Eiropas Savienības komisārs atbild Krievijas domes deputātam par Latviju

Eiropas Savienības paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens Eiropas Komisijas vārdā

Kopš 1997. gadā izteiktā viedokļa par Latviju kā ES kandidātvalsti Eiropas Komisija atkārtoti apstiprinājusi, ka Latvija turpina izpildīt politiskos kritērijus uzņemšanai ES, tas ir, ievērot demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzību. Šādu viedokli ir paudušas starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas, un to apstiprināja ES dalībvalstis paplašināšanās kontekstā.

Eiropas Komisija uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai minoritātes integrētos Latvijas sabiedrībā, pilnībā ievērojot nacionālo minoritāšu tiesību Eiropas standartus, ieskaitot plānoto pāreju uz bilingvālo izglītību nacionālo minoritāšu skolās, un rūpīgi seko līdzi šiem notikumiem. Eiropas Komisijai nav zināmi nekādi Latvijas nodomi likvidēt minoritāšu izglītības sistēmu. Tieši pretēji — Latvija kā daudzkultūru valsts atbalsta izglītību astoņās minoritāšu valodās, ieskaitot krievu valodu. Turklāt 1998. gada izglītības reforma, pakāpeniski ieviešot bilingvālo izglītību, tiek uzskatīta par būtisku elementu integrētas sabiedrības attīstībā Latvijā.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos, kas rūpīgi seko līdzi minoritāšu skolu izglītības reformai, ir to apstiprinājis un skaidri pateicis, ka vienlaikus ar likumīgām tiesībām sekmēt valsts valodas saglabāšanu minoritātēm ir tiesības saglabāt savu dzimto valodu un kultūras indentitāti.

Eiropas Komisija uzskata, ka prasme runāt gan valsts, gan savā dzimtajā valodā visiem Latvijas jauniešiem ilgtermiņā dos sociālas un ekonomiskas priekšrocības un veicinās integrācijas procesu.

Kopš 2002. gada kārtējā ziņojuma Eiropas Komisija ir izmantojusi katru iespēju, lai uzsvērtu, ka jābūt pietiekamai elastībai pārejas posmā minoritāšu skolās, lai nodrošinātu vienlīdzīgas izglītības iespējas, kā arī ciešu dialogu ar minoritāšu grupām.

Ar EDSO atbalstu Latvija spērusi vairākus soļus, lai padarītu vieglāku pārejas procesu 2004. gadā attiecībā uz pakāpenisku pāreju vidusskolās, sākot ar 10. klasi un tālāk, uz mācību programmu, kurā 60 procenti mācību priekšmetu tiek mācīti latviešu valodā vai bilingvāli un 40 procenti minoritātes valodā, izdarot attiecīgus grozījumus izglītības likumā.

Īpaša vērība tiek veltīta tam, lai visu laiku uzturētu dialogu ar visām ieinteresētajām pusēm (minoritāšu skolām, skolotājiem, skolēniem, vecākiem utt.), ieskaitot īpašu atbalstu bilingvālo prasmju pilnveidošanā, lai atvieglotu pārejas posmu.

Latvijas sabiedrības integrācijas ministrs, bijušais Cilvēktiesību un etnisko studiju centra vadītājs, kas pārrauga sabiedrības integrācijas fonda darbu, ir aktīvi iesaistījies šajā procesā.

Protams, šajā darbā ir praktiskas grūtības, ko atspoguļo to cilvēku bažas, kas iesaistīti grūtajā nacionālo minoritāšu izglītības reformas pārejas procesā. Paturot to prātā, Latvijas varas iestādes ir apstiprinājušas savu nodomu piemērot individuālus grafikus tām skolām, kam jāpārvar īpašas grūtības pārejas posmā.

Sabiedrības integrācijas procesam turpina cieši sekot līdzi un kopš 1996. gada to ir atbalstījusi Eiropas Komisija ar PHARE finansējumu, ieskaitot nesenākā pagātnē sniegto palīdzību organizācijām, kas darbojas, lai sniegtu ievērojamu atbalstu krieviski runājošajai minoritātei (kopš 2002. gada).

Nobeigumā jāatzīmē, ka Eiropas Komisijai ir vispārēja politika atbalstīt reģionālās un minoritāšu valodas un to lietošanu gan esošajās, gan nākamajās ES dalībvalstīs. Tās rezultātā nesen ir publicēts rīcības plāns valodu apguvei un lingvistiskās daudzveidības sekmēšanai. Valodu dažādība ir viens no vispārējā mērķa komponentiem, kas paredz nodrošināt kultūru daudzveidību, kas ierakstīts EK Līgumā (151. pantā).

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas