Par muitu pēc Latvijas iestājas Eiropas Savienībā

Lai sagatavotos jauno uzdevumu un funkciju veikšanai pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES), VID Galvenā muitas pārvalde atbilstoši PHARE 2002.gada projekta ieviešanas un divpusējās sadarbības ar Zviedrijas muitas dienestu līgumam ir izveidojusi piecas darba grupas, kuras izstrādā priekšlikumus ES kontekstā nepieciešamo izmaiņu īstenošanai muitas organizācijā un darbībā. Darba grupas arī sniegs priekšlikumus par veicamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.

Muitas darbības stratēģijas 2001. — 2005.gadam ieviešanas darba grupā strādā gan Galvenās muitas pārvaldes, gan VID reģionālo iestāžu muitas eksperti, un tās galvenais uzdevums ir izveidot jauno funkciju veikšanai atbilstošu organizatorisko struktūru Latvijas muitas dienestā.

Atsevišķa darba grupa izstrādā ES kopējās lauksaimniecības politikas administrēšanas sistēmu muitā. Latvijai iestājoties ES, muitai savas kompetences robežās būs jānodrošina lauksaimniecības produktu importa un eksporta režīma kontrole un attiecīgo maksājumu iekasēšana.

Tā kā par noteiktu lauksaimniecības produktu eksportu uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ražotājam tiek maksātas eksporta kompensācijas no Eiropas lauksaimniecības vadības un garantiju fonda, muitai būs jānodrošina visi nepieciešamie pasākumi, lai pārliecinātos, ka, pirmkārt, eksports faktiski ir noticis, otrkārt, nav veiktas nelikumīgas vai kļūdainas darbības, kas var nodarīt kaitējumu ES budžetam.

Latvijai pievienojoties ES, Eiropas Komisijas uzmanības lokā būs iekasētie tradicionālie pašu resursi. ES tradicionālo pašu resursu daļu, ko iekasēs muita, veido muitas nodoklis lauksaimniecības un pārējām precēm, kā arī antidempinga un kompensācijas nodokļi precēm un pakalpojumiem. No iekasētās summas 75 % būs jāpārskaita ES budžetā, bet 25 % nonāks nacionālās administrācijas rīcībā. Lai nodrošinātu ES prasībām atbilstošu tradicionālo pašu resursu administrēšanu, atsevišķa darba grupa strādā pie muitas maksājumu uzskaites sistēmas sakārtošanas. Šī sistēma nodrošinās pilnīgu, precīzu un savlaicīgu aprēķināto un samaksāto muitas maksājumu uzskaiti un kontroli.

Muitas kontroles uzlabošanas darba grupa koordinē visus pasākumus, kas saistīti ar sagatavošanos pastiprinātai ES ārējo robežu aizsardzībai un kontrolei, jo iespējams, ka pieaugs muitas noteikumu pārkāpēju interese nelegāli ievest preces Latvijā, tāpēc ka tas dos brīvu pieeju visam ES tirgum. Sabiedrības aizsardzības nolūkā muita gatavojas saglabāt zināmus kontroles pasākumus arī uz ES iekšējām robežām, tāpēc viens no būtiskiem šīs darba grupas uzdevumiem ir pilnveidot analītisko darbu muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanā. Muitas kontroli uz ES iekšējām robežām un iekšzemē izlases veidā, pamatojoties uz riska analīzes rezultātiem, veiks šim nolūkam īpaši izveidotas mobilās vienības.

Muitas un uzņēmēju sadarbības veicināšanas darba grupa veido uzņēmumu kvalitātes vērtēšanas sistēmu, kas balstīta uz muitas audita rezultātiem. Šīs sistēmas pamatprincips ir “godīgums atmaksājas”. Sistēma ļaus godīgiem uzņēmējiem izmantot tiesības piemērot vienkāršotas muitas procedūras. Savukārt muitas dienestam šī sistēma dos iespēju vairāk resursu novirzīt muitas noteikumu pārkāpumu novēršanai.

Marika Līdaka, VID Galvenās muitas pārvaldes  sabiedrisko attiecību speciāliste