pieejamai informācijai Rīgā, Zilupē, Rucavā. Informācijai kā pakalpojumam par sociāli pieņemamu cenu ir jābūt pieejamai bez pārtraukumiem un labā kvalitātē.

XX gadsimta beigās nedaudz ir mainījusies industriālās un postindustriālās sabiedrības izpratne par bibliotēkas funkciju. Kaut arī saglabājusies bibliotēkas pamatfunkcija būt starpniekam starp informāciju un tās lietotāju, bibliotēku tradicionālie uzdevumi kultūras, zinātnes vērtību apkopošanā un uzglabāšanā, sistematizēšanā un pieejamībā tiek principiāli paplašināti ar jauniem uzdevumiem informācijas pakalpojumu sniegšanā lietotājiem — jebkura veida informācijas meklēšana, nepieciešamo dokumentu piegāde, iespiesto un elektronisko informācijas materiālu kompleksa izmantošana, starptautisko un vietējo informāciju resursu iespējama integrācija. Līdztekus bibliotēkām informācijas pakalpojumu sniegšanā tiek iesaistītas citas institūcijas. Kā mēs redzam, modernas informācijas infrastruktūras izveide uz topošās Nacionālās bibliotēkas projekta bāzes.

Pirmkārt, Latvijā tas nozīmē valsts programmu informācijā, kur investīciju kopapjoms vismaz trīs reizes pārsniegs mūsu šodienas skatāmā likumprojekta ietvertās summas, rēķinot tehnoloģiju, rēķinot datu apstrādes sistēmas izveidi un citus būtiskus izdevumus. Modernai informācijas infrastruktūrai šādā gadījumā jāaptver visas valsts bibliotēkas, valsts un vēstures arhīvi, tai jābūt savienotai ar valsts un privāto sektoru informācijas sistēmām. Latvijas Nacionālā bibliotēka tādējādi tiks veidota kā visas valsts bibliotēku un arhīvu sistēmas koordinācijas centrs informācijas saņemšanai no Latvijas un starptautiskiem informācijas avotiem. Valsts nozīmes bibliotēka nodrošinātu saites ar starptautiskām sistēmām. Tādā veidā jebkuras valsts bibliotēkas lietotājiem tiktu nodrošināta pieeja visai vajadzīgajai informācijai. Šeit gan uz brīdi ir jānolaižas realitātē un jāsaprot, ka arī informācijas pakalpojums nemēdz būt bez maksas.

Tātad nāksies izstrādāt valsts mēroga norēķinu sistēmu par saņemtajiem pakalpojumiem, lielu vērību pievēršot drošības pasākumiem. Interesējošās informācijas meklēšanai tiktu lietotas elektroniskās off-line un on-line informācijas meklēšanas sistēmas. Piemēram, datu bāzes katalogu pārlūksistēma. Jebkurā Latvijas bibliotēkā tiks nodrošināta pieeja gan attiecīgā bibliotēkā esošiem informācijas avotiem, grāmatām, žurnāliem, dokumentiem, CD–ROM un citiem elektroniskiem informācijas avotiem, gan citur Latvijā esošiem resursiem. Tiktu apzināti alternatīvi resursu apraksti, kur varēs nodrošināt pieprasījumu. Domāju, ka jau gadu vai divu gadu laikā Latvijā pilnībā tiks ieviests virtuālās bibliotēkas princips. Lietotājiem tiks nodrošināta iespēja pasūtīt jebkuru nepieciešamo informācijas avotu — grāmatu vai tās atsevišķas nodaļas, žurnālu vai atsevišķu rakstu un izziņu, patentu, standarta likumu, konferences referātu, multimediju resursu vai jebkuru citu dokumentu pilnu tekstu ne tikai no bibliotēkas kolekcijas, bet arī no citiem Latvijas vai starptautiskiem informāciju resursiem. Nacionālā bibliotēka koordinēs valsts nozīmes bibliotēku darbību informācijas materiālu piegādē.

Projekta realizācija liks mainīties arī visas valsts bibliotēkām. Ikvienai bibliotēkai nāksies darboties kā publiskam pieejas punktam, kas būs spējīgs sniegt lietotājiem pilnu informācijas pakalpojumu spektru. Tajā pašā laikā bibliotēkām nāksies apzināt tos informācijas resursus, kuri ir ar paliekošu vērtību attiecīgās bibliotēkas profilā vai reģionā un kuri interesē lietotājus, tajā skaitā citās valstīs. Šie resursi būs jādigitalizē, jāveido bibliogrāfiskie, faktogrāfiskie, pilno tekstu un attālie informācijas avoti. Proti, datu bāzes par novadu vēsturi, uzņēmējdarbību un tūrismu.

Situācijā, kad ikvienam lietotājam būs iespējams meklēt un saņemt sev nepieciešamo informāciju no jebkuras bibliotēkas, Nacionālajai bibliotēkai, šai gaismas pilij, nāksies koordinēt reorganizāciju tradicionālai lietotāju reģistrācijas sistēmai, kas organizēta uz lietotāju piesaisti vienai konkrētai bibliotēkai. Personas kods ļaus viennozīmīgi identificēt lasītāju un pārbaudīt tā attiecības ar jebkuru bibliotēku, tādējādi noteikt lasītāju tiesības un pienākumus informācijas saņemšanā.

Bibliotekāram būs būtiski paātrināts informācijas ieguves process, faktiski viņš kļūs par informācijas brokeri un par ārkārtīgi svarīgu personu informācijas sabiedrībā. Šāda loma prasīs lielas speciālās zināšanas. Nāksies vien mums pārveidot bibliotekāru apmācības sistēmu augstskolā un viņiem iemācīt prasmi būt par virtuālās bibliotēkas personālu. Nāksies apgūt jaunas un izstrādāt jaunas tālākizglītības sistēmas.

Vēlos vēl pieskarties jautājumam par bibliotēku un arhīvu kā Latvijas nacionālo bagātību. Šobrīd Nacionālā bibliotēka aptver apmēram 5 miljonus vērtīgu vienību, Akadēmiskā bibliotēka — 3,8 miljonus, augstāko mācību iestāžu un profilēto bibliotēku kopējie fondi ir ap pusotra miljona. Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja, Latvijas vēstures muzeja un citu muzeju fondi — apmēram miljonu, bet Patentu bibliotēka — 22 miljonus materiālu.

Nozīmīgākais posms šajā informācijas plūsmā ir Latvijas arhīvi, kas sevī aptver 24 000 fondu ar vairāk kā 14 miljoniem lietu no XIII gadsimta līdz 1991. gadam. Veidojot Nacionālās bibliotēkas stratēģisko īstenošanas plānu, jāatceras, ka modelī mums jākoncentrē visi mūsu informatīvie resursi — kopā 50 miljonu vienību. Valstij uzturēt vienu megasistēmu ir vieglāk, lētāk un efektīvāk nekā vairākas informācijas sistēmas.

Bibliotēkās un arhīvos ir tāda populāra sistēma: 90% no visiem lietotājiem izmanto tikai 10% no visas bibliotēkas resursiem. Studenti, disertanti lielākoties interesējas par vieniem un tiem pašiem dokumentiem. Tie tad pilnībā būtu jāpārveido virtuālā versijā, bet tas nozīmē tikai 5 miljonus no visiem materiāliem. Turklāt nozīmīgākie fondi pārklājas. Akadēmiskās bibliotēkas un Nacionālās bibliotēkas fondos ir daudz līdzīgu un vienādu materiālu. Cits jautājums — ka mums nekavējoties elektroniski un fotogrāfiski jādokumentā apmēram 800 000 retumu, kam ir pasaules kultūrzinātnes vērtība. Bet pašiem retumiem jāatrod neliela investīcija — 220 000, ko mēs varētu atvēlēt, lai bijušās kompartijas Centrālkomitejas pazemes bunkurus pārveidotu par unikālu datu krātuvi.

Šobrīd amerikāņu pieredze liecina, ka viena materiāla skenēšana, mikrofotografēšana vidēji izmaksā no 1 līdz 10 dolāriem, kas nozīmē, ka par 5,8 miljonu materiālu elektroniska dokumentēšana mums būs ļoti dārgs prieks.

Vai es atbalstu pašreizējo likumprojektā iestrādāto finansēšanas modeli? Lielāko tiesu jā, taču ar virkni papildnosacījumu. Man nav īsti saprotama objekta celtniecības aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli, jo faktiski tas nozīmē budžeta lāpīšanu ar palielinātu elektroenerģijas cenu. Es neticu lētiem kredītiem, kaut arī tos garantētu UNESCO. Lētiem kredītiem līdzi allaž nāk papildu nosacījumi, visdrīzāk kredītsniedzējas valsts celtnieku pakalpojumi un celtniecības materiāli. Mēs, protams, esam ieinteresēti celtniecību uzticēt Latvijas būvfirmām. Cik es zinu, tad "Kalnozols" veiksmīgi tiek galā ar cita liela projekta — Valsts bankas celtniecību.

Domāju, ka likumprojekts prasīs ilgstošu darbu un reālu pārstrādāšanu. Saeimā atradīsies ne mazums ļaužu, kas bieži apmeklē bibliotēkas, izmanto to materiālus, kuri gribēs strādāt pie likumprojekta sagatavošanas otrajam un trešajam lasījumam. Es aicinu izveidot apakškomisiju pie Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, kas būs spiesta ilgi un grūti strādāt. Es aicinu noteikti iespējami ilgu laiku priekšlikumiem otrajam lasījumam.

Tā kā manā rīcībā ir vēl pavisam īss laika sprīdis, es ceru, ka jūs man atļausiet vēl vienu minūti.

Sēdes vadītājs. Vienu minūti vēlas deputāts Apinis. Nav iebildumu? Lūdzu!

P.Apinis. Es vēlos vienu īsu ekskursu svešā zemē. Es nekad pats neesmu bijis Austrālijā, bet tad, ja man kāds stāsta par Melburnu, es nevaru neko tur īsti iedomāties. Ja man stāsta par Sidneju, tad es atceros fotogrāfijās, attēlos un televīzijā redzētu brīnišķīgu tiltu un operas ēku. Ja kādam pasaulē saku par Rīgu, tad labākajā gadījumā viņš spēj iedomāties Hanzas pilsētas panorāmu ar septiņiem torņiem, kas patiesībā ir XII—XV gadsimta Rīga. Ja mums būs Gunāra Birkerta gaismas pils, es ticu, pasaulē daudziem būs cits priekšstats, kas tā ir par pilsētu. Galu galā nevar šī valsts pārtikt tikai no sājām atmiņām. Mums ir pienākums kaut ko nozīmīgu atstāt savas tautas nākamajām paaudzēm. Pirmā Latvijas brīvvalsts aiz sevis atstāja Brīvības pieminekli, ko okupācija nespēja nojaukt. Paldies jums!

 

Sēdes vadītājs. Paldies! Šajā brīdī debates pārtrauksim. Lūdzu uzmanību, kolēģi! Šonedēļ oficiālā vizītē Latvijā uzturas Čehijas Republikas Parlamenta Senāta priekšsēdētājas Libušes Benešovas vadītā oficiālā delegācija.

Šodien mēs sveicam Benešovas kundzi parlamentā un lūdzam teikt uzrunu Saeimai. (Aplausi. )

L.Benešova (Čehijas Republikas Parlamenta Senāta priekšsēdētāja). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, cienījamās deputātu kundzes un godātie deputātu kungi! Jūsu ekselences vēstnieču kundzes un vēstnieku kungi, ministru kungi, dāmas un kungi!

Man ir liels gods, ka varu sacīt dažus vārdus šai izcilai auditorijai. Tālab vispirms atļaujiet man no sirds pateikties par šo ārkārtējo pagodinājumu.

Mana vizīte Latvijā notiek pēc Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes kunga uzaicinājuma un ir turpinājums ilglaicīgajām darba un draudzības attiecībām starp mūsu parlamentiem — starp Čehijas Republikas un Latvijas Republikas parlamentu.

Pagājušā gada septembrī man bija tas gods, ka manu uzaicinājumu apciemot Prāgu un Čehijas Republikas Parlamenta Senātu bija pieņēmis Jānis Straumes kungs un līdz ar Latvijas parlamenta delegāciju pavadīja dažas dienas pie mums Prāgā. Mums tas sagādāja lielu prieku, un vēl šodien es gribētu par jauko vizīti pateikties priekšsēdētāja kungam.

Mēs daudzkārt pārliecinājāmies, ka mums ir par ko kopīgi runāt, ka mums ir daudz kopīgu tematu sarunām, un turklāt mums ir liela vēlme būt labiem draugiem. Pašreizējās labās attiecības starp mūsu zemēm balstās uz draudzību un sadarbību, kas izveidojās starp abām mūsu valstīm pēc 1918. gada. Tās turpina un tālāk attīsta šīs vēsturiskās saites.

Vēsturē un mūsdienās abu mūsu valstu likteņos ir daudz kopīga, daudz radniecīga. Tas, ka mēs viegli izprotam otru, izriet tieši no šīs līdzības. Neraugoties uz ģeogrāfisko attālumu, mūsu centieni vienam otru iepazīt un savstarpēji palīdzēt allaž bijuši ļoti spēcīgi un izvijušies cauri visam XX gadsimtam.

Ar šā gadsimta divu vislielāko karu iznākumu bijusi saistīta arī Čehijas un Latvijas valstiskās un nacionālās patstāvības dzimšana un bojāeja. 1918.gads mūsu tautām atnesa brīvību. Mums izdevās atbrīvoties no lielvaru pakļautības. Otrais pasaules karš mūs iegrūda atpakaļ nebrīvē. Divdesmit gadi pēc 1918.gada mums bija atvēlēti ciešiem politiskiem, saimnieciskiem, militāriem un kultūras sakariem. Tas, ka abas valstis juta apdraudējumu no lielajiem kaimiņiem, kalpoja kā motivācija sadarbībai vien saimnieciskajā un kultūras, bet arī militārajā jomā.

Atļaujiet man atgādināt čehu palīdzību Latvijas armijas izveidei, mūsu galvaspilsētas Prāgas un Rīgas ciešo draudzību, kā arī to godu, ar kuru mūs apveltīja Latvijas puse, piešķirot prezidentam Tomašam Garikam Masarikam visaugstāko Latvijas apbalvojumu — Triju Zvaigžņu ordeni.

Ciešos sakarus pārtrauca mums uzspiestā svešā griba. Mūsu tautām nebija lemts brīvi attīstīties, brīvi izvēlēties savus partnerus un lemt par savu attīstību. Tikai gadsimta pēdējā desmitgade atnesa mūsu valstīm brīvību un autentisku valstiskumu. Tikai gadsimta pēdējā desmitgade atnesa jaunu iespēju turpināt vecās saiknes, atjaunot draudzību, turklāt radās arī kopīgs mērķis un kopīgs ceļš uz to.

Mēs esam guvuši pamācību par to, ka tik viegli brīvību var pazaudēt, cik trausla ir demokrātija. Un tāpēc savām valstīm meklējam risinājumus, kuri garantēs, lai neatkārtotos mūsu bēdīgā pieredze, ko guvām, zaudējot neatkarību. Abas mūsu valstis saista vēlme kļūt par vēl ciešākām partnerēm, par tādām partnerēm, kuras sastapsies lielā valstu saimē. Tās locekles, ar savu ilglaicīgo attīstību pierādījušas, ka jēdzieni "brīvība", "demokrātija", cilvēktiesības nav tukši vārdi.

Čehijas Republika jau vairāk nekā gadu ir Ziemeļatlantijas alianses locekle. Latvijas Republika cenšas par tādu kļūt. Pieņemiet, lūdzu, manu apliecinājumu, ka šajos centienos Čehijas Republika būs jūsu balsts un sabiedrotais, un ka mēs ļoti augstu vērtējam visus pasākumus, kurus jūs jau esat veikuši, lai šo mērķi sasniegtu.

Nākamā kopējā mērķa piepildījums vēl stāv priekšā abām mūsu valstīm. Abas valstis izteikušas vēlmi kļūt par pilnvērtīgām Eiropas Savienības loceklēm, un to iekšpolitiskā attīstība ievērojamā mērā pakļauta ieinteresētībai šās vēlmes piepildīšanā.

Transformācijas periods, kurā mēs atrodamies, izvirza mums specifiskus uzdevumus, kuriem piemīt specifiskas problēmas un sarežģījumi. Pāreja no vienas politiskās sistēmas uz otru ir sarežģīta ne vien politiskajai pārstāvniecībai, kura nodrošina šo pāreju, bet ar savām daudzkārt ļoti būtiskajām pārmaiņām smagi atsaucas arī uz iedzīvotājiem.

Centieni integrēties Eiropas Savienībā ienes šajā grūtajā laika posmā vajadzību pēc citām pārmaiņām, kuras izraisa tieši šie centieni, turklāt viss ir jāizdara ļoti ātri. Mūsu iedzīvotājiem smaga nasta ir orientēšanās šajās izmaiņās, kas nav viegli saprotamas, un arī straujais laikmets, kurā mēs dzīvojam. Neviena no Eiropas Savienības dalībvalstīm pirms iestājas Eiropas Savienībā neizgāja tik komplicētu un grūtu posmu, kas turklāt notika ļoti īsā laikā.

Es gribētu cildināt mūsu zemju iedzīvotājus par veidu, kādā viņi tiek galā ar šo laiku un pārvar savu dabisko un saprotamo nogurumu no lielā vienlaikus notiekošā pārmaiņu daudzuma. Pirmsiestāšanās posma grūtības noteikti būtu vieglāk pārvarāmas, ja acu priekšā mums būtu konkrēts datums, kad tiks sasniegts mūsu mērķis un mēs kļūsim par Eiropas Savienības loceklēm. Diemžēl konkrētu iestāšanās datumu mēs nezinām, kā nosacījumu tā iespējamai paziņošanai Eiropas Savienība min virkni pasākumu, kuri jāveic Eiropas Savienības iekšējos mehānismos, pieņemot veselu virkni komplicētu lēmumu, kuru rezultātus mēs nekādi nevaram ietekmēt.

Turklāt man atkal jāizmanto vārds "diemžēl" — no visdažādākajiem Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Komisijas pārstāvjiem mēs dzirdam absolūti atšķirīgus viedokļus par tās paplašināšanās iespējām. Šī daudzveidība, viedokļu sajaukums tālab sarežģī mūsu galveno iekšējo uzdevumu, un tas ir iegūt iedzīvotāju un vairākuma piekrišanu iestājai Eiropas Savienībā. Jo vairāk mūsu iedzīvotāju vidū būs pārliecinātu Eiropas Savienības idejas piekritēju, jo vieglāk mēs pārvarēsim sarežģīto pirmsiestāšanās posmu. Tas ir temats, par kuru mums vajadzētu kopīgi runāt, tiekoties ar Eiropas Savienības loceklēm, ar to pārstāvjiem un ar Eiropas Parlamenta locekļiem. Šeit vienotā balsī vajadzētu skanēt mūsu kopīgajai prasībai: "Lūdzu, paziņojiet, kāda ir jūsu patiesā griba, pēc kāda laika jūs rēķināties ar Eiropas Savienības paplašināšanos un kādi priekšnoteikumi tam ir vajadzīgi. Un paziņojiet mums arī to, kā varam jums palīdzēt, lai jūsu veiktā jūsu valstu pilsoņu pārliecināšana par Eiropas Savienības paplašināšanu būtu tikpat iedarbīga kā tā, kuru veicam mēs. Mūsu pilsoņi jau ir sapratuši, un par šo pieredzi ir bijis dārgi jāmaksā, ka, vienīgi balstoties uz stingru un plašu sabiedroto saimi, būs stingra un uzticama arī visa Eiropa. Eiropa, kura būs spējīga garantēt savu locekļu valstisko neatkarību. Ja Eiropa būs egoistiska, ja tā pakļausies sajūtai, ka uz to vairs tik lielā mērā neattiecas tas, kas atrodas tālāk uz austrumiem vai dienvidiem, kā Eiropa jau reiz izdarīja, tad tā vienlaikus būs sevi nolēmusi vājumam un ievainojamībai." Un šie ir vārdi, kurus mums vajadzētu paust kopīgi un kurus no mums vajadzētu dzirdēt arī mūsu pilsoņiem.

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātās deputātu kundzes! Godātie deputātu kungi! Paldies par iespēju uzrunāt jūs un par to, ka mani uzklausījāt!

Lai gan mūsu valstīm ir arī citi partneri, kuri izriet no mūsu ģeogrāfiskās situācijas, mūsu attiecību ciešums ir sevišķs un gandrīz neatkārtojams. Man ir prieks to šinī vietā konstatēt. Paldies par uzmanību, un priecāšos par mūsu tālāko sadarbību! (Aplausi.)

 

Sēdes vadītājs. Turpināsim debates par likumprojektu "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" . Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Desmit gadu garumā mācāmies vadīt valsti, izrīkoties ar Latvijas Republikas nacionālajām bagātībām, ko ir pilnvarojusi darīt Latvijas tauta valdībai. Diemžēl, kā rāda rezultāti, tad mūsu valsts iedzīvotājiem dzīve paliek dārgāka, drūmāka, nodokļu un citu maksājumu nasta smagāka.

Latvijas Nacionālā bibliotēka un tās celtniecība. Kādēļ šo jautājumu nerisināja 1992. un 1995.gadā? Bet vai tagad Latvijas Nacionālās bibliotēkas celšanai saprātīgs risinājums ir atrasts vai nav? Ir izlēciens — tikai kur? Un ko tas maksās Latvijas Republikas iedzīvotājiem? Bibliotēka ir vajadzīga. Zelta laiki ir pagātnē, kas to varēja uzcelt. Latvijas Republikai šodien ir 580 miljonu parādu, tāpat izkūpējuši vairāk par 300 miljoniem latu ziedojumi un dāvinājumi, ko izdarīja ārvalstis. Risinot Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību tikai ar konkrētiem aprēķiniem, bez jokiem, vajadzīgs Latvijas valsts attīstības plāns uz sešiem gadiem, un kā šajā plānā iekļausies šis projekts?

Diemžēl ne viena, ne otra nav. Saeimā 1998.gada 17.novembrī parādījās dokuments "Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības likums". Dokumentā bija tikai 6 panti. Tad tika paredzēts 50% finansēt no valsts budžeta, 50% no dažādiem resursiem. Kādiem? Nu tā bija tāda runāšana un tādā līmenī. Izdevumi celtniecībā tad bija 60 miljoni. Pēc kādas pusstundas atradās plusā vēl septiņarpus miljoni. Tātad 67 miljoni. Lēmums tika noraidīts. Tas bija pavirši sagatavots. Un galvenais, ignorējot Latvijas Republikas valsts budžeta prasību, un galvenais, budžeta iespēju šīs problēmas risināšanai. Autoriem no Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda tas neinteresēja, jo 5.nolikumā viņi pat pierakstījuši tādu frāzi: "Šis likumprojekts nekādas starptautiskās saistības neizraisīs." Nu tas tāpat kā uzcelt Ministru kabinetā atpūtas kompleksu. Šodien izskatām jaunu dokumentu. Ir pagājuši pusotra gada. Ir 12 panti, tikai ir jāprasa Valsts prezidentei — kas ir izmainījies? Sadārdzinājums. Vienā vietā ir 87,4 miljoni latu. Citā dokumentā 83,9 miljoni latu. Valsts ieguldījums 70%. Cienījamie radioklausītāji un Latvijas Republikas iedzīvotāji! Toties 7.pantā norādīts "speciālu mērķmaksājumu projekta realizācijas finansēšanu veic ikviens elektroenerģijas patērētājs Latvijā". No tā izriet, ka 12 gadu laikā Latvijas iedzīvotājiem būs jānomaksā par katru kilovatu papildus 0,001 santīms. Tas būs arī papildu maksājums visiem Latvijas Republikas uzņēmumiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem. Savukārt viņi šo papildu maksājumu uzliks uz iedzīvotājiem, un tur vēl būs PVN nodoklis. Reāli 12 gadu garumā katrs iedzīvotājs maksās ne 3,9 santīmi par vienu kilovatu, bet būs 5,9 vai pat 6,5 santīmi. Ja izdosies privatizēt "Latvenergo" miljonāriem, tad maksājumi pacelsies līdz 12–15 santīmiem. Tādu gaismas ceļu sāk bruģēt Latvijas Republikas iedzīvotājiem valdība, diemžēl kuru sastādāt jūs, cienījamie kolēģi, no pozīcijas. Tā mēs mīlam Latvijas iedzīvotājus un atceramies, kā mēs remontējam Nacionālo operu, 10 gadu laikā to nevaram nobeigt, un tāds pats liktenis sagaida Valmieras teātri. Jā, bet, ja risinām šāda liela apjoma projektus, tad obligāti ir jābūt arī alternatīviem projektiem. Šinī gadījumā alternatīva projekta nav.

Vietas izvēle. Pēc iedzīvotāju izvērtējuma tā ir neizdevīga, jo lielākā daļa iedzīvotāju, tāpat kā mācību iestādes un visi apmeklētāji, 75% dzīvo diemžēl Daugavas labajā krastā. Un tagad vakarā deviņos, desmitos pamēģiniet no tā kreisā krasta atbraukt uz labo. Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības uzdevums nevar būt uzlikts uz iedzīvotāju papildu maksājumu rēķina. Projektam un celtniecībai jābūt lētai. Uzrādītās summas nav pilnīgas un nav arī lētākais variants. Bet celtni celt uz valsts budžeta citām pozīcijām — tas ir pilnīgs absurds. Ziedojumi, dāvinājumi, tās ir ļoti mazas summas un nenopietnas. Nodokļi Latvijas Republikas iedzīvotājiem sasnieguši maksimuma maksimumu. Un, ja vēl mēs tos pacelsim, tad bremzēsim tautsaimniecības attīstību. Ārzemju kredīti, ja bibliotēka tiks realizēta, tad realizācijas pēdējā gadā tie sasniegs pie 800 miljoniem latu. Nu tā ir pašnāvība. Nu bet risinājumus varbūt var pamēģināt arī citādi. Ieviešam valsts monopolu uz alkoholu. Būs ļoti reāls atbalsts. Ēnu ekonomikas apgrozījuma summas novelsim celtniecībai. Arī būs labs atbalsts.

Tika minēta arī tāda lieta, ka Latvijas Nacionālajai bibliotēkai ir jābūt centrālajai bibliotēkai Baltijā. Un tai ir jābūt sasaistītai kā ar Igauniju, tā arī ar Lietuvu. Ir arī tāds risinājums, kuru es ierosinu. Latvijas Nacionālās bibliotēkas rīcībā nodot Aizsardzības ministrijas ēku kompleksu Krišjāņa Valdemāra ielā. Ļoti skaistas ēkas. Tās atrodas centrā. Pie tām ļoti labi piebraukt un piekļūt. Transporta ļoti daudz, un arī nav tālu līdz dzelzceļa stacijai un autoostai, un šīs celtnes ir savienotas ar kabeļu līnijām, kuras varēs izmantot ar visām Latvijas Republikas pilsētām, iedzīvotāju apdzīvotām vietām, kā arī analoģiski ar Igauniju un Lietuvu. Un tālāk kabeļu sistēmas saslēdzas ar Berlīni, Varšavu, Prāgu. Ko vēl vairāk vajag izgudrot?

Cienījamie kolēģi! Vēl jau rezervē paliek vesels komplekss armijas objektu Abrenes ielā, un dažādām grāmatu krātuvēm var izmantot VEF un "Alfas" teritorijās atrodošās celtnes, kuras vēl nav izpārdotas. Par cik šis likumprojekts izstrādāts bez jebkādas Latvijas Republikas iedzīvotāju piekrišanas un ļoti pasliktinās mūsu pilsoņu dzīves līmeni — elektroenerģijas sadārdzināšana, ierosinu to pirmajā lasījumā noraidīt. Ir jāizstrādā ļoti rūpīgi alternatīvs projekts, lai varētu risināt, neieliekot šīs grandiozās naudas summas, un izmantot Latvijas Republikas pašreizējās ļoti ierobežotās iespējas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Būtībā man ir divi paziņojumi. Pirmais. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju lūdzu tūlīt pat uz komisijas darba telpām.

Un otrais paziņojums. Kļūdas pēc es jautājumā par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodošanu komisijām esmu nobalsojis par. Tā ir kļūda. Balsojums ir pret. Ļoti lūdzu pievienot to plenārsēdes materiāliem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisiju lūdzu uz sēdi tūlīt pēc reģistrācijas Aizsardzības un iekšlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (TP). Sakarā ar grozījumu Pašvaldību likumā virzīšanu pirmajam lasījumam lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas locekļus uz sēdi pārtraukumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00. Atvainojiet, vispirms reģistrācijas rezultāti. Lūdzu, Bartaševiča kungs!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Egils Baldzēns, Pēteris Salkazanovs, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Linards Muciņš, Ilmārs Geige, Anta Rugāte, Rihards Pīks, Andris Šķēle, Jevgēnija Stalidzāne, Andris Bērziņš, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Roberts Jurdžs, Anna Seile, Juris Dobelis, Palmira Lāce, Valdis Birkavs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām debates par likumprojektu "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" . Kā nākamais debatēs pieteicies Valdis Lauskis. Nav zālē pašlaik. Imants Burvis. Arī nav zālē. Pēteris Tabūns, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pēc Bojāra kunga sacītā ne tikai bibliotēka necelsies, bet arī zāle neaugs bibliotēkai paredzētajā vietā. Tas tā starp citu. Bet, par būtību runājot, es gribu uz šo lietu paskatīties no cita aspekta. Počas kundze, kura ļoti nopietni kā komisijas vadītāja strādājusi pie šīs lietas, teica, ka šodien ir vēsturiska diena. Bet, kolēģi, vai šajā vēsturiskajā dienā mēs drusciņ neatgādinām dīvaiņus, par kādiem mēs patiešām negribam būt, jo mēs vēlamo mēģinām padarīt par esošo šodienā vai nākotnē. Un šis projekts taču labākā gadījumā, pēc mana prāta, ir pamats diskusijai, bet nevis likumam. Tur jau visa tā bēda, kāpēc mēs šodien te tik ilgi par to diskutējam un runājam. Un man brīžiem šis process vai veids, kā gribam celt bibliotēku, atgādina tādes bērna ilūzijas, kurš sit kāju pret zemi un saka: gribu, un viss, gribu.

Cienījamie kolēģi! Nav runa vairs par to, ka bibliotēkai nevajadzētu būt. Bibliotēkai ir jābūt, simtkārt jā! Es arī to pašu saku. Bet pavisam cita lieta, kā to uzcelt, kur ņemt naudu, tātad likumprojekta pats pamats, šie tarifi par elektrību, jau faktiski ir sabrukuši, šie pamati pilnībā, absolūti sabrukuši, tas ir nepieņemami. Nu, bet ja tā, tad vajadzēja šajā laikā līdz pirmajam lasījumam likt priekšā skaidri un gaiši alternatīvo variantu vai apstāties, izveidot darba grupu, par ko ir ne reizi vien runāts, un normālā veidā izveidot šo alternatīvo likumprojektu, atrast finansēšanas avotu, un nav nekādu divu domu, ka lieta ietu uz priekšu. Bet šodien ir tāds gribēšanas līmenis. Gribēšana ir ļoti skaista lieta. Es šodien gribētu, ka pāri Daugavai tuvākajā laikā taptu divi tilti un viens tunelis vai varbūt trīs tilti un divi tuneļi. Ka zemniekiem, kuriem nav ne zirga, ne arkla, ne traktora, lai viņiem iedotu veselu kompleksu. Vēl, lai mūsu viena helikoptera vietā būtu simts vai tūkstoš lidmašīnu un tā tālāk, un tā joprojām. Es gribu to, un jūs gribat to, bet vai mēs to varam? Tur jau ir tā lieta. Un tagad tā vietā, lai normāli ķertos pie risināšanas, mēs izsludinām konkursus — kā nu kuram ienāk prātā pēc aktivitātēm. Rīgas dome ar Ārgaļa kungu priekšgalā arī izsludinājusi konkursu, un pareizi to darīja, jo cits nekas neatliek, cilvēki grib uzcelt bibliotēku, un ir ienākuši 30 priekšlikumi. Bet redziet, ar to visu vajadzētu nodarboties kādai strikti izveidotai darba grupai. Un tādēļ es šodien, nenoliedzot un sakot, ka bibliotēka ir vajadzīga, saku skaidri un gaiši, ka vajadzētu apturēt, nevis izbeigt, bet apturēt šo likumprojektu, izveidojot darba grupu un strādāt, līdz atrodam naudu, pašu pamatu, lai celtu bibliotēku. Un tad es jums varu droši teikt, ka es un visi jūs steidzamā kārtā, vienā dienā bez debatēm piecu minūšu laikā pieņemsim šo likumprojektu, un bibliotēka būs, varēs sākties tās celtniecība. Lūk, šādam domu gājienam, šādam virzienam, šādai darbībai vajadzētu sekot, bet nevis spēlēties smilšu kastē šobrīd un zīlēt debesīs, vai būs, vai nebūs, vai tur būs 100 latu vai 200, 300 no dažādiem priekšlikumiem, vai 1000, nu nenopietni, cilvēki mīļie. Jāizveido darba grupa un jāstrādā, nauda ir jāatrod. Nu, ja neatrodam, tad tā ir, tā sakot, mūsu nelaime un vienkārši nespēja. Tā vajadzētu rīkoties, un tā es redzu šo risinājumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, Tautas partijas frakcija.

A.Kiršteins (TP). Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Kādreiz Rīgā Rīgas pilsētas pilsoņi lepojās ar to, ka viss, kas Rīgā bija, bija vai nu labākais, vai lielākais pasaulē. Atcerēsimies, augstākais koka tornis pasaulē — Pēterbaznīcas, lielākās un labākās ērģeles pasaulē, lielākais tirgus tika izbūvēts un tā tālāk. Rīga kā nozīmīgākā Ziemeļeiropas pilsēta jau sen starp pasaules pilsētām ir pelnījusi tādu pašu jaunu simbolu kā Sidnejas operteātris vai Frankfurtes augstceltnes. Man ir bijusi iespēja izsekot šī projekta attīstībai un izmaiņām no 1990.gada sākuma. Un es varu teikt, ka tiešām šis projekts ir visu laiku kļuvis arvien labāks, izmaksas ir samazinātas. Un man ir liels gandarījums, ka pašreiz jaunā bibliotēka ir tāda celtne, kuras projekta autors Birkerts tikko ir saņēmis prestižo godalgu Amerikas Savienotajās Valstīs par izciliem arhitektūras sasniegumiem. Pretēji dažu pašmāju provinciālajiem skeptiķiem, kuriem liekas, ka projekts ir novecojis un nelaikā. Ne velti tieši Amerikas Savienotās Valstis, kuras ir moderno tehnoloģiju priekšgalā, visvairāk pašreiz būvē jaunas bibliotēkas pilsētās un universitātēs. Šodien mums nebūtu varbūt jāapspriež varbūt šie tehniskie sīkumi, bet jāpieņem politiskais jeb konceptuālais lēmums, un es nemaz nešaubos, ka tāds lēmums šeit tiks pieņemts. Es arī nešaubos, ka tie cilvēki, kas šodien diezgan skeptiski izturas, pēc gadiem diviem vai trim leposies un teiks: es vienmēr esmu teicis, ka šāda bibliotēka Latvijā ir jāceļ. Es gribētu tikai atgādināt, kāpēc latviešu strēlnieki kara laikā spēlēja teātri un rīkoja mākslas izstādes, varēja taču nodarboties ar ierindas mācību, laiki bija traģiski. Es varētu atgādināt arī dažiem sociāldemokrātiem, kāpēc sociāldemokrāti bija pret Brīvības pieminekļa celtniecību Latvijā, jo viņi teica, ka par to naudu var uzcelt kādu tiltu. Arī šodien mēs varam runāt, ka mēs varam uzcelt kādu fermu vai vēl kaut ko, bet atbilde ir ļoti vienkārša: latviešu tauta ir izdzīvojusi tikai tāpēc, ka mūsu tautā jebkuros grūtos laikos ideālisms vienmēr ir ņēmis virsroku pār šaurām pragmatiskām un utilitārām vēlmēm.

Tagad par finansēm nedaudz. Šī nauda nav nomesta zemē absolūti, bet tā piesaista jaunas investīcijas tāpat kā Latvijas opera ir piesaistījusi pēdējos trijos gados miljoniem dolāru jaunas investīcijas, par ko vajadzētu padomāt, tāpat kā sakārtota pilsētas vide piesaistīs investīcijas vai patīkamas Rīgas kafejnīcas. Es gribētu salīdzināt mūsu bibliotēku ar līdzīgu celtni — mākslas muzeju un bibliotēku Bilbao, kurām ir diezgan līdzīgas programmas, taču šis mākslas muzejs un šī bibliotēka tiek finansēta no kādiem pieciem vai sešiem avotiem, arī tur UNESCO uzņēmusies šefību, tad galvenais finansējums nav tikai Spānijas valsts budžets, tas ir arī federālās Basku zemes budžets, tā ir ļoti liela Eiropas Savienības nauda bez jau pieminētiem UNESCO maksājumiem, tie ir privāto personu ziedojumi, kā arī kāda muzeja finansējums no Ņujorkas pilsētas Amerikas Savienotajās Valstīs. Arī šajā gadījumā šeit bez valsts budžeta ir paredzēti gan pašvaldību, gan privātu organizāciju un personu ziedojumi, tā ka nevajadzētu runāt, vajadzētu būs godīgiem, un es domāju, ka šie elektrības maksājumi varbūt nesastādīs pat vairāk par kādiem 35 vai 40%, tas ir viens, Būsim atklāti.

Otrs. Bibliotēka attīsta arī tādā nozīmē, ka, teiksim, jauno tehnoloģiju ieviešana saliedē sabiedrību. Tas varbūt ir vissvarīgākais šajā brīdī kopēju mērķu sasniegšanai.

Vai mērķmaksājums par vienu kilovatstundu — 0,01 latu apjomā — ietekmē individuālos patērētājus? Jā. Šis maksājums būtiski ietekmēs tikai tos patērētājus, kuri apsilda savas dzīvojamās mājas ar elektrību, kurās ir saunas un peldbaseini un kuri ir ierīkojuši mājas kinoteātrus. Šie cilvēki, kuri maksā jau vairākus simtus latus mēnesī, arī būs šie lielākie maksātāji, un viņu maksājumi būs desmitiem reižu lielāki, tur arī izpaudīsies tas sociālais taisnīgums, par ko runāja šeit Kalniņa kungs. Bet svarīgi ir, vai šāda bibliotēkas celtniecība bremzēs kaut kādā veidā ražotāju attīstību, mazo ražotāju attīstību. Tātad šeit vajadzētu visiem runātājiem varbūt sadalīt šos uzņēmumus divās grupās. Viena grupa uzņēmumu ir tie, kuri gūst tiešo peļņu no lielajiem valsts pasūtījumiem, es nerunāju te tikai par bibliotēku, es runāju arī šeit par daudz apstrīdētajām ārzemju investīcijām "Latvenergo" vai citu uzņēmumu attīstībā. Tie ir Latvijas cementa ražotāji, tie ir Latvijas ģipša plākšņu un citu būvmateriālu ražotāji, tērauda konstrukciju ražotāji, logu, durvju, mēbeļu, krāsu ražotāji, mākslinieki, tie ir autotransporta uzņēmēji, tie ir tie cilvēki, kas nodarbojas ar degvielas tirdzniecību un visi tie, kuri lielākā vai mazākā mērā ir saistīti ar šo apgrozījumu palielinājumu. Tas ir ļoti būtisks grūdiens saimniecības attīstībai un šī iekšējā apgrozījuma palielinājumam.

Es domāju, ka ļoti grūti Latvijā būs atrast uzņēmumu, kuru netieši labvēlīgi neskar šādi lieli pasūtījumi, ja arī tieši šie mazie un vidējie uzņēmumi nesaņems varbūt kaut kādu tiešu pasūtījumu, viņi netieši jutīs šo efektu zināmā mērā. Es nerunāju šeit par to, ko saņems valsts. Valsts saņems atpakaļ gandrīz pusi no ieguldītajām investīcijām gan pievienotās vērtības nodokļa, gan akcīzes nodokļa, gan peļņas nodokļa, gan dažādu dabas aizsardzības un sociālo nodokļu veidā. Tātad šī nauda jau atgriežas atpakaļ. Arī ziedojumu nauda atgriezīsies un iegulsies valsts kasē šinī gadījumā.

Godājamie deputāti! Es gribētu vēl varbūt atbildēt nedaudz Tabūna kungam, ka vajadzētu pārtraukt veidot kaut kādas darba grupas. Rodas tāds iespaids, ka Latvijā visas lielās būves vai visi lielie projekti tiek realizēti ātrāk, nekā ir šīs iespējas. Es domāju tieši pretēji. Mums diemžēl pieredze ir tāda, ka visi projekti, ko mēs esam realizējuši, ir vismaz desmit gadu par vēlu. Vienalga, vai tas būtu kāds tilts pār Daugavu, vai tā būtu kāda automaģistrāle, vai tā būtu jau pieminētā jūras pasažieru osta ar visu šo prāmju satiksmi. Visu, ko mēs darām, mēs mūžīgi nokavējam un viss ir par vēlu.

Es gribētu vēl vienu lietu pateikt. Ja tiešām būs kādi uzņēmumi, kuri cietīs jūtamus zaudējumus, kuri absolūti nebūs saistīti varbūt ar šo bibliotēku, un tiešām jutīs kaut kādus zaudējumus elektrības sadārdzināšanās dēļ, tad gan Finansu ministrija, gan Tautsaimniecības un Budžeta un finansu komisija varēs izstrādāt attiecīgus priekšlikumus, kā kompensēt, bet to varēs izdarīt tikai pēc aprēķiniem, kuri varbūt radīsies tikai kaut kur nākamā gada beigās, ne ātrāk. Tāpēc es domāju, ka pašreizējā brīdī mums vajadzētu uzsvērt varbūt visu to pozitīvo faktoru lomu, kuru ir milzīgs pārsvars pret šiem te iebildumiem, kādus es šodien esmu dzirdējis, un nobalsot šajā te pirmajā konceptuālajā lasījumā. Paldies! Un es ceru, ka visi atbalstīs šo bibliotēku.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Sinka (TB/LNNK). Priekšsēža kungs, dāmas un kungi! Aicinu atbalstīt šo likumprojektu tā pirmajā lasījumā. Šāda Nacionālā bibliotēka, kuras ģeniālais projekts ir ar pasaules vērienu un dara godu Latvijai arī starptautiskās kultūras jomā, pakalpos informācijai, zinātnei, mūsu jaunatnei un nākamajām paaudzēm vispār. Dos iespēju cita starpā pienācīgi saglabāt vērtīgus arhīvus, tagadnes un pagātnes arhīvus, kas radušies agrāk un tagad un kas ir izkaisīti visā pasaulē, kur latvieši vien ir bijuši.

Kas attiecas uz finansējumu un tā veidu. Atstāsim to priekšlikumiem nākamajiem lasījumiem. Piemēram, neizslēgsim ziedojumus. Ja tas ir visas tautas projekts, tad jādod iespēja tautai brīvprātīgi to atbalstīt. Līdzekļi jeb resursi, kā tagad mēdz teikt, nāks, un pašreiz mums par to tik ļoti nebūtu jālauza galvas un jārada nevajadzīgi šķēršļi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Helēna Demakova, Tautas partijas frakcijas deputāte.

H.Demakova (TP). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Latvijas Republikas prezidente pirms neilga laika teica, ka jaunā Nacionālā bibliotēka mums ir vajadzīga, es citēju, kā gaiss, kā ūdens. Nesen tālrādē savukārt dzirdējām, ka Valsts prezidente, viesojoties Kanādā un ASV, aicināja turienes uzņēmējus investēt informācijas tehnoloģijas Latvijā. Paredzētais Nacionālās bibliotēkas projekts, no vienas puses, veidotu mums tik nepieciešamo simbolu, kurš izcila arhitekta izpildījumā apvieno Raiņa un tautas teiku metaforas. No otras puses, bibliotēka būs XXI gadsimta informācijas tehnoloģiju tāds kā štābs, no kurienes informatīvie taustekļi izies uz visu Latviju un pasauli.

Cienījamie kolēģi! Mums ir jābalso par likumprojektu pirmajā lasījumā, un tad mēs tajā varētu labot un konkretizēt to, kas mums nav pieņemams kā politiķiem. Pašreizējo likumprojektu ir izstrādājusi Kultūras ministrija, to apstiprinājis Ministru kabinets. Ir milzīga starptautiska rezonanse, ir iegūts UNESCO atbalsts, kas palīdzēs pirmajā periodā saņemt praktiski bezprocentu Pasaules bankas kredītu. Es ceru, ka jūs saprotat, ka šodienas balsojums vēl nebūs par celtniecības finansēšanas kārtību, bet gan par būtību, ka vajadzīga moderna bibliotēka. Un par to, kas ir pateikts likumprojekta beigās. Tieši Saeimai ik gadu ir jāsaņem pilna atskaite par projekta īstenošanas gaitu. Lai arī līdzšinējos semināros neviens cits nav piedāvājis reāli finansēšanas shēmu, kas topošo celtni nepadarītu par otru operu, kuras rekonstrukciju nevar pabeigt jau desmito gadu, tomēr es redzu virzienu, kurā strādāsim komisijā. Fakti arī valsts uzņēmumā "Latvenergo" ir tik daudz iekšējo rezervju, ka nebūs problēmu finansēšanas shēmu izstrādāt uz esošo tarifu, uz šo rezervju rēķina.

Kas attiecas uz uzņēmumiem, izveidojot normālu regulatoru un efektīvi regulējot, attieksme pret uzņēmumiem var būt diferencēta. Ir aprēķini, ka inflācijas pieaugums būtu tikai 0,2%.

Arī es sākumā biju skeptiska attiecībā pret šo projektu. Man stikla kalns šķita par lielu. Un raugi, intensīvi projektējot un izvērtējot, tas tika samazināts. Bet tika samazināts, izveidojot un attīstot grāmatu depozitāriju Silakrogā. Mani kā pragmatiķi tomēr neapmierināja viens simbols, un raugi, intensīvi strādājot, pusgada laikā tika radīts reāls projekts, kurā šis nams ieņem arī informācijas ražotāja un nodrošinātāja vietu. Deputātiem vajadzētu būt izglītotiem, un deputātiem būtu jāzina, ka, piemēram, Malaizijā, valstī, kura daudzkāršojusi savu nacionālo kopproduktu un iedzīvotāju dzīves līmeni, veidojot visprogresīvāko politiku informācijas tehnoloģiju jomā, tad raugi, Malaizijā tomēr sāk ar celtniecību, reālu, jaunu, modernu un skaistu ēku celtniecību tā saucamajā multimediju koridorā.

Es ceru, ka iemesls nebalsošanai nebūs cilvēku dabīgais slinkums, kurš diemžēl piemīt arī dažiem deputātiem. Skaidrs, ka, intensīvi attīstot jaunās tehnoloģijas un uz zināšanām balstītu sabiedrību, nāks jauni un sarežģīti likumprojekti, piemēram, par tā paša interneta tiesiskajiem aspektiem.

Aicinu nebūt laiskiem un balsot par likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Nav jāstrīdas par to, vai Nacionālā bibliotēka ir vajadzīga. Protams, vajadzīga noteikti. Bet, paklausīsimies tā uzmanīgi, ko mums teica cienījamie Apiņa kungs, Kiršteina kungs. Viņi mums atgādināja par Latvijas valsti šī gadsimta sākumā. Tikai viņi aizmirsa atzīmēt vienu apstākli. Gadsimta sākumā Latvijas valsti cēla no kara gruvešiem un desmit gadu laikā to ierindoja vienā līmenī ar citām attīstītām Eiropas valstīm. Šobrīd stāvoklis ir nedaudz amizantāks. Desmit gadu laikā no attīstītas, rūpnieciskas valsts ar savām finansēm labējo partiju vadībā mēs esam nokļuvuši, tanī līmenī nonākuši, kurš ir zemāks par "banānu" republiku līmeni. Nu tāpēc šodien veidot šīs ļoti vajadzīgās celtniecības finansējumu uz elektropatērētāju rēķina, uz valsts pilsoņu un iedzīvotāju obligāto maksājumu rēķina, tā ir bezkaunība.

Arnis Kalniņš jums jau savā runā deva iespējas izvēlēties citus finansējuma avotus. Būtībā piedāvāja paņemt naudu no tiem, kuri, sēžot atbildīgos amatos, iepriekšējos gados ir veiksmīgi priekš sevis vadījuši valsts privatizāciju. Viens otrs šodien jau ir paspējis sakārtot pat zemes jautājumu tai vietā, kur plānots celt Nacionālo bibliotēku. Tātad atkal peļņas variants.

Noskanējis vairākas reizes ir ieteikums 7.Saeimas deputātiem ieiet vēsturē ar priekšlikumu — uzcelt šo Nacionālo bibliotēku. Jā, būtībā Nacionālā bibliotēka ir piemineklis. Un ne tikai tautas pašapziņai, bet arī labējo partiju saimnieciskajai nemākulībai vadīt valsts saimniecību. Un tad tomēr ir ļoti nopietni jāpārskata finansējuma avoti. Galu galā jūsu valdība pati savienoja Nacionālās bibliotēkas likteni ar "Latvenergo". Tādā gadījumā būsim līdz galam korekti un pieņemsim šo finansējuma avotu kā iespējamo versiju tikai un vienīgi pēc tautas nobalsošanas jautājumā par "Latvenergo" likteni. Tas būtu bijis korekti attiecībā pret tautu, no kuras maciņiem jūs gribat ņemt naudu šīs Nacionālās bibliotēkas — jūsu saimnieciskā ģēnija pieminekļa — celšanai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mums patiešām šodien ir dota iespēja pieņemt lēmumu, kurš varētu būt paliekošs. Es domāju, ka absolūtais vairākums ir par to, lai mēs valstī uzceltu bibliotēku, kas gan dotu impulsu tautsaimniecības attīstībai, jo izglītībā ieguldīt ir visperspektīvāk, gan arī atbalstīt ģeniāla arhitekta darbu, kas arī dotu iespēju varbūt par vienu kultūrvēsturisku objektu pavairot Latvijas klāstu un arī Latvijai tātad vairāk ieiet Eiropas kopējā apritē un risināt varbūt arī daudzus citus blakus esošus objektus.

Bet faktiski mēs skatījāmies vakar šo jautājumu, un sociāldemokrātus pārsteidza viens: ar kādu neatlaidību pašreizējā jaunizveidotā valdība virza uz priekšu iepriekšējās valdības paštaisni pieņemto lēmumu. Iepriekšējā valdība krita tikai tādēļ, ka tā nespēja vai negribēja ar sabiedrību saskaņot tos jautājumus, kuri ir domāti saskaņot ar sabiedrību. Un šoreiz kolosāls projekts. Tiek piedāvāts atkal uz šī paštaisnuma principa: mēs izlemsim, un jūs izpildīsiet. No tāda viedokļa šī plaisa nesamazināsies. Un pat, ja mēs pieņemsim šo lēmumu, patiešām varbūt mēs arī pēc diviem trim gadiem teiksim: "Jā, mēs bijām tie, kas piedalījās šā lēmuma pieņemšanā", bet šo lēmumu varēja pieņemt ar daudz mazāk sāpošiem un paliekošiem elementiem. Bet tā ir tā iespēja. Un mēs apzināti šoreiz no tā atsakāmies. Pieņemot labu lēmumu, mēs izvēlamies sliktākos variantus, neizvērtējam tos labākos.

Šodien mani drusku pārsteidz vēl arī tas, ka, vēl domājot par lēmumu pieņemšanu, virzot uz komisijām, bija jautājums vairāk virzīts uz to; jā, mēs esam par bibliotēku, bet mēs obligāti pārskatīsim finansējumu. Šodien mēs vairāk dzirdējām, ka vēlreiz mūs grib pārliecināt, cik bibliotēka ir laba. Mūs nevajag par to pārliecināt, bet mēs vairāk nedzirdam par to, ka tiek pārskatīts jautājums par šo fiksēto finansējumu. Par to veidu, kā tiek šis fiksētais finansējums piesaistīts.

Es gribētu pateikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs atbalstām kultūras ministres centienus. Visu, kas saistīts ar kultūras jomu, visu, kas saistīts ar objekta vietu kultūrā, mēs novērtējam un mērķtiecīgu darbību arī novērtējam, bet saistībā ar tautsaimniecisko viedokli. Mēs komisijā neredzējām šo ļoti konkrēto profesionālo izvērtējumu. Tur ir tā bēda, kāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pieņēma lēmumu — neatbalstīt tātad šo piedāvājumu un piedāvāja valdībai strādāt pie alternatīva likumprojekta. Vairāki tātad argumenti, kuri ir par iemeslu tam, ka mēs neatbalstījām.

Atkal vēlreiz atgriežamies pie iepriekšējās anotācijas, ko valdība sagatavoja, piedāvājot šo likumprojektu un ieskatus uz tautsaimniecību. Un šeit bija rakstīts ļoti konkrēti, ka galvenie mērķmaksājumu maksātāji būs rūpniecības uzņēmumi, it īpaši energoietilpīgās nozares. Mēs varam šoreiz ieklausīties daudzu ekonomistu atziņās, ka mūsu valsts jau vairāk atgādina agrāru valsti. Nav vairs industriālas valsts. Nav attīstītas ražošanas, un ražošana nav ne ar kādu īpatsvaru. Mums šodien faktiski vajadzētu domāt par tautsaimniecību, kā atjaunot valstī principus, ka tā ir ražotājvalsts. Un šī piedāvājuma mums nav. Mums ir vienkārši šoreiz pretruna faktiski arī ar valdības koncepciju, ka valdība memorandā ar Starptautisko valūtas fondu uzrakstījusi, ka nebūs vairāk palielināti nodokļi, nebūs vairāk palielinātas nodevas un attiecīgais mērķmaksājums ir palielinājums nodokļiem un nodevām. Līdz ar to, ja mēs sakām, ka tas vēl vairāk palielinās ražotāju problēmas, ražotājam nekļūs no tā labāk, tad šis likumprojekts nav tā vērsts uz mūsu tautsaimniecības attīstību.

Vēl blakus, protams, šis maksājums skar vairākus cilvēku slāņus. Es piekrītu šodien "Dienas" izteicieniem, ka tas vajadzīgs studentam, tas vajadzīgs deputātam, tas vajadzīgs uzņēmējam, tur, kur var strādāt ar grāmatu, tur, kur var strādāt ar kompjūteru, tur, kur var strādāt ar internetu. Bet bez šī cilvēku slāņa ir arī vēl cits pietiekami plašs slānis, tie ir vecāka gadagājuma cilvēki, kuri laukos palika vieni paši, un jaunatne aizbrauca uz pilsētām, palika bezdarbnieki un daudzus gadus ilgstoši bezdarbnieki, palika maznodrošināti cilvēki. Varat ticēt, šie cilvēki vairāk ir saskarsmē ar pašvaldību sociālajiem dienestiem. Un šie cilvēki nepirks kompjūterus tuvākajā laikā. Šie cilvēki tuvākajā laikā nepieslēgs tos kompjūterus internetam un neiegūs. Un tas ir tas jautājums. Mums ir vienkārši jāsaskaņo šis projekts ar šīsdienas maksātnespēju. Un no tāda viedokļa jūsu piedāvātais fiksētais maksājums nav labs.

Ko sociāldemokrāti ko piedāvāja? Sociāldemokrāti piedāvāja faktiski iet līdzīgu variantu, ko izskatīja arī Panteļējeva kungs. Panteļējeva kungs pateica sekojošo, ka faktiski, ja mēs skatāmies korupcijas jautājumus valstī, tad ir vajadzīga politiskā griba. Un mēs varam pieņemt jebkādus jautājumus jebkuros lasījumos, bet tikmēr, kamēr nepieņemsim nulles deklarāciju, nekāda labuma no tā nebūs. Līdzīgi arī šeit, ja mēs nesakārtosim to. Piekrītot, ka ir jābūt fiksētiem maksājumiem, visu pārējo var darīt — ar ēku pārdošanu, loteriju rīkošanu, tur vesels klāsts būs. Akadēmiķis Kalniņš mums pateica. Bet, ja mēs šo likumprojektu nesavienosim ar kādu citu fiksētu maksājumu, tad, vienalga, tas nebūs labs likumprojekts. Un sociāldemokrātu piedāvājums ir šis, ka mēs varam 7.Saeimas darbības laikā pieņemt paliekošu lēmumu, par kuru mēs arī esam gatavi balsot, ja mēs ieviešam šo fiksēto maksājumu, tad nosakām ar šo progresīvo nodokli. Tāpat kā ar korupciju. Mēs piesakām, ka nulles deklarācija, jā, tā risina mūsu jautājumus, tāpat sakārtojot valsti, nostiprinot vidējo slāni, kuram šis internets vajadzīgs un kuram Nacionālā bibliotēka pirmām kārtām vajadzīga, mēs atrisinām jautājumu, būs bibliotēka, un būs ļoti konkrēts progresīvs lēmums saistībā ar šo progresīvo nodokli. Tā mēs abus jautājumus savienojam kopā, un tad mēs varam šo likumprojektu atbalstīt.

Es piedāvāju jums arī atbalstīt Tautsaimniecības komisijas pieņemto lēmumu — šodien piedāvāto likumprojektu noraidīt, bet par valdībai piedāvāto — izstrādāt jaunu alternatīvu bibliotēkas modeli ar visām tām iecerēm, ko Kultūras ministrija mums piedāvā. Paliek, par ko mēs atbalstām. Bet izskatīt jautājumu, lai to savienotu ar citu fiksēto maksājumu un citiem piesaistītiem līdzekļiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs "Latvijas ceļa" frakcija.

A.Panteļējevs (LC). Es nesaprotu, kur jūs tā steidzaties, deputātu kungi! Es domāju, ka mums vēl visa darba diena priekšā līdz pulksten pieciem. Burtiski īsos vārdos.

Pirmkārt es gribu teikt, ka ne jau visu šajā dzīvē var izmērīt kilogramos, centimetros, metros un desas luņķos. Un es domāju, ka bibliotēka — tā ir pirmkārt uzdrīkstēšanās, un man būtu ļoti žēl, ja sociāldemokrāti izrādītos tie, kas neuzdrīkstētos kaut ko tādu darīt vai vismaz uzņemties kaut ko tādu veikt.

Tagad par alternatīvo finansēšanas avotu. Es gribētu minēt vienu, par ko es baidos, ka es droši vien dabūšu pēc tam diezgan smagu kritiku. Bet, vadot to pašu "Latvenergo" izmeklēšanas komisiju, es kaut kā manīju, cik daudz brīvu līdzekļu tur plūst gan turp, gan šurp. Tur tā īsti nepamana, ka 3 miljoni pazūd. Īsti nepamana, ka tur vēl kādi 18 miljoni aizplūst uz kaut kādu apdrošināšanu. Viņiem tie miljoni tā kaut kā mazās mērvienībās. Un tāpēc mans priekšlikums būtu tāds kompromisa priekšlikums, ka mēs ievedam šo santīmu tieši kā elektrības nodokli, faktiski tas ir elektrības nodoklis, tajā pašā laikā aizliedzam un nepalielinām tātad kopējo samaksu par elektrību ne par santīmu. Saprotiet manu ideju? Tātad tiešām paņemam santīmu no šī elektrības maksājuma, bet nepaaugstinām, aizliedzam "Latvenergo" paaugstināt elektrības tarifus. Pamēģināsim, kas no tā iznāks. Paldies! (Starpsauciens: "Uz cik ilgu laiku?")

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Katrai valstij, ja tā grib attīstīties, ir jānodrošina manā skatījumā trīs lietas. Viena lieta ir informācija, nākamā lieta ir izglītība, un nākamā lieta ir infrastruktūra. Visas šīs lietas sākas ar burtu "i", un šīs ir svarīgākās lietas, lai valsts vispār varētu iet attīstībā uz priekšu. Un katrā gadījumā mēs atbalstām jebkurā situācijā šīs trīs lietas, kas valstij ir ļoti svarīgas. Infrastruktūrā tie ir pamatā ceļi, kuriem šogad un, iespējams, arī nākamgad atkal pietrūks naudas. Jautājums par informāciju ir vēl sarežģītāks, jo reāli visos šajos desmit gados, brīvvalsts desmit gados, informācijas jomā ir izdarīts ļoti maz. Un viens no informācijas stūrakmeņiem ir tiešām bibliotēka, jo tā ir bezmaksas informācija vai arī dotēta informācija, ko iedzīvotājs var saņemt no pašvaldībām pašvaldību bibliotēkās, no valsts valsts bibliotēkās, bet šī nozare kaut kā visus šos 10 gadus mums ir bijusi aizmirsta, jo reāli es savā laikā strādāju pie projekta "Alise", kas paredzēja saslēgt vienotā tīklā visas rajonu bibliotēkas. Šodien no šī projekta naudas trūkuma dēļ saslēgtas ir 18. Astoņas lielās bibliotēkas, augstskolu bibliotēkas un Nacionālā bibliotēka ir saslēgta ar internetu, un ir iespēja jebkuram ieskatīties šajās astoņās bibliotēkās. Bet katrā gadījumā tas ir par maz. Salīdzinājumam, kā ir gājuši igauņi. Igauņi ir uzbūvējuši nacionālo bibliotēku un 12 jaunas bibliotēkas valsts teritorijā. Katrā gadījumā informācijas jomā viņu politiskā griba ir bijusi daudz lielāka nekā mūsu.

Ko mēs esam izdarījuši šajos 10 gados? Un atvainojiet, liberālās partijas, ko jūs esat izdarījuši? Pareizāk būtu teikt — šajos 10 gados. Desmit gados ir intensīvi risināti jautājumi par privatizāciju, kā rezultātā Nacionālā bibliotēka šodien ir izvietota astoņās vietās, kā rezultātā tuvākajā laikā varētu nonākt pie tā, ka valsts iestādēm, ministrijām būs jābūvē jaunas ēkas, jo vairs nebūs, kur pārvietot savus cilvēkus. Bijušā PSKP Centrālkomitejas vai LKP Centrālkomitejas ēka šodien ir iznomāta par santīmiem Priatoni kungam. Vai tā nevarēja būt pārejas periodā šajos 10 gados nodota bibliotēkai? Zemkopības ministrijas ēka — trīs stāvi pieder ministrijai, pārējie ir iznomāti. Vai par šo ēku nebūtu vērts bijis 10 gadu laikā risināt jautājumu par nodošanu Nacionālajai bibliotēkai? Un tādu piemēru ir daudz. Šeit jau Bojārs pieminēja vēl vienu ēku. Šīs ēkas ir vienkārši traģiskā situācijā, un 10 gadu laikā mēs, deputāti, esam tagad nostādīti vienkārši bezizejas situācijā. Risinājums ēkām ir vajadzīgs. Jautājums tikai — kā šo jautājumu atrisināt? Ja iet runa par to summu — par 83 miljoniem, es uzskatu, ka tas ir par maz. Tas ir ļoti par maz. Ja mēs kaut ko informācijas jomā Latvijas valstī Latvijas iedzīvotājiem gribam dot, ir vajadzīgs, lai atjaunotu darbību starpbibliotēku abonements, kas padomju laikos darbojās, un jebkurš iedzīvotājs jebkurā lauku bibliotēkā varēja pasūtīt bibliotēkā bibliogrāfisko literatūru no jebkuras vietas, ja viņam tā ir vajadzīga. Un šis pakalpojuma pieejamība bija uz vietas — vai tas bija Zilupē, vai tas bija Vilcē, vai tas bija kādā citā pagasta vietā. Šodien šim pakalpojumam trūkst naudas. Mēs uzbūvēsim šeit centrā bibliotēku, un lasītāju skaits, ja ņem proporcionāli ar to, kas bija Igaunijā, ka lasītāju skaits, uzbūvējot bibliotēku, pieauga no 18 tūkstošiem uz 109 tūkstošiem, tomēr es negribētu runāt par to, ka caur šo ēku mēs nodrošināsim šī pakalpojuma pieejamību. Katrā gadījumā mēs uzskatām, ka projektam būtu jābūt daudz lielākam un plašākam un summai daudz lielākai.

Tālāk par jautājumu, ko 10 gadu laikā šis Ministru kabinets vai šo partiju valdības piedāvā. Piedāvā vienīgo, elementārāko, no administrēšanas viedokļa visvienkāršāko risinājumu, tas ir, tarifs. Par elektrības tarifu runājot, kas tad to maksā? Pirmkārt, maksā iedzīvotājs savā dzīves vietā, maksā uzņēmējs savā uzņēmumā, bet maksā vēl otrreiz iedzīvotājs, pērkot pakalpojumu vai preci. Tātad, liberāli domājošās partijas divreiz uzkrauj uz iedzīvotāju pleciem šo maksājumu.

Kolēģi! Un šinī gadījumā iznāk tā ļoti interesanti. Pašlaik Ministru kabinets, iepriekšējais vairs nav, jaunais Ministru kabinets neko jaunu nepiedāvā, un tagad atstāsim šeit Saeimā, lai Saeimas politiskās partijas saprotot, ka šie bibliotēku vai informācijas pakalpojumi ir ļoti svarīgi priekš Latvijas attīstības, atrod finansu avotu. Vai tas nav jādara Ministru kabinetam? Ja viens to darīja nepareizi, tad cits risinājums ir jāatrod nākamam Ministru kabinetam, nevis šeit politiskā līmenī mēģināsim atrisināt ekonomiskas problēmas.

Par tiem piedāvājumiem, ko mēs izskatījām frakcijā. Piedāvājumi šeit izskanēja vairākkārt, bet katrā gadījumā šis projekts ir jārisina ar kompleksu finansēšanas avotu, un ir jābūt ļoti daudz un vairākiem finansēšanas avotiem, nevis tikai vienam vai šajā piedāvātajā gadījumā diviem — UNESCO un "Latvenergo" tarifi. Kompleksā finansēšanas avota modelis, ko mēs piedāvājam, ir saistīts ar to, ka tā ir Latvijas valsts, Rīgas pašvaldība, ārvalstis un iedzīvotāji. Viens no galvenajiem ieņēmuma avotiem ir progresīvais uzņēmuma ienākuma nodoklis, dubulttarifa atcelšana koģenerācijas un vēja stacijām, kas vienkārši apkrāpj mūs dažu cilvēku interesēs, Rīgas domes līdzekļi, mērķu obligācijas, ka iedzīvotāji brīvprātīgi, nevis piespiedu kārtā caur tarifu, piedalās šā projekta realizācijā. Dažāda veida loterijas, un diskutabls katrā gadījumā ir jautājums, ko arī iedzīvotāji bieži tiekoties uzdod, jautājums par akcīzes nodokli alkoholam un tabakai. Var runāt par to, ka šis nodoklis Latvijā ir lielākais starp Baltijas valstīm, bet Latvijā šis dzeramais un šīs cigaretes tomēr maksā daudz lētāk nekā jebkurā Rietumeiropas valstī. Un tādā gadījumā es domāju, ka ir jāsavāc katrā gadījumā noteikti daudz lielāka naudas summa, lai šis projekts nebūtu tikai 140 tūkstošiem Rīgas aglomerācijas iedzīvotāju, bet būtu arī šis pakalpojums pieejams Zilupē, Vilcē un visos pagastos, kur ir bibliotēkas šodien.

Sēdes vadītājs. Karina Pētersone — kultūras ministre.

K.Pētersone (kultūras ministre). Augsti godāto priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Jā, patiešām, kā jau te Aija Poča teica, šodien tiešām Saeimā ir īpaša diena, īpaša diena visiem tiem, kas ar ieinteresētību atbalsta un es teiktu — arī ar kritisku atbalstu ir sekojuši Nacionālās bibliotēkas projekta apspriešanai sabiedrībā un jo īpaši Saeimas frakcijās un komisijās. Es tāpēc gribētu izmantot šo izdevību un vēlreiz pateikties jums, godātie deputāti, par to, ka ieinteresēti, ļoti konstruktīvi un ar saviem urdošiem un ļoti pamatotiem jautājumiem uzklausījāt projekta iesniedzējus.

Un faktiski šī izskatīšana komisijās un frakcijās lika arī projekta iesniedzējiem ļoti nopietni aizdomāties ne tikai par Latvijas bibliotēku sistēmu kopumā, kas ir Kultūras ministrijas šā brīža atbildība, bet par daudzām lietām, kas skar tautsaimniecības attīstību kopumā, mūsu valsts perspektīvas tuvākajos desmit gados, daudzas lietas, kas attiecas uz valsts makroekonomiskiem rādītājiem un arī uz gluži ikdienišķiem finansiāliem apsvērumiem. Tā kā es domāju, ka tas ir guvums visiem.

Man jau vairākkārt ir nācies uzsvērt, ka Nacionālās bibliotēkas projekts un nevis ēkas celtniecības projekts, bet tieši tas, kā šis projekts, godātais Salkazanova kungs, ir pārtapis, ietverot sevī katra pagasta bibliotēku kā galalietotāju, ir nevis kāds Kultūras ministrijas atsevišķas intereses vai atbildības projekts, bet gan projekts, kas skar mūsu valsts kopējo attīstību, kurā ir runa par mūsu valsts konkurences spēju, par katra cilvēka, lai kur viņš arī dzīvotu, konkurences spēju. Un šodien diemžēl atkal tika cilāts jautājums, vai tiešām mums ir nepieciešama jauna bibliotēka un vai nav kādi starpvarianti. Nav noslēpums, ka informācija kļūst par arvien nozīmīgāku resursu tīri ekonomiski, pat tirdzniecisku resursu. Un nav noslēpums arī tas, ka plaisa starp šī resursa pieejamību vēl joprojām starp galvaspilsētu Rīgu un novadiem Latvijā ir ļoti liela. Un es domāju, ka šis projekts savā ziņā ir arī mūsu rokās kā reģionālās attīstības instruments. Un Salkazanova kungs pieminēja šos trīs "i". Jā, infrastruktūra, es domāju, ka šobrīd ne tikai ceļi, bet arī informātikas kabeļi ir kļuvuši par infrastruktūras elementu pavisam mūsdienīgā izpratnē, un tāpēc nenovērtēsim kā attīstības instrumentu par zemu šo projektu. Nav noslēpums arī, ka izglītības iespējas nav vienādas visur gan Rīgā, gan novados. Un faktiski es domāju, ka šodien jums, godātie deputāti, būs iespēja lemt par to, vai Latvijā kvalitatīva izglītība joprojām būs tikai atsevišķu, elitāru ģimeņu bērnu prerogatīva, vai mēs varēsim caur pagasta skolu, par ko ir domāts, lai šī sistēma strādātu vienotā režīmā, vai caur pagasta bibliotēku varēs, un tiks radīta katrā pagastā bērniem arī kvalitatīvas izglītības iespēja tieši caur informācijas pieejamību, tātad par sociāli pieņemamu maksu faktiski izglītība nevis elitāra prece, bet pieejama visiem. Un vēl ir tīri pragmatiski apsvērumi. Vai tiešām ir ekonomiski maksāt turpat veselu miljonu dolāru, lai uzturētu vērtības, nopietnas vērtības, kurām sabiedrība šobrīd netiek klāt vai tiek klāt apgrūtināti. Kā jūs zināt, nav noslēpums, visa šī sarežģītā saimniecība ar astoņām ēkām, ar tikai 300 lasītāju vietām, ar faktiski apstākļiem darbiniekiem un lasītājiem, kur apstākļi divas un trīs reizes ir zemāki vai sliktāki par to, kas vispār bibliotēku standartos šobrīd ir pieļaujams.

Un visbeidzot tāds, es domāju, tīri katram mums personisks apsvērums. Mani bērni ir izauguši un ieguvuši izglītību, un varbūt ne sliktu izglītību, bet tomēr neapzinoties to, ko šodien sabiedrībai var dot mūsdienīga bibliotēka ar mūsdienīgām iespējām. Es domāju, ka mēs līdz ar to veidojam savā izpratnē nabadzīgu paaudzi. Vai tiešām mēs vēlamies, lai arī mūsu mazbērni tā izaug, un tas bēdīgākais ir tas, ka viņi pat neapzinās to, kas viņiem ir atņemts, jo viņi nekad nav bijuši mūsdienīgā bibliotēkā, jo to šodien var izdarīt, tikai faktiski esot ārzemēs. Tātad padomāsim, vai mēs esam gatavi tam, un arī Saeimā debates to parādīja, ka arī daudziem no mums nav skaidrs, kāpēc vispār šāda mūsdienīga bibliotēka ir šīsdienas attīstības neatņemams elements. Klausoties debatēs, man ir daudz kam jāpiekrīt, daudz kam arī, ko teica opozīcijas deputāti. Ir tiešām jāatzīst, jā, Latvijā ir ļoti daudz nabadzīgu cilvēku, ir ļoti daudz nabadzīgu pagastu, bet vienlaikus es gribētu atzīt to, ka nabadzību mēs diez vai uzvarēsim, uzveiksim ar pabalstiem. Nabadzību šodien var uzveikt vienīgi ar attīstību, izglītību un informāciju. Un es jums varbūt tagad izteikšu vieno tādu paradoksālu domu. Jā, šis projekts ir dārgs, tā cena Latvijas apstākļos ir salīdzinoši dārga, pasaulē šādus projektus mēs varētu atrisināt, teiksim, ja mēs būtu attīstīta valsts, pat nenākot Saeimā, valdība izlemtu par šiem finansu avotiem, mēs virzītos uz priekšu, neapgrūtinot deputātus. Diemžēl Latvijas apstākļos mums ir jāiet šis ļoti smagais un, es domāju, vajadzīgais diskusiju ceļš, un šī paradoksālā patiesība ir tāda, un to es galvenokārt Bojāra kungam gribētu teikt šodien; ja mums šeit priekšā gulētu 87 miljoni latu, tad, ticiet man, pat es nebūtu tā ministre, kas aicinātu bibliotēkas celtniecību uzskatīt par prioritāti, mēs zinātu, kā šo naudu sadalīt, un es teiktu, jā, šobrīd Nacionālajai bibliotēkai ir vajadzīgi 115 tūkstoši, lai uzturētu esošo datorsistēmu, lai strādātu vispār adekvāti tam, kas arī šodien no Nacionālās bibliotēkas ir vajadzīgs. Diemžēl šīs naudas te priekšā mums šobrīd nav, bet mums ir projekts, kurš iet ar ļoti lielu potenci, starptautisku potenci, kas ir guvis lielu starptautisku atzinību un kurš ģenerē šos līdzekļus. Un, es domāju, arī dos galarezultātā tādu nozīmīgu grūdienu būvniecībai kā nozarei, kas rezultēsies caur nodokļiem arī mūsu gada budžetā, kas rezultātā pieaudzēs arī valsts iekšējo kopproduktu. Un jā, šobrīd valdības iesniegtais likumprojekts ir saņēmis diezgan bargu kritiku. Man jāsaka — acīmredzot pamatotu kritiku, bet man ir tomēr jāapgāž zināmi tādi varbūt šeit izskanējušie argumenti, ka šis ir vienīgi un tikai iepriekšējās valdības likumprojekts. Tā nav, godātie deputāti! Jums ir zināms, ka pie šīs domas, pie šī projekta ir strādājusi jau Krasta kunga valdība, Krištopana kunga valdība. Jā, Šķēles kunga laikā tas likumprojekts ieguva savu konkrēto izpausmi un nonāca atkārtoti Saeimā. Bet jūs, godātie deputāti, esat jau iepriekšējos gados balsojuši arī par to naudu, kas ir virzīta šī projekta attīstībai valsts investīciju programmā. Arī par to ir jādomā. Tātad tā ir zināma pēctecība, zināms secīgums, ka šis likumprojekts kā iepriekšējās valdības iesniegts ir guvis jau virzību iepriekšējās valdībās. Un, redziet, ir tā, mēs it kā gaidām no valdības — jā, visu, visu, lai valdība visu uzrakstītu, visu salāgotu, visu pateiktu priekšā, un būtu jau ideāli, ja tas tā notiktu. Bet ir tāda patiesība, ka valdībā, nu, būsim atklāti, galvenokārt tiek salāgotas nozaru intereses, un, manuprāt, tieši Saeima ir tas forums, kur var visatbilstošāko saskaņojumu gūt tieši sociālo slāņu intereses, visas sabiedrības intereses, tajā skaitā arī uzņēmēju intereses.

Tāpēc es domāju, ka tieši Saeimas Budžeta un finansu komisija ir tā vieta, kur, iesaistot gan Finansu ministrijas, gan ieinteresēto Ekonomikas un Kultūras ministriju speciālistus, gan apkopojot visu to konstruktīvo, kas šodien ir izskanējis un darbā līdz otrajam lasījumam vēl tiks iesniegts, izstrādāt šo visai sabiedrībai un Saeimas frakcijām pieņemamo finansējuma modeli, kur būtu ņemta vērā gan sabiedrības maksātspēja, gan uzņēmējdarbības attīstības intereses.

Un jūs tiešām, godātie deputāti, šodien esat aicināti balsot par likumprojektu, kas ir nozīmīgs visai Latvijas sabiedrībai. To pierāda sabiedriskās domas aptaujas, jo 62% no iedzīvotājiem ir tiešām izteikuši ļoti pozitīvu, pat ļoti konkrēta atbalsta vēlmi personīgi iesaistīties šī projekta virzībā uz priekšu. Kaut arī tiešām valdības likumprojektā ietvertais mērķmaksājums tiek vērtēts diezgan kritiski.

Un tāpēc es domāju, ka šis likumprojekts ir tāds, pie kura strādājot līdz otrajam lasījumam varētu vienoties visas Saeimā ievēlētās partijas un frakcijas, nedalot tās valdības koalīcijas frakcijās un opozīcijas frakcijās, deleģējot savus deputātus Budžeta un finansu komisijas izveidotajai apakškomisijai un nozīmīgi pilnveidojot šo likumprojektu un papildinot to.

Un nobeidzot es gribētu teikt: tiešām, godātie deputāti, šis lēmums šodien prasīs jūsu drosmi. Tā ir drosmīga izšķiršanās, bet ir jāatzīst, ka tikai drosmīgas nācijas ir spējīgas pieņemt lēmumus, kas nav balstīti šīsdienas pragmatiskos, varbūt pat pamatotos apsvērumos, bet ir balstīti nākotnes redzējumā. Šis lēmums prasīs drosmi, jo vērtības, par kurām mēs runājām, nav izmērāmas cementa tonnās vai stikla apšuvumā, tās ir vērtības, kuru vārds ir uzdrīkstēšanās, griba, nākotne, drosme un, es teiktu, vienotība. Tāpēc es aicinātu pirmajā lasījumā šo likumprojektu atbalstīt, ar to apņemoties nopietni strādāt līdz otrā lasījuma izskatīšanai Saeimā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi, paldies Pētersones kundzei, bet nu ir jāveic laikam aptauja, cik tad deputātu bērnu mācās ārzemēs. Un ārzemēs tie, kas mācās, jūs to labi paši saprotat... Es saprotu, ka Latvijas Saeimai ir nepatīkama situācija. Latvijas Nacionālā bibliotēka. Un tagad nogrūda uz mūsu pleciem, politizēja to un bez reāla finansējuma. 87 vai 83 miljoni — to nav un tuvākajā laikā nebūs. Nevajag ilūzijas balstīt. Un ko var atbalstīt uz kādu projektu, ja tas ne uz ko nebalstās?

Tagad par tām mājām. 500 elitāras mājas Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai Ministru kabinets nodeva. Kur ir tās mājas? Nu, lūdzu, tur ir tās bibliotēku celtnes, varēja tās elitārās mājas izmantot bibliotēkai. Un nevajag te stāstīt brīnumus.

Man ļoti patika, ka tika ierosināts no zudušās vai nozagtās valsts naudas savākt Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai. Tika teikta apsveicama lieta — samazināt maksājumus "Latvenergo". Nu, kā saka, "Latvenergo" izmantos tikai 2,9 santīmus 3,9 vietā. Arī var izmantot, bet nu tad, kā saka, tam "Latvenergo" būs problēmas. Bet vēl jau ir 170 fondu un aģentūru, visdažādāko bezauglīgu iestāžu likvidācija, kur ietaupīs tik tiešām lielas naudas summas. Un arī tās 7 vai 13 algas, kuras viens cilvēks saņem. Tur arī vajag padomāt.

Kas attiecas uz apmācību lauku iedzīvotājiem vai parastam statistiskajam latvietim. Nu... mēs taču paši izveidojam maksas augstākās izglītības sistēmu tā, ka tam cilvēkam būs jāmaksā.

Tagad vēl vienu lietu debatēs varēja redzēt. To ieskicējumu par labu pašvaldību vēlēšanām un 8. Saeimas vēlēšanām. Nu tas ir interesanti.

Kas attiecas par konkursu aptauju, ko organizē Rīgas dome, tā ir apsveicama lieta, un to viņi izdara diemžēl labāk nekā Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības fonds. Un interesanti par tām ārzemju firmām. Protams, ka visas ārzemju firmas būs ieinteresētas, 90% materiālu nāks no ārzemēm, viņi no tā iegūs. Tālāk — par celtniecību. Jūs zināt, kā notiek konkursi Latvijā — tā, ka to vinnēs ārzemju firmas. Nu un tad latviešiem paliks tikai zemu apmaksātais darbs — strādāt celtniecībā. Nu un tās kapeikas, kas vēl tur paliks, par to, ka piegādās cementu vai smiltis.

Kas attiecas uz bezprocentu kredītu. Nu Latvijā es to neesmu redzējis. Ja atnāk bezprocentu kredīts, vienalga, tas pārvēršas procentu kredītā, un tā vai citādi tas būs Latvijas tautas parāds.

Kas attiecas uz tuneļiem un tiltiem pāri Daugavai, nu, man liekas, ka desmit gadu laikā nekas netika uzcelts, un arī par tiem jaunajiem ceļiem mēs tā kā neko neredzam. Bet toties pusmiljards parāda mums ir.

Un vēlreiz par maksas izglītību. Nevajag stāstīt tādus brīnumus. Ļoti labi zināt, kā zemnieku bērniem ir iegūt augstāko izglītību brīvās Latvijas augstskolās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC).Cienījamie kolēģi! Es patiesi ar lielu interesi noklausījos visus debatētājus, un it īpaši sadaļā, kur tika runāts par alternatīvajiem iespējamajiem finansēšanas avotiem. Un jāsaka, ka šīs visas idejas kaut kādā mērā būtu apspriežamas, analizējamas, jo neapšaubāmi, kā arī tas debatēs izkristalizējās, ka šī projekta realizācijai acīmredzot nebūs tāds viens maksājums, visi šie avoti būs atsevišķas sastāvdaļas, komponents kopējā, teiksim, šajā finansēšanas modelī.

Bet, runājot arī par to, ka šim projektam ir jākļūst par vispārnacionālu projektu, es domāju, ka varētu arī alternatīvu izskatīt otrajā lasījumā, varbūt likumprojekta nosaukumu, kurš varētu būt nevis "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas realizāciju", bet varētu saukties "Par Latvijas nacionālā informācijas centra realizāciju". Bet varbūt varētu arī ielikt citu skanējumu, citu būtību šim likumprojektam, kas mums ļautu arī konsolidēt tos resursus, kuri šobrīd tiek izmantoti šo pašu mērķu sasniegšanai citās ministrijās, citos sektoros, un tādējādi mēs tiešām arī paceltu šo projektu kā tādu prioritāti kopējā tautsaimniecības attīstības modelī.

Kā piemēru tam es jums varētu minēt, ka, piemēram, Limbažu novadā jau šobrīd arī ir pilotprojekts, kas saucas "Limbažu novada informācijas centra izveides projekts", kur viena no idejām ir, ka tātad šis centrs kļūs par universālu informācijas pakalpojumu un reģionālās koordinācijas centru, kurā tiek ietverta informācija ne tikai literatūras, zinātniskās literatūras vai normatīvo dokumentu bāzes kontekstā, bet šeit tiek iekļauta informācija, kas ir nepieciešama reāli arī šī centra... es atvainojos, šī novada attīstībai. Un, ja mēs vēl attīstām šo ideju tālāk, tad šis Nacionālais informācijas centrs varētu kļūt arī kā bāze, varbūt iespējami kaut kādai, nu, es gribētu teikt, Latvijas kā informācijas zemes centram. Varbūt tas varētu kļūt par īpašu mācību centru, kur izglītība un informācijas tehnoloģiju apgūšana varētu kļūt par eksporta pakalpojumu citām valstīm, kas ir šeit mums apkārtnē un kurām šeit nebūtu iespējams tik labi apgūt šo informācijas, teiksim, tehnoloģiju, kur varbūt nebūtu tik ekselenta informācijas pieejamība. Viss tas vēlreiz apliecina, ka šim projektam ir jābūt, jāsaņem šodien šis mūsu politiskais atbalsts, lai mēs varētu tātad visi kopā strādāt pie šā projekta realizācijas. Paldies! Lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 2, atturas — 15. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. (Aplausi.) Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

A.Poča. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nolēma noteikt — 1.augusts.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 1.augusts. Paldies!

Izskatām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts iekļauts darba kārtības beigās.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Apsardzes darbības likumā" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Oskars Grīgs

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es atļaušos nedaudz pagaidīt, kamēr norimst izdrukas izņemšana.

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ministru kabineta piedāvātais likumprojekts "Grozījumi Apsardzes darbības likumā", dokumenta numurs 1968, kas jums piedāvāts šodien izskatīt. Tas ir izskatīts Aizsardzības un iekšlietu komisijā, un vienbalsīgi Aizsardzības un iekšlietu komisijā šie priekšlikumi tika noraidīti. Ja jūs tas apmierinātu, mēs varētu kopīgi vienoties, ka mēs arī parlamentā to noraidām. Ja tas jūs neapmierina, tad, lūdzu, varbūt debatēt par attiecīgajiem likuma grozījumiem, pantu grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Juris Dalbiņš, Tautas partijas frakcijas deputāts.

J.Dalbiņš (TP). Priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es paudīšu Ministru kabineta viedokli par šo projektu. Šis likumprojekts "Grozījumi Apsardzes darbības likumā" tika sagatavots, pamatojoties uz Eiropas Integrācijas padomes 1999.gada rudenī doto norādi par tirgus sakārtošanu apsardzes darbības jomā. Projekts, loģiski, ir izraisījis neviennozīmīgu attieksmi pret to, bet es aicinātu deputātus balsot par šo projektu pirmajā lasījumā, lai uzsāktu aktīvu diskusiju par šo problēmu un, lai šī diskusija varētu būt pilnvērtīga un tajā iesaistītos pēc iespējas vairāk deputātu, noteikt pietiekami ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Es aicinātu balsot par šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kā es jau iepriekšējā reizē teicu, kad mēs lēmām par šā likumprojekta nodošanu komisijām, šoreiz tā bija ceturtā reize, kad Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja analoģiskus grozījumus. Visas četras reizes Aizsardzības un iekšlietu komisija vienbalsīgi visu laiku ir noraidījusi iesniegtos priekšlikumus vairāku apsvērumu dēļ. Diemžēl jāatzīmē, ka Iekšlietu ministrijas pārstāvji, kuri bija ieradušies komisijā, tā arī sakarīgi nebija spējīgi atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, gan uz jautājumiem, kuri skar bākuguņu lietošanu, gan arī par to, kādas tad ārzemju firmas varētu ienākt šeit iekšā, kādi varētu būt šie ārzemju investori. Par to, kas skar bākuguņu lietošanu, es vēlreiz gribu paust savu subjektīvo un personīgo viedokli. Mans uzskats un mana pārliecība ir sekojoša, ka zilās bākugunis drīkstētu lietot tikai policija, ātrā palīdzība un ugunsdzēsēji. Tad būtu ļoti normāli un demokrātiski, bet nez kāpēc mēs tagad ķeramies klāt tikai vienai sfērai, kura skar apsardzes darbību. Ja mēs noņemam bākugunis apsardzes firmām, privātfirmām, tad mēs radām nevienlīdzīgus konkurences apstākļus šīm te firmām, jo Valsts policijas sastāvā ir apvienība "Apsardze", kurai šīs bākugunis paliek. Nez kāpēc mēs nerunājam par to, ka šīs zilās bākugunis jau sen bija jānoņem gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan muitai, gan Ministru kabineta locekļiem un vēl veselai virknei organizāciju, kuras viņām ir izdotas. Un nezin, uz kāda pamata.

Diemžēl mēs nedrīkstam pieļaut nevienlīdzīgu konkurenci. Ja mēs gribam iet šo te ceļu, tad mēs varam rīkoties tādā veidā, ka mēs radām monopoluzņēmumu — apvienību "Apsardze", bet visas privātfirmas tiek iznīcinātas. To, kas skar kontrolpaketi firmās un atsauci, bieži vien, ja mums vajag dabūt kādu slidenu likumprojektu cauri vai priekšlikumu likumprojektā, tad bieži vien mēs atsaucamies uz Pasaules tirdzniecības organizāciju, uz Eiropas Savienības priekšlikumiem. Es gribu atzīmēt, ka Eiropas Savienībā nav nevienas direktīvas, kura aizliegtu noteikt ierobežojumus apsardzes uzņēmējdarbībā. Analoģiski likumprojekti normāli darbojas Eiropas Savienības valstīs. Mēs nevaram nosaukt nevienu latvieti, kuram piederētu apsardzes firma, pieņemsim, Francijā, Lielbritānijā, Dānijā vai Vācijā. Tur ir šī te uzņēmējdarbība stingri, stingri reglamentēta. Lai jūs kļūtu par apsardzes firmas dalībnieku ASV, jums vismaz ir jākļūst par šīs valsts pilsoni. Un kapitāla plūsma, tā, kas ir apsardzes darbībā, tiek visu laiku regulēta un pārbaudīta. Kas notiks, ja mēs pieņemsim šo likumprojektu un atļausim ārzemju firmām iegūt kontrolpaketi. Rezultāts būs faktiski viens. Tāpēc, ka mēs jau šobrīd nerunājam tikai par Eiropas Savienības valstīm, bet šeit ir pieslēgtas arī Pasaules tirdzniecības organizācijas valstis. Tagad notiek aktīvas sarunas par to, lai Ķīna varētu iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā, lai varētu iestāties Krievija un vēl vesela virkne citu valstu. Man absolūti nav iebildumu, ka kāda no šīm valstīm kļūst arī par Pasaules tirdzniecības organizācijas pilnvērtīgām loceklēm. Bet pie kā tas mūs visus novedīs? Tas novedīs, ka jebkurš Pasaules tirdzniecības organizācijas valstu pilsonis varēs dibināt Latvijas teritorijā firmu, un šī firma pildīs viņa pasūtījumus, vāks informāciju, to apstrādās. Mēs nez kāpēc aizmirstam, ka apsardzes firmu darbība skar arī mūsu nacionālo drošību. Apsardzes firmās kopumā darbojas apmēram 16 000 cilvēku. Un tie ir cilvēki, kuri staigā ar ieročiem. Vai tiešām mums nav svarīgi, kam pieder šīs firmas?

Viens no argumentiem, kurš ir izskanējis: jā, lai radītu vienlīdzīgu konkurenci, ir jānoņem bākugunis privātfirmām un vienlaicīgi arī apvienībai "Apsardze". Es arī tam varētu piekrist, bet tikai ar vienu noteikumu, ja mēs privatizētu apvienību "Apsardze", tajā pašā laikā piešķirot papildu līdzekļus Valsts policijai. Nevis tā, kā mēs esam izdarījuši, apstiprinot šā gada budžetu, kad Valsts policijai finansējums faktiski ir samazināts par 7%, kad degvielas patēriņš divu gadu laikā Valsts policijai ir samazinājies par miljons tonnu. Es atvainojos! Miljons litru.

Cienījamie kolēģi! Uz kurieni tad mēs ejam? Mēs ar vienu roku it kā gribam sakārtot vienu darbības jomu, ar otru mēs nīcinām jau ārā apsardzes firmas, kuras aizstāv mūsu pilsoņu intereses. Es uzskatu, ka šī likumprojekta pieņemšana pirmajā lasījumā ir absurda. Tas nav pieņemams. Mēs būtu gatavi atgriezties pie šī likumprojekta apspriešanas tikai pēc tam, kad mēs iestāsimies Eiropas Savienībā. Lai paiet divi, trīs gadi, lai mūsu apsardzes firmas nostiprinās, un tad mēs varam runāt par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem.

Es aicinu neatbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Katrā gadījumā, atbalstot Ādamsona kunga piedāvāto risinājumu, es gribētu vērsties, pirmkārt, pie ieinteresētiem politiskiem spēkiem šeit. Pirmkārt, pie Tautas partijas, jo jautājumā par kontrolpaketi, ja runā par "Ave Lat" apsardzi, tad šī firma nav iekļauta ne Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalstīs, ne arī Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tā kā šis grozījums likumā nedos iespēju, principā novedīs pie bankrota "Ave Lat" apsardzes uzņēmumu.

Otrs jautājums, vēršoties pie tēvzemiešiem, katrā gadījumā Latvijā ļoti būtiskās, stratēģiski svarīgās nozarēs nāk iekšā ārzemju kapitāls, un tas kļūst par dominanti. Tādējādi veidojas situācija, ka nacionālais kapitāls vienkārši tiek nospiests uz bankrota robežas. Arī šeit tiešām ir nacionālās drošības jautājums, jo ieroči nonāk ārzemju kompāniju rokās, kas rīkosies, kā viņi uzskatīs par vajadzīgu Latvijas valstī. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Īsa informācija par Latvijā darbojošām apsardzes firmām. Uz 2000.gada 30.maiju mums Latvijā darbojas 168 licencētas apsardzes firmas, kam ir izdotas trīs kategoriju licences. Apsardzes darbinieku sertifikātus ir ieguvušas 16426 personas. Es domāju, tas ir ievērojams skaits. Apsardzes uzņēmumu operatīvā autotransporta skaits, kas ir aprīkots ar bākugunīm un trafaretām automašīnām, ir 127. Visāda veida šaujamieroči apsardzes firmām ir 585. Tajā skaitā triecienšautenes kā Izraēlas "UZI", automāti, daudzlādiņu pumpju bises un tamlīdzīgi, un tā tālāk. Un vēl neskaitot tos ieročus, par kuriem no šiem 16 tūkstošiem vairākiem apsardzes firmu darbiniekiem ir atļauja un ir uz rokām iegādātie ieroči pašaizsardzībai. Gandrīz vairāk nekā mūsu bruņotajos spēkos ir apbruņoti cilvēki, kas nav saistīti ar bruņotajiem spēkiem.

Bet tagad, pieskaroties nedaudz par šiem četriem pantiem, ko ierosina izmainīt Ministru kabinets. 4.pantā ko tad ierosina izmainīt Ministru kabinets? Kāda ir esošā likumdošana, kas ir spēkā, un kādas ir izmaiņas, ko piedāvā Ministru kabinets? Faktiski trijās daļās iepriekšējā likumā nemainās itin nekas, izņemot trešajā daļā tiek izslēgts 3.punkts, kas runā par operatīvo autotransportu. Tas tiek izņemts ārā. Un šeit jau Ādamsona kungs minēja, kāpēc operatīvais transports netiktu, nebūtu atļauts pārējām apsardzes firmām, izņemot firmu "Apsardze", kas ir zem Iekšlietu ministrijas pakļautības, pārraudzības. Tas tik tiešām tad izkropļo tirgu un vienādas konkurences apstākļus.

Nākamais pants — 5. — runā par to, kādā kārtībā ir izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) apsardzes darbības veikšanai. Un šeit arī nav nekādas īpašās izmaiņas, kā tikai ir papildināts no Ministru kabineta ar vienu teikumu "kā arī īpašās prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai reglamentē Kabineta noteikumi". Kas tad ir tās īpašās prasības speciālo atļauju (licenču) iegādei? Tā ir tā pati trešā kategorija, kura atļauj apsardzes firmām lietot operatīvo autotransportu, varbūt dažāda veida ieročus un tamlīdzīgi, un tā tālāk.

Ko tad saka 6.pants, ko piedāvā Ministru kabinets 6.pantā? Šeit ir par kapitāla daļu uzņēmējdarbībā. Ministru kabineta pārstāvji, kas aizstāvēja šo likumprojektu mūsu komisijā, nevarēja argumentēt absolūti ne ar kādiem argumentiem. Uz mūsu jautājumiem praktiski Ministru kabineta pārstāvis neatbildēja absolūti neko, izņemot to, ka mēs ejam uz Eiropas Savienību.

Kas saistās ar operatīvo transportu, viens no argumentiem varētu būt, ka tas sadārdzinot apsardzes pakalpojumu izmaksas. Nepieciešams vairāk automašīnu, lai izpildītu līgumsaistības ar klientiem. Un galīgi ir absurdi runāt par to, ka, teiksim, diendienā braukā ar ieslēgtām bākugunīm. Komisijas prasība bija Iekšlietu ministrijai un lūgums ik pa laikam pārbaudīt un prasīt no apsardzes firmām, lai tās ievestu žurnālu par katru, teiksim, braucienu ar ieslēgtām bākugunīm un atskaiti par izlietoto operatīvo transportu, došanos uz notikuma vietu. Tad mēs redzētu rezultātus. Un vēl daudz un dažādi citi argumenti, uz ko nespēj atbildēt Ministru kabinets. Un tādēļ es vairāk nepieskaršos tālāk Ministru kabineta ierosinātajiem priekšlikumiem šajā Apsardzes darbības likumā un ierosinu noraidīt pirmajā lasījumā grozījumus Apsardzes darbības likumā.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nerada izbrīnu, ka kārtējo reizi mēs kaut ko gribam atdot ārzemniekiem. Vai nu neprotam paši izrīkoties, vai domājam nopelnīt kaut kādu naudu. Nu tas būs atsevišķām personām. Tātad nodot ārzemniekiem mūsu apsardzi — 16 vai 17 tūkstošus cilvēku. Ziniet, es pasaulē nezinu tādu valsti, kas varētu iedomāties tā izrīkoties ar savas valsts drošību. Varbūt tad arī nodosim ārvalstu rīcībā mūsu policiju. Nu lai jau ārvalstnieki rūpējas par mūsu drošību, izrīkojas ar mūsu vīriem, varbūt tad mums būs tā mierīgāk staigāt naktī pa ielu. Municipālo policiju jau arī var nodot. Arī lai jau viņi pelna to naudu, un ārzemnieki ieliks vēl kādu naudu, un viss. Nu un tad paliks valsts policija un SAB. Un tad kas tālāk būs? Ir taču jādomā. Es nezinu, kādas firmas un kā tur grib izrīkoties. Varbūt kam ir kādas iedomas gūt no tā kādu labumu, bet izrīkoties tā, kā ir ierosināts šajā Ministru kabineta likumprojektā, tas ir pilnīgs absurds un to atbalstīt taču nevar. Nebūsim jocīgi pasaules priekšā!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es tikai īsi gribēju pateikt, cienījamie kolēģi, ka valdībai un arī mūsu parlamentam, deputātiem, vajadzētu padomāt par Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošo Valsts policijas apvienības apsardzes likteni un tālāko darbību. Tad to tiešām vajadzētu atdalīt no Iekšlietu ministrijas pārraudzības un paredzēt līdzekļus Iekšlietu ministrijas darbiniekiem algas izteiksmē. Lai nebūtu tā, ka Valsts policijas darbinieki strādā apsardzes firmā, izmanto Iekšlietu ministrijas autotransportu. Es nesaku, ka tur nav plusi. Tur daudz plusu ir, un ar to nodarbojas aptuveni 1000 cilvēku. Es domāju, ka par to būtu vairāk jādomā valdībai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Apsardzes darbības likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 14, atturas — 10. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

O.Grīgs. Saistībā ar to, ka Ministru kabinets jautājumu par Valsts policijas apvienības "Apsardze" turpmāko darbību ir uzdevis Iekšlietu ministrijai sakārtot līdz 15.augustam un dot atbildi, es ierosinu priekšlikumus iesniegt līdz 1.septembrim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 1.septembris. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par sadarbību liecinieku un cietušo aizsardzībā" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (TB/LNNK). Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr.2038 un pirms tam arī ar nr.1828. Tas ir svarīgs likumprojekts, kas sakārto attiecības arī starp mums, trim Baltijas valstīm, un šis ir otrais lasījums, un es lūdzu jūs to pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par sadarbību liecinieku un cietušo aizsardzībā" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, ir saņemts desmit deputātu iesniegums ar ierosinājumu turpināt 8.jūnija Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

Atvainojiet, deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamam priekšsēdētāja kungam grūti paskatīties uz kreiso pusi. Labdien, cienījamie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt šo likumu, un komisija lūdz tam piešķirt arī steidzamību. Un šis likums ir sakarā ar akcīzi, un mēs meklējam līdzekļus, kādā veidā tomēr panākt, lai Latvijā samazinātos mašīnas ar Lietuvas numuriem, un Latvija zaudē gadā kaut kur pie 15 miljoniem latu. Un tādēļ nav arī brīnums, ka bieži vien ceļi ir neremontēti, jo Latvija nesaņem ne ceļa nodokli, ne arī nodokli par ievestajām mašīnām. Es aicinātu arī atbalstīt steidzamību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M.Lujāns. Cienījamie kolēģi! Es lūgtu jūs arī atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par — 75, pret — 1, atturas — 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

M.Lujāns. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 10.jūnijam un izskatīt 15.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 10.jūnijs. Otrajā lasījumā izskatīšanas datums — 15.jūnijs. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām lēmuma projektu "Par deputāta Gunta Damberga atsaukšanu no Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret— nav, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Lāčplēša ievēlēšanu Latvijas nacionālajā grupā Starpparlamentu savienībā" . Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par Reģionālās attīstības padomes locekļu apstiprināšanu" . Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Pēc būtības tas ir formāls akts. Mums ir jānomaina bijušā Ministru kabineta locekļi, kas ir Reģionālās attīstības padomes locekļi. Vienīgais, mums vajadzētu balsot individuāli par katru. Starpsauciens: ("Kopā! Nevar!") Vai arī var kopā, es aicinātu par jauno sastāvu kopā nobalsot.

Sēdes vadītājs. Saeimas Kārtības ruļļa nosacījumi paredz, ka par katru kandidatūru jābalso atsevišķi.

M.Lujāns. Tādēļ lūdzu balsot par katru atsevišķi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Atsaukt no Reģionālās attīstības padomes Ventu Balodi, bijušo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru" . Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 1, atturas — 3. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Atsaukt no Reģionālās attīstības padomes Jāni Bunkšu, bijušo īpašu uzdevumu ministru valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās" . Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 3, atturas — 3. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Atsaukt no Reģionālās attīstības padomes Kārli Greiškalnu, bijušo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvi" . Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 3. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Atsaukt no Reģionālās attīstības padomes Robertu Jurdžu, bijušo labklājības ministru" . Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 1, atturas — 3. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Atsaukt no Reģionālās attīstības padomes Aigaru Kalvīti, bijušo zemkopības ministru" . Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 1, atturas — 4. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Asaukt no Reģionālās attīstības padomes Vladimiru Makarovu, bijušo ekonomikas ministru" . Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 2, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Reģionālās attīstības padomes sastāvā Aigaru Kalvīti, ekonomikas ministru" . Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 3. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu  "Apstiprināt Reģionālās attīstības padomes sastāvā Jāni Krūmiņu, īpašu uzdevumu ministru valsts reformu lietās" . Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 2, atturas — 6. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Reģionālās attīstības padomes sastāvā Vladimiru Makarovu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru" . Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 3, atturas — 3. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Reģionālās attīstības padomes sastāvā Andreju Požarnovu, labklājības ministru" . Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 4, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Reģionālās attīstības padomes sastāvā Ati Slakteri, zemkopības ministru" . Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 2, atturas — 7. Lēmums pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu — "Apstiprināt Reģionālās attīstības padomes sastāvā Jāni Gaili — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvi" . Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 4, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

M.Lujāns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu "Grozījums Antidempinga likumā" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs, paldies, godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 2056 — "Grozījums Antidempinga likumā".

Šeit jāmin, ka Antidempinga likums stāsies spēkā tikai ar šā gada 1. jūliju, bet mums ir jāizdara izmaiņas 33. panta 5. daļā, jebšu muitas tarifu noteikšana ir Saeimas ekskluzīva kompetence un to nevar darīt Ministru kabinets. Tas ir īsumā mans paskaidrojums. Komisijas vārdā es aicinātu vispirms nobalsot par šī likuma pieņemšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Antidempinga likumā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Par steidzamu atzīts.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Un es aicināšu jūs balsot šodien par šo likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Antidempinga likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem! Un, priekšsēdētāja kungs, tā kā mēs esam saņēmuši komisijā ziņu no Tieslietu ministrijas, kas tomēr grib iesniegt vēl kādu priekšlikumu minētajā likumprojektā, tad es aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 12. datumam. Līdz 12. jūnijam 2000. gadā un izskatīt 15. jūnijā, respektīvi, nākamajā ceturtdienā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 12. jūnijs un izskatīšanas datums — 15. jūnijs. Paldies! Iebildumu nav.

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā aicinātu šodien pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, bet pirms tam komisija ir lēmusi tātad ierosināt Saeimai nobalsot to kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Lagzdiņš. Aicinu kolēģus balsot par pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Lagzdiņš. Aicinātu Saeimu noteikt tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņu 13. jūniju un izskatīšanas datumu — 15. jūniju.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 13. jūnijs, otrā lasījuma datums — 15. jūnijs. Paldies! Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 5 deputātu jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņa kungam:

"Sabiedrībā ir sniegta nepilnīga informācija par "Latvenergo" un Igaunijas energouzņēmumu iespējamo apvienošanos. Lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

— Kā tiks ievērotas Latvijas intereses, veidojot vienoto energosistēmu?

— Cik liels finansējums no "Latvenergo" puses paredzēts Igaunijas energosistēmas uzlabošanai?

— Cik lielos apjomos Latvijas valdība paredzējusi palielināt elektroenerģijas tarifus Latvijā pēc abu uzņēmumu apvienošanas?"

Jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es atgādinu, ka mums tūlīt pēc sēdes ir komisijas sēde komisijas telpā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, īpaši no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas! Atgādinu, ka šodien pulksten 17 Ministru prezidenta vārdā tiks sniegta atbilde uz jautājumu par "Latvenergo" privatizācijas noteikumiem. Atbildi sniegs ekonomikas ministrs.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Jakovs Pliners, Egils Baldzēns, Gundars Bojārs, Aija Barča, Linards Muciņš, Romualds Ražuks, Pēteris Apinis, Monika Zīle, Guntis Dambergs, Ilmārs Geige, Antons Seiksts, Jānis Škapars, Aivars Tiesnesis, Rihards Pīks, Andris Šķēle, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Imants Kalniņš, Jānis Straume, Juris Dobelis, Valdis Birkavs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

 

 

 

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Gundars Bojārs.

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17.00. Uzklausīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem. Deputātu Burvja, Leona Bojāra, Ādamsona, Barčas un Salkazanova jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par "Latvenergo" privatizācijas noteikumiem. Ministru prezidenta vārdā atbildi sniegs ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Tā kā ir bijusi rakstiski iesniegta atbilde, tad jūsu rīcībā ir divas minūtes. Lūdzu!

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs). Cienījamie deputāti! Esat saņēmuši rakstiskā veidā atbildi uz jūsu iesniegtajiem jautājumiem. Vai jums ir kādi papildu jautājumi?

Sēdes vadītājs. Lūdzu vai jautājuma iesniedzējiem ir papildu jautājumi?

(Runā no zāles.) ... pie tā tika sagatavots ļoti labs izziņas materiāls — pilnīgi ne par tēmu. Jo būtībā šis materiāls nesniedz atbildi uz uzdotajiem jautājumiem, tas dod plašu izziņas materiālu uz tiem jautājumiem, kuri vēl netika uzdoti.

A.Kalvītis. Jā, bet tieši par kādu jautājumu jums nesniedz atbildi?

(No zāles.) Kopumā par visiem šiem jautājumiem par privatizācijas gaitas sagatavošanu.

A.Kalvītis. Bet šeit ir ļoti konkrēti atbildēts, kādā veidā tika sagatavoti.

(No zāles.) Ļoti konkrēta izvairīšanās no atbildēm.

Sēdes vadītājs. Tā, lūdzu, Kalvīša kungs.

A.Kalvītis. Jā, nu es domāju, ja mēs skatāmies lappusi nr.1, tur ir ļoti skaidri rakstīts, uz kāda rīkojuma pamata tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums nr.82 par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" pārstrukturēšanas un privatizācijas nosacījumiem. Tā kā šobrīd nav izstrādāti privatizācijas noteikumi, tieši "Latvenergo" ir tikai šis rīkojums pieņemts Ministru kabinetā. Tā ka patiesībā, ja jautājums par privatizācijas noteikumiem, tad šādi noteikumi vēl nav pieņemti Privatizācijas aģentūrā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir papildjautājumi?

I.Burvis (LSDSP) . Tātad viens no papildu jautājumiem varētu būt — iepriekšējais premjerministrs, un es domāju, ka premjerministra izmaiņa nenozīmē valdības politikas izmaiņu šoreiz, iepriekšējais premjerministrs vairākas reizes presē sabiedrībai paziņoja, ka "Latvenergo" privatizācija noris saskaņā ar EBRD prasībām un Eirosavienības direktīvām. Ņemot vērā to, ka būtībā ne šādas prasības, ne šādas direktīvas, kas saturētu prasības pret Latviju, nav nekad bijušas, es gaidīju premjerministra atbildi, šajā gadījumā jūs esat pilnvarots pārstāvēt, kāpēc sabiedrība tika vesta tādā nepareizā informācijas laukā. Jo būtībā tad ir skaidri jāpasaka — "Latvenergo" privatizācija ir mūsu iekšējā politiskā griba tikt vaļā no īpašuma, ar kuru mēs netiekam galā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, ministra kungs!

A.Kalvītis. Jā, es varbūt precizētu. Mums nav nekad bijušas prasības no EBRD, mēs esam parakstījuši vienošanos ar Starptautisko valūtas fondu, kas ir nedaudz citāda rakstura organizācija nekā Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka, un tā ir apņemšanās — šīs valdības un iepriekšējās valdības apņemšanās — atbilstoši Valūtas fonda norādījumiem veikt "Latvenergo" privatizāciju, bet šajā dokumentā nekas nav konkrēti teikts, uz kādiem principiem un noteikumiem veikt privatizāciju. Un šie pirmie 82.noteikumi, rīkojums vienkārši nosaka pirmo soli restrukturizācijai un privatizācijas nosacījumiem, kas nav privatizācijas noteikumi.

Sēdes vadītājs. Jautājuma iesniedzējiem ir iespēja uzdot vēl vienu papildu jautājumu. Lūdzu! Tā kā pieteikušies ir abi, tad Leonam Bojāram lūdzu ieslēgt mikrofonu!

L.Bojārs (LSDSP). Kāpēc tik lēti ir novērtēti "Latvenergo" īpašumi, un tie sastāda kaut kur varbūt vienu desmito daļu no tās vērtības, kura tik tiešām ir?

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs). Nu, man ir ļoti grūti atbildēt jums, jo nav veikts šobrīd vēl nekāds profesionāls pārvērtējums. Šobrīd ir tikai "Latvenergo" vērtība, kāda ir fiksēta paša "Latvenergo" bilancē. Un šī bilances vērtība nav mākslīgi samazināta vai kaut kādā citā veidā padarīta savādāka. Tā kā tiks veikts privatizācijas gaitā papildu novērtējums, tad, protams, mēs varam runāt par vērtības pieaugumu vai samazinājumu, bet šobrīd ir runa par bilances vērtību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbilde uz deputātu jautājumu ir sniegta. Sēde ir slēgta.